Mārtiņa Bitāna prezentācija seminārā ekonomikas skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2018" 2018. gada 21. augustā.

1. Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā,
skats no Latvijas Bankas
Seminārs ekonomikas mācību materiālu autoriem
21.08.2018.

2. Monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti centralizēti, balstoties uz ekonomikas
un monetāro analīzi
2
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU
STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus
balstoties uz risku novērtējuma
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju
analīze
Pilns informācijas kopums
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
savstarpējais
salīdzinājums

3. Rotācijas grafiks ECB Padomē
3

4. Decentralizēta monetārās politikas lēmumu īstenošana
4

5. Eirozonas monetārās politikas mērķi
• Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti
(Līgums par Eiropas Savienības darbību jeb
Māstrihtas līgums, 127. pants, pieņemts
1992.gadā)
• Citi mērķi (atbalstīt ES ekonomisko politiku,
nodrošināt finanšu stabilitāti u.c.)
5

6. Cenu stabilitāte
• Cenu stabilitāte attiecas uz kopējo cenu līmeni
tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstoša un
nozīmīga cenu kāpuma (inflācijas) un ilgstošas cenu
lejupslīdes (deflācijas).
• ECB Padome ir kvantitatīvi definējusi cenu stabilitāti:
“vidējā termiņā saglabāt ikgadējo eiro zonas saskaņotā
patēriņa cenu indeksa pieaugumu mazāku par 2%, bet
tuvu šai robežai ”.
6Avots: ECB, Latvijas Banka

7. Kā nodrošināt cenu stabilitāti?
7
Tirgus operācijas:
► galvenās refinansēšanas operācijas (0.00%);
► ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
(0.00%);
► ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas
(0.00% līdz pat −0.40%);
► precizējošās operācijas;
► strukturālās operācijas.
Aizdevumu iespēja uz nakti (0.25%)
Noguldījumu iespēja (−0.40%)
Obligāto rezervju prasības
Aktīvu iegādes programmas:
(2.5 triljons eiro līdz 2018. g. jūlijam, t.sk.
Latvijā 7.2 mljdr.eiro)
► Valsts sektora aktīvu iegādes programma;
► Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes
programma;
► Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes
programma;
► Nodrošināto obligāciju iegādes programma.

8. Aktīvu iegādes programmas (PAPP) mērķis – vēl zemākas likmes
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
janv.13
marts.13
maijs.13
jūl.13
sept.13
nov.13
janv.14
marts.14
maijs.14
jūl.14
sept.14
nov.14
janv.15
marts.15
maijs.15
jūl.15
sept.15
nov.15
janv.16
marts.16
maijs.16
jūl.16
sept.16
nov.16
janv.17
marts.17
maijs.17
jūl.17
sept.17
nov.17
janv.18
febr.19
febr.21
Galvenās Eirosistēmas procentu likmes un kopējais aktīvu
apjoms
Eirositēmas aktīvu kopajoms (mljrd.EUR), labā ass ECB refinansēšanas likme ECB noguldījumu likme EURIBOR 3M 8

9. 9
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
03.2015
05.2015
07.2015
09.2015
11.2015
01.2016
03.2016
05.2016
07.2016
09.2016
11.2016
01.2017
03.2017
05.2017
07.2017
09.2017
11.2017
01.2018
03.2018
05.2018
07.2018
09.2018
11.2018
CBPP3 ABSPP Valdības vērtspapīri Starptautisko institūciju vērtspapīri CSPP Mērķis
❖Mazinoties efektivitātei, PAPP vērtspapīru pirkšana tiks pārtraukta
2018.gada decembrī
Eirosistēmas vērtspapīru pirkšanas mēneša apjomi (€ miljardi)
PSPP: 2 024
CBPP3: 256.3
ABS: 27.8
CSPP: 163.8
-------------------------
Σ 2 472
Kopā nopirktais apjoms
(€ miljardi)
2018.g. jūlijs
Avots: ECB

10. 10
• Samazināti mēneša pirkuma apjomi:
• Mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās mūsu vidējā termiņa
inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām
mēs samazināsim neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 mljrd. euro..
• Nopirkto vērtspapīru apjoma uzturēšana (pārdošana?):
• Mēs paredzam atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis
dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu
pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams..
• Lielāka loma nākotnes norādēm par procentu likmēm:
• Mēs joprojām sagaidām, ka likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz
2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams..
Aktīvu iegādes programmas (PAPP) nākotnes liktenis –
izlemts Rīgā šovasar

11. 11
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
Q3 2018 Q4 2018 Q1 2019 Q2 2019 Q3 2019 Q4 2019 2020 vai vēlāk
Kad ECB mainīs noguldījuma iespēju likmes?
Aptauja PIRMS Rīgas sanāksmes Aptauja PĒC Rīgas sanāksmes
Avots: Bloomberg LP
Rīgas sanāksme mainīja finanšu tirgus dalībnieku gaidas par turpmāko
ECB rīcību

12. Zemākas gaidas nozīmē zemākas naudas tirgu likmes ilgāku laiku
12
-0.75
-0.50
-0.25
0.00
0.25
0.50
0.75
1.00
1.25
jūn15
sept15
dec15
marts16
jūn16
sept16
dec16
marts17
jūn17
sept17
dec17
marts18
jūn18
sept18
dec18
marts19
jūn19
sept19
dec19
marts20
jūn20
sept20
dec20
marts21
jūn21
sept21
dec21
marts22
jūn22
sept22
dec22
marts23
jūn23
sept23
dec23
marts24
Riga GovC (June 2018) Previous day (17/07/18) Before the start of APP (03/2015) Two years ago (07/2016)

13. 13
Avots: Eurostat, ECB
PAPP ietekme (I)
IKP, investīciju apjoma gada izmaiņas eiro zonā (%)
-4 %
0 %
4 %
8 %
12 %
16 %
Kopā Kredīti uzņēmumiem Kredīti mājsaimniecībām
Kredītu apjoma gada izmaiņas eiro zonā (%)
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
IKP Investīcijas

14. PAPP ietekme (II)
Bezdarba līmenis lielākajās eiro zonas valstīs
(%)
Darba samaksas gada izmaiņas, %
1.87
1.79
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
2000Q1
2000Q4
2001Q3
2002Q2
2003Q1
2003Q4
2004Q3
2005Q2
2006Q1
2006Q4
2007Q3
2008Q2
2009Q1
2009Q4
2010Q3
2011Q2
2012Q1
2012Q4
2013Q3
2014Q2
2015Q1
2015Q4
2016Q3
2017Q2
2018Q1
Darba samaksa nodarbinātajiem Līgumalgas
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
Germany France Italy SpainFrancija Itālija SpānijaVācija

15. 15
Inflācija, pamatinflācija, un prognozes
Avots: Eurostat, ECB
PAPP ietekme (III)
0.7
1.1
1.0
1.1 1.1 1.1
1.3
1.4 1.4 1.4
1.5
1.4 1.1
1.6 1.9
1.2
1.8
2.0
2.1
2.0
1.9
2.0
1.9 1.9
1.7
1.9 1.9
1.7
1.7
1.7
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2017M01 2017M04 2017M07 2017M10 2018M01 2018M04 2018M07 2018M10 2019M01 2018 2019 2020
Inflation ex energy and food Headline inflation

16. Kredītlikmes Latvijā kopš PAPP uzsākšana Latvijā ir samazinājušās
0.00
2.00
4.00
6.00
8.00
10.00
12.00
14.00
0
1
2
3
4
5
6
janv.12
marts.12
maijs.12
jūl.12
sept.12
nov.12
janv.13
marts.13
maijs.13
jūl.13
sept.13
nov.13
janv.14
marts.14
maijs.14
jūl.14
sept.14
nov.14
janv.15
marts.15
maijs.15
jūl.15
sept.15
nov.15
janv.16
marts.16
maijs.16
jūl.16
sept.16
nov.16
janv.17
marts.17
maijs.17
jūl.17
sept.17
nov.17
janv.18
ECB refinansēšanas likme Kredīti uzņēmumiem eiro Kredīti privātpersonām eiro (labā ass)
16

17. Procentu likmju kritums Latvijā ir salīdzinoši neliels uz citu valstu fona
17
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
Slovēnija
Itālija
Kipra
Portugāler
Īrija
Spānija
Nīderlande
Grieķija
Eirozona
Igaunija
Sloavākija
Vācija
Francija
Lietuva*
Malta
Beļģija
Austrija
Somija
Latvija
Luksemburga
Izmaiņas uzņēmumu kredītiem kopš 2014. gada
jūnija procentu punktos
-1.5
-1.3
-1.1
-0.9
-0.7
-0.5
-0.3
-0.1
0.1
Slovākija
Portugāle
Francija
Kipra
Itālija
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Eirozona
Vācija
Nīderlande
Somija
Latvija
Austrija
Luksemburga
Malta
Igaunija
Grieķija
Īrija
Lithuania*
Izmaiņas mājsaimniecību kredītiem kopš 2014. gada
jūnija procentu punktos
Datu avots: ECB; Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris

18. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus?
18
Vidējo ikmēneša kredītmaksājumu sadalījums Latvijas
mājsaimniecībām pēc ienākumu līmeņa (EUR)
Ikmēneša kredītmaksājumu ietaupījums pašlaik, salīdzinot ar
2014.gada jūniju
183 195
314
476
174 188
299
460
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
2014.g. jūnijs 2016.g. oktobris
0
5
10
15
20
25
30
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums (eiro)
Vidējais ietaupījums (eiro), ja likmju kritums Latvijā=EZ vidējaispašlaik

19. 19
Izsniegto kredītu apjoma gada izmaiņas (%)
Avots: ECB, LB
Kreditēšana Latvijā atgūstas daudz lēnāk kā eiro zonā
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
Latvija Eiro zona
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
Kredīti uzņēmumiem Kredīti mājsaminiecībām

20. 20
Avots: CSB
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
Preces Pakalpojumi
Galvenais PAPP ietekmes kanāls Latvijā – ārējais (eiro zonas)
pieprasījums
Latvijas eksports, gada % izmaiņas

21. 21
Avots: CSB
-9
-6
-3
0
3
6
9
12
15
18
1Q2014 2Q2014 3Q2014 4Q2014 1Q2015 2Q2015 3Q2015 4Q2015 1Q2016 2Q2016 3Q2016 4Q2016 1Q2017 2Q2017 3Q2017 4Q2017 1Q2018
Latvijas IKP izmaiņas pa galvenajām komponentēm (gada izmaiņas, %)
Privātais patēriņš Valdības patēriņš Investīcijas pamatkapitālā Eksports Krājumu izmaiņas Imports IKP
Latvijas IKP izaugsmi šobrīd nosaka privātais patēriņš un investīcijas

22. Kāpēc visas ES valstis negrib eiro?
100
110
120
130
140
150
160
170
180
190
200
100
105
110
115
120
125
130
135
140
145
150
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Valsts IKP reālajā izteiksmē (1998=100)
Eiro zona Vācija Grieķija Itālija Latvija (labā ass)
22Avots: Eurostat

23. Galvenā problēma monetārajā savienībā – vienādas nominālās likmes,
bet atšķirības reālajās likmēs
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
BE
DE
EE
IE
GR
ES
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NE
AT
PT
SL
SK
FI
Nominālās likmes un inflācija eiro zonas
valstīs, vidēji 2000-2007 gadā (%)
Vidējā inflācija (%) Vidējās naudas tirgus likmes (%)
23Avots: Eurostat
-3
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
BE
DE
EE
IE
GR
ES
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NE
AT
PT
SL
SK
FI
Naudas tirgus likmes reālā izteiksmē eiro
zonas valstīs, vidēji 2000-2007.gadā (%)

24. Atšķirīgi cenu līmeņi nozīmē strukturāli atšķirīgas reālās procentu
likmes
40
50
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
160
MA
AL
SR
BG
TR
BH
MN
RO
PL
HU
LT
CR
SK
CZ
LV
EE
PT
GR
SL
MT
CY
ES
IT
DE
FR
AT
BE
IE
UK
NE
LU
FI
SE
DK
NO
CH
IS
Cenu līmenis Eiropas valstīs 2017.gadā (eiro zonas vidējais = 100)
Valstis, kurās
reālās likmes būs
zemas
24
Valstis, kurās
reālās likmes
būs augstas

25. Jo augstāks valsts parāda līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dalība
monetārajā savienībā būs neveiksmīga
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
0.0 20.0 40.0 60.0 80.0 100.0 120.0 140.0 160.0 180.0
Valdībasparāds(%noIKP)
Relatīvais cenu līmenis (% no ES vidējā)
LV
LT
EE
GR
PT
IT
ES
CY
HU
CR
25
Saistība starp valdības parādu un cenu līmeni ES valstīs 2017.gadā

26. Pašreizējā ekspansīvā monetārā politika ļauj valdībām uz laiku uzlabot
budžeta rādītājus
-6.0
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR CR IT CY LV LT LU HU MT NE AT PL PT RO SL SK FI SE UK
Eiropas valstu fiskālās stabilitātes novērtējums 2017.gadā
Budžeta deficīts (% no IKP) Budžeta deficīts, ja vērtspapīru likmes pirmskrīzes līmenī (% no IKP)
26

27. Vai naudas drukāšana Eiropā novedīs pie hiperinflācijas?
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
220.0
240.0
01/2014
03/2014
05/2014
07/2014
09/2014
11/2014
01/2015
03/2015
05/2015
07/2015
09/2015
11/2015
01/2016
03/2016
05/2016
07/2016
09/2016
11/2016
01/2017
03/2017
05/2017
07/2017
09/2017
11/2017
01/2018
03/2018
05/2018
Latvija
LB bilance Kredīti mājsaminiecībām un uzņēmumiem
27
80
100
120
140
160
180
200
220
240
01/2014
03/2014
05/2014
07/2014
09/2014
11/2014
01/2015
03/2015
05/2015
07/2015
09/2015
11/2015
01/2016
03/2016
05/2016
07/2016
09/2016
11/2016
01/2017
03/2017
05/2017
07/2017
09/2017
11/2017
01/2018
03/2018
05/2018
Eiro zona
Eirosistēmas bilance Kredīti mājsaminiecībām un uzņēmumiem
Naudas daudzums iekš un ārpus finanšu sistēmas

28. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
28
Latvijā inflācija 10% !!!
Fakta
konstatācija

29. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
29
Latvijā inflācija 10% !!!
Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas
cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules
pārtikas cenas)?
Iekšējie faktori (algu kāpums virs
darba ražīguma, valdības izdevumu
straujš pieaugums)
Fakta
konstatācija
Iemeslu
noskaidrošana

30. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
30
Latvijā inflācija 10% !!!
Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas
cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules
pārtikas cenas)?
Iekšējie faktori (algu kāpums virs
darba ražīguma, valdības izdevumu
straujš pieaugums)
Vienreizējs
efekts
Pamatojoties uz šīm ārējām
izmaiņām, tiek indeksētas
algas
Tikai
Latvijā
Fakta
konstatācija
Iemeslu
noskaidrošana
Ietekmes analīze
Visā eiro
zonā

31. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
31
Latvijā inflācija 10% !!!
Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas
cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules
pārtikas cenas)?
Iekšējie faktori (algu kāpums virs
darba ražīguma, valdības izdevumu
straujš pieaugums)
Vienreizējs
efekts
Pamatojoties uz šīm ārējām
izmaiņām, tiek indeksētas
algas
Nedarīt
neko
Tikai
Latvijā
ECB: celt procentu likmes
Fakta
konstatācija
Iemeslu
noskaidrošana
Ietekmes analīze
Veicamie
politikas soļi
Visā eiro
zonā
Budžeta
deficīta
mazināšana
Stingrākas
prasības
bankām

32. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
32
Latvijā inflācija 10% !!!
Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas
cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules
pārtikas cenas)?
Iekšējie faktori (algu kāpums virs
darba ražīguma, valdības izdevumu
straujš pieaugums)
Vienreizējs
efekts
Pamatojoties uz šīm ārējām
izmaiņām, tiek indeksētas
algas
Nedarīt
neko
Tikai
Latvijā
ECB: celt procentu likmes
Fakta
konstatācija
Iemeslu
noskaidrošana
Ietekmes analīze
Veicamie
politikas soļi
Visā eiro
zonā
Tikai
Latvijā
Visā eiro
zonā
Budžeta
deficīta
mazināšana
Stingrākas
prasības
bankām

33. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā
33
Latvijā inflācija 10% !!!
Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas
cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules
pārtikas cenas)?
Iekšējie faktori (algu kāpums virs
darba ražīguma, valdības izdevumu
straujš pieaugums)
Vienreizējs
efekts
Pamatojoties uz šīm ārējām
izmaiņām, tiek indeksētas
algas
Nedarīt
neko
Tikai
Latvijā
ECB: celt procentu likmes
Fakta
konstatācija
Iemeslu
noskaidrošana
Ietekmes analīze
Veicamie
politikas soļi
Visā eiro
zonā
Tikai
Latvijā
Visā eiro
zonā
Budžeta
deficīta
mazināšana
Stingrākas
prasības
bankām

34. Vienmērīgai ekonomikas attīstībai nepieciešama saskaņota
ekonomiskā politika
BANKU
UZRAUDZĪBALB + 18 NCB +ECB FKTK
FM

35. Naudas piedāvājumu veidojošie elementi
35
Plašās naudas
rādītājs M3
Vidējās naudas
rādītājs M2
Šaurās naudas
rādītājs M1
•M2
•tirgojami instrumenti –
atpirkšanas līgumi, naudas tirgus
fondu akcijas un daļas, banku
emitētie parāda vērtspapīri ar
termiņu līdz 2 gadiem
•M1
•eiro zonas rezidentu noguldījumi
ar brīdinājuma termiņu par
izņemšanu līdz 3 mēnešiem
•eiro zonas rezidentu noguldījumi
ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem
• skaidrā nauda apgrozībā
(tikai eiro zonā kopumā)
• eiro zonas rezidentu uz nakti
veiktie noguldījumi
M3 struktūra Latvijā
Noguldījumi uz nakti
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu
Noguldījumi ar termiņu līdz 2 gadiem
Tirgojami instrumenti
Naudas bāze
M0 (centrālās
bankas naudas
piedāvājums;
neietilpst M3)
• skaidrā nauda
apgrozībā
• kredītiestāžu
obligātās
rezerves
Eirosistēmā
• kredītiestāžu
virsrezerves ar
monetārās
politikas
operācijām
saistīto saistību
ietvaros

36. Nepieciešamā naudas daudzuma noteikšana: teorija
Naudas vienādojums: P*Q=M*V
• P – cenu līmenis
• Q – ekonomiskā aktivitāte (IKP)
• M – naudas masa
• V – naudas aprites ātrums
Nepieciešamās naudas apjoma izmaiņas jeb cik daudz jaunas naudas
printēt?
ΔM = ΔP + ΔQ – ΔV
• Δ – izmaiņas %
36

37. Nepieciešamā naudas daudzuma noteikšana: prakse
• ΔM = ΔP + ΔQ – ΔV
• Kopš 2015.gada janvāra Latvijā :
• ΔP +4.6%
• ΔQ +10.0%
• ΔM3 +29.6%
• ΔV -15%
2.00
2.10
2.20
2.30
2.40
2.50
2.60
2.70
2.80
8,000.0
9,000.0
10,000.0
11,000.0
12,000.0
13,000.0
14,000.0
1.cet.2013
2.cet.2013
3.cet.2013
4.cet.2013
1.cet.2014
2.cet.2014
3.cet.2014
4.cet.2014
1.cet.2015
2.cet.2015
3.cet.2015
4.cet.2015
1.cet.2016
2.cet.2016
3.cet.2016
4.cet.2016
1.cet.2017
2.cet.2017
3.cet.2017
4.cet.2017
1.cet.2018
2.cet.2018
Plašā nauda Latvijā
M3 M3 aprites ātrums
37

38. 74%
Ārvalstu klientus apkalpojošo
banku tirgus daļas
samazinājums kopš
2016.g.janvāra
26%
Iekšzemes klientus apkalpojošās bankas*
Ārvalstu klientus apkalpojošās bankas**
Banku tirgus daļas dalījumā pēc to biznesa modeļa, 2018.g. 1.cet.
Iekšzemes klientu noguldījumi
6.5%
8.1%
Iekšzemes kreditēšana Kopā aktīvi
38
*) bankas, kuras izsniedz vairāk kā 50% kredītu un piesaista vairāk kā 50% noguldījumu no klientiem Latvijā (vidēji 3 gados)
**) pārējās bankas; ar 2018.gada 1.cet. dati par ABLV izslēgti
Datu avots: Latvijas Banka
Ārvalstu klientus apkalpojošo banku saikne ar Latvijas ekonomiku ir maza

39. Ārvalstu klientu noguldījumu atlikums krīt jau kopš 2015.gada beigām
-23.3%
3.2%
-30%
-25%
-20%
-15%
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Simti
Ārvalstu Iekšzemes (izņ. valdību)
Noguldījumu gada pieaugums
Datu avots: Latvijas Banka
Noguldījumi
0
5
10
15
20
25
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Iekšzemes Ārvalstu
mljrd. EUR
Ārvalstu noguldījumi / noguldījumi kopā = 35.7% 2018.g.feb. (gadu iepriekš 42.7%)
Ārvalstu noguldījumi / IKP = 30.0% 2017.gada beigās (gadu iepriekš 36.7%) 39

40. -25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Skaidrā nauda un nog. MFI Aizdevumi iekšzemes kl. Aizdevumi ārvalstu kl.
Vērtspapīri Citi aktīvi Saistības pret MFI
Iekšzemes noguldījumi Ārvalstu noguldījumi Citas saistības
Aktīvi
Pasīvi
Ārvalstu klientus apkalpojošo banku bilanceIekšzemes klientus apkalpojošo banku bilance
mljrd. EURmljrd. EUR
Mazinoties ārvalstu noguldījumiem, bankas samazina arī ārējos aktīvus
40
*) bankas, kuras izsniedz vairāk kā 50% kredītu un piesaista vairāk kā 50% noguldījumu no klientiem Latvijā (vidēji 3 gados)
**) pārējās bankas; ar 2018.gada 1.cet. dati par ABLV izslēgti
Datu avots: Latvijas Banka

41. 41