Bakalaura darbs par sociālo mediju komunikāciju izstrādāts Latvijas Universitātē. Tā mērķis ir izpētīt augstskolu (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes) sociālo mediju komunikāciju un noskaidrot mērķauditorijas viedokli par to. Darba pētnieciskajā daļā ir veikta augstskolu sociālo mediju satura analīze, strukturētās intervijas ar universitāšu pārstāvjiem un sekotāju aptauja. Tika secināts, ka RSU sociālo mediju komunikācija ir visveiksmīgākā, jo ir vispiemērotākā sociālo mediju videi. Secināts, ka RTU komunikācija varētu būt aktīvāka, bet LU komunikācija – pielāgotāka sociālo mediju videi.

1. Gunita Krilova
Latvijas augstskolu komunikācija
sociālajos medijos:
Latvijas Universitātes, Rīgas
Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa
universitātes piemēri.

2. Augstskolu cīņa par studentiem
• Augstskolās uzņemto studentu skaits ik gadu samazinās, kam pamatā par iemesliem ir:
• Dzimstības samazinājums 90. gadu vidū
• Jauniešu emigrācija
• Augstskolu konkurence
• Latvijā pastāv 58 akreditētas augstākās izglītības iestādes
• Citviet pieaug piedāvāto izglītības programmu skaits angļu valodā, kuras kļūst par
konkurentēm vietējām programmām
• Interneta un sociālo mediju lietotāju īpatsvars saglabājas augsts un mēreni pieaug

3. Pētnieciskie jautājumi
• Kāda ir sociālo mediju loma Latvijas augstskolu komunikācijā un kā
komunikācijas tajos atšķiras dažādās universitātēs?
• Kādi ir iespējamie šķēršļi, ar kurām universitātes saskaras, veidojot
komunikāciju sociālajos medijos?
• Kādas ir universitāšu sekotāju vēlmes attiecībā uz augstskolu komunikāciju?
• Vai universitāšu komunikācija apmierina to sekotāju vēlmes un kuras
augstskolas komunikāciju sekotāji vērtē visaugstāk?

4. Pētījuma lauks
Trīs studentu ziņā Latvijas lielāko augstskolu –
Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās
universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa
universitātes (RSU) – komunikācija sociālajos
medijos Twitter, Facebook un draugiem.lv.

5. Pētījuma metodoloģija
• Satura analīze
• LU, RTU, RSU
• 1. janvāris – 31. marts, 2015
• Facebook, draugiem.lv, Twitter saturs – kopā 2503 ierakstu
• LU, RTU, RSU
• Strukturētās intervijas
• LU – sabiedrisko attiecību departamenta redaktori (Gundega Preisa, Uldis Gedra, Andis Janovs)
• RTU – komunikācijas nodaļas vadītāja un nodaļas speciālisti (Dita Arāja, Ēriks Badamšins, Elīna Sprūde –
Nesenberga)
• RSU – komunikācijas departamenta direktors (Edijs Šauers)
• Anketēšana augstskolu sociālo mediju sekotāju viedokļa noskaidrošanai – 178 anketas, no kurām
derīgas 153

6. Universitāšu sociālo mediju komunikācijas loma.
Satura analīzes dati
• Sociālo mediju komunikācija visās augstskolās ir ar vairākiem mērķiem –
pamatā informēšana, tomēr neizpaliek tēla uzturēšana, attiecību stiprināšana,
izklaidēšana, izglītošana, informēšana laikā, pārdošana. Visām universitātēm
diversificētas auditorijas.
• Universitātēs komunikācijas veids un to lomas atšķiras:
• LU – pamatā nodot informāciju savām dažādām auditorijām
• RTU – lielāku īpatsvaru ieņem tēla uzturēšana, izklaide (draugiem.lv) informēšana laikā
(Twitter)
• RSU – attiecību stiprināšana ieņem lielāku īpatsvaru kā citās augstskolās

7. 0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Draugiem.lv,
LU %
Facebook, LU
%
Twitter LU,
%
Draugiem.lv
RTU, %
Facebook,
RTU %
Twitter, RTU,
%
Draugiem.lv
RSU, %
Facebook,
RSU %
Twitter, RSU,
%
Universitāšu sociālo mediju lietojuma mērķi pēc satura analīzes
Informēšana Pārdošana Attiecību stiprināšana Tēla uzturēšana Izglītošana Laikā informēt Izklaide

8. 0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
Facebook Draugiem.lv Twitter
9602
1832
6636
5045
3342 3514
6947
65550
3270
LU RTU RSU
Augstskolu sociālo mediju
kontu sekotāju skaits

9. Piemērs
LU draugiem.lv – informācijas nodošana

10. Piemērs.
RTU Twitter – tēla stiprināšana

11. Piemērs
RSU Facebook –
attiecību stiprināšana

12. Šķēršļi, komunikācijas veidošanai sociālajos medijos
Interviju dati
• Šķēršļi, izaicinājumi un problēmas, augstskolām veidojot
komunikāciju sociālajos medijos:
• LU – vienotās teorijas trūkums, diversificēta auditorija
• RTU – laika trūkums
• RSU – budžeta ierobežojums izvērstu kampaņu veidošanai

13. Ko domā auditorija - 153 respondenti:
Skolēns 12
Students LU 49
Students RTU 39
Students RSU 48
Absolvents LU 21
Absolvents RTU 13
Absolvents RSU 15
Pasniedzējs/ darbinieks LU 5
Pasniedzējs/ darbinieks RTU 9
Pasniedzējs/ darbinieks RSU 4
Cits variants 8

14. Augstskolu sociālo mediju sekotāju vēlmes
attiecībā uz to veidoto komunikāciju
• Sekotāji no universitātēm sociālajos medijos sagaida:
• Universitātes jaunumus (8,4 punkti no 10)
• Nozares jaunumus (7,9 punkti no 10)
• Pasākumu ziņas – ielūgumus (7,6 punkti no 10 )
• Ekspertu viedoklis (7,4 punkti no 10)
• Ziņas par studiju programmām (7,1 punkti no 10)
• Izklaidējošs raksturs (6,3 punkti no 10)

15. Sociālo mediju lietotāju vērtējums augstskolu
komunikācijai sociālajos medijos (153 respondentu)
10-
ļoti labi
9 8 7 6 5 4 3 2
1-
ļoti vāji
Nesekoju
Vidējais
vērtējums
Twitter 5 10 23 13 10 8 6 2 1 0 75 7.00
Facebook 4 7 21 12 8 12 5 6 1 0 77 6.60
Draugiem.lv 1 1 3 8 5 3 4 0 2 0 126 6.10
Twitter 5 7 17 12 8 5 3 2 0 0 94 7.20
Facebook 4 10 19 14 4 6 3 2 0 0 91 7.30
Draugiem.lv 1 1 7 8 1 0 1 1 1 0 132 7.00
Twitter 6 7 21 17 4 3 1 0 1 0 93 7.60
Facebook 7 17 23 13 5 3 1 1 0 0 83 7.90
Draugiem.lv 3 1 9 2 2 1 0 0 0 0 135 7.90
LU
RSU
RTU

16. 0
10
20
30
40
50
60
70
Informatīva Lietderīga Atsaucīga
un
izpalīdzīga
Lietotāju
iesaistoša
Interesanta Garlaicīga Pārāk
aktīva
Pārāk
pasīva
Kāda Jums šķiet universitāšu komunikācija sociālajos medijos?
LU, % RTU, % RSU, %

17. 0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Uzlabojusi Nav mainījusi Pasliktinājusi
Kā augstskolu komunikācija sociālajos medijos ir
mainījusi Jūsu viedokli par to?
LU, % RTU, % RSU, %

18. Auditoriju iesaiste universitāšu sociālo
mediju komunikācijā
LU RTU RSU
"Like" uz vienu ierakstu 3.91 16.14 14.34
"Like" uz vienu sekotāju 0.03 0.13 0.21
"Retweet" uz vienu ierakstu 1.47 1.64 1.97
"Retweet" uz vienu sekotāju 0.10 0.05 0.09
"Patīk" uz vienu ierakstu 0.14 0.81 0.90
"Patīk" uz vienu sekotāju 0.03 0.03 0.01

19. Spilgtākie komentāri
«LU konti atvieglo studentiem dzīvi dažreiz, jo tiek publicēts daudz interesentu un lietderīgu lietu par vieslekcijām,
pasākumiem, izmaiņām utt.»
«RTU - kvalitatīvi un interesanti; RSU – vislabāk; LU - pārāk akadēmiski, iemidzinoši un spamo par katru sīkumi,
vajag retāk un apkopotākā veidā.»
«RSU dažreiz dalās ar neinteresantu informāciju, tikai lai liktu ieraksta autoram justies labāk.»
«RTU vajadzētu vairāk publikāciju par kādiem sasniegumiem- izgudrojumiem, pētījumiem, interesanti palasīt.»
«LU kontā galvenokārt ir linki no ziņu portāla.»
«RSU ir interesanta tendence favoritot negatīvus komentārus par augstskolā notiekošos.»
«Kopš absolvēšanas vairs nav tik aktuāli sekot informācijai augstskolā.»

20. Galvenie secinājumi
• Komunikācijas stratēģijas esamība palīdz labāk veidot organizācijas komunikāciju
sociālajos medijos
• Uz attiecībām vērsts, viegls saturs sociālajos medijos gūst lielāku auditorijas atzinību
kā akadēmisks un zinātniski noformēts saturs
• Augstskolu diversificētās auditorijas un pārstāvēto jomu plašais klāsts apgrūtina
ziņojuma piemērošanu tā mērķauditorijai, kas norāda uz to, ka daudznozaru
augstskolu sociālo mediju kontiem ir jāpiešķir vairāk tēla un attiecību uzturēšanas
loma kā informācijas nodošanas funkcija.
• Nepieciešams sekot līdzi savām auditorijām, jo tām raksturīga klejošana

21. Ieteikumi visām universitātēm
• Iesaistīt savus studentus satura veidošanā, piemēram:
• Interaktīvi - pasākumu laikā izveidot mirkļbirku un aicināt ievietot ziņojumus par
atziņām, foto no pasākuma (piemēram, #esmuLUbakalaurs)
• Piedāvājot prakses vietu studentiem komunikācijas nodaļā
• Skolēnu sasniegšanai izmantot Instagram
• Palielināt izglītojoša satura īpatsvaru, kas būtu interesants plašākai publikai,
ne tikai ar augstskolu saistītām personām

22. Ieteikumi
• LU:
• pielāgot saturu katram sociālajam tīklam
• izmantot Twitter kā ziņu kanālu aktualitātēm no pasākumiem
• izmantot neformālāku valodu (izvairīties no uzrunas: «cien. vidusskolēn!»)
• Izmantot vairāk vizuālu materiālu
• RTU
• veidot aktīvāku Facebook komunikāciju (ierakstu biežumu palielināt)
• RSU
• Pielāgot draugiem.lv saturu tās auditorijai – skolēniem un iesaistīt lielo sekotāju skaitu

23. Nākotnes pētījuma perspektīva
• Pētīt privāto augstskolu komunikāciju sociālajos medijos, piemēram
“Turība”, kas reitingos ieņem zemāku vietu par pētāmajām
augstskolām, auditoriju iesaistē pēc Ietekmīgāko zīmolu topā saņem
augstāku vietu
• Augstskolu struktūrvienību kontu komunikācijas izpēte
• Profesionālā sociālā tīkla LinkedIn nozīme komunikācijā un attiecību
uzturēšanā ar augstskolu absolventiem.

24. Paldies par uzmanību!