SlideShare une entreprise Scribd logo

Atbildīgs bizness 2015

•
•
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros izdotais žurnāla IR pielikums.

Business
1  sur  28
Télécharger pour lire hors ligne
PIELIKUMS KāLatvijānopelnītmiljardu?Drošākāsunērtākāsdarbavietās! TrīsplatīnalietussargiIlgtspējasindeksasestajāsezonā Kasveidouzticēšanosuzņēmumam Atbildīgs bizness2015
2 ILGTSPĒJAS INDEKSS
3ILGTSPĒJAS INDEKSS Žurnāla Ir speciālizdevums Izdevējs: a/s Cits medijs Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala Galvenā redaktore: Nellija Ločmele Vāks: Frank&Stein — Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Uzņēmuma korporatīvā atbildība sākas ar darba vides sakārtošanu. Vislabāk to vei­ dot dialogā — darba devējam un ņēmējam vienojoties par uzlabojumiem. Pēdējos gados abu pušu attiecības ir kļuvušas elastīgākas, līdz ar to palielinās arodbied­ rību loma, un pozitīvi piemēri rāda — tās spēj aizstāvēt biedru intereses. Ticu, ka aizvien vairāk uzņēmumu iesaistīsies sociālajā dialogā un uzlabojumi darba vidē būs jūtami. Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Viens no uzņēmumu konkurētspējas rī­ kiem ir sakārtota darba vide. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka šādā vidē cilvēki mazāk slimo, uzlabojas darbaspē­ jas. Līdz ar to uzņēmumi var rēķināties ar lielākiem ienākumiem. To ir sapratuši arī Latvijas uzņēmumi — arvien vairāk nostiprinās apziņa, ka korporatīvā atbil­ dība ir investēšana ilgtermiņa attīstībā, nevis papildu pienākums vai ziedošana. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Atbildīgs uzņēmums ir pelnošs uzņēmums — ir būtiski, ka finansiālie panākumi tiek gūti uz atbildīgiem pamatiem. Darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss un investīci­ jas tajā atmaksājas. Latvijā demogrāfiskās prognozes ir biedējošas — jau tuvākajos piecos gados prognozēta darbinieku skaita samazināšanās, vietējā tirgus sarukšana. Šādā situācijā kļūst vēl svarīgāk ieguldīt zināšanas, laiku un finanses, lai nākotnes izaicinājumus novērstu jau šodien. S vinot Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadskārtu, nesen žurnālā Ir aptaujājām vecāko klašu vidusskolē­ nus par dažādām padomju laika reālijām, lai sapras­ tu, cik daudz viņi zina un saprot neseno vēsturi, kas dažādos veidos turpina ietekmēt šodienu. Izrādījās, ka Marksa sejā daudzi drīzāk atpazīst Harija Potera burvju skolas profesoru un aptuveni puse nezina, kas ir čeka, tomēr cita starpā atklājās — mūsdienu jauniešu prātos lielākoties nefigurē arī tādi padomju jēdzieni kā «haltūra» vai «blats». Tā ir laba ziņa, jo va­ loda skaidro pasauli un vienlaikus to arī veido. Jo retāk «haltūra» skan valodā, jo retāk tā sastopama arī dzīvē. Arī ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir piemērs tam, kā valoda un dzīve mijiedarbojas — pirms nepilniem 30 gadiem formulē­ tais koncepts pamazām kļuvis par savējo ne tikai valstu līderu, politikas veidotāju vai ekspertu leksikā, bet arī biznesa pasaulē. Un vārdi ved pie darbiem. Patiesībā ilgtspējas koncepta jēga ir intuitīvi saprotama, jo rūpes un atbildība ir katram pazīstami dzī­ ves principi, bez kuriem nav iespējams izaugt ne cilvēkam, ne uzņēmumam. Šogad ilgtspējas indekss jau sesto sezonu Latvijā palīdz dažā­ du biznesa jomu spēlētājiem novērtēt savas stiprās un vājās puses, mācīties pašiem un dalīties ar pieredzi. Ceru, ka šajā izdevumā atrodamās idejas, veiksmīgi risinājumi un arī pārvarētās kļūdas kalpos kā praktisks padoms un iedvesmas avots. Piemēram, vai zināt, kā iespējams gada laikā Latvijas ekonomikā atrast papildu miljardu eiro? Ticu, ka šajās lappusēs atrodamā atbilde pārlieci­ nās — rūpes un atbildīgums ir īstā stratēģija. l ATBILDĪGA BIZNESA INICIATĪVAS PARTNERI SATURS Rūpes un atbildīgums Cēlmetālu lietussargi. Kā veicies uzņēmumiem ilgtspējas indeksa sestajā sezonā, kādas ir tendences tirgū? Ceļamies augšā! Lidosta Rīga ir viens no uzņēmumiem, kas pēdējos gados kļūst saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks Ilgtspējas injekcija. Lielveikalu tīkls Rimi un Swedbank izvirza sociālās atbildības kritērijus sadarbības partneriem un klientiem Ārpus rāmjiem.Paaudžu maiņa ietekmē uzņēmuma komunikāciju — kā uzrunāt jaunos, vienlaikus nezaudējot saikni arpieredzējušiem senioriem? Strādāt gudri, nevis smagi. Kā ērtākas, drošākas un efektīvākas darba vides veidošana var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti? Sargā vidi, ietaupa naudu. Zaļā domāšana mudina pat baņķierus lepnos uzvalkos sēsties uz velosipēdiem, birojos šķirot atkritumus un nomainīt spuldzes 4 6 10 14 18 22
4 ILGTSPĒJAS INDEKSS Indekss 2015 ZELTA GRUPA Šogad sveiksim jau sestā ilgtspējas in­ deksa dalībniekus. Virkne no tiem savu pašvērtējumu ir uzcītīgi veikuši katru gadu, daži ir jaunpienācēji, vēl citi pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atgriezu­ šies, lai noskaidrotu savu pašreizējo sniegumu. Neraugoties uz uzņēmumu nozari, izmēru vai pašreizējo sniegumu, visi klusībā cer uz augstākajiem rezultātiem — platīna kategoriju. Tomēr sasniegt virsotni nav vienkārši, un šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma platīna kate­ gorijai pievienojies jauns uzņēmums. Iepriekš dalībnieku sniegums uzlabojās par 5—7% gadā, bet šogad tas pirmoreiz ir krities, turklāt par 10%. Visticamāk, tas saistīts ar lielu skaitu jaunu dalībnieku, no kuriem daudzi diemžēl nespēja sasniegt minimālos rādītājus, lai iekļūtu bronzas kategorijā. Tas vēlreiz apliecina pieņēmumu, ka pastāv ievērojama plaisa starp uzņēmu­ miem, kuri dara krietni vairāk, nekā tiek prasīts tiesību aktos, un tiem, kuri labā­ kajā gadījumā ievēro likumā noteikto. Ceram, ka nākotnē ilgtspējas indek­ sa augstākajās kategorijās redzēsim vai­ rāk valsts un pašvaldību kapitālsabied­ rību, kas demonstrētu paraugu citiem un darbotos kā virzītājspēks atbildīga biznesa attīstībai Latvijā! l Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Kāpuši un krituši EKSPERTA VIEDOKLIS PLATĪNA GRUPA Labāk Zemāk Nemainīgs Jaunpienācējs Atgriezies Aldaris Latvenergo Ventspils nafta termināls I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S Platīna grupā iekļauti uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90%. Zelta grupā indekss irno 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par40%, netiek publicēti. Platīns.Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību irpilnībā integrējušas savā darbībā. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās. Uzņēmumi darbojas un atskaitās parsavu darbību araugstu caurskatāmības līmeni, un to publiskotos datus irapstiprinājis ārējs auditors. Zelts.Uzņēmumi arzelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietverskaidrus un izmērāmus mērķus. Sudrabs. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju ABB Cemex Cēsu alus Grifs AG Latvijas loto Nordea Bank AB Latvijas filiāle RIMI Latvia Rīgas siltums SEB banka Swedbank Ventspils reiss iesaisti un ieviestu procesus, arkuriem identificēt un vadīt riskus. Uzņēmumiem irapkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā. Bronza.Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi, tomērrezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi irnoteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.
5ILGTSPĒJAS INDEKSS SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA INDEKSA VIDĒJAIS KOPVĒRTĒJUMS 63,5% Stratēģiskā plānošana — kā uzņēmums analizē un plāno savu darbu ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību pardarbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. Vietējā kopiena — vai un cik tālredzīgi uzņēmums sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. Darba vide — kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. Tirgus attiecības — cik uzņēmumi iratklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. Vide — vai un kā uzņēmums novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu.Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S Darba vide 61,8% Vietējā kopiena 67,5% Tirgus attiecības 61,7% Stratēģiskā plānošana 70,7% Vide 59,9% Privātie uzņēmumi 70,8% Valsts kapitālsabiedrības 68,7% Pašvaldību kapitālsabiedrības 64,7% Augstsprieguma tīkls Baltic International Bank GlaxoSmithKline Latvia Latvijas televīzija Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa vadības augstskola Rīgas Tehniskā universitāte Vidzemes slimnīca 4Finance Coca-Cola HBC Latvia Danske Bank A/S filiāle Latvijā Daugavpils siltumtīkli DHL Latvia Exigen Services Konekesko Latvija LatRosTrans Latvijas dzelzceļš LatvijasJūras administrācija Latvijas kuģniecība Liepājas RAS Putnu fabrika Ķekava Rīgas satiksme Roche Latvija Siguldas būvmeistars Starptautiskā lidosta Rīga ZAAO VĒRTĒJUMA SADAĻAS KOPVĒRTĒJUMS ATSEVIŠĶĀS SADAĻĀS
6 ILGTSPĒJAS INDEKSS ILGTSPĒJAS PIEMĒRS Ilgtspējīgu uzņēmumu raksturo ne tik daudz tā sasniegumi, cik nemitīga tiekšanās pilnveidoties. Lidosta Rīga ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas pēdējos gados daudz strādājis, lai kļūtu saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks Ceļamies augšā! L idostā Rīga pasažieris jūtas ne sliktāk, ne citādi kā daudzās citās Eiropas lidostās. Reģistrēšanās lidojumam iespējama internetā, tādēļ lidostā atliek tikai nodot bagāžu un doties uz drošības kontroles punktiem. Ja nav rindu, drošī­ bas pārbaude ilgst tikai dažas minūtes. Tad, gaidot lidmašīnas izlidošanu, bērni var kavēt laiku rotaļu stūrī, vecāki — kafej­ nīcās, veikalos. Pasažieru acīm palicis ne­ redzams tas, kas pēdējos gados izdarīts, lai lidostā pavadītais laiks būtu pēc iespējas īsāks un mierīgāks, lai lidostā būtu droši un līdz minimumam samazināts kaitējums apkārtējai videi. Izbūvēts moderns uguns­ dzēsēju depo, izveidotas tvertnes lidmašī­ nu pretapledošanas šķidruma savākšanai un atsevišķs angārs atkritumu šķirošanai. Lidostas Rīga ikdienas darbs ir intere­ sants tādēļ, ka tajā nevalda apmierinātība ar sasniegto, drīzāk otrādi — kņud nemiers par darāmā daudzumu, apzinoties, ka ilgt­ spējas kritēriju izpilde nav iegriba, bet kon­ kurētspējīga uzņēmuma nepieciešamība. «MUMS JĀBŪT VISLABĀKAJIEM» 2010.gadā, pirmajā ilgtspējas indeksa no­ vērtējumā, lidosta Rīga bija bronzas kate­ gorijā, kas nozīmē — spēra pirmos soļus, lai pierādītu sev un citiem, ka tās darbinie­ kiem svarīgi ir labi darba apstākļi, lidostas darbības ietekme uz vidi, korporatīvās atbildības principi. Nākamajos trijos ga­ dos tā iekļuva sudraba kategorijā, un tas nozīmē aktīvu darbu. Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš uzsver, ka lidostas tiekšanās uzlabot darbu svarīga katram Latvijas iedzīvotājam — pat ja ne­ esat ne reizi lidojis, aviācijas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas kopējo ekonomis­ ko izaugsmi. Piemēram, 51% tūristu Latvijā ierodas ar gaisa transportu. Visbiežāk viņu mērķis ir pavadīt mūsu zemē atvaļinājumu (40%) vai atpūsties nedēļas nogalē (14%), lieci­ na pērn veikts ārvalstu tūristu pētījums. Tomēr vairāk nekā desmitā daļa (13%) ie­ lido darījumu dēļ, un tieši šī grupa atstāj Latvijā vairāk naudas nekā atpūtnieki, tā­ pēc nolūks ir palielināt konferenču tūris­ ma īpatsvaru, bet tam ļoti svarīga ir labi attīstīta gaisa satiksme. Pašlaik no lidostas Rīga tiešie reisi sa­ vieno ar 87 pasaules vietām. Pasažieru pārvadājumos Rīgas lidosta ir Baltijas val­ stu līderis, kas apkalpo gandrīz pusi no visiem pasažieriem (46%), atlikušos savā starpā dalot Viļņas (28%), Tallinas (19%) un Kauņas (7%) lidostām. Pērn lidostas ter­ minālim cauri izgāja 4,8 miljoni pasažieru, bet lidostas vadības mērķis ir panākt, lai gada laikā tajā būtu pabijuši vismaz pieci miljoni cilvēku. Izaugsme noteikti ir iespē­ jama, jo visu Baltijas jūras reģiona pasažie­ ru kopskaitā (ņemot vērā arī Helsinku un Stokholmas lidostas), Rīga pašlaik aptver tikai 9%. Lidosta Rīga 2014.gadā pasažieru un lidmašīnu apkalpošanā sasniedza 99,73% punktualitāti. Aviācijas industrijā tas tiek uzskatīts par izcilu rādītāju — Gunita Nagle FOTO—LAURISVĪKSNE,F64
7ILGTSPĒJAS INDEKSS Lidostā Rīga viens no populārākajiem pakalpojumiem ir skolēnu ekskursijas. Lidostas vadītājs Andris Liepiņš cer, ka iepazīšanās ar lidostu radīs interesi tajā strādāt. Viņš aicina jauniešus kļūt par aviācijas tehniķiem. «Labs darbs, bet trūkst meistaru.Ja būtu vairāk aviācijas tehniķu, varētu veidot lidmašīnu remonta biznesu Rīgā»
8 ILGTSPĒJAS INDEKSS Aviācijas nozare veido 2% no Latvijas iekš­ zemes kopprodukta un nodrošina ar dar­ bu 3% valsts darbaspēka, liecina Airports Council International pētījums. «Ja neat­ tīstīsim aviāciju, mūsu ekonomika zaudēs konkurētspēju,» uzsver Andris Liepiņš. Viņš pievērš uzmanību tam, ka aviācijas nozare ir ļoti svarīga investīciju piesaistei un eksporta nodrošināšanai. 65% starp­ tautisko uzņēmumu, izvēloties ražošanas un pārstāvniecības vietu citās valstīs, kā galveno izvēles kritēriju izvirza tiešo li­ dojumu pieejamību. Lidostas kapacitāte svarīga arī kravu pārvadājumos, vairāk nekā puse visu Baltijas valstu kravu pār­ vadājumu, kas veikti ar gaisa transportu, notiek tieši caur lidostu Rīga, tādēļ pieaug arī interese par lidostas zemes nomu, lai te veidotu noliktavas. Lai pasaulslaveni uzņēmumi būtu ieinteresēti būvēt nolikta­ vas Rīgā, svarīga lidostas labā slava, uzsver Liepiņš. Tikpat svarīga ir uzņēmuma reputāci­ ja, konkurējot darba tirgū par labākajiem speciālistiem. Pašlaik lidostā strādā 1181 darbinieks, lielākā daļa nodarbināti dro­ šības jomā: aviācijas drošība, apsardze, ugunsdzēsība un glābšana. Pārējie apkal­ po pasažierus, gādā par lidmašīnām, rūpē­ jas par lidostu. Ir jomas, kur lidostai darba tirgū nav konkurentu, piemēram, lidlauka apkalpošanas speciālistus, kas nosaka gai­ sa kuģu ceļus atkarībā no lidmašīnas tipa vai svara izvietojuma, vajag tikai lidostā. Taču vienlaikus lidosta nedrīkst atslābt mēģinājumos piesaistīt vislabākos drošī­ bas speciālistus. «Mums ir svarīgi, lai viņi gribētu strādāt šeit,» saka Liepiņš. Viens no spēcīgākajiem satricināju­ miem lidostas reputācijai pēdējos gados ir pusotru gadu ilgā tiesvedība ar trim bijušajiem drošības departamenta dar­ biniekiem, kas atstādināti no darba par prettiesisku telefonsarunu noklausīšanos. Tiesa noraidīja lidostas prasību par dar­ ba tiesisko attiecību izbeigšanu ar šiem darbiniekiem. Jautāts, kā tas ietekmējis darba vidi, Liepiņš atbild ar retoriskiem jautājumiem: «Vai darba videi tas ir po­ zitīvi, ja kāds pat cēlu mērķu vārdā sāk interesēties par savu kolēģu darba vai pri­ vātajām sarunām? Tas ir normāli? Nav! Kā tas var uzlabot darba vidi, ja cilvēki zina, ka viņus kāds pieskata?» No šīs pieredzes uzņēmuma vadība guvusi rūgtu mācību par to, cik svarīga darbinieku vidū ir sav­ starpēja uzticība. Otra īpašība, kas ļoti nepieciešama lidostas darbiniekiem, ir stresa noturība, saka Liepiņš. Visupirms tādēļ, ka lidostā ik pēc trim četrām minūtēm ielido kāda lid­ mašīna un tās apkalpošanā būtiska ir katra sekunde. Lai nezaudētu laiku, jāievēro lie­ la precizitāte. Piemēram, zemo cenu avio­ kompāniju lidmašīnas lidostā pavada tikai 40—45 minūtes, šajā laikā jāpaspēj izkāpt visiem atlidojušajiem, jāiztīra lidmašīnas salons, bieži vien jāuzpilda arī degviela, kvalificējušies starptautiski nozīmīgās mā­ cību organizācijās. Lidmašīnu un pasažie­ ru apkalpošanā iesaistītajiem cilvēkiem darbs ir fiziski grūts, saistīts ar smagumu pārvietošanu vai ilgu atrašanos vienā pozā, tāpēc šogad viņiem noorganizētas fizioterapeita nodarbības un konsultāci­ jas, kurās parādīti piemērotākie atslodzes vingrinājumi. «Kādreiz uzņēmumā nebija labi ar zā­ dzībām,» Liepiņš atklāj, ka pirms aptuve­ ni desmit gadiem darbinieku ģērbtuvēs un kabinetos mēdza pazust telefoni un citas mantas. «Izrādās — videi ir ļoti būtiska no­ zīme. Arī telpām, kur cilvēks pārģērbjas un atstāj savas mantas,» saka Liepiņš. 2010.gadā tika rekonstruēts 2006.gada NATO samitam būvētais angārs un tika iegūtas 15 telpas virszemes apkalpošanas departamenta 260 darbiniekiem, kuri ap­ kalpo pasažierus un gaisa kuģus. «Ja darba vide skaisti izskatās, ir savas atpūtas, vir­ tuves un dušas telpas, tad arī darba kultū­ ra uzlabojas — tehnika mazāk lūst, darbs kļūst efektīvāks. Tas, kā izskatās darba vidē, ietekmē attieksmi pret darbu,» se­ cinājis Liepiņš. Izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējumu divu miljonu eiro ap­ mērā, lidostas 56 ugunsdzēsējiem uzbū­ vēts jauns depo, ko Liepiņš uzskata par modernāko Baltijā. Pirmajos gados, kad lidosta sāka pie­ dalīties ilgtspējas novērtējumā, tās dar­ binieki saņēma aizrādījumus, ka par maz jāiekrauj bagāža un jāieaicina lidmašīnā pasažieri. «Atbildības līmenis ir fantas­ tisks!» saka Liepiņš. Tādēļ katra darbinieka spēja strādāt paaugstināta stresa apstākļos esot svarīga ne tikai personāla atlasē — to svarīgi noturēt, nodrošinot mācības un la­ bus darba apstākļus. ZAĻĀK UN KLUSĀK Lielāko daļu lidostai vajadzīgo speciālis­ tu neviena skola vai augstskola Latvijā nesagatavo, to dara 2000.gadā izveidotā lidostas mācību centra instruktori, kuri Tā kā lidosta ir ieguvusi ģimenei draudzīga komersanta statusu, tajā ieplānots ierīkot vēl lielāku un krāšņāku bērnu rotaļu laukumu LIDOSTAS RĪGA PĀRVADĀJUMI 2004 20042014 2014 PASAŽIERU SKAITS (MILJONOS) KRAVAS (TONNAS) 1,06 8751 4,81 32 984 INFORMĀCIJA: LIDOSTA RĪGA
9ILGTSPĒJAS INDEKSS uzmanības pievērsts tam, lai lidostas darbība sagādātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. No 2013.gada līdz pat šī gada beigām lidostā notiek 94 miljonus vērti rekonstrukcijas darbi, tajos izbūvēti divi pretapledošanas apstrādes laukumi, kur lidmašīnu apstrādē izmantotais kaitī­ gais līdzeklis tiek savākts īpašās tvertnēs. Izbūvēts arī angārs, kurā mazgāt lidostas apkalpošanā izmantotos transportlīdzek­ ļus — tajā nodrošināts, ka no transportlī­ dzekļiem notecējušie netīrumi, ķīmiskās vielas un naftas produkti tiek savākti un nodalīti no ūdens, kas tiek novadīts kana­ lizācijā. Vēl viens angārs lidostā izbūvēts šķiroto atkritumu savākšanai. «Nesen vi­ sur salikām LED lampas, kas elektrību patērē mazāk nekā iepriekšējās,» saka Liepiņš, norādot uz griestiem virs galvas. Testi darba drošības izpratnei Ventspils nafta termināls teritorijā ikdienā strādā ap 80 apakšuzņēmēju darbinieki no dažādiem uzņēmumiem. VNT ieviesis programmu, lai iepazīstinātu uzņēmējus ar savām drošības prasībam — katrs iziet videoinstruktāžu un nokārto testu pie speciālām darba stacijām. Veiksmīgas pārbaudes rezultātā darbinieks uz savas aizsargķiveres saņem trīs uzlīmes. Par katru pārkāpumu atbildīgie VNT darbinieki ir tiesīgi noņemt vienu uzlīmi. Pēc trešās zaudēšanas apakšuzņēmēja strādnieks tiek izraidīts no VNT teritorijas. Šāda kārtība nodrošina, ka darbinieki patiesi zina drošības noteikumus un ikdienā cenšas tos ievērot, jo pretējā gadījumā riskē zaudēt darbu. Atklāti iepirkuma konkursi LatRosTrans, naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, regulāri izsludina iepirkuma konkursus, kuru summas varsasniegt pat dažus miljonus eiro. Kopš 2012.gada jūlija visi iepirkumi irpubliski un ikviens var sekot atklātā konkursa norisei uzņēmuma mājaslapā.Saviem darbiniekiem uzņēmums ik gadu rīko sporta mēnesi, kurā tiek nodrošinātas visplašākās iespējas nodoties dažādiem sporta veidiem. Vienlaikus šajā laikā tiek mēģināts saprast, kuriem darbiniekiem patiešām vajadzīga veselības apdrošināšanas polise. Uz darbu ar riteni! Starptautiskā kurjerpasta uzņēmuma DHL Latvia birojs atrodas Mārupē, savukārt vairums no 100 biroja darbiniekiem dzīvo Rīgā. Rīdziniekiem ir iespēja izmantot darbinieku autobusu, kas kursē no Purvciema līdz Mārupei, bet vairums no mājām uz darbu brauc ar personīgo auto. Diemžēl šāds pārvietošanās veids ir pretrunā ar DHL mērķi samazināt CO2 emisiju. Kad 2007.gadā darbinieki tika mudināti braukt uz darbu ar riteni, neatsaucās neviens. Taču kopš 2010. gada atsaucība ir aizvien lielāka, un nu jau vasaras mēnešos katrs ceturtais biroja darbinieks uz darbu brauc ar velosipēdu. IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS Apkalpojot gandrīz 66 tūkstošus lidmašīnu un 33 tūkstošus tonnu kravu, lidosta Rīga ir lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā. Caur Rīgu tiek pārvadāti 46% Baltijas valstu aviopasažieru nekas neliecina par to, ka lidosta mēģina strādāt videi draudzīgā veidā. Tagad ir plāns, sadarbojoties ar Energoefektivitātes centru, terminālī novietot riteni, kuru mi­ not, pasažieri varētu uzlādēt mobilā te­ lefona bateriju. Tādā veidā būtu ne tikai iespēja taupīt elektroenerģiju, bet arī po­ pularizēt veselīgu dzīvesveidu. Ir arī ide­ ja terminālī veidot vietu, kurā augstskolu jaunie zinātnieki un biznesa inkubatoru uzņēmēji varētu prezentēt atklājumus, izgudrojumus, jaunās tehnoloģijas vai biz­ nesa idejas. «Nekur citur Latvijā nav tik liela cilvēku plūsma kā lidostā, turklāt tas būtu lielisks veids, kā parādīt, ka Latvija ir inovāciju valsts,» spriež Liepiņš. Domājot par iespējamiem uzlaboju­ miem lidostā, viņš pievērš uzmanību fak­ tam, ka vairumam klientu svarīgākais ir ātrums, ar kādu viņi var novietot mašīnu ilgtermiņa autostāvvietā, reģistrēties li­ dojumam, iziet cauri drošības kontrolei un nokļūt līdz lidmašīnai. «Visiem svarī­ gi, lai šis laika patēriņš būtu pēc iespējas mazāks,» uzsver Liepiņš. «Šobrīd pasažie­ riem pieejama viena drošības kontrole ar vairākām līnijām — mērām, cik ilgi vienam pasažierim jāgaida rindā pie drošības kon­ troles, ir izrēķināts, ka garākais gaidīšanas laiks bija 17 minūtes.» Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas pētījums liecina, ka laiks, ko ceļotāji gatavi pavadīt drošības kontrolēs, ir 10 minūtes. Vīnes lidosta iz­ virzījusi ambiciozu mērķi šo laika posmu saīsināt līdz četrām minūtēm. Lai sekotu pasažieru gaidīšanas laikam, šogad Rīgā plānots ierīkot datorizētas iekārtas, kas fiksētu katra pasažiera gaidīšanas laiku reģistrācijas zālē un drošības kontrolē, un meklētu risinājumus tā samazināšanai. Vēl ir plāns ieviest pakalpojumu novēr­ tēšanas sistēmu — tajā pasažieri, ar pirkstu skārienjutīgā ekrānā uzspiežot smaidīgai vai bēdīgai sejai, varētu ātri un ērti novēr­ tēt drošības darbinieku apkalpošanu, dato­ rizēto servisu bagāžu nodošanai un iekāp­ šanas karšu reģistrācijai pirms izlidošanas. Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā vai­ rums Eiropas iedzīvotāju izvēlas ceļot ar lidmašīnu, jo mūsu valsts atrodas uz ES ārējās robežas, ir salīdzinošu mazattīstīts dzelzceļa un autotransporta tīkla savieno­ jums ar citām ES valstīm. Tādēļ ir izredzes palielināt gan pasažieru, gan kravu apjo­ mu. Tā kā Rīgas lidosta ir līdere Baltijas valstīs pēc pārvadāto kravu apjoma (52%), lidostas vadības mērķis ir piesaistīt kra­ vu operatorus, integrējot Rīgas lidostu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas apgādes sistēmā. Tāpat ir mērķis izveidot Rīgā aviā­ cijas klasteri, kur aviācijas tehniķi spētu re­ montēt lidmašīnas un tās būtu iespējams apgādāt ar visu vajadzīgo. Lielie plāni ir iemesls, kādēļ Liepiņš priecājas par sko­ lēnu ekskursijām lidostā. Lai jaunie redz, cik aviācija ir interesanta — ja bērni sapņos par darbu aviācijā, šai nozarei Latvijā ir lielas attīstības izredzes. l Gaismekļu nomaiņa administrācijas ēkā un terminālī izmaksāja 892 tūkstošus eiro, taču tas ir svarīgi ne tikai patērētās elektrī­ bas un naudas taupīšanai, bet arī siltumnīc­ efekta gāzu emisijas samazināšanai. Kopš pagājušā gada septembra lidosta Rīga ir vienīgā Baltijas valstīs, kur darbojas vides trokšņa laboratorija un ir izstrādāts rīcības plāns trokšņa samazināšanai. Kad atklājās, ka vides trokšņa pārsniegumiem pakļauti apmēram 5000 lidostas apkaimes iedzīvotāju, tika nolemts mainīt lidmašīnu pacelšanās virzienus un augstumus, tur­ klāt aviokompānija airBaltic apņēmās pa­ pildināt savu floti ar lidmašīnām, kas spēj strauji uzņemt augstumu, tādēļ trokšņa ilgums ir samazināts. SKAITĪS MINŪTES UN SMAIDUS Lielākā daļa šo uzlabojumu lidostas Rīga pasažieriem ir nemanāmi. Viņu ikdienā
10 ILGTSPĒJAS INDEKSS TIRGUS ATTIECĪBAS Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas, strādājot pēc ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem, mēģina ar tiem «aplipināt» arī citas kompānijas: sadarbības partnerus, piegādātājus un klientus. Ieguvums ir pārliecība, ka partneri ir godīgi un sociāli atbildīgi Ilgtspējas injekcija T ās ir tikai dažas A4 formāta lapas anketas veidā, kuras kopā ar iepirkuma līgumiem kopš šī gada janvāra saņem mazum­ tirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic piegādātāji visās trijās Baltijas valstīs. Vairums to uztvēruši mie­ rīgi, apgalvojot — nav nekādu problēmu at­ bildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem par attieksmi pret darbiniekiem, dažādu vielu izmantošanu ražošanā, dzīvnieku tu­ rēšanas apstākļiem, vides politiku. Taču ir piegādātāji, kuri pielikuma dēļ saminstinā­ jušies un nesteidzas to parakstīt. Cik tieši, Rimi Baltic vadība neprecizē. Taču uzsver, ka, reiz sākusi šo ceļu, turpinās to iet un aicinās sev līdzi arī piegādātājus. Arī cits liels uzņēmums — Swedbank — apņēmies ņemt vērā kritērijus, kas at­ bilst uzņēmuma ilgtspējas attīstības fakto­ riem, vērtējot finansējuma pieprasījuma pieteikumus. Pēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes vārdiem, arvien vairāk uzņē­ mumu sadarbības partneru, piegādātāju vai klientu izvēlē izvirza tās prasības, pēc kurām strādā paši. Tādējādi paši uzņēmēji veicina, ka ilgtermiņā spēs darboties tikai tās kompānijas, kurās valda godīgums un strādā motivēti darbinieki. PIRCĒJI KĻŪST PRASĪGĀKI Pievienot sadarbības līgumiem ilgtspējas pielikumu pamudināja vēlme paaugstināt preču kvalitāti, saka Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene. Ja uzņēmējs ar parakstu apliecina, ka viņa firma maksā visus nodokļus, nenostrādina darbinieku virsstundās un nenodarbina bērnus, pro­ duktu ražošanā un apstrādē neizmanto ne­ atļautas ķimikālijas un citas veselībai kaitī­ gas vielas, dzīvnieki tiek aprūpēti saskaņā ar labturības noteikumiem, tad Rimi Baltic vadība tic, ka saņem no piegādātājiem la­ bas kvalitātes produktus. Rimi nepārbau­ da, vai, parakstot pielikumu, piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās ar piegādātājiem notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzti­ cību. Līgumus slēdzam ar piegādātājiem, kuriem uzticamies,» saka Voveriene. Rimi nepārbauda, vai piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzticību» — Gunita Nagle FOTO—LAURISVĪKSNE,F64
11ILGTSPĒJAS INDEKSS Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene
12 ILGTSPĒJAS INDEKSS Rimi pārstāvji regulāri apciemojot uzņē­ mumus, kuros notiek viņu veikalos pār­ dotās produkcijas ražošana, bet īpaša pārbaude ir tikai tiem produktiem, kas pārdošanā nokļūst ar Rimi zīmolu. Tiem ir izpētīts viss ražošanas un piegādes pro­ cess: piegādātāji ir auditēti, produkti no­ garšoti un laboratorijās testēsti. Jautāta, vai ir piegādātāji, kuriem ilgt­ spējas pielikums ir pārāk smags slogs un kuri tādēļ būtu atteikušies no sadarbības, Voveriene atbild tēlaini: «Lielākā daļa pie­ gādātāju ir gatavi piedalīties ceļojumā ar mums.» Viņa konkrēti nenosauc, vai un cik piegādātāju Rimi Baltic zaudējis jau­ no prasību dēļ, jo tās vēl esot «ieviešanas procesā». Iespējams, nevienam nav bijusi dūša kategoriski atteikties no sadarbības ar vienu no lielākajiem mazumtirgotā­ jiem, kuram ir 250 veikalu Baltijas valstīs. Latvijā jauno līgumu ar ilgtspējas pieliku­ mu noslēguši aptuveni 300 piegādātāju. «Šķiet, ikviens saprot, cik tas ir svarīgi uzņēmuma darbībai. Apliecinājumā ir ie­ kļauta vides prasību ievērošana, lai mēs būtu pārliecināti, ka uzņēmums jūtas at­ bildīgs par klimata pārmaiņām un par to, ka mūsu klienti saņems augstas kvalitātes produktus. Tas ir veids, kā mēs varam būt pārliecināti, ka līdz minimumam samazi­ nāta dažādu ķīmisku vielu izmantošana pārtikas produktu apstrādē. Tāpat mēs prasām apliecinājumu, ka preču pagata­ vošanā netiek izmantots bērnu darbs. Daļa mūsu piegādātāju ved preces no jaunattīs­ tības valstīm, kur mēdz būt bērnu nodar­ bināšanas gadījumi. Ir arī prasība, lai bo­ jātus produktus var atdot atpakaļ un par tiem atgūt naudu. Turklāt tiek ņemts vērā, vai produkts un iepakojums ir otrreiz pār­ strādājams,» stāsta Voveriene. Tātad, no vienas puses, jaunās prasības piegādātājiem Rimi izvirzījis, gādājot par preču kvalitāti. Taču, no otras puses, tās ietekmē arī klientu vērtības. «Pircēji ir kļu­ vuši zinoši un prasīgi. Sociāli atbildīga biz­ nesa noteikumu ievērošana tiešām svarīga daudziem klientiem,» saka Voveriene. Viņa stāsta, ka tagad zemākā cena nepavisam Swedbank ir izveidojusi uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtējums AR ILGTSPĒJU SAISTĪTAS VĒRTĪBAS, KAS BŪTISKAS UZŅĒMUMU VADĪTĀJIEM UN EKONOMISKI AKTĪVIEM IEDZĪVOTĀJIEM (CIK PROCENTU APTAUJĀTO TĀS ATZĪMĒJUŠI KĀ SVARĪGAS) CIK LIELĀ MĒRĀ JŪS PIEKRĪTAT APGALVOJUMAM: «IR SVARĪGI, LAI UZŅĒMUMS DARBOTOS ATBILSTOŠI ĒTIKAS PRINCIPIEM»? DATI: TNS, APTAUJĀTI 1748 LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI VECUMĀ NO 15 LĪDZ 74 GADIEM DATI: TNS 2013.GADA APTAUJA, KURĀ APTAUJĀTI 369 AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJI UN VAIRĀK NEKĀ 700 EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU 58% Pilnībā piekrītu 2% Pilnībā nepiekrītu 1% Daļēji nepiekrītu 26% Daļēji piekrītu 2% Nav atbildes 11% Ne piekrītu, ne nepiekrītu Uzņēmums nodrošina labu darba vidi un rūpējas par saviem darbiniekiem Uzņēmumam ir ilgtermiņa stratēģija Uzņēmums strādā ar peļņu Uzņēmums godīgi maksā nodokļus Uzņēmums ievēro pircēja/patērētāja intereses Uzņēmums ievēro godīgas konkurences principus Uzņēmums darbojas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, piemēram, ISO Uzņēmums ir atbildīgs pret apkārtējo vidi Uzņēmums atbalsta sabiedrībai nozīmīgus pasākumus Uzņēmums regulāri informē sabiedrību par savu darbību Uzņēmums pārliecinās, ka tā piegādātāji ievēro likuma un ētikas normas VADĪTĀJI IEDZĪVOTĀJI 62% 61% 54% 51% 46% 45% 49% 39% 20% 26% 17% 15% 9% 10% 6% 11% 4% 5% 4% 6% 3% 4%
13ILGTSPĒJAS INDEKSS nav noteicošais kritērijs preču izvēlē. Arvien vairāk pircēju grib bioloģisku, vese­ līgu pārtiku, pievērš uzmanību izcelsmes valstij un dod priekšroku vietējai produkci­ jai, izvēlas Fairtrade (godīgas tirdzniecības zīme) preces. 82% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums darbotos saskaņā ar ētikas principiem, liecina 2013.gadā veikts TNS patēriņa pētījums. 48% patīk iegādā­ ties sociāli atbildīgu uzņēmumu ražotas preces, 39% iedzīvotāju pēdējā gada laikā bija pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību viņi neatbalsta. «Ilgtspēja ir viena no prasībām, ar ko mums jārēķinās tieši klientu prasīguma dēļ. Daudzi uzņēmumi kļūst atvērtāki sabiedrībai, godīgāki, jo viņi saprot, ka tā kļūst daudz interesantāki klientiem. Atbildīgi uzņēmumi ir arī daudz atraktī­ vāki darba ņēmējiem,» saka Voveriene. «Mūsu klienti ietekmēja mūsu prasības ražotājiem un norādīja virzienu, pa kuru vajadzētu iet.» ATBILDĪGA BIZNESA NOVĒRTĒJUMS Līdzīgas prasības sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuri pretendē uz finan­ sējuma saņemšanu, izvirza arī Swedbank. Banka pati savā darbībā cenšas ievērot ilgtspējīgas darbības pamatprincipus un mudina arī partnerus tos ņemt vērā, stāsta Jānis Paiders, Swedbank mazo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs. Viņš uzsver, ka Swedbank korporatīvo klientu vidū ir vairāk nekā 85 000 uzņēmumu, tādēļ svarīgi klientiem piedāvāt ne tikai bankas pakalpojumus, bet arī vidi uzņēmumu ilgt­ spējīgai attīstībai. «Tāpēc esam izveidojuši Swedbank uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtē­ jums. Tas katram no uzņēmumiem ļaus skaidrāk atspoguļot esošo situāciju, pie­ vērst uzmanību ilgtspējai kā uzņēmuma attīstības pamata faktoram un likt uzņē­ mējiem aizdomāties par to, ko darīt, lai uzlabotu savus rezultātus,» stāsta Paiders. Novērtējumā uzņēmējiem jāatbild uz jau­ tājumiem, kas saistīti ar spēju racionāli izmantot resursus un radīt peļņu, ņemot vērā tādus faktorus kā kompetenti darbi­ nieki, sakārtota biznesa vide, stabilas at­ tiecības ar piegādātājiem un partneriem, arī darba vides sakārtotība un ārējā finan­ sējuma pieejamība. Interesants ir Swedbank secinājums, ka gandrīz katram piektajam uzņēmējam nav attīstības plāna — tas vai nu ir tapšanas stadijā vai arī uzņēmēji tam neredz jēgu, jo biznesa vide ir ļoti mainīga. «Taču, lai arī biznesa vide patiešām ir mainīga, uzņē­ mējiem ir nepieciešams plānot un domāt vienu soli uz priekšu,» aizrāda Paiders. «Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tas ir tikpat svarīgi cik lielajiem, jo cīņā par klientu ir iesaistīts ikviens.» Arī vērtējot finansējuma pieteikumus, tiek ņemti vērā kritēriji, kas lielā mērā ir Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, biroja Borenius partneris J au vismaz desmit gadus, rēķi­ noties ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un resursu izsī­ kumu, ekonomisti spriež par jauniem ilgtspējīgas attīstības risinājumiem. Viena no dzī­ votspējīgām idejām resursu racionālai izmantošanai ir nodrošināt patērētāju vajadzības, iznomājot preces un pakal­ pojumus — koplietojot, nevis katram ie­ gādājoties individuālas preces. To sauc par dalīšanās ekonomiku, kas Latvijā jau ļoti labi darbojas. Labs piemērs ir interneta resursi dzīvokļu iznomāšanai (AirBnb.com) vai cilvēku pārvadāšanai (Uber.com). Latvijā darbojas savstarpējo aizdevu­ mu platforma Mintos, kas saved kopā cilvēkus, kuriem vajag līdzekļus savu mērķu īstenošanai, ar cilvēkiem, kuri savus neizmantotos līdzekļus ir gatavi investēt. Koplietošanas principi tiek īstenoti arī Andele Mandele, Otrā elpa, iBook.lv veikalos. Ja cilvēki vienojas ik dienu braukt uz darbavietu ar vienu, nevis divām vai trim mašīnām, arī tas ir dalīšanās ekonomikas piemērs. Visos gadījumos svarīgākais princips ir resur­ su racionāla izmantošana — pārdod vai dalās ar to, kas pašam lieks. Tas nav nekas jauns, princips ir tikpat sen pa­ zīstams kā tirgus laukumi. Taču pēdējos gados šis ekonomi­ kas veids ir īpaši uzplaucis. Tas saistīts ne tikai ar ideju par racionālu resursu izmantošanu, bet arī ar informācijas tehnoloģiju pieejamību — pasaulē ir ne­ skaitāmi daudz vietņu, kur var vieno­ ties, piemēram, par dzīvokļu, mašīnu, citu īpašumu vai pakalpojumu koplie­ tošanu. Viena no šo vietņu galvenajām funkcijām ir uzticības veidošana un pastāvīga uzturēšana starp dalīšanās ekonomikas dažādajiem partneriem. Idejas ilgtermiņā nevar izdzīvot, ja ne­ pastāv uzticība starp iesaistītajām per­ sonām. Dalīšanās ekonomikas ideja var būt arī atspēriens mazajam biznesam. Piemēram, sākumā kāds tikai kolēģus vadā ar mašīnu no mājām uz darbu un atpakaļ, bet pēcāk izveido pasažieru pārvadājumu firmu. l EKSPERTA VIEDOKLIS Jauna atbildības forma — dalīšanās ekonomika uzņēmuma ilgtspējas attīstības faktori: pietiekams uzņēmuma paša kapitāls, spēja veikt ieguldījumus, pamatota biznesa ide­ ja, caurskatāma, saprotama un pietiekama finanšu plūsma, pozitīvs pašu kapitāls un pozitīvi peļņas rādītāji, pozitīva kredītvēs­ ture. «Izskatot finansēšanas pieteikumus, banka raugās uz klienta līdzšinējo sniegu­ mu, kas atspoguļojas finanšu datos, un to, kā jaunais finansējums ietekmēs klienta uzņēmējdarbību. Jo vairāk uzņēmēji plā­ nos un domās par attīstību, jo vienkāršāk tiem būs pieņemt lēmumus par to, kas pašlaik uzņēmumam nepieciešams. Mums savukārt arī būs daudz saprotamāki argu­ menti, kādēļ tieši šis attīstības scenārijs ir klientam piemērotāks,» stāsta Paiders. INTERESĒ GODĪGS BIZNESS Gan Rimi, gan Swedbank prasības piegādā­ tājiem un klientiem ir saistītas ar viņu pašu vēlmi nodrošināties pret neveiksmīgu sa­ darbību, kas radītu zaudējumus, un iegūt uzticamus partnerus. Tomēr vienlaikus abi lielie uzņēmumi ietekmē uzņēmējdar­ bības vidi, veicinot tajā godīgumu un atbil­ dību darbinieku un klientu priekšā. Piecu gadu laikā ilgtspējas indeksa no­ vērtējumā piedalījušies ap 70—80 lielo uz­ ņēmumu. Tas ir maz, zinot, ka valstī ir ap 200 lielo uzņēmumu, saka Dace Helmane no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta. Piedāvājot atbildīgā biznesa no­ vērtējumu, Swedbank palīdz plašāk popu­ larizēt ilgtspējas politiku uzņēmumu vidū. Tāpat arī Rimi ilgtspējas pielikums līgu­ miem ar piegādātājiem paceļ augšup pra­ sību latiņu uzņēmējdarbības vidē. Turklāt Swedbank sadarbībā ar Korporatīvās ilgt­ spējas un atbildības institūtu izstrādā atbil­ dīga biznesa novērtējumu, kas paredzēts visiem uzņēmumiem, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 50. Vienlaikus Swedbank Business Network un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vietnēs tas būs pie­ ejams ikvienam uzņēmumam, kura vadītā­ ji un darbinieki grib zināt, vai un cik lielā mērā tā darbība atbilst ilgtspējas politikai. «Arvien vairāk uzņēmumu sadarbībā ar citiem uzņēmumiem izvirza prasības, kas pēc būtības atbilst ilgtspējas politikai,» saka Helmane un nosauc tikai dažus no sev zināmajiem: Aldaris, Cemex, LatRosTrans. «Kritēriji ir dažādi, bet būtība ir viena: ir in­ terese sadarboties ar uzņēmumiem, kuros ir atvērta un godīga biznesa politika, atbil­ dīga attieksme pret darbiniekiem un vidi. Protams, ir jāievēro visas valsts likumu nor­ mas un vispārpieņemtie ētikas standarti. Ja iedziļinās, šādas prasības ir vēl stingrākas par tām, ko izvirza valsts ar likumiem un dažādiem normatīvajiem aktiem.» Tas vairo cerības, ka pēc kāda laika nevienam vairs nevajadzēs īpaši skaidrot, kādēļ ir izdevīgi būt godīgam un sociāli atbildīgam. Uzņēmēji paši būs panākuši, ka šīs vērtības ir tikpat pašsaprotamas kā pieklājība vai ētikas standarti. l
14 ILGTSPĒJAS INDEKSS CILVĒKI Ir izveidojusies jauna darbinieku paaudze, kuru garlaiko nīkšana viena amata, darbavietas un noteiktu darba stundu rāmjos. Viņus interesē daudzveidīga iesaistīšanās uzņēmuma dzīvē, nemitīga sevis pilnveidošana. Kā uzņēmumam uzrunāt jaunos darbiniekus, vienlaikus nezaudējot saikni ar pieredzējušiem senioriem? Ārpus rāmjiem I kdienas darbs Cēsu alus ražošanas tehnologam Ērikam Velceram– Jonītim nav saistīts ar alus recep­ tūru izstrādi. Taču, strādājot alus darītavā, viņš bija nogaršojis ne­ filtrētu, biezu alu, kas atgādina mājās brūvēto, un tas viņam šķita spē­ cīgs un gards. Tādēļ, kad pirms dažiem gadiem alus ražotne sarīkoja inovāciju nedēļu ar aicinājumu ikvienam darbi­ niekam nākt klajā ar kādu ideju darba uzlabošanai vai uzņēmuma attīstībai, Ēriks ieteica šādu alu un pat bija izdomā­ jis tam nosaukumu Pagraba nefiltrētais. Izrādījās, ka šādam alum Latvijā ir gana daudz cienītāju — Pagraba nefiltrētais ta­ gad ir viens no veiksmīgākajiem jauna­ jiem Cēsu alus produktiem. «Tā bija ideja, kas mūsu produktu attīstības komandā nebija radusies, bet kolēģi izdomāja, pa­ mēģināja un radīja veiksmīgu produktu,» darbinieku iesaisti komentē Cēsu alus va­ dītāja Eva Sietiņsone–Zatlere. Pagājušajā gadsimtā tā būtu neparasta situācija — darbinieks iesaistās procesos, kas nav saistīti ar viņa tiešajiem pienāku­ miem. Bet tagad, 21.gadsimtā, tā būs aiz­ vien biežāk un biežāk. Jauno darbinieku paaudzi interesē izaicinājumi. Aiz mugu­ ras tie laiki, kad galvenais bija jautājums: cik maksā? Tagad ir svarīgāk, vai darba devējiem un ņēmējiem ir kopīga vērtību izpratne, vai uzņēmums ir godprātīgs un maksā visus nodokļus, vai tas ir sociāli at­ bildīgs. Īsāk sakot, tā dēvēto millennium jeb tūkstošgades paaudzi interesē, vai uz­ ņēmums, kurā viņi strādā, ir ilgtspējīgs un piedāvā attīstības iespējas. CILVĒKUS VIENO VĒRTĪBAS Pirms pieciem gadiem reti kurš Cēsu alus darbinieks zināja, kādas ir viņa uzņēmuma vērtības, daudziem bija priekšstats, ka nav dižu iespēju ar priekšlikumiem mainīt dar­ ba vidi vai produkciju, blāvs bija arī skatī­ jums par kompānijas attīstības izredzēm. Uzņēmums no mazas alus darītavas bija kļuvis par vienu no lielākajām alus ražot­ nēm Latvijā, bet 2010.gadā veiktajā dar­ binieku apmierinātības pētījumā nekāda priecīga aina nepavērās — it kā faktam par straujo izaugsmi nebūtu nekāda sakara ar darbinieku dzīvi. «Inovāciju kastītes nedarbojas.» Cēsu alus izšķīrās par vienkāršu risināju­ mu — ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā ide­ jas un tās aizstāv — Gunita Nagle ILUSTRĀCIJA—FREEPIK
15ILGTSPĒJAS INDEKSS Wunderkraut Rīgas biroja vadītājs Ernests Gabrāns. KĀ ĒRTĀK SAZINĀTIES AR DAŽĀDU PAAUDŽU PĀRSTĀVJIEM UZŅĒMUMĀ? AVOTS: ANO VETERĀNI VECUMĀ VIRS 56 GADIEM SARUNAS KLĀTIENĒ X PAAUDZE VECUMĀ NO 36 LĪDZ 45 GADIEM ELEKTRONISKAIS PASTS TŪKSTOŠGADES PAAUDZE VECUMĀ NO 26 LĪDZ 35 GADIEM TELEFONA ĪSZIŅAS PĒCKARA PAAUDZE VECUMĀ NO 46 LĪDZ 55 GADIEM TELEFONZVANI DIGITĀLIE BĒRNI VECUMĀ NO 18 LĪDZ 25 GADIEM FACEBOOK UN TWITTER
16 ILGTSPĒJAS INDEKSS Tādēļ jau nākamajā gadā tika izveidota ko­ manda, kas ķērās pie uzņēmuma vērtību iedzīvināšanas projekta. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir būtiski reorganizējies, uzlabojusies komunikācija un kolēģu attiecības, kas darbinieku mainību samazinājis par as­ toņiem procentiem. Uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone–Zatlere to gan uzskata par mazsvarīgu progresa rādītāju. Par daudz lielāku ieguvumu viņa uzskata darbinie­ ku iesaisti dažādu risinājumu meklēšanā un visiem kopīgu izpratni par uzņēmuma vērtībām. «Tas ir galvenais, kas mums ir — vēr­ tības satur kopā mūsu kompāniju,» saka Sietiņsone–Zatlere. Viņa tās nosauc: po­ zitīva attieksme, orientēšanās uz klientu, Latvijas tirgus izpratne, komandas darbs un atbildība. Šķiet, nav lielas atšķirības no vērtībām, ko augstā vērtē tur lielākā daļa uz klientiem vērsto uzņēmumu. Taču pē­ dējos gados Cēsu alus daudz strādājis, lai šo vērtību izpratne būtu līdzīga visiem 220 uzņēmuma darbiniekiem. Piemēram, pērn bija 60—70 dažādu veidu tikšanos, kurās strādājošie pārsprieda uzņēmuma vērtību izpratni. Katrs no darbiniekiem ir uzrakstījis savu misiju jeb mērķi, kas sva­ rīgs viņa paša pilnveidei un uzņēmuma at­ tīstībai. Tas ir viens iedvesmojošs teikums, taču devis pārliecību, ka katrs cilvēks ir svarīgs Cēsu alum, katrs ir sava amata lie­ lākais meistars. Kopš 2011.gada ik pēc diviem gadiem tiek organizēts darbinieku apmierinātī­ bas mērījums, kurā ir jautājumi arī par uzņēmuma vērtībām un kolēģiem, kuri ar savu darbu tās pārstāv vislabāk. Tagad vairāk nekā 90% Cēsu alus darbinieku ne tikai zina, kādas ir kompānijas vērtības, bet labprāt izsaka priekšlikumus, iesaistās dažādos projektos, pozitīvi vērtē izmai­ ņas, viņiem ir pārliecība par uzņēmuma izaug­smi. «Tas ir mūsu veiksmes pamatā. Cilvēki ir labās domās par kompāniju,» se­ cina vadītāja. Ja darbinieks strādā saskaņā ar uzņē­ muma vērtībām, viņš jūtas piederīgs uzņē­ mumam, un tas ir ļoti svarīgi — tas pasargā no lielas darbinieku mainības, secinājusi Aiva Eiduka, komunikācijas vadības kon­ sultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja. Viņa ievērojusi, ka div­ desmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki jau darba intervijās pirms pievienošanās uz­ ņēmumam nekautrējas painteresēties, kā­ das ir tā vērtības. Viņiem svarīgi, lai tās sa­ skan ar viņu personisko pārliecību. Ja viņi ikdienas dzīvē cenšas būt godīgi, tad iztin­ cina, vai uzņēmums maksā nodokļus. Ja atbalsta zaļo dzīvesveidu, tad grib strādāt organizācijā, kas ir saudzīga pret vidi un piedomā par resursu taupīšanu. «Ja vēr­ tību izpratne ir līdzīga, darbinieki arī sev uzticētos pienākumus spēj labāk izprast. Piemēram, ja uzņēmuma vērtība ir attīstība, tad katrs zina: viņam ir svarīgi attīstīties kā individualitātei, tas vajadzīgs gan viņa personības, gan uzņēmuma attīs­ tībai,» skaidro Eiduka. KOMANDĀ IZGARŠO PROCESU Pēdējo piecu gadu laikā Cēsu alū būtiski ir mainīta darba organizācija — nav vairs priekšnieku, kas vienpersonīgi pieņem lē­ mumus, un padoto, kas paklausīgi pilda rī­ kojumus. Tagad visi strādā pēc komandas principa: dažādu mērķu sasniegšanai iz­ veidotas komandas, katrai no tām ir cits vadītājs un mērķi. Piemēram, ir ilgtspē­ jas komanda, produktu attīstības koman­ da. Šāda darba organizācija atbilst mūs­ dienu darba ņēmēju prasībām — daudzi vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties gan risinājumu meklēšanas, gan lēmu­ mu pieņemšanas procesos, saka Eiduka. Uzņēmumiem, kas domā par ilgtspējīgu attīstību, noteikti jāieklausās darbiniekos. «Inovāciju kastītes nedarbojas, to uz­ reiz varu pateikt citu uzņēmumu vadītā­ jiem,» Sietiņsone–Zatlere saka par vienu no agrāko laiku idejām, ka darbinieku iesaisti var panākt, ļaujot savu inovāciju priekšli­ kumu iesniegt īpaši šim nolūkam izveidotā «pastkastē». Lasījusi daudzus pētījumus, cik uzņēmuma ilgtspējai svarīga darbinie­ ku līdzdalība, viņa izšķīrās par vienkāršu un nesamākslotu risinājumu — nolēma ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā idejas un tās aiz­ stāv. Šādā nedēļā izjūk visu departamentu un amatu robežas — vienā komandā strā­ dā pārtikas tehnologi, loģistikas speciālisti un grāmatveži, priekšnieki un padotie. Ja kāda ideja tiek veiksmīgi īstenota, tās au­ tori saņem balvas. «Ik gadu līdz pat 30% sortimenta ir jauna produkcija, tādēļ dar­ binieku idejas ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, Pagraba nefiltrēto alu, kas bija kolēģa ideja, labi pērk,» stāsta Sietiņsone–Zatlere. Tagad katru gadu pēc inovāciju ne­ dēļas rodas vairākas idejas, ko apsvērt. Turklāt tie Cēsu alus darbinieki, kas ierau­ ga savu ierosinājumu realizētu, to uzska­ ta par lielāko balvu, daudz vērtīgāku par naudas prēmiju. «Viņi par to stāsta radiem un draugiem, un tas lepnums, ar kādu viņi klāsta par jauno produktu, nav salīdzi­ nāms ne ar kādu reklāmu,» piebilst Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Iespējams, iedrošinājumu šķilt jaunas idejas deva projekts Meistarklases. Savulaik uzņēmumā valdīja pieņēmums — ja cilvēki strādā alus darītavā, tad jau visi zina alus brūvēšanas tehnoloģijas. Taču, runājot ar kolēģiem, atklājās, ka daudzi šaubās, vai viņu priekšstati atbilst realitātei. «Sākām rīkot darbiniekiem alus meistarklases, ku­ rās notiek alus degustācija un iepazīstina ar alus darīšanas procesu. Tagad visi mūsu 220 darbinieki, ne tikai mārketinga speciā­ listi, zina, ar ko un kāpēc atšķiras dažādu alus veidu garšas, krāsas un smaržas,» saka Sietiņsone–Zatlere. KĀ PIESAISTĪT? Cēsu alū daudzi darbinieki ir gados jauni: 39% vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, 46% ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Vadītāja pieļauj — fakts, ka Cēsu alus kopš 2013.gada ilgtspējas indeksa novērtējumā atbilst zelta kategorijai, piesaista gados jaunos. Viņiem tā ir zīme, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs, tajā ir labi un droši darba Vispirms jādefinē, kas ir ietekmes puses: klienti, darbinieki, sabiedrība, piegādātāji, investori. Jāaptaujā ietekmes puses, uzzinot, kādas ir viņu personīgās vērtības. Visbiežāk minētās vērtības var izvirzīt uzņēmumam. Tiek veidotas komandas vai darba grupas, kas aptver visus uzņēmuma darbiniekus un kuru mērķis ir definēt, skaidrot un iedzīvināt vērtību izpratni. Parasti šis darbs ilgst vismaz vienu gadu. Vērtību iedzīvināšanā svarīgi neatslābt un būt radošiem. Jo radošāka pieeja, jo labāks rezultāts. Jābūt skaidram plānam, kā izpratni par uzņēmuma vērtībām nodot jaunajiem darbiniekiem. Regulāri jārīko darbinieku apmierinātības mērījumi, kuros tiek monitorēta arī vērtību izpratne. PIECI SOĻI, KĀ UZŅĒMUMĀ VIENOTIES PAR VĒRTĪBĀM INFORMĀCIJA: AIVA EIDUKA, KOMUNIKĀCIJAS VADĪBAS KONSULTĀCIJU UZŅĒMUMA MCCANN CONSULTING PROJEKTU VADĪTĀJA 1 2 3 4 5 Uzņēmuma vadībai jārēķinās, ka daudzi darba ņēmēji vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā, secina Aiva Eiduka, komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja FOTO—RITVARSSKUJA/CĒSUALUSARHĪVS
17ILGTSPĒJAS INDEKSS apstākļi, videi draudzīga ražošana un ie­ spējas izglītoties. «Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmumu mērķi sniedzas tālāk par biznesu un peļņu,» apgalvo Sietiņsone– Zatlere, kura darba pārrunās ievērojusi, ka jaunieši nopietni iztincina, vai tiek maksāti visi nodokļi un kā izpaužas rūpes par dažā­ dām darbinieku grupām. «Vislielākos izaicinājumus darba de­ vējiem pašlaik sagādā tā dēvētā tūkstoš­ gades paaudze,» saka Eiduka no McCann Consulting. Viņa stāsta, ka vairums jaunie­ šu, izvēloties darbavietu, pievērš uzmanī­ bu tā reputācijai. «Tas nozīmē, ka sociālā atbildīguma loma nākotnē pieaugs — jaunā paaudze to sāk pieprasīt. Uzņēmumiem vajadzēs vairāk domāt par darbības caur­ skatāmību, par atbildību pret vidi un sa­ biedrību,» paredz Eiduka. 2014.gadā personāla atlases kompā­ nijas Amrop pētījumā Employer Branding Index secināts, ka 91% no tā dēvētās tūkstošgades paaudzes neplāno palikt vienā darbavietā ilgāk par trim gadiem. «Viņiem vienkārši kļūst garlaicīgi. Viņu dzīves ritms ir daudz aktīvāks par rutīnu darbavietā. Tādēļ jāņem vērā jauniešu vēlme izglītoties. Atalgojumam, protams, ir nozīme, bet, ja darba devējs piedāvā mācības, rotāciju pa dažādiem amatiem, elastīgu darba laiku, iespējas strādāt no mājām, jaunajiem tas nozīmē izraušanos no rutīnas,» iespējamos risinājumus ko­ mentē Eiduka. Cēsu alū secināts — gan ražotnē, gan birojā strādājošajiem jauniešiem līdzās atbalstam mācībās svarīgi, lai viņu rīcībā būtu mūsdienīgas tehnoloģijas. Ja Cēsu alū ir jaunas, no Vācijas atvestas iekārtas, tas jaunos profesionāļus piesaista tikpat ļoti kā planšetdatori. «Viņi ir auguši digitālā vidē, viņu spējas apstrādāt lielu informāci­ jas daudzumu ir lielākas nekā citām paau­ dzēm,» jauno darbinieku paaudzi raksturo Eiduka. Viņa zina stāstīt par gadījumiem, kad darba devēji ir lieguši darbiniekiem izmantot sociālos tīklus, domādami — tie traucē darbam. Taču pieredze liecina, ka tā ir kļūda: gados jaunie speciālisti ar so­ ciālo tīklu palīdzību iegūst arī profesionāli svarīgu informāciju, un tas ceļ viņu darba efektivitāti. Turklāt viņiem sociālie tīkli un tīmeklis ir svarīgi arī komunikācijai. Tikpat liels izaicinājums uzņēmumiem ir piesaistīt arī seniorus. Sabiedrība nove­ co. 2030.gadā vairums Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem. Jau pēc pieciem gadiem pensijas vecuma cilvēku būs vai­ rāk nekā bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, brīdina tirgus un sociālo pētījumu kompānija GfK Baltic. Līdz šim Cēsu alus nav īpaši piedomā­ jis, kā noturēt uzņēmumā gados vecos spe­ ciālistus. No visiem darbiniekiem 15% ir vecāki par 50 gadiem, vecākajam Cēsu alus darbiniekam ir 67 gadi. Taču, kad Cēsu alus darbinieki redzēja, cik ļoti ieinteresēti uzņēmuma sekmēs ir tā bijušie darbinie­ ki, viņi nolēma atbalstīt viņu kluba izveidi. Pašlaik senioru klubā ir ap 30 biedru, kas rīko ekskursijas pa alus darītavām Latvijā un ārpus tās, vērtē jaunos produktus, re­ gulāri tiekas. Vairums Latvijas uzņēmumu vēl nedo­ mā par to, vai un kā ieinteresēt pieredzēju­ šos, arī pensijas vecuma speciālistus, seci­ nājusi Eiduka. «Par to būtu svarīgi domāt, jo vecākās paaudzes darbinieki ir ļoti uzti­ cīgi savai darbavietai. Viņi ir daudz lojālāki darba devējam nekā jaunieši. Vecākiem cilvēkiem ir arī liela zināšanu bāze, kas jau­ niešiem vēl ilgi nebūs, varbūt pat nekad,» viņa saka. Viens no veidiem, kā viņa iesa­ ka piesaistīt seniorus ikdienas darbam, ir mentoru programmu veidošana, lai vei­ cinātu pieredzes apmaiņu paaudžu vidū. Jaunajiem parasti patīk, ja kāds viņiem palīdz iejusties darba vidē, savukārt piere­ dzējušajiem ir svarīgi just, ka viņu zināša­ nas tiek novērtētas. LAIKS INVESTĒT DARBINIEKOS Viens no ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem ir arī dzimumu līdztiesības ievērošana. Abu dzimumu iesaiste lēmumu pieņem­ šanā nodrošina viedokļu dažādību un to, ka tiek ņemtas vērā gan sieviešu, gan vīrie­ šu vajadzības. Bet, cik novērojusi Eiduka, Latvijā tam uzņēmumos nepievērš nekādu uzmanību. Lielajos uzņēmumos struktūr­ vienību vadītāju līmenī valda dzimumu līdztiesība, taču šo uzņēmumu valdēs tikai 21% locekļu ir sievietes, secināts 2014.gada pētījumā Sieviešu un vīriešu situācijas izpē- te Latvijas lielajos uzņēmumos. Tikai 12% uzņēmumu valdē ir dzimumu līdzsvars. Cēsu alū 64% uzņēmuma darbinieku ir vīrieši, bet valdē puse ir sievietes, gandrīz puse sieviešu ir arī otrā līmeņa vadībā. «Bet tas nav izveidojies mērķtiecīgas po­ litikas rezultātā, drīzāk tādēļ, ka nav bijis negatīvas diskriminācijas — ne apzinātas, ne neapzinātas,» saka Sietiņsone–Zatlere. «Iespējams, tas saistīts ar mani, jo vadu uzņēmumu jau vairāk nekā desmit gadu. Nekad dzīvē neesmu diskriminējusi sie­ vietes, mūsu uzņēmumā sievietēm un vī­ riešiem ir bijušas vienlīdz lielas iespējas veidot karjeru.» Sporto darbā Desmit gadu laikā, kopš Swedbank darbojas sporta klubs, mainījies gan aktīvistu skaits, gan vidējais vecums — tagad vairums ir trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, kuri grib ikdienas fiziskās aktivitātes, bet pēc darba dod priekšroku ģimenei un bērniem. Tādēļ bankā izstrādāta dzīvesveida programma Aktīvs. Vesels. Iedvesmots, kuras mērķis ir iesaistīt darbiniekus fiziskajās aktivitātēs darba laikā. Swedbank darbinieki tiek mudināti kabinetos pavingrot, pusdienas pārtraukumā izbraukt ar riteni vai paskriet pa darbavietas apkaimi, bankas galvenajā ēkā ir sporta zāle un velotrenažieri. Virtuālie apskāvieni vislabākajam kolēģim Web pakalpojumu sniedzējs Wunderkraut Latvia darbinieki ar virtuālajiem apskāvieniem nosaka katra mēneša labāko kolēģi, kurš saņem naudas balvu un var izlemt, kā to likt lietā. Taču ir viens nosacījums — nauda jāizmanto visa kolektīva noskaņojuma vai apkārtējās vides uzlabošanai. Katram darbiniekam īpaši labumi Izpētot Lattelecom darbiniekiem sniegtos labumus, uzņēmuma personāla attīstības un motivācijas nodaļa secināja, ka tie pilnībā netiek izmantoti, jo darbinieku vajadzības atšķiras. Tādēļ tika izveidota darbinieku lojalitātes programma Lattelecom Plus ar mērķi nodrošināt ikvienam noderīgus labumus. Tagad katram ir iespēja izvēlēties sev visvajadzīgāko: veselības un uzkrājošās apdrošināšanas produkus, brīvdienas, apmaksātu degvielu un autostāvvietu, izglītību sev vai bērniem. IDEJAS DARBINIEKU LOJALITĀTES PROGRAMMĀM Ik pēc diviem gadiem Cēsu alus organizē darbinieku apmierinātības mērījumus Iepriekšējos gados uzņēmumu izmisī­ gā tiekšanās pēc peļņas noveda pie tā, ka vairums gādāja par klientu apmierinātību, mazāk — par darbiniekiem. Taču ilgtspē­ jīgā uzņēmumā rūpēm par klientiem un darbiniekiem jābūt vienlīdz svarīgām. Pēc Eidukas vārdiem, tā ir joma, kur darba de­ vēji var sevi pilnveidot. «Jāsāk domāt par investīcijām darbiniekos,» viņa iesaka. l
18 ILGTSPĒJAS INDEKSS DARBA VIDE Mūsu Baltijas jūras kaimiņi somi aplēsuši — ik mēnesi tautsaimniecība zaudē aptuveni divus miljardus eiro, jo nepietiekami efektīvi iekārtotā darba vidē notiek negadījumi vai darbinieki vienkārši nevar strādāt ar pilnu jaudu. Kā darba aizsardzība var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti arī Latvijā? Strādāt gudri, nevis smagi S limnīcu diktofonu centrā, kur darbinieki datorā ievada mediķu rakstiskas vai ierunā­ tas piezīmes pacientu slimī­ bu vēsturēs, darba efektivi­ tāte bija vāja — daudz kļūdu, zaudēts laiks, tās labojot, pārslodzes dēļ pārguruši darbinieki, nespēja tikt galā ar pienākumiem. Pie darba efektivitātes uzla­ bošanas ķērās centra jaunā vadītāja. Viņas risinājums bija vienkāršs — iemācīt teksta ievades operatoriem pareizi rakstīt ar da­ toru un ērti iekārtot darbavietu. Divu die­ nu mācībās, uzņēmumam tērējot līdzekļus aptuveni 10 mācību stundām, darbinieki apguva jaunās prasmes. Rezultāts bija gan­ drīz vai taustāms — ievērojami palielinājās tekstu ievades ātrums, jo saruka kļūdu skaits, kuru labošanai agrāk tika patērētas vismaz divas sekundes uz katru pārrak­ stīšanos. Paskaitiet, cik tas sanāk darba dienas beigās! Samazinājās arī darbinieku sūdzības par pārgurumu un pārslodzi. Šo piemēru Rīgas Stradiņa universi­ tātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš min kā paraugu tam, ka darba aizsardzībā daudz var izdarīt, apstājoties ikdienas skrējienā un padomājot. Vanadziņš, sekojot līdzi pasaules ten­ dencēm, redz — daudzas valstis jau ir sa­ pratušas, ka darba aizsardzība ir ne tikai humāns jautājums, bet arī ekonomisks. Eiropas Savienības valstīs aplēsts, ka slik­ ta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no iekšzemes koppro­ dukta. Viens no lielākajiem rādītājiem par darba aizsardzības neīstenošanas radītiem zaudējumiem ir Austrālijas ekonomikai — pat 4,8% no IKP. Ja šo Austrālijas procentu attiecinātu uz Latviju, zaudējumi būtu mil­ zīga summa, kas netiek nopelnīta ik gadu, — 1,1 miljards eiro. Bet nav pat jāskatās uz Austrāliju — Baltijas jūras otrā krastā Somija savā zi­ ņojumā par 2012.gadu aplēsusi, ka valsts tautsaimniecības zaudējumi sliktas darba vides dēļ gadā pārsniedz 24 miljardus eiro, tātad vairāk nekā divus miljardus eiro mē­ nesī. Par to, kā šo naudu nezaudēt, sāk do­ māt arvien vairāk uzņēmumu, kas cenšas padarīt savu darba vidi efektīvāku, saudzē­ jot darbinieku veselību, laiku un uzlabojot finanšu rezultātus. SLIŅĶU SAPŅA ĪSTENOŠANA Darba aizsardzība nenozīmē tikai darbinie­ ku drošību, pasargājot no nelaimes gadīju­ miem, bet arī pareizu darba organizāciju. Tā savukārt uzlabo produktivitāti. Tieši zema produktivitāte ir būtiska problēma Latvijā — salīdzinot ar skandināviem, mēs strādājam divreiz sliktāk un divreiz ilgāk, komentē Vanadziņš. Nemaz nerunājot par ES valstīs aplēsts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no IKP — Māra Miķelsone
19ILGTSPĒJAS INDEKSS PROGRAMMĒTĀJA KRŪŠU KURVJA MUSKULATŪRAS NOSLODZE RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījums PIRMS ERGONOMIKAS UZLABOŠANAS PĒC ERGONOMIKAS UZLABOŠANAS DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ Jo košāks sarkanums, jo augstāka temperatūra vāciešiem, kuru profesionālās izglītības sis­ tēma tiek uzskatīta par labāko. «Daļa no produktivitātes ir saistīta ar to, kā uzņēmumā ir organizēts darbs. Būtībā tas ir sliņķu sapnis — strādāt mazāk, saņemt vairāk,» smejas eksperts. Viņš studentiem minot piemēru ar sniega lāpstu — no pa­ domju laikiem daudzi atceras lielās finiera sniega lāpstas, ar kurām bija grūti notīrīt sniegu no ietves. Tagad lāpstas ir uzlabotas — ar ieliekumiem, ērtākiem rokturiem, no vieglāka materiāla. Katrs, kas pamēģinājis strādāt ar tām, saskata atšķirību, ka darbs rit ātrāk un vieglāk. Jā, tāda lāpsta maksā dārgāk. Vai to pirkt, un ko darīs sētnieks, kurš par stundu ātrāk būs notīrījis sniegu? «Tā mēs varam rēķināt, kā samazināt darba slodzi, un ar to kaut ko iegūt,» uzņēmējiem dod padomu Vanadziņš. Darba aizsardzībā, rēķinot vidējo ekonomisko izdevīgumu, pamata atziņa ir tāda: katrs ieguldītais eiro darba devējam ienes vidēji 2—5 eiro. Kāpēc Latvijas uzņēmumi un darbi­ nieki ir mazāk efektīvi? Pēc Vanadziņa domām, tas skaidrojams ar to, ka pārsva­ rā uzņēmēji Latvijā nav mācījušies pareizi domāt par darba organizāciju un aizsar­ dzību. Pat tie, kam kabatā ir augstskolas diploms uzņēmējdarbībā, Vanadziņa se­ mināros brīnās, kā darba aizsardzība ir saistīta ar produktivitāti. To, kāpēc jādo­ mā par darbinieku labsajūtu un veselību, Vanadziņš atgādina ar pazīstamu teicienu: tu vari ieguldīt 10 miljonus «dzelžos», bet, ja nav cilvēku, kas ar tiem strādā, tad tie ir tikai dzelži. Un te nav atšķirības, vai šie «dzelži» ir datori vai konservu ražošanas lī­ nija. «Angļiem ir teiciens: nestrādā smagi, bet gudri. Tas tiešām ir spēkā. Jāstrādā ir gudrāk,» saka eksperts. «Mums ir maz tādu uzņēmēju, kas pirms rūpnīcas atvēršanas padomā, lai izveidotu pareizu darba plūsmu, saliktu procesu pareizā secībā. Paraugs pasaulē šajā ziņā ir autorūpniecība — tā ir visefektī­ vākā, kur katrs strādnieka solis un kustība ir pārdomāta. Ja Malaizijā ražo kaut kādas detaļas, tad tām paciņā jābūt saliktām tieši šitā, nevis citādi, jo kaut kur Vācijā kāds to paciņu noliks pie konveijera līnijas, stieps roku un paņems.
20 ILGTSPĒJAS INDEKSS Ja paciņa būs nepareizi salikta, Vācijā strādnieks lieki tērēs laiku, nogurs, samo­ cīs savu roku. Nevienam nebūs vajadzīgs strādnieks ar sabojātu roku, kura mācībās ieguldīti 50 000. Bet Latvijā mēs tādā vei­ dā ļoti maz domājam,» saka Vanadziņš. Runājot par produktivitāti, 80% no problēmām darbavietās ir viegli novērša­ mas. Piemēram, rūpnīcā strādnieka darba­ vietā lampas uzreiz var uzlikt pareizajā vietā un augstumā. Var nevis diskutēt par to, vai nomainīt gaisa filtrus ventilācijai, bet apsēs­ ties un parēķināt, cik daudz elektrībā būs jāsamaksā ar aizsērējušiem filtriem — ven­ tilācijas sistēma patērē četras reizes vairāk elektrības. Mūsu uzņēmēji reti tā domā, jo nav mācīti rēķināt visu ražošanas ciklu ko­ pumā, saka Vanadziņš. Turklāt bieži neiz­ pratne sākas jau ar ēkas projektu, kas var saņemt pat gada balvu arhitektūrā, bet no funkcionālā viedokļa būs vēlāk jāpārtaisa. Pētījums par darba apstākļiem un ris­ kiem Latvijā par 2012.—2013.gadu liecina, ka pagaidām mazāk par pusi — tikai 45% Latvijas uzņēmumu — iegulda finanšu lī­ dzekļus darba vides uzlabošanā. PALĪGS — KALKULATORS Pagājušajā gadā nelaimes gadījumu darba­ vietā kopējais skaits, pēc Valsts Darba in­ spekcijas ziņām, bija 1761. No tiem 40 bija nāvējoši, 212 — smagi. Vidēji Latvijā, pielī­ dzinot CSDD izmantoto metodiku aprēķi­ nos par cilvēka dzīvības cenu (2010.gada dati), viens letāls gadījums darbā valstij iz­ maksā aptuveni 325 000 eiro, aplēsis darba aizsardzības eksperts. Vanadziņš teic, ka Latvijā oficiālā sta­ tistika patiesībā parāda tikai trešo daļu arodslimību un kādus 10—15% no nelaimes gadījumiem. Visprecīzākie ir letālās sta­ tistikas dati. Tā iemesli ir dažādi, atzīst arī Valsts Darba inspekcija. Ne visas saslimša­ nas Latvijā uzskaita pie arodslimībām, kaut arī, piemēram, ādas slimības var attīstīties darba dēļ. VERTIKĀLĀ ERGONOMISKĀ PELE BEZ PALIKTŅA SĀKUMĀ PĒC 3 STUNDĀM No darba drošības viedokļa bīstamā­ kās nozares Latvijā ir tās pašas, kas citur pasaulē, — lauksaimniecība, būvniecība, kokapstrāde, mežsaimniecība. Taču Latvijā statistika atšķiras no pasaules tendences. RSU pilotprojektā ar Austrumu slimnīcu pētīti cilvēki, kas mikroķirurģijas centrā nonākuši ar amputācijām. Pasaulē 40% no šiem negadījumiem ir notikuši darbavietā. Latvijā tādu ir tikai 12%, kas nonākuši VDI uzskaitē — tas liek domāt, ka Latvijā visi šie negadījumi netiek reģistrēti, tāpēc statistika nav precīza, jo tai vajadzētu atbilst pasaules tendencēm, saka Vanadziņš. Kāpēc nelaimes gadījumu statistika ir nepilnīga? Tikai viens no iemesliem ir ēnu ekonomika jeb nelegālā nodarbinātība. Vēl viens — darba ņēmēji baidās no darba devē­ ja, tāpēc neziņo VDI, lai uzņēmumam nebū­ tu problēmu. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: «Mumsirmaztāduuzņēmēju,kaspirms rūpnīcasatvēršanaspadomā,laiizveidotupareizu darbaplūsmu,saliktuprocesupareizāsecībā» Ilgstoši strādājot ar datoru, plaukstā pasliktinās asinsrite, un temperatūra var kristies pat par 10 grādiem — termogrāfijas attēlā pirksti iekrāsojas zili. Taču ergonomiskā datorpele nodrošina mazāku noslodzi, temperatūra plaukstā krītas uz pusi mazāk
21ILGTSPĒJAS INDEKSS Cemex drošības skola Cementa ražotājs Cemex nodarbina vairāk nekā 43 tūkstošus darbinieku 50 valstīs.Lai veidotu vienotus darba drošības principus, uzņēmumā izstrādāta īpaša mācību programma E–legacy (saīsinājums no Everyone’s Legacy jeb Ikviena mantojums), kas sākās 2014.gada novembrī, un tā jāapgūst ikvienam darbiniekam visās valstīs.Programma sadalīta sešos moduļos, aptverot veselību un drošību, risku izvērtēšanu, uzvedību darbā, komunikāciju, dzīvesveidu un ikviena personīgo ieguldījumu darba drošībā.Uzsvars likts uz personīgo vērtību un atbildības apzināšanos — programma aicina aizdomāties, cik svarīga irģimene gan katram pašam, gan kolēģiem, un kā smagas traumas varizmainīt turpmāko dzīvi. ABB kalkulators Viena no pasaules lielākajām inženiertehnoloģiju kompānijām ABB kopš 2012.gada ieviesusi negadījumu zaudējumu kalkulatoru, kas palīdz ne tikai aprēķināt jau nodarīto skādi, bet arī prognozēt riskus un kalpo kā izglītojošs instruments. Līdz ar kalkulatora ieviešanu tiek organizētas arī mācības par darba drošības ievērošanu. Aprēķini liecina, ka darbinieku izglītošanā un risku samazināšanas preventīvajos pasākumos ieguldītie līdzekļi atmaksājas ilgtermiņā. ABB aprēķini liecina, ka viens negadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt vairāk nekā 9000 eiro tiešus zaudējumus. Riska spēle Interneta vietnē Stradavesels.lv pieejami ne tikai ekspertu padomi un mācību materiāli par dažādiem darba drošības jautājumiem, un nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, bet arī interaktīva Riska spēle. Tajā ikviens var pārbaudīt savu acīgumu un atpazīt potenciāli bīstamas situācijas vai darba drošības noteikumu pārkāpumus, apskatot attēlus no dažādiem ražošanas objektiem, celtniecības vai remonta vietām. Spēlē iekļauti 84 attēli, katrā no tiem norādīts, cik kļūdu jums jāmeklē. Ja nevarat kļūdas atpazīt, noderēs funkcija «Pateikt priekšā». IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS iekārtojumā un aprīkojumā. Tas noteikti atmaksāsies. Vanadziņš aizrāda, ka Latvijā darba devēji maz zaudējumos rēķina arī slimības lapu izmaksas. Vidēji Eiropā darbinieks «uz slimības lapas» ir 12—13 dienas gadā. «Jūs būsit pārsteigta, ka daudzi uzņēmēji nezi­ na, cik izmaksā viena slimības lapas diena — darba devējam Latvijā tas izmaksā vidēji 55 eiro dienā,» saka Vanadziņš. Savukārt «prezenteisms», pēc eksper­ tu aprēķiniem, rada pat trīs reizes lielākas izmaksas par slimības lapām, jo sasirgušais darbavietā gan atrodas, bet darbu paveikt nespēj, taču alga ir jāmaksā, un varbūt pat nākas labot brāķi. Mācīties, mācīties un rēķināt izmaksas — to uzņēmējiem iesaka gan Vanadziņš, gan VDI pārstāve Linda Matisāne. Viņa stāsta, ka populāras garlaicīgo darba drošības instruk­ ciju vietā kļūst videofilmas ar padomiem, emocionāliem stāstiem, kā jutās cilvēki, kad notika nelaimes gadījums darbavietā. Tas liek aizdomāties un izmainīt attieksmi. Vēl viens palīgs uzņēmējam ir negadī­ jumu zaudējumu interaktīvais kalkulators, kas atrodas Valsts Darba inspekcijas uztu­ rētajā interneta lapā http://stradavesels.lv/ kalkulators. Kalkulatora vēsture sākusies 2005.—2006.gadā, sākotnēji Eiropas projek­ ta ietvaros to izveidojis Nīderlandes Darba aizsardzības institūts, kas ir viens no spēcī­ gākajiem pasaulē. Tagad kalkulators ir vien­ kāršots. Ievadot datus, tas izrēķina nelaimes gadījumu un slimību izmaksas uzņēmu­ mam. «Es to saucu par acu atvērēju darba devējam,» saka Vanadziņš. Viens no uzņēmumiem, kas jau kopš 2012.gada izmanto līdzīgu negadījumu zau­ dējumu aprēķināšanas kalkulatoru, tikai tas izstrādāts māteskompānijā, ir inženierteh­ noloģiju firma ABB. Uzņēmums vēlējās lai­ kus aprēķināt riskus darbā un tos samazināt līdz minimumam. Tas aplēsis, ka viens ne­ gadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt zaudējumus vairāk nekā 9000 eiro apjomā, norāda ABB arodeksperte Jeļena Mihailova. Viņa zaudējumu aprēķināšanas kalkulatoru iesaka izmantot visiem. Darbinieku mācības ir svarīgas, lai ne tikai samazinātu negadījumu skaitu, bet arī uzlabotu uzņēmuma darba kvalitāti. Piemēram, kokapstrādes milzis Stora Enso savus strādniekus ilgi māca, jo saprot, cik uzņēmumam izmaksātu brāķētu dēļu kon­ teinera sūtīšana atpakaļ no Japānas, stāsta Vanadziņš. Viņš labprāt nosauc arī citus uz­ ņēmumus, kuri domā par darba aizsardzī­ bu, piemēram, Cemex, Hanzas elektronika Ogrē, Schneider Electric, guļbūvju ražotne Dores fabrika, kas tika projektēta jau ar pareizu darba plūsmu organizāciju. Tiem uzņēmumiem, kam sakārtot darba organi­ zāciju un aizsardzību šķiet pārāk grūti pašu spēkiem, var palīdzēt arī šajā jomā īpaši specializējušies profesionāļi — Latvijā dar­ bojas ap pussimt firmu, kas palīdz izanali­ zēt darba riskus un tos novērst. l SECINĀJUMI PAR DARBA VIDI LATVIJĀ DATI: PĒTĪJUMS DARBA APSTĀKĻI UN RISKI LATVIJĀ, 2012—2013 Latvijas uzņēmumi, kas iegulda finanšu līdzekļus darba vides uzlabošanā Uzņēmumu īpatsvars, kuros tiek aprēķinātas notikušo nelaimes gadījumu izmaksas Darbinieki, kuri savam darba devējam iesaka, kā uzlabot darbavietu Norādījuši, ka darba devējs neveic nekādas darbības, lai novērstu nelaimes gadījuma atkārtošanos Darbinieku īpatsvars, kuriem ir darba vides izraisīti veselības traucējumi 45% 27% 25% 27% 21% Kur darba devējam atmaksājas iegul­ dīt, lai palielinātu produktivitāti? Atbilde ir vienkārša — visā, kas samazina strād­ nieka nogurumu un arodslimību risku, slimības lapu skaitu un tā sauktos «pre­ zenteisma» riskus (cilvēks ir faktiski slims un nevar pilnvērtīgi strādāt, bet atrodas darbavietā). Visā, kas veicina produk­ tivitāti plašākā nozīmē — pareizā darba organizācijā, tehnoloģijās, darbavietas
22 ILGTSPĒJAS INDEKSS VIDE Tas ir mīts, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj tikai lielās fabrikas, pa kuru skursteņiem kūp melni kā piķis dūmi. Mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ikdienā nodarbojas ar šķietami nekaitīgām papīra lietām vai pakalpojumiem, ir tik daudz, ka to ietekme uz vidi arī ir jūtama Sargā vidi, ietaupa naudu — Zane Mače FOTO—GINTSIVUŠKĀNS,F64
23ILGTSPĒJAS INDEKSS Jādodas pie klienta? Nordea izmanto dienesta velosipēdus! No kreisās: bankas darbinieki Artūrs Ieviņš, Signe Lonerte, bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits un Agate Tautiete
24 ILGTSPĒJAS INDEKSS I lgtspējas indeksā starp sudraba uzņēmumiem iekļuvušās Nordea valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits stāsta par gadījumu pirms diviem gadiem. Pēkšņs zvans no Opel dī­ leriem Skanstes ielā aicināja tikties ar autokompānijas finanšu direktoru no Vācijas, kurš vēlējies runāt par sadarbī­ bas iespēju Baltijā. Laika maz, tikai divas stundas. Diena bija skaista, un Šmits ar kolēģi, ģērbušies uzvalkos un nospodri­ nātās kurpēs, kāpa uz Nordea baltajiem korporatīvajiem velosipēdiem un pusstun­ das laikā jau bija autosalonā. «Iestūmām velosipēdus iekšā un nolikām blakus ma­ šīnām,» smejas baņķieris. Vācu kungs bijis pārsteigts par šādu ierašanos, Šmits saka — parādījām, ka esam ātri, elastīgi un citādi. Satikšanās rezultatīva, banka ar vāciešiem līgumu noslēdza. Šmits spriež, ka netra­ dicionālā ierašanās pie klienta ir labs ice breaker jeb veids, kā pārvarēt iepazīšanās stīvumu. Attieksme pret vidi ir viens no kritē­ rijiem ilgtspējas indeksā, kurā lūko — cik lielā mērā kompānijas atbilst sociāli un ekonomiski atbildīga uzņēmuma stan­ dartiem. Estonian, Latvian&Lithuanian Environment vides speciāliste Olga Meļņičenko, kura vērtē dalībniekus, šogad priecājas: tās nepieciešamās lietas, kuras prasa dalība indeksā — gada mērķu sa­ raksts, vides politika, atkritumu šķirošana, dabas resursu taupīšana, papīra nodošana pārstrādei —, cenšas ieviest visi dalībnieki. Mērķiem nav uzreiz jābūt lieliem, svarīgi, lai tie ir pārbaudāmi, piemēram, grāmat­ vedības pārskatos. Interesanti, ka arī pa­ kalpojumu sektors sāk izvērtēt savu ietek­ mi uz vidi. Jaunās tendences rāda, ka ne tikai lielie uzņēmumi spēj pildīt prasības. Meļņičenko slavē mazos kantorīšus — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritu­ mus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz, saka vides speciāliste. Apsveicami ir centieni vides aktivitātēs ie­ saistīt visus uzņēmuma darbiniekus, pie­ mēram, atalgojot kolēģi par inovatīvāko ideju dabas saudzēšanai. Tā uzņēmumi arī izglīto savus darbiniekus, un cilvēki savā ik­ dienā sāk piedomāt par vides saudzēšanu. VELO TĪRĀKAM GAISAM Korporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21. Ieviest šādu pārvietoša­ nās līdzekli pamudinājusi bankas galvenās ēkas atrašanās vieta Rīgā, K.Valdemāra ielā, — blakus ir velosipēdu celiņš, pilsētā attīstās velokultūra. Kārtība ir tāda: zinot, ka būs jādodas uz kādu tikšanos, darbi­ nieki var rezervēt velosipēdu ar visu aiz­ sargķiveri, izvēloties ar vai bez groziņa. Mīties var piecu kilometru rādiusā darba vajadzībām, bet baņķieri mēdz braukt ar velo arī pusdienās un doties mājās, no rīta atgādājot riteni atpakaļ. Pieradināt kolē­ ģus pie šādas pārvietošanās palīdzējusi bankas infrastruktūra. Ēkā ir vairāk nekā 40 velonovietņu — gan pie bankas ārpusē, gan pazemes autostāvvietā, kur izveido­ tas speciālas slēdzamas kastes, tādas kā nelielas mājiņas, kurās ar velosipēdu var iebraukt. Nekad nav bijis mēģinājumu kādu no velosipēdiem nozagt! Katrā stāvā ir duša, atbraucējam nav jāsēžas pie darba galda sasvīdušam. «Daudzi brauc pietie­ kami lielus gabalus no mājām uz darbu,» saka bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Signe Lonerte. Kāds kolēģis minas pat no Babītes! Liels ieguvums ir arī videi. Banka sarēķinājusi — ja velo vietā būtu izmantotas automašīnas, tad gaisā būtu nonākušas 8,7 tonnas ogļskābās gāzes izmešu! Ilgtspējas indeksā šo iniciatīvu slavē, Rīgā ir prob­ lēmas ar gaisa kvalitāti, un automašīnu aizstāšana ar videi draudzīgāku braucamo to uzlabotu. Savukārt Šmits uzskata, ka tā­ dējādi pielikuši savu roku arī velokultūras attīstībā. Redzot, kā baņķieri uzvalkos un kostīmos minas uz glītiem velosipēdiem, cilvēki mēdz atskatīties. «Arī grib — ja jau Pie galdiem tikai papīram domāti papīrgrozi, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kg papīra pat baņķieri brauc.» Banka savu veloparku turpinās palielināt. SĀK TAUPĪBAS DĒĻ Visu kolēģu iesaistīšana ir svarīga, Latvenergo Energoefektivitātes centra va­ dītāja Biruta Ģine saka — mainot cilvēku CO2 SAMAZINĀJUMS, JA BIROJĀ IZMANTO LED SPULDZES (100 spuldzes darbina 20 darba dienas, katru dienu 8 h) KVĒLSPULDZE HALOGĒNSPULDZE 768 DATI: LATVENERGO ENERGOEFEKTIVITĀTES CENTRS Cik ietaupa, ja nomaina uz LED (kWh/mēn.) CO2 samazinājums (kg/mēn.) Cik ietaupa, ja nomaina uz LED (kWh/mēn.) CO2 samazinājums (kg/mēn.) 480 92,16 75,6
25ILGTSPĒJAS INDEKSS paradumus, resursus var ietaupīt pat par 10 procentiem! Piemēram, no rīta elektris­ kajā tējkannā ielejot tik daudz ūdens, cik vajadzīgs vienai kafijas vai tējas tasei, nevis pielejot kannu pilnu un ūdeni karsējot vai­ rākkārt. Tā samazinās gan ūdens kvalitāte, gan lieki tērējas elektrība. Prātīgāk ir izvē­ lēties LED, nevis kompaktās fluorescentās spuldzes. Latvenergo eksperimentā seci­ nāts — LED un kompaktās fluorescentās spuldzes nepārtraukti gadu no vietas de­ dzinot, pirmās nosvilina 63 kilovatstun­ das, otrās — par simtu vairāk. LED ir arī videi draudzīgākas, kompaktās fluorescen­ tās spuldzes satur kaitīgo dzīvsudrabu un vieglāk plīst. Sākotnēji dažādus taupīšanas proce­ sus uzņēmumi ievieš, domājot par nau­ das maku, vide ir pakārtots jautājums. Populāra ir tieši elektrības taupīšana, mo­ tivācija — mazāki rēķini, bet vides speciā­ liste Meļņičenko skaidro: tā gaisā nonāk mazāk izmešu, jo elektrības ražošana pie­ sārņo vidi. Mazāk dedzinot elektrību, mazāk vajag to saražot, un tā samazinās siltum­ nīcas efekts un gaiss ir tīrāks. Elektrība tiek taupīta, gan pārejot uz modernajām spuldzītēm, gan ieviešot automātiskos gaismas sensorus palīgtelpās un vienkārši atgādinot par slēdžu izslēgšanu, pametot darbavietu. «Sākumā liekas — ir dārgi pirkt šādu spuldzīti, bet ar laiku atmaksājas un liecina arī par ilgtermiņa domāšanu,» saka Meļņičenko. Piemēram, Nordea pērn tādē­ jādi ietaupīti 46 000 kWh, tas ir uz pusi lielāks ietaupījums nekā gadu iepriekš. Uzņēmumi taupīt sāk arī ūdeni, uzstādot, piemēram, automātiskos krānus. Taču var vienkārši pielīmēt lapiņas ar atgādinājumu netecināt lieki citās valstīs zelta cenā esošo ūdeni. Populāra ir atkritumu šķirošana. Visbiežāk šķiro papīru, baterijas, daži arī spuldzītes. Atšķirībā no pasākumiem, kas ietaupa uzņēmuma resursus, pie atkritu­ mu šķirošanas ir jāpiedomā, jāizglīto dar­ binieki, lai viņi saprot, kur kas liekams. Nordea tādam nolūkam pie darbinieku gal­ diem novietojuši tikai papīram domātus papīrgrozus, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kilo­ gramus papīra. Mazs korķītis gāž lielu vezumu Coca–Cola HBC Baltijā pērn īstenoja iniciatīvu Short neck — dzērieniem sāka izmantot jaunas, videi draudzīgas PET pudeles ar samazinātu svaru un īsāku pudeles kaklu. To izmēri samazinājušies par 4 mm, savukārt svars saruka vidēji par 8—9%. Tiek lēsts, ka šīs iniciatīvas rezultātā tiks izmantots par aptuveni 290 tonnām mazāk PET materiāla jauna iepakojuma ražošanai. Tas nozīmē, ka par 290 tonnām mazāk būs plastmasas atkritumu un samazināsies arī CO2 izmešu daudzums. Viedtālrunim atkritumos nav vietas Tehnoloģijām ātri attīstoties, nolietotās elektropreces cilvēki nepiedomājot vienkārši izmet atkritumu urnās. Lai pievērstu uzmanību problēmai un aicinātu Liepājas iedzīvotājus nemest vecos mobilos telefonus, radioaparātus un citas elektropreces piemājas miskastēs, SIA Liepājas RAS organizē dažādas izglītošanas akcijas. Šogad notika elektropreču vākšanas akcija Štepseles ceļojums, kurā iesaistīti jaunieši. Banka soļo apkārt pasaulei SEB banka jau divus gadus īsteno kampaņu Soļo apkārt pasaulei — vairāk nekā 10 tūkstoši darbinieku 20 valstīs iesaistījās projektā, kura dalībniekiem katru dienu jāveic vismaz 10 000 soļu (tik daudz nostaigāt iesaka veselības eksperti). Katrs saņēma soļu skaitītāju, ik dienu rezultātus reģistrēja īpašā sistēmā, savā starpā sacentās 1010 komandu. Visiem kopā izdevās nosoļot 3,5 miljonus kilometru — tas nozīmē apiet apkārt zemeslodei gandrīz 88 reizes. Vēlāk izlozē noteica trīs uzvarētājus, starp tiem bija arī Latvijas komanda. Balvā bija iespēja izvēlēties sociālo organizāciju, kura saņems SEB bankas ziedojumu — tas tika SOS bērnu ciematu asociācijai. IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS Korporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21
26 ILGTSPĒJAS INDEKSS Papīra patēriņu varētu palīdzēt sama­ zināt pāreja uz elektronisko saziņu, bet traucē elektroniskā paraksta nepopulari­ tāte. Meļņičenko saka — izcils piemērs ir Igaunija, kur valsts rāda piemēru, daudzas lietas darot elektroniski, pat vēlējot parla­ mentu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā gan norāda, ka e–paraksta popula­ ritāte aug — 2006.gadā bija parakstīti pieci miljoni elektronisko dokumentu, savukārt šī gada aprīlī — jau astoņi miljoni. Līderi ir tieši banku sektors. KLIENTU IZGLĪTOŠANA Novērots, ka pakalpojumu sniedzēji cenas paaugstināšanu izmanto kā preventīvu lī­ dzekli, piemēram, ja klients vēlas rēķinu saņemt pastkastē, par to ir jāpiemaksā. Eirobarometra dati rāda, ka 78% no Latvijas iedzīvotājiem ir gatavi nedaudz vairāk pie­ maksāt par videi draudzīgu produktu vai pakalpojumu. Cilvēki uzskata, ka valsts sek­ tors nedara pietiekami daudz, lai veicinātu videi draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmumu darbību, saka vides speciāliste. Piemēram, 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, izslu­ dinot publiskos iepirkumus valsts sektorā, jādod priekšroka zaļajiem piedāvājumiem, nevis tiem, kam zemākā cena. Ilgtspējas in­ deksā zaļais iepirkums ir būtisks, valsts tādā veidā rāda labu piemēru. Taču zaļais iepir­ kums pie mums vēl ir bērna autiņos, tiek īstenots atsevišķos gadījumos. Piemēram, iegādājoties tehniku, ledusskapjus, printe­ rus, tējkannas, datorus, bet, kad runa ir par mazgāšanas līdzekļiem un pakalpojumiem, tad uzvar cena. BIROJA VIRTUVĒ Elektriskajā kannā vāriet nepieciešamo, nevis maksimāli iespējamo ūdens daudzumu. Efektīvāka būs kanna ar diskveida sildelementu, kas iestrādāts kannas pamatnē. Kannas sildelements regulāri jāatkaļķo, jo 1 mm biezs apkaļķojuma slānis palielina elektroenerģijas patēriņu par 10%. Mikroviļņu krāsns ar konvekcijas funkciju mazāk patērē elektroenerģiju. GAISMA Telpās, kurās gaismekļi deg ilgstoši, vēlams izmantot kompaktās luminiscences vai gaismas diožu spuldzes ar energoefektivitātes klasi A. Telpās, kurās nav nepieciešams nepārtraukts apgaismojums, gaismekļus aprīko ar kustību sensoriem. 100 W kvēlspuldzi, kura darbojas 1000 stundu, var aizvietot ar 23 W energoefektīvo spuldzi, kura darbosies pat 15 000 stundu. Tā elektrību var ietaupīt par 78% un nezaudēt apgaismes kvalitāti. Nodrošiniet nelielu fona apgaismojumu visā telpā un spilgtāk izgaismojiet nepieciešamās zonas. Maksimāli izmantojiet dabisko gaismu. MIKROKLIMATS BIROJĀ U.C. Vismaz vienu reizi gadā jātīra kondicionētāja filtri, lai nemazinātos ierīces energoefektivitāte. Taupīt palīdz sildierīču regulēšana, var ietaupīt līdz pat 30% elektroenerģijas. Vēlamā temperatūra, kad cilvēki uzturas telpās, ir 20—22 °C, pārējā laikā 16—18 °C. Samazinot telpu apsildes temperatūru par 1 °C, izdevumi apsildei samazināsies par 5%. Maksimāli jāizmanto saules siltums — atveriet žalūzijas, biezus aizkarus. Nomainot stacionāro datoru pret portatīvo, var ieekonomēt līdz 50% elektroenerģijas. Stacionārais dators ar vecā tipa kineskopa monitoru patērē pat par 90% vairāk elektroenerģijas nekā moderns portatīvais dators. LATVENERGO TAUPĪBAS IETEIKUMI UZŅĒMUMIEM Vides speciāliste slavē mazos — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritumus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz Daudzi cilvēki Latvijā joprojām uzskata — lielais rūpniecības sektors nedara gana daudz, lai saudzētu vidi. Latvijā tā domā 70% Eirobarometra aptaujāto, Eiropas Savienībā — pat 77%. Nordea banka pērn ieviesusi jaunu iniciatīvu — sasniedzot no­ teiktu darījuma apjomu, klientam no kon­ krētām, dabai nedraudzīgākām industrijām jāaizpilda anketa par ietekmi uz sabiedrību un vidi. Piemēram, transporta nozarē bankai ir klienti, kuriem ir savas degvielas uzpildes stacijas, Nordea viņiem prasa do­ kumentāciju, kas pierādītu DUS atbilstību vides prasībām. «Savu korporatīvo atbildī­ bu aiznesam līdz klientam un liekam domāt — redz, finanšu iestādes sāk prasīt tādas lie­ tas,» skaidro Šmits. Nav bijis gadījumu, kad šī prasība aizbaidītu klientus. l
27ILGTSPĒJAS INDEKSS
28 ILGTSPĒJAS INDEKSS

Recommandé

Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Recommandé

Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiLatvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiOECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Inta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNSInta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNSJulija Vasiljeva
 
CSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogsCSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogsInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiemOECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiemInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Swedbank Latvia
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Swedbank Latvia
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaPeteris Jurcenko
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Contenu connexe

Tendances

Tendances (15)

Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiLatvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
 
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiOECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
 
Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017
 
Inta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNSInta Priedola, TNS
Inta Priedola, TNS
 
CSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogsCSR ideju tirgus katalogs
CSR ideju tirgus katalogs
 
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
 
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiemOECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem
OECD vadlīnijas multinacionālajiem uzņēmumiem
 
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
Ilgtspējas indekss. Exigen Services Latvia pieredze.
 

Similaire à Atbildīgs bizness 2015

Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Swedbank Latvia
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Swedbank Latvia
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaPeteris Jurcenko
 
Ksa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvKsa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvDace Helmane
 
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_edit
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_editRecruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_edit
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_editcaniceconsulting
 
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀ
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀLV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀ
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀcaniceconsulting
 
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanos
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanosPR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanos
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanosPR Stils
 
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgi
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgiJēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgi
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgiEdgars Petersons
 
Juc seminars finanses
Juc seminars finansesJuc seminars finanses
Juc seminars finansesGints Turlajs
 
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokāsLatvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokāsSwedbank Latvia
 

Similaire à Atbildīgs bizness 2015 (20)

Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams? Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
 
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumosKorporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
Korporatīvā sociālā atbildība mežu nozares uzņēmumos
 
Ksa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lvKsa meža nozare 2014 lv
Ksa meža nozare 2014 lv
 
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_edit
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_editRecruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_edit
Recruit module 6_inclusiveness_in_workplace_online_lv_edit
 
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀ
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀLV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀ
LV. Recruit Potential Module 6 - IEKĻAUŠANA DARBAVIETĀ
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
 
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanos
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanosPR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanos
PR Stils un Versus Grey uzsāk apvienošanos
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
 
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
Valsts uzņēmumu pārvaldes sistēmas ārvalstīs
 
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgi
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgiJēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgi
Jēgpilna zīmolvedība – kā pelnīt un glābt pasauli vienlaicīgi
 
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> IzaugsmeIlgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
 
Juc seminars finanses
Juc seminars finansesJuc seminars finanses
Juc seminars finanses
 
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokāsLatvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās
Latvijas eksporta uzņēmumu konkurētspējas pētījums parāda – izdošanās pašu rokās
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
 

Plus de Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

Plus de Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo biroju
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likums
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
 
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiemBuklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
Buklets par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem
 
Latvenergo ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvenergo ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvenergo ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvenergo ilgtspējas un gada pārskats 2018
 

Atbildīgs bizness 2015

  • 3. 3ILGTSPĒJAS INDEKSS Žurnāla Ir speciālizdevums Izdevējs: a/s Cits medijs Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala Galvenā redaktore: Nellija Ločmele Vāks: Frank&Stein — Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Uzņēmuma korporatīvā atbildība sākas ar darba vides sakārtošanu. Vislabāk to vei­ dot dialogā — darba devējam un ņēmējam vienojoties par uzlabojumiem. Pēdējos gados abu pušu attiecības ir kļuvušas elastīgākas, līdz ar to palielinās arodbied­ rību loma, un pozitīvi piemēri rāda — tās spēj aizstāvēt biedru intereses. Ticu, ka aizvien vairāk uzņēmumu iesaistīsies sociālajā dialogā un uzlabojumi darba vidē būs jūtami. Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Viens no uzņēmumu konkurētspējas rī­ kiem ir sakārtota darba vide. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka šādā vidē cilvēki mazāk slimo, uzlabojas darbaspē­ jas. Līdz ar to uzņēmumi var rēķināties ar lielākiem ienākumiem. To ir sapratuši arī Latvijas uzņēmumi — arvien vairāk nostiprinās apziņa, ka korporatīvā atbil­ dība ir investēšana ilgtermiņa attīstībā, nevis papildu pienākums vai ziedošana. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Atbildīgs uzņēmums ir pelnošs uzņēmums — ir būtiski, ka finansiālie panākumi tiek gūti uz atbildīgiem pamatiem. Darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss un investīci­ jas tajā atmaksājas. Latvijā demogrāfiskās prognozes ir biedējošas — jau tuvākajos piecos gados prognozēta darbinieku skaita samazināšanās, vietējā tirgus sarukšana. Šādā situācijā kļūst vēl svarīgāk ieguldīt zināšanas, laiku un finanses, lai nākotnes izaicinājumus novērstu jau šodien. S vinot Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadskārtu, nesen žurnālā Ir aptaujājām vecāko klašu vidusskolē­ nus par dažādām padomju laika reālijām, lai sapras­ tu, cik daudz viņi zina un saprot neseno vēsturi, kas dažādos veidos turpina ietekmēt šodienu. Izrādījās, ka Marksa sejā daudzi drīzāk atpazīst Harija Potera burvju skolas profesoru un aptuveni puse nezina, kas ir čeka, tomēr cita starpā atklājās — mūsdienu jauniešu prātos lielākoties nefigurē arī tādi padomju jēdzieni kā «haltūra» vai «blats». Tā ir laba ziņa, jo va­ loda skaidro pasauli un vienlaikus to arī veido. Jo retāk «haltūra» skan valodā, jo retāk tā sastopama arī dzīvē. Arī ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir piemērs tam, kā valoda un dzīve mijiedarbojas — pirms nepilniem 30 gadiem formulē­ tais koncepts pamazām kļuvis par savējo ne tikai valstu līderu, politikas veidotāju vai ekspertu leksikā, bet arī biznesa pasaulē. Un vārdi ved pie darbiem. Patiesībā ilgtspējas koncepta jēga ir intuitīvi saprotama, jo rūpes un atbildība ir katram pazīstami dzī­ ves principi, bez kuriem nav iespējams izaugt ne cilvēkam, ne uzņēmumam. Šogad ilgtspējas indekss jau sesto sezonu Latvijā palīdz dažā­ du biznesa jomu spēlētājiem novērtēt savas stiprās un vājās puses, mācīties pašiem un dalīties ar pieredzi. Ceru, ka šajā izdevumā atrodamās idejas, veiksmīgi risinājumi un arī pārvarētās kļūdas kalpos kā praktisks padoms un iedvesmas avots. Piemēram, vai zināt, kā iespējams gada laikā Latvijas ekonomikā atrast papildu miljardu eiro? Ticu, ka šajās lappusēs atrodamā atbilde pārlieci­ nās — rūpes un atbildīgums ir īstā stratēģija. l ATBILDĪGA BIZNESA INICIATĪVAS PARTNERI SATURS Rūpes un atbildīgums Cēlmetālu lietussargi. Kā veicies uzņēmumiem ilgtspējas indeksa sestajā sezonā, kādas ir tendences tirgū? Ceļamies augšā! Lidosta Rīga ir viens no uzņēmumiem, kas pēdējos gados kļūst saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks Ilgtspējas injekcija. Lielveikalu tīkls Rimi un Swedbank izvirza sociālās atbildības kritērijus sadarbības partneriem un klientiem Ārpus rāmjiem.Paaudžu maiņa ietekmē uzņēmuma komunikāciju — kā uzrunāt jaunos, vienlaikus nezaudējot saikni arpieredzējušiem senioriem? Strādāt gudri, nevis smagi. Kā ērtākas, drošākas un efektīvākas darba vides veidošana var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti? Sargā vidi, ietaupa naudu. Zaļā domāšana mudina pat baņķierus lepnos uzvalkos sēsties uz velosipēdiem, birojos šķirot atkritumus un nomainīt spuldzes 4 6 10 14 18 22
  • 4. 4 ILGTSPĒJAS INDEKSS Indekss 2015 ZELTA GRUPA Šogad sveiksim jau sestā ilgtspējas in­ deksa dalībniekus. Virkne no tiem savu pašvērtējumu ir uzcītīgi veikuši katru gadu, daži ir jaunpienācēji, vēl citi pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atgriezu­ šies, lai noskaidrotu savu pašreizējo sniegumu. Neraugoties uz uzņēmumu nozari, izmēru vai pašreizējo sniegumu, visi klusībā cer uz augstākajiem rezultātiem — platīna kategoriju. Tomēr sasniegt virsotni nav vienkārši, un šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma platīna kate­ gorijai pievienojies jauns uzņēmums. Iepriekš dalībnieku sniegums uzlabojās par 5—7% gadā, bet šogad tas pirmoreiz ir krities, turklāt par 10%. Visticamāk, tas saistīts ar lielu skaitu jaunu dalībnieku, no kuriem daudzi diemžēl nespēja sasniegt minimālos rādītājus, lai iekļūtu bronzas kategorijā. Tas vēlreiz apliecina pieņēmumu, ka pastāv ievērojama plaisa starp uzņēmu­ miem, kuri dara krietni vairāk, nekā tiek prasīts tiesību aktos, un tiem, kuri labā­ kajā gadījumā ievēro likumā noteikto. Ceram, ka nākotnē ilgtspējas indek­ sa augstākajās kategorijās redzēsim vai­ rāk valsts un pašvaldību kapitālsabied­ rību, kas demonstrētu paraugu citiem un darbotos kā virzītājspēks atbildīga biznesa attīstībai Latvijā! l Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Kāpuši un krituši EKSPERTA VIEDOKLIS PLATĪNA GRUPA Labāk Zemāk Nemainīgs Jaunpienācējs Atgriezies Aldaris Latvenergo Ventspils nafta termināls I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S Platīna grupā iekļauti uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90%. Zelta grupā indekss irno 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par40%, netiek publicēti. Platīns.Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību irpilnībā integrējušas savā darbībā. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās. Uzņēmumi darbojas un atskaitās parsavu darbību araugstu caurskatāmības līmeni, un to publiskotos datus irapstiprinājis ārējs auditors. Zelts.Uzņēmumi arzelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietverskaidrus un izmērāmus mērķus. Sudrabs. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju ABB Cemex Cēsu alus Grifs AG Latvijas loto Nordea Bank AB Latvijas filiāle RIMI Latvia Rīgas siltums SEB banka Swedbank Ventspils reiss iesaisti un ieviestu procesus, arkuriem identificēt un vadīt riskus. Uzņēmumiem irapkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā. Bronza.Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi, tomērrezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi irnoteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.
  • 5. 5ILGTSPĒJAS INDEKSS SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA INDEKSA VIDĒJAIS KOPVĒRTĒJUMS 63,5% Stratēģiskā plānošana — kā uzņēmums analizē un plāno savu darbu ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību pardarbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. Vietējā kopiena — vai un cik tālredzīgi uzņēmums sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. Darba vide — kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. Tirgus attiecības — cik uzņēmumi iratklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. Vide — vai un kā uzņēmums novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu.Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S I L G T S P Ē J A S I N D E K S S Darba vide 61,8% Vietējā kopiena 67,5% Tirgus attiecības 61,7% Stratēģiskā plānošana 70,7% Vide 59,9% Privātie uzņēmumi 70,8% Valsts kapitālsabiedrības 68,7% Pašvaldību kapitālsabiedrības 64,7% Augstsprieguma tīkls Baltic International Bank GlaxoSmithKline Latvia Latvijas televīzija Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa vadības augstskola Rīgas Tehniskā universitāte Vidzemes slimnīca 4Finance Coca-Cola HBC Latvia Danske Bank A/S filiāle Latvijā Daugavpils siltumtīkli DHL Latvia Exigen Services Konekesko Latvija LatRosTrans Latvijas dzelzceļš LatvijasJūras administrācija Latvijas kuģniecība Liepājas RAS Putnu fabrika Ķekava Rīgas satiksme Roche Latvija Siguldas būvmeistars Starptautiskā lidosta Rīga ZAAO VĒRTĒJUMA SADAĻAS KOPVĒRTĒJUMS ATSEVIŠĶĀS SADAĻĀS
  • 6. 6 ILGTSPĒJAS INDEKSS ILGTSPĒJAS PIEMĒRS Ilgtspējīgu uzņēmumu raksturo ne tik daudz tā sasniegumi, cik nemitīga tiekšanās pilnveidoties. Lidosta Rīga ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas pēdējos gados daudz strādājis, lai kļūtu saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks Ceļamies augšā! L idostā Rīga pasažieris jūtas ne sliktāk, ne citādi kā daudzās citās Eiropas lidostās. Reģistrēšanās lidojumam iespējama internetā, tādēļ lidostā atliek tikai nodot bagāžu un doties uz drošības kontroles punktiem. Ja nav rindu, drošī­ bas pārbaude ilgst tikai dažas minūtes. Tad, gaidot lidmašīnas izlidošanu, bērni var kavēt laiku rotaļu stūrī, vecāki — kafej­ nīcās, veikalos. Pasažieru acīm palicis ne­ redzams tas, kas pēdējos gados izdarīts, lai lidostā pavadītais laiks būtu pēc iespējas īsāks un mierīgāks, lai lidostā būtu droši un līdz minimumam samazināts kaitējums apkārtējai videi. Izbūvēts moderns uguns­ dzēsēju depo, izveidotas tvertnes lidmašī­ nu pretapledošanas šķidruma savākšanai un atsevišķs angārs atkritumu šķirošanai. Lidostas Rīga ikdienas darbs ir intere­ sants tādēļ, ka tajā nevalda apmierinātība ar sasniegto, drīzāk otrādi — kņud nemiers par darāmā daudzumu, apzinoties, ka ilgt­ spējas kritēriju izpilde nav iegriba, bet kon­ kurētspējīga uzņēmuma nepieciešamība. «MUMS JĀBŪT VISLABĀKAJIEM» 2010.gadā, pirmajā ilgtspējas indeksa no­ vērtējumā, lidosta Rīga bija bronzas kate­ gorijā, kas nozīmē — spēra pirmos soļus, lai pierādītu sev un citiem, ka tās darbinie­ kiem svarīgi ir labi darba apstākļi, lidostas darbības ietekme uz vidi, korporatīvās atbildības principi. Nākamajos trijos ga­ dos tā iekļuva sudraba kategorijā, un tas nozīmē aktīvu darbu. Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš uzsver, ka lidostas tiekšanās uzlabot darbu svarīga katram Latvijas iedzīvotājam — pat ja ne­ esat ne reizi lidojis, aviācijas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas kopējo ekonomis­ ko izaugsmi. Piemēram, 51% tūristu Latvijā ierodas ar gaisa transportu. Visbiežāk viņu mērķis ir pavadīt mūsu zemē atvaļinājumu (40%) vai atpūsties nedēļas nogalē (14%), lieci­ na pērn veikts ārvalstu tūristu pētījums. Tomēr vairāk nekā desmitā daļa (13%) ie­ lido darījumu dēļ, un tieši šī grupa atstāj Latvijā vairāk naudas nekā atpūtnieki, tā­ pēc nolūks ir palielināt konferenču tūris­ ma īpatsvaru, bet tam ļoti svarīga ir labi attīstīta gaisa satiksme. Pašlaik no lidostas Rīga tiešie reisi sa­ vieno ar 87 pasaules vietām. Pasažieru pārvadājumos Rīgas lidosta ir Baltijas val­ stu līderis, kas apkalpo gandrīz pusi no visiem pasažieriem (46%), atlikušos savā starpā dalot Viļņas (28%), Tallinas (19%) un Kauņas (7%) lidostām. Pērn lidostas ter­ minālim cauri izgāja 4,8 miljoni pasažieru, bet lidostas vadības mērķis ir panākt, lai gada laikā tajā būtu pabijuši vismaz pieci miljoni cilvēku. Izaugsme noteikti ir iespē­ jama, jo visu Baltijas jūras reģiona pasažie­ ru kopskaitā (ņemot vērā arī Helsinku un Stokholmas lidostas), Rīga pašlaik aptver tikai 9%. Lidosta Rīga 2014.gadā pasažieru un lidmašīnu apkalpošanā sasniedza 99,73% punktualitāti. Aviācijas industrijā tas tiek uzskatīts par izcilu rādītāju — Gunita Nagle FOTO—LAURISVĪKSNE,F64
  • 7. 7ILGTSPĒJAS INDEKSS Lidostā Rīga viens no populārākajiem pakalpojumiem ir skolēnu ekskursijas. Lidostas vadītājs Andris Liepiņš cer, ka iepazīšanās ar lidostu radīs interesi tajā strādāt. Viņš aicina jauniešus kļūt par aviācijas tehniķiem. «Labs darbs, bet trūkst meistaru.Ja būtu vairāk aviācijas tehniķu, varētu veidot lidmašīnu remonta biznesu Rīgā»
  • 8. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSS Aviācijas nozare veido 2% no Latvijas iekš­ zemes kopprodukta un nodrošina ar dar­ bu 3% valsts darbaspēka, liecina Airports Council International pētījums. «Ja neat­ tīstīsim aviāciju, mūsu ekonomika zaudēs konkurētspēju,» uzsver Andris Liepiņš. Viņš pievērš uzmanību tam, ka aviācijas nozare ir ļoti svarīga investīciju piesaistei un eksporta nodrošināšanai. 65% starp­ tautisko uzņēmumu, izvēloties ražošanas un pārstāvniecības vietu citās valstīs, kā galveno izvēles kritēriju izvirza tiešo li­ dojumu pieejamību. Lidostas kapacitāte svarīga arī kravu pārvadājumos, vairāk nekā puse visu Baltijas valstu kravu pār­ vadājumu, kas veikti ar gaisa transportu, notiek tieši caur lidostu Rīga, tādēļ pieaug arī interese par lidostas zemes nomu, lai te veidotu noliktavas. Lai pasaulslaveni uzņēmumi būtu ieinteresēti būvēt nolikta­ vas Rīgā, svarīga lidostas labā slava, uzsver Liepiņš. Tikpat svarīga ir uzņēmuma reputāci­ ja, konkurējot darba tirgū par labākajiem speciālistiem. Pašlaik lidostā strādā 1181 darbinieks, lielākā daļa nodarbināti dro­ šības jomā: aviācijas drošība, apsardze, ugunsdzēsība un glābšana. Pārējie apkal­ po pasažierus, gādā par lidmašīnām, rūpē­ jas par lidostu. Ir jomas, kur lidostai darba tirgū nav konkurentu, piemēram, lidlauka apkalpošanas speciālistus, kas nosaka gai­ sa kuģu ceļus atkarībā no lidmašīnas tipa vai svara izvietojuma, vajag tikai lidostā. Taču vienlaikus lidosta nedrīkst atslābt mēģinājumos piesaistīt vislabākos drošī­ bas speciālistus. «Mums ir svarīgi, lai viņi gribētu strādāt šeit,» saka Liepiņš. Viens no spēcīgākajiem satricināju­ miem lidostas reputācijai pēdējos gados ir pusotru gadu ilgā tiesvedība ar trim bijušajiem drošības departamenta dar­ biniekiem, kas atstādināti no darba par prettiesisku telefonsarunu noklausīšanos. Tiesa noraidīja lidostas prasību par dar­ ba tiesisko attiecību izbeigšanu ar šiem darbiniekiem. Jautāts, kā tas ietekmējis darba vidi, Liepiņš atbild ar retoriskiem jautājumiem: «Vai darba videi tas ir po­ zitīvi, ja kāds pat cēlu mērķu vārdā sāk interesēties par savu kolēģu darba vai pri­ vātajām sarunām? Tas ir normāli? Nav! Kā tas var uzlabot darba vidi, ja cilvēki zina, ka viņus kāds pieskata?» No šīs pieredzes uzņēmuma vadība guvusi rūgtu mācību par to, cik svarīga darbinieku vidū ir sav­ starpēja uzticība. Otra īpašība, kas ļoti nepieciešama lidostas darbiniekiem, ir stresa noturība, saka Liepiņš. Visupirms tādēļ, ka lidostā ik pēc trim četrām minūtēm ielido kāda lid­ mašīna un tās apkalpošanā būtiska ir katra sekunde. Lai nezaudētu laiku, jāievēro lie­ la precizitāte. Piemēram, zemo cenu avio­ kompāniju lidmašīnas lidostā pavada tikai 40—45 minūtes, šajā laikā jāpaspēj izkāpt visiem atlidojušajiem, jāiztīra lidmašīnas salons, bieži vien jāuzpilda arī degviela, kvalificējušies starptautiski nozīmīgās mā­ cību organizācijās. Lidmašīnu un pasažie­ ru apkalpošanā iesaistītajiem cilvēkiem darbs ir fiziski grūts, saistīts ar smagumu pārvietošanu vai ilgu atrašanos vienā pozā, tāpēc šogad viņiem noorganizētas fizioterapeita nodarbības un konsultāci­ jas, kurās parādīti piemērotākie atslodzes vingrinājumi. «Kādreiz uzņēmumā nebija labi ar zā­ dzībām,» Liepiņš atklāj, ka pirms aptuve­ ni desmit gadiem darbinieku ģērbtuvēs un kabinetos mēdza pazust telefoni un citas mantas. «Izrādās — videi ir ļoti būtiska no­ zīme. Arī telpām, kur cilvēks pārģērbjas un atstāj savas mantas,» saka Liepiņš. 2010.gadā tika rekonstruēts 2006.gada NATO samitam būvētais angārs un tika iegūtas 15 telpas virszemes apkalpošanas departamenta 260 darbiniekiem, kuri ap­ kalpo pasažierus un gaisa kuģus. «Ja darba vide skaisti izskatās, ir savas atpūtas, vir­ tuves un dušas telpas, tad arī darba kultū­ ra uzlabojas — tehnika mazāk lūst, darbs kļūst efektīvāks. Tas, kā izskatās darba vidē, ietekmē attieksmi pret darbu,» se­ cinājis Liepiņš. Izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējumu divu miljonu eiro ap­ mērā, lidostas 56 ugunsdzēsējiem uzbū­ vēts jauns depo, ko Liepiņš uzskata par modernāko Baltijā. Pirmajos gados, kad lidosta sāka pie­ dalīties ilgtspējas novērtējumā, tās dar­ binieki saņēma aizrādījumus, ka par maz jāiekrauj bagāža un jāieaicina lidmašīnā pasažieri. «Atbildības līmenis ir fantas­ tisks!» saka Liepiņš. Tādēļ katra darbinieka spēja strādāt paaugstināta stresa apstākļos esot svarīga ne tikai personāla atlasē — to svarīgi noturēt, nodrošinot mācības un la­ bus darba apstākļus. ZAĻĀK UN KLUSĀK Lielāko daļu lidostai vajadzīgo speciālis­ tu neviena skola vai augstskola Latvijā nesagatavo, to dara 2000.gadā izveidotā lidostas mācību centra instruktori, kuri Tā kā lidosta ir ieguvusi ģimenei draudzīga komersanta statusu, tajā ieplānots ierīkot vēl lielāku un krāšņāku bērnu rotaļu laukumu LIDOSTAS RĪGA PĀRVADĀJUMI 2004 20042014 2014 PASAŽIERU SKAITS (MILJONOS) KRAVAS (TONNAS) 1,06 8751 4,81 32 984 INFORMĀCIJA: LIDOSTA RĪGA
  • 9. 9ILGTSPĒJAS INDEKSS uzmanības pievērsts tam, lai lidostas darbība sagādātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. No 2013.gada līdz pat šī gada beigām lidostā notiek 94 miljonus vērti rekonstrukcijas darbi, tajos izbūvēti divi pretapledošanas apstrādes laukumi, kur lidmašīnu apstrādē izmantotais kaitī­ gais līdzeklis tiek savākts īpašās tvertnēs. Izbūvēts arī angārs, kurā mazgāt lidostas apkalpošanā izmantotos transportlīdzek­ ļus — tajā nodrošināts, ka no transportlī­ dzekļiem notecējušie netīrumi, ķīmiskās vielas un naftas produkti tiek savākti un nodalīti no ūdens, kas tiek novadīts kana­ lizācijā. Vēl viens angārs lidostā izbūvēts šķiroto atkritumu savākšanai. «Nesen vi­ sur salikām LED lampas, kas elektrību patērē mazāk nekā iepriekšējās,» saka Liepiņš, norādot uz griestiem virs galvas. Testi darba drošības izpratnei Ventspils nafta termināls teritorijā ikdienā strādā ap 80 apakšuzņēmēju darbinieki no dažādiem uzņēmumiem. VNT ieviesis programmu, lai iepazīstinātu uzņēmējus ar savām drošības prasībam — katrs iziet videoinstruktāžu un nokārto testu pie speciālām darba stacijām. Veiksmīgas pārbaudes rezultātā darbinieks uz savas aizsargķiveres saņem trīs uzlīmes. Par katru pārkāpumu atbildīgie VNT darbinieki ir tiesīgi noņemt vienu uzlīmi. Pēc trešās zaudēšanas apakšuzņēmēja strādnieks tiek izraidīts no VNT teritorijas. Šāda kārtība nodrošina, ka darbinieki patiesi zina drošības noteikumus un ikdienā cenšas tos ievērot, jo pretējā gadījumā riskē zaudēt darbu. Atklāti iepirkuma konkursi LatRosTrans, naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, regulāri izsludina iepirkuma konkursus, kuru summas varsasniegt pat dažus miljonus eiro. Kopš 2012.gada jūlija visi iepirkumi irpubliski un ikviens var sekot atklātā konkursa norisei uzņēmuma mājaslapā.Saviem darbiniekiem uzņēmums ik gadu rīko sporta mēnesi, kurā tiek nodrošinātas visplašākās iespējas nodoties dažādiem sporta veidiem. Vienlaikus šajā laikā tiek mēģināts saprast, kuriem darbiniekiem patiešām vajadzīga veselības apdrošināšanas polise. Uz darbu ar riteni! Starptautiskā kurjerpasta uzņēmuma DHL Latvia birojs atrodas Mārupē, savukārt vairums no 100 biroja darbiniekiem dzīvo Rīgā. Rīdziniekiem ir iespēja izmantot darbinieku autobusu, kas kursē no Purvciema līdz Mārupei, bet vairums no mājām uz darbu brauc ar personīgo auto. Diemžēl šāds pārvietošanās veids ir pretrunā ar DHL mērķi samazināt CO2 emisiju. Kad 2007.gadā darbinieki tika mudināti braukt uz darbu ar riteni, neatsaucās neviens. Taču kopš 2010. gada atsaucība ir aizvien lielāka, un nu jau vasaras mēnešos katrs ceturtais biroja darbinieks uz darbu brauc ar velosipēdu. IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS Apkalpojot gandrīz 66 tūkstošus lidmašīnu un 33 tūkstošus tonnu kravu, lidosta Rīga ir lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā. Caur Rīgu tiek pārvadāti 46% Baltijas valstu aviopasažieru nekas neliecina par to, ka lidosta mēģina strādāt videi draudzīgā veidā. Tagad ir plāns, sadarbojoties ar Energoefektivitātes centru, terminālī novietot riteni, kuru mi­ not, pasažieri varētu uzlādēt mobilā te­ lefona bateriju. Tādā veidā būtu ne tikai iespēja taupīt elektroenerģiju, bet arī po­ pularizēt veselīgu dzīvesveidu. Ir arī ide­ ja terminālī veidot vietu, kurā augstskolu jaunie zinātnieki un biznesa inkubatoru uzņēmēji varētu prezentēt atklājumus, izgudrojumus, jaunās tehnoloģijas vai biz­ nesa idejas. «Nekur citur Latvijā nav tik liela cilvēku plūsma kā lidostā, turklāt tas būtu lielisks veids, kā parādīt, ka Latvija ir inovāciju valsts,» spriež Liepiņš. Domājot par iespējamiem uzlaboju­ miem lidostā, viņš pievērš uzmanību fak­ tam, ka vairumam klientu svarīgākais ir ātrums, ar kādu viņi var novietot mašīnu ilgtermiņa autostāvvietā, reģistrēties li­ dojumam, iziet cauri drošības kontrolei un nokļūt līdz lidmašīnai. «Visiem svarī­ gi, lai šis laika patēriņš būtu pēc iespējas mazāks,» uzsver Liepiņš. «Šobrīd pasažie­ riem pieejama viena drošības kontrole ar vairākām līnijām — mērām, cik ilgi vienam pasažierim jāgaida rindā pie drošības kon­ troles, ir izrēķināts, ka garākais gaidīšanas laiks bija 17 minūtes.» Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas pētījums liecina, ka laiks, ko ceļotāji gatavi pavadīt drošības kontrolēs, ir 10 minūtes. Vīnes lidosta iz­ virzījusi ambiciozu mērķi šo laika posmu saīsināt līdz četrām minūtēm. Lai sekotu pasažieru gaidīšanas laikam, šogad Rīgā plānots ierīkot datorizētas iekārtas, kas fiksētu katra pasažiera gaidīšanas laiku reģistrācijas zālē un drošības kontrolē, un meklētu risinājumus tā samazināšanai. Vēl ir plāns ieviest pakalpojumu novēr­ tēšanas sistēmu — tajā pasažieri, ar pirkstu skārienjutīgā ekrānā uzspiežot smaidīgai vai bēdīgai sejai, varētu ātri un ērti novēr­ tēt drošības darbinieku apkalpošanu, dato­ rizēto servisu bagāžu nodošanai un iekāp­ šanas karšu reģistrācijai pirms izlidošanas. Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā vai­ rums Eiropas iedzīvotāju izvēlas ceļot ar lidmašīnu, jo mūsu valsts atrodas uz ES ārējās robežas, ir salīdzinošu mazattīstīts dzelzceļa un autotransporta tīkla savieno­ jums ar citām ES valstīm. Tādēļ ir izredzes palielināt gan pasažieru, gan kravu apjo­ mu. Tā kā Rīgas lidosta ir līdere Baltijas valstīs pēc pārvadāto kravu apjoma (52%), lidostas vadības mērķis ir piesaistīt kra­ vu operatorus, integrējot Rīgas lidostu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas apgādes sistēmā. Tāpat ir mērķis izveidot Rīgā aviā­ cijas klasteri, kur aviācijas tehniķi spētu re­ montēt lidmašīnas un tās būtu iespējams apgādāt ar visu vajadzīgo. Lielie plāni ir iemesls, kādēļ Liepiņš priecājas par sko­ lēnu ekskursijām lidostā. Lai jaunie redz, cik aviācija ir interesanta — ja bērni sapņos par darbu aviācijā, šai nozarei Latvijā ir lielas attīstības izredzes. l Gaismekļu nomaiņa administrācijas ēkā un terminālī izmaksāja 892 tūkstošus eiro, taču tas ir svarīgi ne tikai patērētās elektrī­ bas un naudas taupīšanai, bet arī siltumnīc­ efekta gāzu emisijas samazināšanai. Kopš pagājušā gada septembra lidosta Rīga ir vienīgā Baltijas valstīs, kur darbojas vides trokšņa laboratorija un ir izstrādāts rīcības plāns trokšņa samazināšanai. Kad atklājās, ka vides trokšņa pārsniegumiem pakļauti apmēram 5000 lidostas apkaimes iedzīvotāju, tika nolemts mainīt lidmašīnu pacelšanās virzienus un augstumus, tur­ klāt aviokompānija airBaltic apņēmās pa­ pildināt savu floti ar lidmašīnām, kas spēj strauji uzņemt augstumu, tādēļ trokšņa ilgums ir samazināts. SKAITĪS MINŪTES UN SMAIDUS Lielākā daļa šo uzlabojumu lidostas Rīga pasažieriem ir nemanāmi. Viņu ikdienā
  • 10. 10 ILGTSPĒJAS INDEKSS TIRGUS ATTIECĪBAS Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas, strādājot pēc ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem, mēģina ar tiem «aplipināt» arī citas kompānijas: sadarbības partnerus, piegādātājus un klientus. Ieguvums ir pārliecība, ka partneri ir godīgi un sociāli atbildīgi Ilgtspējas injekcija T ās ir tikai dažas A4 formāta lapas anketas veidā, kuras kopā ar iepirkuma līgumiem kopš šī gada janvāra saņem mazum­ tirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic piegādātāji visās trijās Baltijas valstīs. Vairums to uztvēruši mie­ rīgi, apgalvojot — nav nekādu problēmu at­ bildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem par attieksmi pret darbiniekiem, dažādu vielu izmantošanu ražošanā, dzīvnieku tu­ rēšanas apstākļiem, vides politiku. Taču ir piegādātāji, kuri pielikuma dēļ saminstinā­ jušies un nesteidzas to parakstīt. Cik tieši, Rimi Baltic vadība neprecizē. Taču uzsver, ka, reiz sākusi šo ceļu, turpinās to iet un aicinās sev līdzi arī piegādātājus. Arī cits liels uzņēmums — Swedbank — apņēmies ņemt vērā kritērijus, kas at­ bilst uzņēmuma ilgtspējas attīstības fakto­ riem, vērtējot finansējuma pieprasījuma pieteikumus. Pēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces Helmanes vārdiem, arvien vairāk uzņē­ mumu sadarbības partneru, piegādātāju vai klientu izvēlē izvirza tās prasības, pēc kurām strādā paši. Tādējādi paši uzņēmēji veicina, ka ilgtermiņā spēs darboties tikai tās kompānijas, kurās valda godīgums un strādā motivēti darbinieki. PIRCĒJI KĻŪST PRASĪGĀKI Pievienot sadarbības līgumiem ilgtspējas pielikumu pamudināja vēlme paaugstināt preču kvalitāti, saka Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene. Ja uzņēmējs ar parakstu apliecina, ka viņa firma maksā visus nodokļus, nenostrādina darbinieku virsstundās un nenodarbina bērnus, pro­ duktu ražošanā un apstrādē neizmanto ne­ atļautas ķimikālijas un citas veselībai kaitī­ gas vielas, dzīvnieki tiek aprūpēti saskaņā ar labturības noteikumiem, tad Rimi Baltic vadība tic, ka saņem no piegādātājiem la­ bas kvalitātes produktus. Rimi nepārbau­ da, vai, parakstot pielikumu, piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās ar piegādātājiem notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzti­ cību. Līgumus slēdzam ar piegādātājiem, kuriem uzticamies,» saka Voveriene. Rimi nepārbauda, vai piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzticību» — Gunita Nagle FOTO—LAURISVĪKSNE,F64
  • 11. 11ILGTSPĒJAS INDEKSS Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene
  • 12. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSS Rimi pārstāvji regulāri apciemojot uzņē­ mumus, kuros notiek viņu veikalos pār­ dotās produkcijas ražošana, bet īpaša pārbaude ir tikai tiem produktiem, kas pārdošanā nokļūst ar Rimi zīmolu. Tiem ir izpētīts viss ražošanas un piegādes pro­ cess: piegādātāji ir auditēti, produkti no­ garšoti un laboratorijās testēsti. Jautāta, vai ir piegādātāji, kuriem ilgt­ spējas pielikums ir pārāk smags slogs un kuri tādēļ būtu atteikušies no sadarbības, Voveriene atbild tēlaini: «Lielākā daļa pie­ gādātāju ir gatavi piedalīties ceļojumā ar mums.» Viņa konkrēti nenosauc, vai un cik piegādātāju Rimi Baltic zaudējis jau­ no prasību dēļ, jo tās vēl esot «ieviešanas procesā». Iespējams, nevienam nav bijusi dūša kategoriski atteikties no sadarbības ar vienu no lielākajiem mazumtirgotā­ jiem, kuram ir 250 veikalu Baltijas valstīs. Latvijā jauno līgumu ar ilgtspējas pieliku­ mu noslēguši aptuveni 300 piegādātāju. «Šķiet, ikviens saprot, cik tas ir svarīgi uzņēmuma darbībai. Apliecinājumā ir ie­ kļauta vides prasību ievērošana, lai mēs būtu pārliecināti, ka uzņēmums jūtas at­ bildīgs par klimata pārmaiņām un par to, ka mūsu klienti saņems augstas kvalitātes produktus. Tas ir veids, kā mēs varam būt pārliecināti, ka līdz minimumam samazi­ nāta dažādu ķīmisku vielu izmantošana pārtikas produktu apstrādē. Tāpat mēs prasām apliecinājumu, ka preču pagata­ vošanā netiek izmantots bērnu darbs. Daļa mūsu piegādātāju ved preces no jaunattīs­ tības valstīm, kur mēdz būt bērnu nodar­ bināšanas gadījumi. Ir arī prasība, lai bo­ jātus produktus var atdot atpakaļ un par tiem atgūt naudu. Turklāt tiek ņemts vērā, vai produkts un iepakojums ir otrreiz pār­ strādājams,» stāsta Voveriene. Tātad, no vienas puses, jaunās prasības piegādātājiem Rimi izvirzījis, gādājot par preču kvalitāti. Taču, no otras puses, tās ietekmē arī klientu vērtības. «Pircēji ir kļu­ vuši zinoši un prasīgi. Sociāli atbildīga biz­ nesa noteikumu ievērošana tiešām svarīga daudziem klientiem,» saka Voveriene. Viņa stāsta, ka tagad zemākā cena nepavisam Swedbank ir izveidojusi uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtējums AR ILGTSPĒJU SAISTĪTAS VĒRTĪBAS, KAS BŪTISKAS UZŅĒMUMU VADĪTĀJIEM UN EKONOMISKI AKTĪVIEM IEDZĪVOTĀJIEM (CIK PROCENTU APTAUJĀTO TĀS ATZĪMĒJUŠI KĀ SVARĪGAS) CIK LIELĀ MĒRĀ JŪS PIEKRĪTAT APGALVOJUMAM: «IR SVARĪGI, LAI UZŅĒMUMS DARBOTOS ATBILSTOŠI ĒTIKAS PRINCIPIEM»? DATI: TNS, APTAUJĀTI 1748 LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI VECUMĀ NO 15 LĪDZ 74 GADIEM DATI: TNS 2013.GADA APTAUJA, KURĀ APTAUJĀTI 369 AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJI UN VAIRĀK NEKĀ 700 EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU 58% Pilnībā piekrītu 2% Pilnībā nepiekrītu 1% Daļēji nepiekrītu 26% Daļēji piekrītu 2% Nav atbildes 11% Ne piekrītu, ne nepiekrītu Uzņēmums nodrošina labu darba vidi un rūpējas par saviem darbiniekiem Uzņēmumam ir ilgtermiņa stratēģija Uzņēmums strādā ar peļņu Uzņēmums godīgi maksā nodokļus Uzņēmums ievēro pircēja/patērētāja intereses Uzņēmums ievēro godīgas konkurences principus Uzņēmums darbojas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, piemēram, ISO Uzņēmums ir atbildīgs pret apkārtējo vidi Uzņēmums atbalsta sabiedrībai nozīmīgus pasākumus Uzņēmums regulāri informē sabiedrību par savu darbību Uzņēmums pārliecinās, ka tā piegādātāji ievēro likuma un ētikas normas VADĪTĀJI IEDZĪVOTĀJI 62% 61% 54% 51% 46% 45% 49% 39% 20% 26% 17% 15% 9% 10% 6% 11% 4% 5% 4% 6% 3% 4%
  • 13. 13ILGTSPĒJAS INDEKSS nav noteicošais kritērijs preču izvēlē. Arvien vairāk pircēju grib bioloģisku, vese­ līgu pārtiku, pievērš uzmanību izcelsmes valstij un dod priekšroku vietējai produkci­ jai, izvēlas Fairtrade (godīgas tirdzniecības zīme) preces. 82% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums darbotos saskaņā ar ētikas principiem, liecina 2013.gadā veikts TNS patēriņa pētījums. 48% patīk iegādā­ ties sociāli atbildīgu uzņēmumu ražotas preces, 39% iedzīvotāju pēdējā gada laikā bija pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību viņi neatbalsta. «Ilgtspēja ir viena no prasībām, ar ko mums jārēķinās tieši klientu prasīguma dēļ. Daudzi uzņēmumi kļūst atvērtāki sabiedrībai, godīgāki, jo viņi saprot, ka tā kļūst daudz interesantāki klientiem. Atbildīgi uzņēmumi ir arī daudz atraktī­ vāki darba ņēmējiem,» saka Voveriene. «Mūsu klienti ietekmēja mūsu prasības ražotājiem un norādīja virzienu, pa kuru vajadzētu iet.» ATBILDĪGA BIZNESA NOVĒRTĒJUMS Līdzīgas prasības sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuri pretendē uz finan­ sējuma saņemšanu, izvirza arī Swedbank. Banka pati savā darbībā cenšas ievērot ilgtspējīgas darbības pamatprincipus un mudina arī partnerus tos ņemt vērā, stāsta Jānis Paiders, Swedbank mazo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs. Viņš uzsver, ka Swedbank korporatīvo klientu vidū ir vairāk nekā 85 000 uzņēmumu, tādēļ svarīgi klientiem piedāvāt ne tikai bankas pakalpojumus, bet arī vidi uzņēmumu ilgt­ spējīgai attīstībai. «Tāpēc esam izveidojuši Swedbank uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtē­ jums. Tas katram no uzņēmumiem ļaus skaidrāk atspoguļot esošo situāciju, pie­ vērst uzmanību ilgtspējai kā uzņēmuma attīstības pamata faktoram un likt uzņē­ mējiem aizdomāties par to, ko darīt, lai uzlabotu savus rezultātus,» stāsta Paiders. Novērtējumā uzņēmējiem jāatbild uz jau­ tājumiem, kas saistīti ar spēju racionāli izmantot resursus un radīt peļņu, ņemot vērā tādus faktorus kā kompetenti darbi­ nieki, sakārtota biznesa vide, stabilas at­ tiecības ar piegādātājiem un partneriem, arī darba vides sakārtotība un ārējā finan­ sējuma pieejamība. Interesants ir Swedbank secinājums, ka gandrīz katram piektajam uzņēmējam nav attīstības plāna — tas vai nu ir tapšanas stadijā vai arī uzņēmēji tam neredz jēgu, jo biznesa vide ir ļoti mainīga. «Taču, lai arī biznesa vide patiešām ir mainīga, uzņē­ mējiem ir nepieciešams plānot un domāt vienu soli uz priekšu,» aizrāda Paiders. «Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tas ir tikpat svarīgi cik lielajiem, jo cīņā par klientu ir iesaistīts ikviens.» Arī vērtējot finansējuma pieteikumus, tiek ņemti vērā kritēriji, kas lielā mērā ir Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, biroja Borenius partneris J au vismaz desmit gadus, rēķi­ noties ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un resursu izsī­ kumu, ekonomisti spriež par jauniem ilgtspējīgas attīstības risinājumiem. Viena no dzī­ votspējīgām idejām resursu racionālai izmantošanai ir nodrošināt patērētāju vajadzības, iznomājot preces un pakal­ pojumus — koplietojot, nevis katram ie­ gādājoties individuālas preces. To sauc par dalīšanās ekonomiku, kas Latvijā jau ļoti labi darbojas. Labs piemērs ir interneta resursi dzīvokļu iznomāšanai (AirBnb.com) vai cilvēku pārvadāšanai (Uber.com). Latvijā darbojas savstarpējo aizdevu­ mu platforma Mintos, kas saved kopā cilvēkus, kuriem vajag līdzekļus savu mērķu īstenošanai, ar cilvēkiem, kuri savus neizmantotos līdzekļus ir gatavi investēt. Koplietošanas principi tiek īstenoti arī Andele Mandele, Otrā elpa, iBook.lv veikalos. Ja cilvēki vienojas ik dienu braukt uz darbavietu ar vienu, nevis divām vai trim mašīnām, arī tas ir dalīšanās ekonomikas piemērs. Visos gadījumos svarīgākais princips ir resur­ su racionāla izmantošana — pārdod vai dalās ar to, kas pašam lieks. Tas nav nekas jauns, princips ir tikpat sen pa­ zīstams kā tirgus laukumi. Taču pēdējos gados šis ekonomi­ kas veids ir īpaši uzplaucis. Tas saistīts ne tikai ar ideju par racionālu resursu izmantošanu, bet arī ar informācijas tehnoloģiju pieejamību — pasaulē ir ne­ skaitāmi daudz vietņu, kur var vieno­ ties, piemēram, par dzīvokļu, mašīnu, citu īpašumu vai pakalpojumu koplie­ tošanu. Viena no šo vietņu galvenajām funkcijām ir uzticības veidošana un pastāvīga uzturēšana starp dalīšanās ekonomikas dažādajiem partneriem. Idejas ilgtermiņā nevar izdzīvot, ja ne­ pastāv uzticība starp iesaistītajām per­ sonām. Dalīšanās ekonomikas ideja var būt arī atspēriens mazajam biznesam. Piemēram, sākumā kāds tikai kolēģus vadā ar mašīnu no mājām uz darbu un atpakaļ, bet pēcāk izveido pasažieru pārvadājumu firmu. l EKSPERTA VIEDOKLIS Jauna atbildības forma — dalīšanās ekonomika uzņēmuma ilgtspējas attīstības faktori: pietiekams uzņēmuma paša kapitāls, spēja veikt ieguldījumus, pamatota biznesa ide­ ja, caurskatāma, saprotama un pietiekama finanšu plūsma, pozitīvs pašu kapitāls un pozitīvi peļņas rādītāji, pozitīva kredītvēs­ ture. «Izskatot finansēšanas pieteikumus, banka raugās uz klienta līdzšinējo sniegu­ mu, kas atspoguļojas finanšu datos, un to, kā jaunais finansējums ietekmēs klienta uzņēmējdarbību. Jo vairāk uzņēmēji plā­ nos un domās par attīstību, jo vienkāršāk tiem būs pieņemt lēmumus par to, kas pašlaik uzņēmumam nepieciešams. Mums savukārt arī būs daudz saprotamāki argu­ menti, kādēļ tieši šis attīstības scenārijs ir klientam piemērotāks,» stāsta Paiders. INTERESĒ GODĪGS BIZNESS Gan Rimi, gan Swedbank prasības piegādā­ tājiem un klientiem ir saistītas ar viņu pašu vēlmi nodrošināties pret neveiksmīgu sa­ darbību, kas radītu zaudējumus, un iegūt uzticamus partnerus. Tomēr vienlaikus abi lielie uzņēmumi ietekmē uzņēmējdar­ bības vidi, veicinot tajā godīgumu un atbil­ dību darbinieku un klientu priekšā. Piecu gadu laikā ilgtspējas indeksa no­ vērtējumā piedalījušies ap 70—80 lielo uz­ ņēmumu. Tas ir maz, zinot, ka valstī ir ap 200 lielo uzņēmumu, saka Dace Helmane no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta. Piedāvājot atbildīgā biznesa no­ vērtējumu, Swedbank palīdz plašāk popu­ larizēt ilgtspējas politiku uzņēmumu vidū. Tāpat arī Rimi ilgtspējas pielikums līgu­ miem ar piegādātājiem paceļ augšup pra­ sību latiņu uzņēmējdarbības vidē. Turklāt Swedbank sadarbībā ar Korporatīvās ilgt­ spējas un atbildības institūtu izstrādā atbil­ dīga biznesa novērtējumu, kas paredzēts visiem uzņēmumiem, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 50. Vienlaikus Swedbank Business Network un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vietnēs tas būs pie­ ejams ikvienam uzņēmumam, kura vadītā­ ji un darbinieki grib zināt, vai un cik lielā mērā tā darbība atbilst ilgtspējas politikai. «Arvien vairāk uzņēmumu sadarbībā ar citiem uzņēmumiem izvirza prasības, kas pēc būtības atbilst ilgtspējas politikai,» saka Helmane un nosauc tikai dažus no sev zināmajiem: Aldaris, Cemex, LatRosTrans. «Kritēriji ir dažādi, bet būtība ir viena: ir in­ terese sadarboties ar uzņēmumiem, kuros ir atvērta un godīga biznesa politika, atbil­ dīga attieksme pret darbiniekiem un vidi. Protams, ir jāievēro visas valsts likumu nor­ mas un vispārpieņemtie ētikas standarti. Ja iedziļinās, šādas prasības ir vēl stingrākas par tām, ko izvirza valsts ar likumiem un dažādiem normatīvajiem aktiem.» Tas vairo cerības, ka pēc kāda laika nevienam vairs nevajadzēs īpaši skaidrot, kādēļ ir izdevīgi būt godīgam un sociāli atbildīgam. Uzņēmēji paši būs panākuši, ka šīs vērtības ir tikpat pašsaprotamas kā pieklājība vai ētikas standarti. l
  • 14. 14 ILGTSPĒJAS INDEKSS CILVĒKI Ir izveidojusies jauna darbinieku paaudze, kuru garlaiko nīkšana viena amata, darbavietas un noteiktu darba stundu rāmjos. Viņus interesē daudzveidīga iesaistīšanās uzņēmuma dzīvē, nemitīga sevis pilnveidošana. Kā uzņēmumam uzrunāt jaunos darbiniekus, vienlaikus nezaudējot saikni ar pieredzējušiem senioriem? Ārpus rāmjiem I kdienas darbs Cēsu alus ražošanas tehnologam Ērikam Velceram– Jonītim nav saistīts ar alus recep­ tūru izstrādi. Taču, strādājot alus darītavā, viņš bija nogaršojis ne­ filtrētu, biezu alu, kas atgādina mājās brūvēto, un tas viņam šķita spē­ cīgs un gards. Tādēļ, kad pirms dažiem gadiem alus ražotne sarīkoja inovāciju nedēļu ar aicinājumu ikvienam darbi­ niekam nākt klajā ar kādu ideju darba uzlabošanai vai uzņēmuma attīstībai, Ēriks ieteica šādu alu un pat bija izdomā­ jis tam nosaukumu Pagraba nefiltrētais. Izrādījās, ka šādam alum Latvijā ir gana daudz cienītāju — Pagraba nefiltrētais ta­ gad ir viens no veiksmīgākajiem jauna­ jiem Cēsu alus produktiem. «Tā bija ideja, kas mūsu produktu attīstības komandā nebija radusies, bet kolēģi izdomāja, pa­ mēģināja un radīja veiksmīgu produktu,» darbinieku iesaisti komentē Cēsu alus va­ dītāja Eva Sietiņsone–Zatlere. Pagājušajā gadsimtā tā būtu neparasta situācija — darbinieks iesaistās procesos, kas nav saistīti ar viņa tiešajiem pienāku­ miem. Bet tagad, 21.gadsimtā, tā būs aiz­ vien biežāk un biežāk. Jauno darbinieku paaudzi interesē izaicinājumi. Aiz mugu­ ras tie laiki, kad galvenais bija jautājums: cik maksā? Tagad ir svarīgāk, vai darba devējiem un ņēmējiem ir kopīga vērtību izpratne, vai uzņēmums ir godprātīgs un maksā visus nodokļus, vai tas ir sociāli at­ bildīgs. Īsāk sakot, tā dēvēto millennium jeb tūkstošgades paaudzi interesē, vai uz­ ņēmums, kurā viņi strādā, ir ilgtspējīgs un piedāvā attīstības iespējas. CILVĒKUS VIENO VĒRTĪBAS Pirms pieciem gadiem reti kurš Cēsu alus darbinieks zināja, kādas ir viņa uzņēmuma vērtības, daudziem bija priekšstats, ka nav dižu iespēju ar priekšlikumiem mainīt dar­ ba vidi vai produkciju, blāvs bija arī skatī­ jums par kompānijas attīstības izredzēm. Uzņēmums no mazas alus darītavas bija kļuvis par vienu no lielākajām alus ražot­ nēm Latvijā, bet 2010.gadā veiktajā dar­ binieku apmierinātības pētījumā nekāda priecīga aina nepavērās — it kā faktam par straujo izaugsmi nebūtu nekāda sakara ar darbinieku dzīvi. «Inovāciju kastītes nedarbojas.» Cēsu alus izšķīrās par vienkāršu risināju­ mu — ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā ide­ jas un tās aizstāv — Gunita Nagle ILUSTRĀCIJA—FREEPIK
  • 15. 15ILGTSPĒJAS INDEKSS Wunderkraut Rīgas biroja vadītājs Ernests Gabrāns. KĀ ĒRTĀK SAZINĀTIES AR DAŽĀDU PAAUDŽU PĀRSTĀVJIEM UZŅĒMUMĀ? AVOTS: ANO VETERĀNI VECUMĀ VIRS 56 GADIEM SARUNAS KLĀTIENĒ X PAAUDZE VECUMĀ NO 36 LĪDZ 45 GADIEM ELEKTRONISKAIS PASTS TŪKSTOŠGADES PAAUDZE VECUMĀ NO 26 LĪDZ 35 GADIEM TELEFONA ĪSZIŅAS PĒCKARA PAAUDZE VECUMĀ NO 46 LĪDZ 55 GADIEM TELEFONZVANI DIGITĀLIE BĒRNI VECUMĀ NO 18 LĪDZ 25 GADIEM FACEBOOK UN TWITTER
  • 16. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSS Tādēļ jau nākamajā gadā tika izveidota ko­ manda, kas ķērās pie uzņēmuma vērtību iedzīvināšanas projekta. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir būtiski reorganizējies, uzlabojusies komunikācija un kolēģu attiecības, kas darbinieku mainību samazinājis par as­ toņiem procentiem. Uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone–Zatlere to gan uzskata par mazsvarīgu progresa rādītāju. Par daudz lielāku ieguvumu viņa uzskata darbinie­ ku iesaisti dažādu risinājumu meklēšanā un visiem kopīgu izpratni par uzņēmuma vērtībām. «Tas ir galvenais, kas mums ir — vēr­ tības satur kopā mūsu kompāniju,» saka Sietiņsone–Zatlere. Viņa tās nosauc: po­ zitīva attieksme, orientēšanās uz klientu, Latvijas tirgus izpratne, komandas darbs un atbildība. Šķiet, nav lielas atšķirības no vērtībām, ko augstā vērtē tur lielākā daļa uz klientiem vērsto uzņēmumu. Taču pē­ dējos gados Cēsu alus daudz strādājis, lai šo vērtību izpratne būtu līdzīga visiem 220 uzņēmuma darbiniekiem. Piemēram, pērn bija 60—70 dažādu veidu tikšanos, kurās strādājošie pārsprieda uzņēmuma vērtību izpratni. Katrs no darbiniekiem ir uzrakstījis savu misiju jeb mērķi, kas sva­ rīgs viņa paša pilnveidei un uzņēmuma at­ tīstībai. Tas ir viens iedvesmojošs teikums, taču devis pārliecību, ka katrs cilvēks ir svarīgs Cēsu alum, katrs ir sava amata lie­ lākais meistars. Kopš 2011.gada ik pēc diviem gadiem tiek organizēts darbinieku apmierinātī­ bas mērījums, kurā ir jautājumi arī par uzņēmuma vērtībām un kolēģiem, kuri ar savu darbu tās pārstāv vislabāk. Tagad vairāk nekā 90% Cēsu alus darbinieku ne tikai zina, kādas ir kompānijas vērtības, bet labprāt izsaka priekšlikumus, iesaistās dažādos projektos, pozitīvi vērtē izmai­ ņas, viņiem ir pārliecība par uzņēmuma izaug­smi. «Tas ir mūsu veiksmes pamatā. Cilvēki ir labās domās par kompāniju,» se­ cina vadītāja. Ja darbinieks strādā saskaņā ar uzņē­ muma vērtībām, viņš jūtas piederīgs uzņē­ mumam, un tas ir ļoti svarīgi — tas pasargā no lielas darbinieku mainības, secinājusi Aiva Eiduka, komunikācijas vadības kon­ sultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja. Viņa ievērojusi, ka div­ desmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki jau darba intervijās pirms pievienošanās uz­ ņēmumam nekautrējas painteresēties, kā­ das ir tā vērtības. Viņiem svarīgi, lai tās sa­ skan ar viņu personisko pārliecību. Ja viņi ikdienas dzīvē cenšas būt godīgi, tad iztin­ cina, vai uzņēmums maksā nodokļus. Ja atbalsta zaļo dzīvesveidu, tad grib strādāt organizācijā, kas ir saudzīga pret vidi un piedomā par resursu taupīšanu. «Ja vēr­ tību izpratne ir līdzīga, darbinieki arī sev uzticētos pienākumus spēj labāk izprast. Piemēram, ja uzņēmuma vērtība ir attīstība, tad katrs zina: viņam ir svarīgi attīstīties kā individualitātei, tas vajadzīgs gan viņa personības, gan uzņēmuma attīs­ tībai,» skaidro Eiduka. KOMANDĀ IZGARŠO PROCESU Pēdējo piecu gadu laikā Cēsu alū būtiski ir mainīta darba organizācija — nav vairs priekšnieku, kas vienpersonīgi pieņem lē­ mumus, un padoto, kas paklausīgi pilda rī­ kojumus. Tagad visi strādā pēc komandas principa: dažādu mērķu sasniegšanai iz­ veidotas komandas, katrai no tām ir cits vadītājs un mērķi. Piemēram, ir ilgtspē­ jas komanda, produktu attīstības koman­ da. Šāda darba organizācija atbilst mūs­ dienu darba ņēmēju prasībām — daudzi vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties gan risinājumu meklēšanas, gan lēmu­ mu pieņemšanas procesos, saka Eiduka. Uzņēmumiem, kas domā par ilgtspējīgu attīstību, noteikti jāieklausās darbiniekos. «Inovāciju kastītes nedarbojas, to uz­ reiz varu pateikt citu uzņēmumu vadītā­ jiem,» Sietiņsone–Zatlere saka par vienu no agrāko laiku idejām, ka darbinieku iesaisti var panākt, ļaujot savu inovāciju priekšli­ kumu iesniegt īpaši šim nolūkam izveidotā «pastkastē». Lasījusi daudzus pētījumus, cik uzņēmuma ilgtspējai svarīga darbinie­ ku līdzdalība, viņa izšķīrās par vienkāršu un nesamākslotu risinājumu — nolēma ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā idejas un tās aiz­ stāv. Šādā nedēļā izjūk visu departamentu un amatu robežas — vienā komandā strā­ dā pārtikas tehnologi, loģistikas speciālisti un grāmatveži, priekšnieki un padotie. Ja kāda ideja tiek veiksmīgi īstenota, tās au­ tori saņem balvas. «Ik gadu līdz pat 30% sortimenta ir jauna produkcija, tādēļ dar­ binieku idejas ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, Pagraba nefiltrēto alu, kas bija kolēģa ideja, labi pērk,» stāsta Sietiņsone–Zatlere. Tagad katru gadu pēc inovāciju ne­ dēļas rodas vairākas idejas, ko apsvērt. Turklāt tie Cēsu alus darbinieki, kas ierau­ ga savu ierosinājumu realizētu, to uzska­ ta par lielāko balvu, daudz vērtīgāku par naudas prēmiju. «Viņi par to stāsta radiem un draugiem, un tas lepnums, ar kādu viņi klāsta par jauno produktu, nav salīdzi­ nāms ne ar kādu reklāmu,» piebilst Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Iespējams, iedrošinājumu šķilt jaunas idejas deva projekts Meistarklases. Savulaik uzņēmumā valdīja pieņēmums — ja cilvēki strādā alus darītavā, tad jau visi zina alus brūvēšanas tehnoloģijas. Taču, runājot ar kolēģiem, atklājās, ka daudzi šaubās, vai viņu priekšstati atbilst realitātei. «Sākām rīkot darbiniekiem alus meistarklases, ku­ rās notiek alus degustācija un iepazīstina ar alus darīšanas procesu. Tagad visi mūsu 220 darbinieki, ne tikai mārketinga speciā­ listi, zina, ar ko un kāpēc atšķiras dažādu alus veidu garšas, krāsas un smaržas,» saka Sietiņsone–Zatlere. KĀ PIESAISTĪT? Cēsu alū daudzi darbinieki ir gados jauni: 39% vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, 46% ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Vadītāja pieļauj — fakts, ka Cēsu alus kopš 2013.gada ilgtspējas indeksa novērtējumā atbilst zelta kategorijai, piesaista gados jaunos. Viņiem tā ir zīme, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs, tajā ir labi un droši darba Vispirms jādefinē, kas ir ietekmes puses: klienti, darbinieki, sabiedrība, piegādātāji, investori. Jāaptaujā ietekmes puses, uzzinot, kādas ir viņu personīgās vērtības. Visbiežāk minētās vērtības var izvirzīt uzņēmumam. Tiek veidotas komandas vai darba grupas, kas aptver visus uzņēmuma darbiniekus un kuru mērķis ir definēt, skaidrot un iedzīvināt vērtību izpratni. Parasti šis darbs ilgst vismaz vienu gadu. Vērtību iedzīvināšanā svarīgi neatslābt un būt radošiem. Jo radošāka pieeja, jo labāks rezultāts. Jābūt skaidram plānam, kā izpratni par uzņēmuma vērtībām nodot jaunajiem darbiniekiem. Regulāri jārīko darbinieku apmierinātības mērījumi, kuros tiek monitorēta arī vērtību izpratne. PIECI SOĻI, KĀ UZŅĒMUMĀ VIENOTIES PAR VĒRTĪBĀM INFORMĀCIJA: AIVA EIDUKA, KOMUNIKĀCIJAS VADĪBAS KONSULTĀCIJU UZŅĒMUMA MCCANN CONSULTING PROJEKTU VADĪTĀJA 1 2 3 4 5 Uzņēmuma vadībai jārēķinās, ka daudzi darba ņēmēji vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā, secina Aiva Eiduka, komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja FOTO—RITVARSSKUJA/CĒSUALUSARHĪVS
  • 17. 17ILGTSPĒJAS INDEKSS apstākļi, videi draudzīga ražošana un ie­ spējas izglītoties. «Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmumu mērķi sniedzas tālāk par biznesu un peļņu,» apgalvo Sietiņsone– Zatlere, kura darba pārrunās ievērojusi, ka jaunieši nopietni iztincina, vai tiek maksāti visi nodokļi un kā izpaužas rūpes par dažā­ dām darbinieku grupām. «Vislielākos izaicinājumus darba de­ vējiem pašlaik sagādā tā dēvētā tūkstoš­ gades paaudze,» saka Eiduka no McCann Consulting. Viņa stāsta, ka vairums jaunie­ šu, izvēloties darbavietu, pievērš uzmanī­ bu tā reputācijai. «Tas nozīmē, ka sociālā atbildīguma loma nākotnē pieaugs — jaunā paaudze to sāk pieprasīt. Uzņēmumiem vajadzēs vairāk domāt par darbības caur­ skatāmību, par atbildību pret vidi un sa­ biedrību,» paredz Eiduka. 2014.gadā personāla atlases kompā­ nijas Amrop pētījumā Employer Branding Index secināts, ka 91% no tā dēvētās tūkstošgades paaudzes neplāno palikt vienā darbavietā ilgāk par trim gadiem. «Viņiem vienkārši kļūst garlaicīgi. Viņu dzīves ritms ir daudz aktīvāks par rutīnu darbavietā. Tādēļ jāņem vērā jauniešu vēlme izglītoties. Atalgojumam, protams, ir nozīme, bet, ja darba devējs piedāvā mācības, rotāciju pa dažādiem amatiem, elastīgu darba laiku, iespējas strādāt no mājām, jaunajiem tas nozīmē izraušanos no rutīnas,» iespējamos risinājumus ko­ mentē Eiduka. Cēsu alū secināts — gan ražotnē, gan birojā strādājošajiem jauniešiem līdzās atbalstam mācībās svarīgi, lai viņu rīcībā būtu mūsdienīgas tehnoloģijas. Ja Cēsu alū ir jaunas, no Vācijas atvestas iekārtas, tas jaunos profesionāļus piesaista tikpat ļoti kā planšetdatori. «Viņi ir auguši digitālā vidē, viņu spējas apstrādāt lielu informāci­ jas daudzumu ir lielākas nekā citām paau­ dzēm,» jauno darbinieku paaudzi raksturo Eiduka. Viņa zina stāstīt par gadījumiem, kad darba devēji ir lieguši darbiniekiem izmantot sociālos tīklus, domādami — tie traucē darbam. Taču pieredze liecina, ka tā ir kļūda: gados jaunie speciālisti ar so­ ciālo tīklu palīdzību iegūst arī profesionāli svarīgu informāciju, un tas ceļ viņu darba efektivitāti. Turklāt viņiem sociālie tīkli un tīmeklis ir svarīgi arī komunikācijai. Tikpat liels izaicinājums uzņēmumiem ir piesaistīt arī seniorus. Sabiedrība nove­ co. 2030.gadā vairums Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem. Jau pēc pieciem gadiem pensijas vecuma cilvēku būs vai­ rāk nekā bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, brīdina tirgus un sociālo pētījumu kompānija GfK Baltic. Līdz šim Cēsu alus nav īpaši piedomā­ jis, kā noturēt uzņēmumā gados vecos spe­ ciālistus. No visiem darbiniekiem 15% ir vecāki par 50 gadiem, vecākajam Cēsu alus darbiniekam ir 67 gadi. Taču, kad Cēsu alus darbinieki redzēja, cik ļoti ieinteresēti uzņēmuma sekmēs ir tā bijušie darbinie­ ki, viņi nolēma atbalstīt viņu kluba izveidi. Pašlaik senioru klubā ir ap 30 biedru, kas rīko ekskursijas pa alus darītavām Latvijā un ārpus tās, vērtē jaunos produktus, re­ gulāri tiekas. Vairums Latvijas uzņēmumu vēl nedo­ mā par to, vai un kā ieinteresēt pieredzēju­ šos, arī pensijas vecuma speciālistus, seci­ nājusi Eiduka. «Par to būtu svarīgi domāt, jo vecākās paaudzes darbinieki ir ļoti uzti­ cīgi savai darbavietai. Viņi ir daudz lojālāki darba devējam nekā jaunieši. Vecākiem cilvēkiem ir arī liela zināšanu bāze, kas jau­ niešiem vēl ilgi nebūs, varbūt pat nekad,» viņa saka. Viens no veidiem, kā viņa iesa­ ka piesaistīt seniorus ikdienas darbam, ir mentoru programmu veidošana, lai vei­ cinātu pieredzes apmaiņu paaudžu vidū. Jaunajiem parasti patīk, ja kāds viņiem palīdz iejusties darba vidē, savukārt piere­ dzējušajiem ir svarīgi just, ka viņu zināša­ nas tiek novērtētas. LAIKS INVESTĒT DARBINIEKOS Viens no ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem ir arī dzimumu līdztiesības ievērošana. Abu dzimumu iesaiste lēmumu pieņem­ šanā nodrošina viedokļu dažādību un to, ka tiek ņemtas vērā gan sieviešu, gan vīrie­ šu vajadzības. Bet, cik novērojusi Eiduka, Latvijā tam uzņēmumos nepievērš nekādu uzmanību. Lielajos uzņēmumos struktūr­ vienību vadītāju līmenī valda dzimumu līdztiesība, taču šo uzņēmumu valdēs tikai 21% locekļu ir sievietes, secināts 2014.gada pētījumā Sieviešu un vīriešu situācijas izpē- te Latvijas lielajos uzņēmumos. Tikai 12% uzņēmumu valdē ir dzimumu līdzsvars. Cēsu alū 64% uzņēmuma darbinieku ir vīrieši, bet valdē puse ir sievietes, gandrīz puse sieviešu ir arī otrā līmeņa vadībā. «Bet tas nav izveidojies mērķtiecīgas po­ litikas rezultātā, drīzāk tādēļ, ka nav bijis negatīvas diskriminācijas — ne apzinātas, ne neapzinātas,» saka Sietiņsone–Zatlere. «Iespējams, tas saistīts ar mani, jo vadu uzņēmumu jau vairāk nekā desmit gadu. Nekad dzīvē neesmu diskriminējusi sie­ vietes, mūsu uzņēmumā sievietēm un vī­ riešiem ir bijušas vienlīdz lielas iespējas veidot karjeru.» Sporto darbā Desmit gadu laikā, kopš Swedbank darbojas sporta klubs, mainījies gan aktīvistu skaits, gan vidējais vecums — tagad vairums ir trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, kuri grib ikdienas fiziskās aktivitātes, bet pēc darba dod priekšroku ģimenei un bērniem. Tādēļ bankā izstrādāta dzīvesveida programma Aktīvs. Vesels. Iedvesmots, kuras mērķis ir iesaistīt darbiniekus fiziskajās aktivitātēs darba laikā. Swedbank darbinieki tiek mudināti kabinetos pavingrot, pusdienas pārtraukumā izbraukt ar riteni vai paskriet pa darbavietas apkaimi, bankas galvenajā ēkā ir sporta zāle un velotrenažieri. Virtuālie apskāvieni vislabākajam kolēģim Web pakalpojumu sniedzējs Wunderkraut Latvia darbinieki ar virtuālajiem apskāvieniem nosaka katra mēneša labāko kolēģi, kurš saņem naudas balvu un var izlemt, kā to likt lietā. Taču ir viens nosacījums — nauda jāizmanto visa kolektīva noskaņojuma vai apkārtējās vides uzlabošanai. Katram darbiniekam īpaši labumi Izpētot Lattelecom darbiniekiem sniegtos labumus, uzņēmuma personāla attīstības un motivācijas nodaļa secināja, ka tie pilnībā netiek izmantoti, jo darbinieku vajadzības atšķiras. Tādēļ tika izveidota darbinieku lojalitātes programma Lattelecom Plus ar mērķi nodrošināt ikvienam noderīgus labumus. Tagad katram ir iespēja izvēlēties sev visvajadzīgāko: veselības un uzkrājošās apdrošināšanas produkus, brīvdienas, apmaksātu degvielu un autostāvvietu, izglītību sev vai bērniem. IDEJAS DARBINIEKU LOJALITĀTES PROGRAMMĀM Ik pēc diviem gadiem Cēsu alus organizē darbinieku apmierinātības mērījumus Iepriekšējos gados uzņēmumu izmisī­ gā tiekšanās pēc peļņas noveda pie tā, ka vairums gādāja par klientu apmierinātību, mazāk — par darbiniekiem. Taču ilgtspē­ jīgā uzņēmumā rūpēm par klientiem un darbiniekiem jābūt vienlīdz svarīgām. Pēc Eidukas vārdiem, tā ir joma, kur darba de­ vēji var sevi pilnveidot. «Jāsāk domāt par investīcijām darbiniekos,» viņa iesaka. l
  • 18. 18 ILGTSPĒJAS INDEKSS DARBA VIDE Mūsu Baltijas jūras kaimiņi somi aplēsuši — ik mēnesi tautsaimniecība zaudē aptuveni divus miljardus eiro, jo nepietiekami efektīvi iekārtotā darba vidē notiek negadījumi vai darbinieki vienkārši nevar strādāt ar pilnu jaudu. Kā darba aizsardzība var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti arī Latvijā? Strādāt gudri, nevis smagi S limnīcu diktofonu centrā, kur darbinieki datorā ievada mediķu rakstiskas vai ierunā­ tas piezīmes pacientu slimī­ bu vēsturēs, darba efektivi­ tāte bija vāja — daudz kļūdu, zaudēts laiks, tās labojot, pārslodzes dēļ pārguruši darbinieki, nespēja tikt galā ar pienākumiem. Pie darba efektivitātes uzla­ bošanas ķērās centra jaunā vadītāja. Viņas risinājums bija vienkāršs — iemācīt teksta ievades operatoriem pareizi rakstīt ar da­ toru un ērti iekārtot darbavietu. Divu die­ nu mācībās, uzņēmumam tērējot līdzekļus aptuveni 10 mācību stundām, darbinieki apguva jaunās prasmes. Rezultāts bija gan­ drīz vai taustāms — ievērojami palielinājās tekstu ievades ātrums, jo saruka kļūdu skaits, kuru labošanai agrāk tika patērētas vismaz divas sekundes uz katru pārrak­ stīšanos. Paskaitiet, cik tas sanāk darba dienas beigās! Samazinājās arī darbinieku sūdzības par pārgurumu un pārslodzi. Šo piemēru Rīgas Stradiņa universi­ tātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš min kā paraugu tam, ka darba aizsardzībā daudz var izdarīt, apstājoties ikdienas skrējienā un padomājot. Vanadziņš, sekojot līdzi pasaules ten­ dencēm, redz — daudzas valstis jau ir sa­ pratušas, ka darba aizsardzība ir ne tikai humāns jautājums, bet arī ekonomisks. Eiropas Savienības valstīs aplēsts, ka slik­ ta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no iekšzemes koppro­ dukta. Viens no lielākajiem rādītājiem par darba aizsardzības neīstenošanas radītiem zaudējumiem ir Austrālijas ekonomikai — pat 4,8% no IKP. Ja šo Austrālijas procentu attiecinātu uz Latviju, zaudējumi būtu mil­ zīga summa, kas netiek nopelnīta ik gadu, — 1,1 miljards eiro. Bet nav pat jāskatās uz Austrāliju — Baltijas jūras otrā krastā Somija savā zi­ ņojumā par 2012.gadu aplēsusi, ka valsts tautsaimniecības zaudējumi sliktas darba vides dēļ gadā pārsniedz 24 miljardus eiro, tātad vairāk nekā divus miljardus eiro mē­ nesī. Par to, kā šo naudu nezaudēt, sāk do­ māt arvien vairāk uzņēmumu, kas cenšas padarīt savu darba vidi efektīvāku, saudzē­ jot darbinieku veselību, laiku un uzlabojot finanšu rezultātus. SLIŅĶU SAPŅA ĪSTENOŠANA Darba aizsardzība nenozīmē tikai darbinie­ ku drošību, pasargājot no nelaimes gadīju­ miem, bet arī pareizu darba organizāciju. Tā savukārt uzlabo produktivitāti. Tieši zema produktivitāte ir būtiska problēma Latvijā — salīdzinot ar skandināviem, mēs strādājam divreiz sliktāk un divreiz ilgāk, komentē Vanadziņš. Nemaz nerunājot par ES valstīs aplēsts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no IKP — Māra Miķelsone
  • 19. 19ILGTSPĒJAS INDEKSS PROGRAMMĒTĀJA KRŪŠU KURVJA MUSKULATŪRAS NOSLODZE RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījums PIRMS ERGONOMIKAS UZLABOŠANAS PĒC ERGONOMIKAS UZLABOŠANAS DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ Jo košāks sarkanums, jo augstāka temperatūra vāciešiem, kuru profesionālās izglītības sis­ tēma tiek uzskatīta par labāko. «Daļa no produktivitātes ir saistīta ar to, kā uzņēmumā ir organizēts darbs. Būtībā tas ir sliņķu sapnis — strādāt mazāk, saņemt vairāk,» smejas eksperts. Viņš studentiem minot piemēru ar sniega lāpstu — no pa­ domju laikiem daudzi atceras lielās finiera sniega lāpstas, ar kurām bija grūti notīrīt sniegu no ietves. Tagad lāpstas ir uzlabotas — ar ieliekumiem, ērtākiem rokturiem, no vieglāka materiāla. Katrs, kas pamēģinājis strādāt ar tām, saskata atšķirību, ka darbs rit ātrāk un vieglāk. Jā, tāda lāpsta maksā dārgāk. Vai to pirkt, un ko darīs sētnieks, kurš par stundu ātrāk būs notīrījis sniegu? «Tā mēs varam rēķināt, kā samazināt darba slodzi, un ar to kaut ko iegūt,» uzņēmējiem dod padomu Vanadziņš. Darba aizsardzībā, rēķinot vidējo ekonomisko izdevīgumu, pamata atziņa ir tāda: katrs ieguldītais eiro darba devējam ienes vidēji 2—5 eiro. Kāpēc Latvijas uzņēmumi un darbi­ nieki ir mazāk efektīvi? Pēc Vanadziņa domām, tas skaidrojams ar to, ka pārsva­ rā uzņēmēji Latvijā nav mācījušies pareizi domāt par darba organizāciju un aizsar­ dzību. Pat tie, kam kabatā ir augstskolas diploms uzņēmējdarbībā, Vanadziņa se­ mināros brīnās, kā darba aizsardzība ir saistīta ar produktivitāti. To, kāpēc jādo­ mā par darbinieku labsajūtu un veselību, Vanadziņš atgādina ar pazīstamu teicienu: tu vari ieguldīt 10 miljonus «dzelžos», bet, ja nav cilvēku, kas ar tiem strādā, tad tie ir tikai dzelži. Un te nav atšķirības, vai šie «dzelži» ir datori vai konservu ražošanas lī­ nija. «Angļiem ir teiciens: nestrādā smagi, bet gudri. Tas tiešām ir spēkā. Jāstrādā ir gudrāk,» saka eksperts. «Mums ir maz tādu uzņēmēju, kas pirms rūpnīcas atvēršanas padomā, lai izveidotu pareizu darba plūsmu, saliktu procesu pareizā secībā. Paraugs pasaulē šajā ziņā ir autorūpniecība — tā ir visefektī­ vākā, kur katrs strādnieka solis un kustība ir pārdomāta. Ja Malaizijā ražo kaut kādas detaļas, tad tām paciņā jābūt saliktām tieši šitā, nevis citādi, jo kaut kur Vācijā kāds to paciņu noliks pie konveijera līnijas, stieps roku un paņems.
  • 20. 20 ILGTSPĒJAS INDEKSS Ja paciņa būs nepareizi salikta, Vācijā strādnieks lieki tērēs laiku, nogurs, samo­ cīs savu roku. Nevienam nebūs vajadzīgs strādnieks ar sabojātu roku, kura mācībās ieguldīti 50 000. Bet Latvijā mēs tādā vei­ dā ļoti maz domājam,» saka Vanadziņš. Runājot par produktivitāti, 80% no problēmām darbavietās ir viegli novērša­ mas. Piemēram, rūpnīcā strādnieka darba­ vietā lampas uzreiz var uzlikt pareizajā vietā un augstumā. Var nevis diskutēt par to, vai nomainīt gaisa filtrus ventilācijai, bet apsēs­ ties un parēķināt, cik daudz elektrībā būs jāsamaksā ar aizsērējušiem filtriem — ven­ tilācijas sistēma patērē četras reizes vairāk elektrības. Mūsu uzņēmēji reti tā domā, jo nav mācīti rēķināt visu ražošanas ciklu ko­ pumā, saka Vanadziņš. Turklāt bieži neiz­ pratne sākas jau ar ēkas projektu, kas var saņemt pat gada balvu arhitektūrā, bet no funkcionālā viedokļa būs vēlāk jāpārtaisa. Pētījums par darba apstākļiem un ris­ kiem Latvijā par 2012.—2013.gadu liecina, ka pagaidām mazāk par pusi — tikai 45% Latvijas uzņēmumu — iegulda finanšu lī­ dzekļus darba vides uzlabošanā. PALĪGS — KALKULATORS Pagājušajā gadā nelaimes gadījumu darba­ vietā kopējais skaits, pēc Valsts Darba in­ spekcijas ziņām, bija 1761. No tiem 40 bija nāvējoši, 212 — smagi. Vidēji Latvijā, pielī­ dzinot CSDD izmantoto metodiku aprēķi­ nos par cilvēka dzīvības cenu (2010.gada dati), viens letāls gadījums darbā valstij iz­ maksā aptuveni 325 000 eiro, aplēsis darba aizsardzības eksperts. Vanadziņš teic, ka Latvijā oficiālā sta­ tistika patiesībā parāda tikai trešo daļu arodslimību un kādus 10—15% no nelaimes gadījumiem. Visprecīzākie ir letālās sta­ tistikas dati. Tā iemesli ir dažādi, atzīst arī Valsts Darba inspekcija. Ne visas saslimša­ nas Latvijā uzskaita pie arodslimībām, kaut arī, piemēram, ādas slimības var attīstīties darba dēļ. VERTIKĀLĀ ERGONOMISKĀ PELE BEZ PALIKTŅA SĀKUMĀ PĒC 3 STUNDĀM No darba drošības viedokļa bīstamā­ kās nozares Latvijā ir tās pašas, kas citur pasaulē, — lauksaimniecība, būvniecība, kokapstrāde, mežsaimniecība. Taču Latvijā statistika atšķiras no pasaules tendences. RSU pilotprojektā ar Austrumu slimnīcu pētīti cilvēki, kas mikroķirurģijas centrā nonākuši ar amputācijām. Pasaulē 40% no šiem negadījumiem ir notikuši darbavietā. Latvijā tādu ir tikai 12%, kas nonākuši VDI uzskaitē — tas liek domāt, ka Latvijā visi šie negadījumi netiek reģistrēti, tāpēc statistika nav precīza, jo tai vajadzētu atbilst pasaules tendencēm, saka Vanadziņš. Kāpēc nelaimes gadījumu statistika ir nepilnīga? Tikai viens no iemesliem ir ēnu ekonomika jeb nelegālā nodarbinātība. Vēl viens — darba ņēmēji baidās no darba devē­ ja, tāpēc neziņo VDI, lai uzņēmumam nebū­ tu problēmu. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: «Mumsirmaztāduuzņēmēju,kaspirms rūpnīcasatvēršanaspadomā,laiizveidotupareizu darbaplūsmu,saliktuprocesupareizāsecībā» Ilgstoši strādājot ar datoru, plaukstā pasliktinās asinsrite, un temperatūra var kristies pat par 10 grādiem — termogrāfijas attēlā pirksti iekrāsojas zili. Taču ergonomiskā datorpele nodrošina mazāku noslodzi, temperatūra plaukstā krītas uz pusi mazāk
  • 21. 21ILGTSPĒJAS INDEKSS Cemex drošības skola Cementa ražotājs Cemex nodarbina vairāk nekā 43 tūkstošus darbinieku 50 valstīs.Lai veidotu vienotus darba drošības principus, uzņēmumā izstrādāta īpaša mācību programma E–legacy (saīsinājums no Everyone’s Legacy jeb Ikviena mantojums), kas sākās 2014.gada novembrī, un tā jāapgūst ikvienam darbiniekam visās valstīs.Programma sadalīta sešos moduļos, aptverot veselību un drošību, risku izvērtēšanu, uzvedību darbā, komunikāciju, dzīvesveidu un ikviena personīgo ieguldījumu darba drošībā.Uzsvars likts uz personīgo vērtību un atbildības apzināšanos — programma aicina aizdomāties, cik svarīga irģimene gan katram pašam, gan kolēģiem, un kā smagas traumas varizmainīt turpmāko dzīvi. ABB kalkulators Viena no pasaules lielākajām inženiertehnoloģiju kompānijām ABB kopš 2012.gada ieviesusi negadījumu zaudējumu kalkulatoru, kas palīdz ne tikai aprēķināt jau nodarīto skādi, bet arī prognozēt riskus un kalpo kā izglītojošs instruments. Līdz ar kalkulatora ieviešanu tiek organizētas arī mācības par darba drošības ievērošanu. Aprēķini liecina, ka darbinieku izglītošanā un risku samazināšanas preventīvajos pasākumos ieguldītie līdzekļi atmaksājas ilgtermiņā. ABB aprēķini liecina, ka viens negadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt vairāk nekā 9000 eiro tiešus zaudējumus. Riska spēle Interneta vietnē Stradavesels.lv pieejami ne tikai ekspertu padomi un mācību materiāli par dažādiem darba drošības jautājumiem, un nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, bet arī interaktīva Riska spēle. Tajā ikviens var pārbaudīt savu acīgumu un atpazīt potenciāli bīstamas situācijas vai darba drošības noteikumu pārkāpumus, apskatot attēlus no dažādiem ražošanas objektiem, celtniecības vai remonta vietām. Spēlē iekļauti 84 attēli, katrā no tiem norādīts, cik kļūdu jums jāmeklē. Ja nevarat kļūdas atpazīt, noderēs funkcija «Pateikt priekšā». IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS iekārtojumā un aprīkojumā. Tas noteikti atmaksāsies. Vanadziņš aizrāda, ka Latvijā darba devēji maz zaudējumos rēķina arī slimības lapu izmaksas. Vidēji Eiropā darbinieks «uz slimības lapas» ir 12—13 dienas gadā. «Jūs būsit pārsteigta, ka daudzi uzņēmēji nezi­ na, cik izmaksā viena slimības lapas diena — darba devējam Latvijā tas izmaksā vidēji 55 eiro dienā,» saka Vanadziņš. Savukārt «prezenteisms», pēc eksper­ tu aprēķiniem, rada pat trīs reizes lielākas izmaksas par slimības lapām, jo sasirgušais darbavietā gan atrodas, bet darbu paveikt nespēj, taču alga ir jāmaksā, un varbūt pat nākas labot brāķi. Mācīties, mācīties un rēķināt izmaksas — to uzņēmējiem iesaka gan Vanadziņš, gan VDI pārstāve Linda Matisāne. Viņa stāsta, ka populāras garlaicīgo darba drošības instruk­ ciju vietā kļūst videofilmas ar padomiem, emocionāliem stāstiem, kā jutās cilvēki, kad notika nelaimes gadījums darbavietā. Tas liek aizdomāties un izmainīt attieksmi. Vēl viens palīgs uzņēmējam ir negadī­ jumu zaudējumu interaktīvais kalkulators, kas atrodas Valsts Darba inspekcijas uztu­ rētajā interneta lapā http://stradavesels.lv/ kalkulators. Kalkulatora vēsture sākusies 2005.—2006.gadā, sākotnēji Eiropas projek­ ta ietvaros to izveidojis Nīderlandes Darba aizsardzības institūts, kas ir viens no spēcī­ gākajiem pasaulē. Tagad kalkulators ir vien­ kāršots. Ievadot datus, tas izrēķina nelaimes gadījumu un slimību izmaksas uzņēmu­ mam. «Es to saucu par acu atvērēju darba devējam,» saka Vanadziņš. Viens no uzņēmumiem, kas jau kopš 2012.gada izmanto līdzīgu negadījumu zau­ dējumu aprēķināšanas kalkulatoru, tikai tas izstrādāts māteskompānijā, ir inženierteh­ noloģiju firma ABB. Uzņēmums vēlējās lai­ kus aprēķināt riskus darbā un tos samazināt līdz minimumam. Tas aplēsis, ka viens ne­ gadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt zaudējumus vairāk nekā 9000 eiro apjomā, norāda ABB arodeksperte Jeļena Mihailova. Viņa zaudējumu aprēķināšanas kalkulatoru iesaka izmantot visiem. Darbinieku mācības ir svarīgas, lai ne tikai samazinātu negadījumu skaitu, bet arī uzlabotu uzņēmuma darba kvalitāti. Piemēram, kokapstrādes milzis Stora Enso savus strādniekus ilgi māca, jo saprot, cik uzņēmumam izmaksātu brāķētu dēļu kon­ teinera sūtīšana atpakaļ no Japānas, stāsta Vanadziņš. Viņš labprāt nosauc arī citus uz­ ņēmumus, kuri domā par darba aizsardzī­ bu, piemēram, Cemex, Hanzas elektronika Ogrē, Schneider Electric, guļbūvju ražotne Dores fabrika, kas tika projektēta jau ar pareizu darba plūsmu organizāciju. Tiem uzņēmumiem, kam sakārtot darba organi­ zāciju un aizsardzību šķiet pārāk grūti pašu spēkiem, var palīdzēt arī šajā jomā īpaši specializējušies profesionāļi — Latvijā dar­ bojas ap pussimt firmu, kas palīdz izanali­ zēt darba riskus un tos novērst. l SECINĀJUMI PAR DARBA VIDI LATVIJĀ DATI: PĒTĪJUMS DARBA APSTĀKĻI UN RISKI LATVIJĀ, 2012—2013 Latvijas uzņēmumi, kas iegulda finanšu līdzekļus darba vides uzlabošanā Uzņēmumu īpatsvars, kuros tiek aprēķinātas notikušo nelaimes gadījumu izmaksas Darbinieki, kuri savam darba devējam iesaka, kā uzlabot darbavietu Norādījuši, ka darba devējs neveic nekādas darbības, lai novērstu nelaimes gadījuma atkārtošanos Darbinieku īpatsvars, kuriem ir darba vides izraisīti veselības traucējumi 45% 27% 25% 27% 21% Kur darba devējam atmaksājas iegul­ dīt, lai palielinātu produktivitāti? Atbilde ir vienkārša — visā, kas samazina strād­ nieka nogurumu un arodslimību risku, slimības lapu skaitu un tā sauktos «pre­ zenteisma» riskus (cilvēks ir faktiski slims un nevar pilnvērtīgi strādāt, bet atrodas darbavietā). Visā, kas veicina produk­ tivitāti plašākā nozīmē — pareizā darba organizācijā, tehnoloģijās, darbavietas
  • 22. 22 ILGTSPĒJAS INDEKSS VIDE Tas ir mīts, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj tikai lielās fabrikas, pa kuru skursteņiem kūp melni kā piķis dūmi. Mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ikdienā nodarbojas ar šķietami nekaitīgām papīra lietām vai pakalpojumiem, ir tik daudz, ka to ietekme uz vidi arī ir jūtama Sargā vidi, ietaupa naudu — Zane Mače FOTO—GINTSIVUŠKĀNS,F64
  • 23. 23ILGTSPĒJAS INDEKSS Jādodas pie klienta? Nordea izmanto dienesta velosipēdus! No kreisās: bankas darbinieki Artūrs Ieviņš, Signe Lonerte, bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits un Agate Tautiete
  • 24. 24 ILGTSPĒJAS INDEKSS I lgtspējas indeksā starp sudraba uzņēmumiem iekļuvušās Nordea valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits stāsta par gadījumu pirms diviem gadiem. Pēkšņs zvans no Opel dī­ leriem Skanstes ielā aicināja tikties ar autokompānijas finanšu direktoru no Vācijas, kurš vēlējies runāt par sadarbī­ bas iespēju Baltijā. Laika maz, tikai divas stundas. Diena bija skaista, un Šmits ar kolēģi, ģērbušies uzvalkos un nospodri­ nātās kurpēs, kāpa uz Nordea baltajiem korporatīvajiem velosipēdiem un pusstun­ das laikā jau bija autosalonā. «Iestūmām velosipēdus iekšā un nolikām blakus ma­ šīnām,» smejas baņķieris. Vācu kungs bijis pārsteigts par šādu ierašanos, Šmits saka — parādījām, ka esam ātri, elastīgi un citādi. Satikšanās rezultatīva, banka ar vāciešiem līgumu noslēdza. Šmits spriež, ka netra­ dicionālā ierašanās pie klienta ir labs ice breaker jeb veids, kā pārvarēt iepazīšanās stīvumu. Attieksme pret vidi ir viens no kritē­ rijiem ilgtspējas indeksā, kurā lūko — cik lielā mērā kompānijas atbilst sociāli un ekonomiski atbildīga uzņēmuma stan­ dartiem. Estonian, Latvian&Lithuanian Environment vides speciāliste Olga Meļņičenko, kura vērtē dalībniekus, šogad priecājas: tās nepieciešamās lietas, kuras prasa dalība indeksā — gada mērķu sa­ raksts, vides politika, atkritumu šķirošana, dabas resursu taupīšana, papīra nodošana pārstrādei —, cenšas ieviest visi dalībnieki. Mērķiem nav uzreiz jābūt lieliem, svarīgi, lai tie ir pārbaudāmi, piemēram, grāmat­ vedības pārskatos. Interesanti, ka arī pa­ kalpojumu sektors sāk izvērtēt savu ietek­ mi uz vidi. Jaunās tendences rāda, ka ne tikai lielie uzņēmumi spēj pildīt prasības. Meļņičenko slavē mazos kantorīšus — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritu­ mus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz, saka vides speciāliste. Apsveicami ir centieni vides aktivitātēs ie­ saistīt visus uzņēmuma darbiniekus, pie­ mēram, atalgojot kolēģi par inovatīvāko ideju dabas saudzēšanai. Tā uzņēmumi arī izglīto savus darbiniekus, un cilvēki savā ik­ dienā sāk piedomāt par vides saudzēšanu. VELO TĪRĀKAM GAISAM Korporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21. Ieviest šādu pārvietoša­ nās līdzekli pamudinājusi bankas galvenās ēkas atrašanās vieta Rīgā, K.Valdemāra ielā, — blakus ir velosipēdu celiņš, pilsētā attīstās velokultūra. Kārtība ir tāda: zinot, ka būs jādodas uz kādu tikšanos, darbi­ nieki var rezervēt velosipēdu ar visu aiz­ sargķiveri, izvēloties ar vai bez groziņa. Mīties var piecu kilometru rādiusā darba vajadzībām, bet baņķieri mēdz braukt ar velo arī pusdienās un doties mājās, no rīta atgādājot riteni atpakaļ. Pieradināt kolē­ ģus pie šādas pārvietošanās palīdzējusi bankas infrastruktūra. Ēkā ir vairāk nekā 40 velonovietņu — gan pie bankas ārpusē, gan pazemes autostāvvietā, kur izveido­ tas speciālas slēdzamas kastes, tādas kā nelielas mājiņas, kurās ar velosipēdu var iebraukt. Nekad nav bijis mēģinājumu kādu no velosipēdiem nozagt! Katrā stāvā ir duša, atbraucējam nav jāsēžas pie darba galda sasvīdušam. «Daudzi brauc pietie­ kami lielus gabalus no mājām uz darbu,» saka bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Signe Lonerte. Kāds kolēģis minas pat no Babītes! Liels ieguvums ir arī videi. Banka sarēķinājusi — ja velo vietā būtu izmantotas automašīnas, tad gaisā būtu nonākušas 8,7 tonnas ogļskābās gāzes izmešu! Ilgtspējas indeksā šo iniciatīvu slavē, Rīgā ir prob­ lēmas ar gaisa kvalitāti, un automašīnu aizstāšana ar videi draudzīgāku braucamo to uzlabotu. Savukārt Šmits uzskata, ka tā­ dējādi pielikuši savu roku arī velokultūras attīstībā. Redzot, kā baņķieri uzvalkos un kostīmos minas uz glītiem velosipēdiem, cilvēki mēdz atskatīties. «Arī grib — ja jau Pie galdiem tikai papīram domāti papīrgrozi, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kg papīra pat baņķieri brauc.» Banka savu veloparku turpinās palielināt. SĀK TAUPĪBAS DĒĻ Visu kolēģu iesaistīšana ir svarīga, Latvenergo Energoefektivitātes centra va­ dītāja Biruta Ģine saka — mainot cilvēku CO2 SAMAZINĀJUMS, JA BIROJĀ IZMANTO LED SPULDZES (100 spuldzes darbina 20 darba dienas, katru dienu 8 h) KVĒLSPULDZE HALOGĒNSPULDZE 768 DATI: LATVENERGO ENERGOEFEKTIVITĀTES CENTRS Cik ietaupa, ja nomaina uz LED (kWh/mēn.) CO2 samazinājums (kg/mēn.) Cik ietaupa, ja nomaina uz LED (kWh/mēn.) CO2 samazinājums (kg/mēn.) 480 92,16 75,6
  • 25. 25ILGTSPĒJAS INDEKSS paradumus, resursus var ietaupīt pat par 10 procentiem! Piemēram, no rīta elektris­ kajā tējkannā ielejot tik daudz ūdens, cik vajadzīgs vienai kafijas vai tējas tasei, nevis pielejot kannu pilnu un ūdeni karsējot vai­ rākkārt. Tā samazinās gan ūdens kvalitāte, gan lieki tērējas elektrība. Prātīgāk ir izvē­ lēties LED, nevis kompaktās fluorescentās spuldzes. Latvenergo eksperimentā seci­ nāts — LED un kompaktās fluorescentās spuldzes nepārtraukti gadu no vietas de­ dzinot, pirmās nosvilina 63 kilovatstun­ das, otrās — par simtu vairāk. LED ir arī videi draudzīgākas, kompaktās fluorescen­ tās spuldzes satur kaitīgo dzīvsudrabu un vieglāk plīst. Sākotnēji dažādus taupīšanas proce­ sus uzņēmumi ievieš, domājot par nau­ das maku, vide ir pakārtots jautājums. Populāra ir tieši elektrības taupīšana, mo­ tivācija — mazāki rēķini, bet vides speciā­ liste Meļņičenko skaidro: tā gaisā nonāk mazāk izmešu, jo elektrības ražošana pie­ sārņo vidi. Mazāk dedzinot elektrību, mazāk vajag to saražot, un tā samazinās siltum­ nīcas efekts un gaiss ir tīrāks. Elektrība tiek taupīta, gan pārejot uz modernajām spuldzītēm, gan ieviešot automātiskos gaismas sensorus palīgtelpās un vienkārši atgādinot par slēdžu izslēgšanu, pametot darbavietu. «Sākumā liekas — ir dārgi pirkt šādu spuldzīti, bet ar laiku atmaksājas un liecina arī par ilgtermiņa domāšanu,» saka Meļņičenko. Piemēram, Nordea pērn tādē­ jādi ietaupīti 46 000 kWh, tas ir uz pusi lielāks ietaupījums nekā gadu iepriekš. Uzņēmumi taupīt sāk arī ūdeni, uzstādot, piemēram, automātiskos krānus. Taču var vienkārši pielīmēt lapiņas ar atgādinājumu netecināt lieki citās valstīs zelta cenā esošo ūdeni. Populāra ir atkritumu šķirošana. Visbiežāk šķiro papīru, baterijas, daži arī spuldzītes. Atšķirībā no pasākumiem, kas ietaupa uzņēmuma resursus, pie atkritu­ mu šķirošanas ir jāpiedomā, jāizglīto dar­ binieki, lai viņi saprot, kur kas liekams. Nordea tādam nolūkam pie darbinieku gal­ diem novietojuši tikai papīram domātus papīrgrozus, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kilo­ gramus papīra. Mazs korķītis gāž lielu vezumu Coca–Cola HBC Baltijā pērn īstenoja iniciatīvu Short neck — dzērieniem sāka izmantot jaunas, videi draudzīgas PET pudeles ar samazinātu svaru un īsāku pudeles kaklu. To izmēri samazinājušies par 4 mm, savukārt svars saruka vidēji par 8—9%. Tiek lēsts, ka šīs iniciatīvas rezultātā tiks izmantots par aptuveni 290 tonnām mazāk PET materiāla jauna iepakojuma ražošanai. Tas nozīmē, ka par 290 tonnām mazāk būs plastmasas atkritumu un samazināsies arī CO2 izmešu daudzums. Viedtālrunim atkritumos nav vietas Tehnoloģijām ātri attīstoties, nolietotās elektropreces cilvēki nepiedomājot vienkārši izmet atkritumu urnās. Lai pievērstu uzmanību problēmai un aicinātu Liepājas iedzīvotājus nemest vecos mobilos telefonus, radioaparātus un citas elektropreces piemājas miskastēs, SIA Liepājas RAS organizē dažādas izglītošanas akcijas. Šogad notika elektropreču vākšanas akcija Štepseles ceļojums, kurā iesaistīti jaunieši. Banka soļo apkārt pasaulei SEB banka jau divus gadus īsteno kampaņu Soļo apkārt pasaulei — vairāk nekā 10 tūkstoši darbinieku 20 valstīs iesaistījās projektā, kura dalībniekiem katru dienu jāveic vismaz 10 000 soļu (tik daudz nostaigāt iesaka veselības eksperti). Katrs saņēma soļu skaitītāju, ik dienu rezultātus reģistrēja īpašā sistēmā, savā starpā sacentās 1010 komandu. Visiem kopā izdevās nosoļot 3,5 miljonus kilometru — tas nozīmē apiet apkārt zemeslodei gandrīz 88 reizes. Vēlāk izlozē noteica trīs uzvarētājus, starp tiem bija arī Latvijas komanda. Balvā bija iespēja izvēlēties sociālo organizāciju, kura saņems SEB bankas ziedojumu — tas tika SOS bērnu ciematu asociācijai. IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS Korporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21
  • 26. 26 ILGTSPĒJAS INDEKSS Papīra patēriņu varētu palīdzēt sama­ zināt pāreja uz elektronisko saziņu, bet traucē elektroniskā paraksta nepopulari­ tāte. Meļņičenko saka — izcils piemērs ir Igaunija, kur valsts rāda piemēru, daudzas lietas darot elektroniski, pat vēlējot parla­ mentu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā gan norāda, ka e–paraksta popula­ ritāte aug — 2006.gadā bija parakstīti pieci miljoni elektronisko dokumentu, savukārt šī gada aprīlī — jau astoņi miljoni. Līderi ir tieši banku sektors. KLIENTU IZGLĪTOŠANA Novērots, ka pakalpojumu sniedzēji cenas paaugstināšanu izmanto kā preventīvu lī­ dzekli, piemēram, ja klients vēlas rēķinu saņemt pastkastē, par to ir jāpiemaksā. Eirobarometra dati rāda, ka 78% no Latvijas iedzīvotājiem ir gatavi nedaudz vairāk pie­ maksāt par videi draudzīgu produktu vai pakalpojumu. Cilvēki uzskata, ka valsts sek­ tors nedara pietiekami daudz, lai veicinātu videi draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmumu darbību, saka vides speciāliste. Piemēram, 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, izslu­ dinot publiskos iepirkumus valsts sektorā, jādod priekšroka zaļajiem piedāvājumiem, nevis tiem, kam zemākā cena. Ilgtspējas in­ deksā zaļais iepirkums ir būtisks, valsts tādā veidā rāda labu piemēru. Taču zaļais iepir­ kums pie mums vēl ir bērna autiņos, tiek īstenots atsevišķos gadījumos. Piemēram, iegādājoties tehniku, ledusskapjus, printe­ rus, tējkannas, datorus, bet, kad runa ir par mazgāšanas līdzekļiem un pakalpojumiem, tad uzvar cena. BIROJA VIRTUVĒ Elektriskajā kannā vāriet nepieciešamo, nevis maksimāli iespējamo ūdens daudzumu. Efektīvāka būs kanna ar diskveida sildelementu, kas iestrādāts kannas pamatnē. Kannas sildelements regulāri jāatkaļķo, jo 1 mm biezs apkaļķojuma slānis palielina elektroenerģijas patēriņu par 10%. Mikroviļņu krāsns ar konvekcijas funkciju mazāk patērē elektroenerģiju. GAISMA Telpās, kurās gaismekļi deg ilgstoši, vēlams izmantot kompaktās luminiscences vai gaismas diožu spuldzes ar energoefektivitātes klasi A. Telpās, kurās nav nepieciešams nepārtraukts apgaismojums, gaismekļus aprīko ar kustību sensoriem. 100 W kvēlspuldzi, kura darbojas 1000 stundu, var aizvietot ar 23 W energoefektīvo spuldzi, kura darbosies pat 15 000 stundu. Tā elektrību var ietaupīt par 78% un nezaudēt apgaismes kvalitāti. Nodrošiniet nelielu fona apgaismojumu visā telpā un spilgtāk izgaismojiet nepieciešamās zonas. Maksimāli izmantojiet dabisko gaismu. MIKROKLIMATS BIROJĀ U.C. Vismaz vienu reizi gadā jātīra kondicionētāja filtri, lai nemazinātos ierīces energoefektivitāte. Taupīt palīdz sildierīču regulēšana, var ietaupīt līdz pat 30% elektroenerģijas. Vēlamā temperatūra, kad cilvēki uzturas telpās, ir 20—22 °C, pārējā laikā 16—18 °C. Samazinot telpu apsildes temperatūru par 1 °C, izdevumi apsildei samazināsies par 5%. Maksimāli jāizmanto saules siltums — atveriet žalūzijas, biezus aizkarus. Nomainot stacionāro datoru pret portatīvo, var ieekonomēt līdz 50% elektroenerģijas. Stacionārais dators ar vecā tipa kineskopa monitoru patērē pat par 90% vairāk elektroenerģijas nekā moderns portatīvais dators. LATVENERGO TAUPĪBAS IETEIKUMI UZŅĒMUMIEM Vides speciāliste slavē mazos — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritumus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz Daudzi cilvēki Latvijā joprojām uzskata — lielais rūpniecības sektors nedara gana daudz, lai saudzētu vidi. Latvijā tā domā 70% Eirobarometra aptaujāto, Eiropas Savienībā — pat 77%. Nordea banka pērn ieviesusi jaunu iniciatīvu — sasniedzot no­ teiktu darījuma apjomu, klientam no kon­ krētām, dabai nedraudzīgākām industrijām jāaizpilda anketa par ietekmi uz sabiedrību un vidi. Piemēram, transporta nozarē bankai ir klienti, kuriem ir savas degvielas uzpildes stacijas, Nordea viņiem prasa do­ kumentāciju, kas pierādītu DUS atbilstību vides prasībām. «Savu korporatīvo atbildī­ bu aiznesam līdz klientam un liekam domāt — redz, finanšu iestādes sāk prasīt tādas lie­ tas,» skaidro Šmits. Nav bijis gadījumu, kad šī prasība aizbaidītu klientus. l