Kāds ir likumdošanas process? Kas ir likumprojekts? Kā tas tiek pieņemts?

1. LIETU VIRZĪBA SAEIMĀ
1. Kāds ir likumdošanas process?
2. Kas ir likumprojekts?
3. Kā tas tiek pieņemts?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

2. LIKUMDOŠANAS PROCESS I
Latvijas Republikas Saeimas svarīgākais uzdevums ir
likumdošana. Citiem vārdiem sakot, Saeima pieņem likumus,
sabalansējot dažādu sabiedrības grupu intereses. Tas notiek
atklātu un argumentētu diskusiju ceļā.
Likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji
sadarbojas un kontrolē cita citu. Tādā veidā izpaužas
sabiedrības pašregulēšanās demokrātiskā un tiesiskā valstī.
Lai to varētu pienācīgi nodrošināt, ir izstrādāts likumdošanas
process – priekšrakstu kopums, kuram sekojot tiek pieņemti
likumi.

3. LIKUMDOŠANAS PROCESS II
Likumdošanas process sākas ar likumprojekta iesniegšanu.
To var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas
komisija, ne mazāk kā pieci deputāti vai ne mazāk kā viena
desmitā daļa vēlētāju.
Likumprojekts ir juridisks dokuments ar noteiktām formas
un satura prasībām. Tajā jābūt tiesību normām, kas apraksta
pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē noteiktus
procesus, tai skaitā paredz sodus, nosaka ierobežojumus un
aizliegumus.

4. LIKUMDOŠANAS PROCESS III
Vispirms Saeima lemj par likumprojekta nodošanu
atbilstošai Saeimas komisijai (vairāk par komisijām sk. 5.nod.).
Saeima nosaka atbildīgo komisiju, likumprojekta iesniegšanas
termiņu un, ja nepieciešams, izveido darba grupu.
Atbildīgā komisija sagatavo likumprojekta atzinumu un
virza attiecīgo jautājumu balsojumam Saeimas sēdē, kur par to
tiek diskutēts. Šajā stadijā Saeima likumprojektu var atzīt par
steidzamu, kas samazina tā izskatīšanas laiku, izsludināšanas un
spēkā stāšanās kārtību. Tāpat Saeima var likumprojektu
noraidīt, nolemjot izstrādāt alternatīvu likumprojektu, vai atdot
to Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

5. LIKUMDOŠANAS PROCESS IV
Ja likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, tiek noteikts
priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam.
Priekšlikumus iesniedz Saeimas komisijai, kas tos apkopo, rūpīgi
analizē, atbalsta vai noraida un atbilstoši tam likumprojektu precizē.
Šajā posmā tiek pieaicināti dažādi eksperti, institūciju un nevalstisko
organizāciju pārstāvji.
• Ja komisija virza likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā, Saeimā
izskata katru priekšlikumu atsevišķi un tad balso par likumprojektu
kopumā.
• Ja likumprojekts ir guvis Saeimas atbalstu un tas nav
steidzams, tiek noteikts priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam.
• Ja likumprojekts ir steidzams, otrais lasījums tam ir galīgais un pēc
tā šis likumprojekts tiek nosūtīts Valsts prezidentam izsludināšanai.

6. LIKUMDOŠANAS PROCESS V
Sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā,
Saeimas komisija, pieaicinot ekspertus, apkopo un analizē
priekšlikumus, un vēlreiz precizē likumprojektu. To atkal virza uz
Saeimas sēdi un izskata tāpat kā otrajā lasījumā, tomēr cenšas
neskart jautājumus, kas iepriekšējās diskusijās nav izskanējuši.
Ja likumprojekts guvis atbalstu trešajā - galīgajā - lasījumā, to
nosūta izsludināšanai Valsts prezidentam. Viņam ir tiesības
likumprojektu neizsludināt un lūgt to izskatīt atkārtoti, norādot
konkrētas iebildes. Šajā gadījumā Saeima atkārtoti atgriežas pie
likumprojekta apspriešanas. Saeima ir tiesīga arī neņemt vērā Valsts
prezidenta iebildumus.
Valsts prezidents likumus izsludina laikrakstā „Latvijas
Vēstnesis” un tie stājas spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas, ja likumā
nav noteikts citādi.

8. LIKUMDOŠANAS PROCESS VI
Par īpašu parlamenta darbu likumdošanas jomā var
uzskatīt valsts budžeta likuma pieņemšanu un
starptautisko līgumu ratifikāciju, kas notiek divos
lasījumos. Līgumi pēc to apstiprināšanas
kļūst par Latvijas
tiesību sistēmas
sastāvdaļu un var
attiekties uz
ikvienu no mums.
Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6476148931/in/set-72157628331013985/

9. Jāņem vērā, ka
daļa Latvijas valsts
kompetences ir
deleģēta
Eiropas Savienībai.
Līdz ar to mums visiem tieši un nepastarpināti var būt
saistošas Eiropas Savienības regulas. Tomēr par Eiropas
Savienības direktīvu pārņemšanu katrā gadījumā
vispirms lemj Saeima.

10. PARLAMENTA LOMA I
Svarīgi atcerēties, ka
parlamenta loma nav tikai likumdošana.
Tā, piemēram, Saeima var noturēt debates un izteikt
pozīciju svarīgos jautājumos, pieņemt deklarācijas un citus
paziņojumus, kā arī debatēt par Eiropas Savienības un
ārpolitikas jautājumiem. Saeima uzklausa un pēc tam balso par
Ministru kabineta locekļu ziņojumiem.
Saeima lemj arī par dažādu augstu valsts amatpersonu
iecelšanu amatos, piemēram, Valsts prezidentu, valsts
kontrolieri, tiesībsargu, tiesnešiem, Latvijas Bankas prezidentu.
Saeima arī izsaka uzticību (kas tā pati iecelšana amatā vien ir)
izpildvaras augstākajai koleģiālajai institūcijai – Ministru
kabinetam.

11. PARLAMENTA LOMA II
Parlaments nodrošina izpildvaras darba uzraudzību. Tas
nozīmē, ka parlamentam ir iespēja un tiesības atcelt no
amatiem (izteikt neuzticību) Ministru kabinetu kopumā,
atsevišķus ministrus vai citu valsts amatpersonu, kuru
amatā iecēlusi pati Saeima.
Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt izpildvaras
amatpersonām – ministriem un ministru prezidentam -
adresētus jautājumus un pieprasījumus. Saeimas
komisijām ir tiesības pieprasīt to darbam nepieciešamo
informāciju un uzaicināt uz sarunām ikvienu
amatpersonu. Saeima var izveidot arī parlamentārās
izmeklēšanas komisijas.

12. PARLAMENTA LOMA III
Papildus tam Saeima lemj par:
• kara pieteikšanu,
• izņēmuma stāvokļa izsludināšanu,
• Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanu, deputāta
izdošanu kriminālvajāšanai,
• Saeimas komisiju izveidi.
Saeimas deputāti balso gan ar rokām (parasti pirmajā sēdē
pirms mandātu apstiprināšanas), gan elektroniski (atklāti vai
aizklāti), gan ar vēlēšanu zīmēm (aizklāti).

13. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Saeimas Juridiskais birojs
Uzzini vairāk par Saeimas
darbu:
• http://saeima.lv/lv/sabiedrib
as-lidzdaliba/apmekletaju-
pienemsana-un-ekskursijas
• Saeimas informatīvais
tālrunis: 67087321
• e-pasts: info@saeima.lv
• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā
16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no
plkst.9.00 līdz 16.30