Ce diaporama a bien été signalé.
Nous utilisons votre profil LinkedIn et vos données d’activité pour vous proposer des publicités personnalisées et pertinentes. Vous pouvez changer vos préférences de publicités à tout moment.

Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas

1 978 vues

Publié le

Mārtiņa Bitāna prezentācija seminārā ekonomikas skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2018" 2018. gada 21. augustā.

Publié dans : Économie & finance
  • Soyez le premier à commenter

  • Soyez le premier à aimer ceci

Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas

  1. 1. Aktuālais eiro zonas monetārajā politikā, skats no Latvijas Bankas Seminārs ekonomikas mācību materiālu autoriem 21.08.2018.
  2. 2. Monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti centralizēti, balstoties uz ekonomikas un monetāro analīzi 2 GALVENAIS UZDEVUMS – CENU STABILITĀTE ECB padome Pieņem monetārās politikas lēmumus balstoties uz risku novērtējuma Ekonomikas rādītāju un šoku novērtējums Monetāro rādītāju analīze Pilns informācijas kopums EKONOMIKAS ANALĪZE MONETĀRĀ ANALĪZE savstarpējais salīdzinājums
  3. 3. Rotācijas grafiks ECB Padomē 3
  4. 4. Decentralizēta monetārās politikas lēmumu īstenošana 4
  5. 5. Eirozonas monetārās politikas mērķi • Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību jeb Māstrihtas līgums, 127. pants, pieņemts 1992.gadā) • Citi mērķi (atbalstīt ES ekonomisko politiku, nodrošināt finanšu stabilitāti u.c.) 5
  6. 6. Cenu stabilitāte • Cenu stabilitāte attiecas uz kopējo cenu līmeni tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstoša un nozīmīga cenu kāpuma (inflācijas) un ilgstošas cenu lejupslīdes (deflācijas). • ECB Padome ir kvantitatīvi definējusi cenu stabilitāti: “vidējā termiņā saglabāt ikgadējo eiro zonas saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugumu mazāku par 2%, bet tuvu šai robežai ”. 6Avots: ECB, Latvijas Banka
  7. 7. Kā nodrošināt cenu stabilitāti? 7 Tirgus operācijas: ► galvenās refinansēšanas operācijas (0.00%); ► ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (0.00%); ► ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (0.00% līdz pat −0.40%); ► precizējošās operācijas; ► strukturālās operācijas. Aizdevumu iespēja uz nakti (0.25%) Noguldījumu iespēja (−0.40%) Obligāto rezervju prasības Aktīvu iegādes programmas: (2.5 triljons eiro līdz 2018. g. jūlijam, t.sk. Latvijā 7.2 mljdr.eiro) ► Valsts sektora aktīvu iegādes programma; ► Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma; ► Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programma; ► Nodrošināto obligāciju iegādes programma.
  8. 8. Aktīvu iegādes programmas (PAPP) mērķis – vēl zemākas likmes 2000 2500 3000 3500 4000 4500 5000 -0.4 -0.2 0 0.2 0.4 0.6 0.8 janv.13 marts.13 maijs.13 jūl.13 sept.13 nov.13 janv.14 marts.14 maijs.14 jūl.14 sept.14 nov.14 janv.15 marts.15 maijs.15 jūl.15 sept.15 nov.15 janv.16 marts.16 maijs.16 jūl.16 sept.16 nov.16 janv.17 marts.17 maijs.17 jūl.17 sept.17 nov.17 janv.18 febr.19 febr.21 Galvenās Eirosistēmas procentu likmes un kopējais aktīvu apjoms Eirositēmas aktīvu kopajoms (mljrd.EUR), labā ass ECB refinansēšanas likme ECB noguldījumu likme EURIBOR 3M 8
  9. 9. 9 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 03.2015 05.2015 07.2015 09.2015 11.2015 01.2016 03.2016 05.2016 07.2016 09.2016 11.2016 01.2017 03.2017 05.2017 07.2017 09.2017 11.2017 01.2018 03.2018 05.2018 07.2018 09.2018 11.2018 CBPP3 ABSPP Valdības vērtspapīri Starptautisko institūciju vērtspapīri CSPP Mērķis ❖Mazinoties efektivitātei, PAPP vērtspapīru pirkšana tiks pārtraukta 2018.gada decembrī Eirosistēmas vērtspapīru pirkšanas mēneša apjomi (€ miljardi) PSPP: 2 024 CBPP3: 256.3 ABS: 27.8 CSPP: 163.8 ------------------------- Σ 2 472 Kopā nopirktais apjoms (€ miljardi) 2018.g. jūlijs Avots: ECB
  10. 10. 10 • Samazināti mēneša pirkuma apjomi: • Mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās mūsu vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām mēs samazināsim neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 mljrd. euro.. • Nopirkto vērtspapīru apjoma uzturēšana (pārdošana?): • Mēs paredzam atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.. • Lielāka loma nākotnes norādēm par procentu likmēm: • Mēs joprojām sagaidām, ka likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.. Aktīvu iegādes programmas (PAPP) nākotnes liktenis – izlemts Rīgā šovasar
  11. 11. 11 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% Q3 2018 Q4 2018 Q1 2019 Q2 2019 Q3 2019 Q4 2019 2020 vai vēlāk Kad ECB mainīs noguldījuma iespēju likmes? Aptauja PIRMS Rīgas sanāksmes Aptauja PĒC Rīgas sanāksmes Avots: Bloomberg LP Rīgas sanāksme mainīja finanšu tirgus dalībnieku gaidas par turpmāko ECB rīcību
  12. 12. Zemākas gaidas nozīmē zemākas naudas tirgu likmes ilgāku laiku 12 -0.75 -0.50 -0.25 0.00 0.25 0.50 0.75 1.00 1.25 jūn15 sept15 dec15 marts16 jūn16 sept16 dec16 marts17 jūn17 sept17 dec17 marts18 jūn18 sept18 dec18 marts19 jūn19 sept19 dec19 marts20 jūn20 sept20 dec20 marts21 jūn21 sept21 dec21 marts22 jūn22 sept22 dec22 marts23 jūn23 sept23 dec23 marts24 Riga GovC (June 2018) Previous day (17/07/18) Before the start of APP (03/2015) Two years ago (07/2016)
  13. 13. 13 Avots: Eurostat, ECB PAPP ietekme (I) IKP, investīciju apjoma gada izmaiņas eiro zonā (%) -4 % 0 % 4 % 8 % 12 % 16 % Kopā Kredīti uzņēmumiem Kredīti mājsaimniecībām Kredītu apjoma gada izmaiņas eiro zonā (%) -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 IKP Investīcijas
  14. 14. PAPP ietekme (II) Bezdarba līmenis lielākajās eiro zonas valstīs (%) Darba samaksas gada izmaiņas, % 1.87 1.79 0 0.5 1 1.5 2 2.5 3 3.5 4 2000Q1 2000Q4 2001Q3 2002Q2 2003Q1 2003Q4 2004Q3 2005Q2 2006Q1 2006Q4 2007Q3 2008Q2 2009Q1 2009Q4 2010Q3 2011Q2 2012Q1 2012Q4 2013Q3 2014Q2 2015Q1 2015Q4 2016Q3 2017Q2 2018Q1 Darba samaksa nodarbinātajiem Līgumalgas 0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 12.0 14.0 Germany France Italy SpainFrancija Itālija SpānijaVācija
  15. 15. 15 Inflācija, pamatinflācija, un prognozes Avots: Eurostat, ECB PAPP ietekme (III) 0.7 1.1 1.0 1.1 1.1 1.1 1.3 1.4 1.4 1.4 1.5 1.4 1.1 1.6 1.9 1.2 1.8 2.0 2.1 2.0 1.9 2.0 1.9 1.9 1.7 1.9 1.9 1.7 1.7 1.7 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 2017M01 2017M04 2017M07 2017M10 2018M01 2018M04 2018M07 2018M10 2019M01 2018 2019 2020 Inflation ex energy and food Headline inflation
  16. 16. Kredītlikmes Latvijā kopš PAPP uzsākšana Latvijā ir samazinājušās 0.00 2.00 4.00 6.00 8.00 10.00 12.00 14.00 0 1 2 3 4 5 6 janv.12 marts.12 maijs.12 jūl.12 sept.12 nov.12 janv.13 marts.13 maijs.13 jūl.13 sept.13 nov.13 janv.14 marts.14 maijs.14 jūl.14 sept.14 nov.14 janv.15 marts.15 maijs.15 jūl.15 sept.15 nov.15 janv.16 marts.16 maijs.16 jūl.16 sept.16 nov.16 janv.17 marts.17 maijs.17 jūl.17 sept.17 nov.17 janv.18 ECB refinansēšanas likme Kredīti uzņēmumiem eiro Kredīti privātpersonām eiro (labā ass) 16
  17. 17. Procentu likmju kritums Latvijā ir salīdzinoši neliels uz citu valstu fona 17 -2.5 -2 -1.5 -1 -0.5 0 Slovēnija Itālija Kipra Portugāler Īrija Spānija Nīderlande Grieķija Eirozona Igaunija Sloavākija Vācija Francija Lietuva* Malta Beļģija Austrija Somija Latvija Luksemburga Izmaiņas uzņēmumu kredītiem kopš 2014. gada jūnija procentu punktos -1.5 -1.3 -1.1 -0.9 -0.7 -0.5 -0.3 -0.1 0.1 Slovākija Portugāle Francija Kipra Itālija Slovēnija Beļģija Spānija Eirozona Vācija Nīderlande Somija Latvija Austrija Luksemburga Malta Igaunija Grieķija Īrija Lithuania* Izmaiņas mājsaimniecību kredītiem kopš 2014. gada jūnija procentu punktos Datu avots: ECB; Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris
  18. 18. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus? 18 Vidējo ikmēneša kredītmaksājumu sadalījums Latvijas mājsaimniecībām pēc ienākumu līmeņa (EUR) Ikmēneša kredītmaksājumu ietaupījums pašlaik, salīdzinot ar 2014.gada jūniju 183 195 314 476 174 188 299 460 0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 500 Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4 2014.g. jūnijs 2016.g. oktobris 0 5 10 15 20 25 30 Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4 Vidējais ietaupījums (eiro) Vidējais ietaupījums (eiro), ja likmju kritums Latvijā=EZ vidējaispašlaik
  19. 19. 19 Izsniegto kredītu apjoma gada izmaiņas (%) Avots: ECB, LB Kreditēšana Latvijā atgūstas daudz lēnāk kā eiro zonā -8 % -6 % -4 % -2 % 0 % 2 % 4 % 6 % Latvija Eiro zona -6 % -4 % -2 % 0 % 2 % 4 % 6 % Kredīti uzņēmumiem Kredīti mājsaminiecībām
  20. 20. 20 Avots: CSB -6 -4 -2 0 2 4 6 8 10 12 14 Preces Pakalpojumi Galvenais PAPP ietekmes kanāls Latvijā – ārējais (eiro zonas) pieprasījums Latvijas eksports, gada % izmaiņas
  21. 21. 21 Avots: CSB -9 -6 -3 0 3 6 9 12 15 18 1Q2014 2Q2014 3Q2014 4Q2014 1Q2015 2Q2015 3Q2015 4Q2015 1Q2016 2Q2016 3Q2016 4Q2016 1Q2017 2Q2017 3Q2017 4Q2017 1Q2018 Latvijas IKP izmaiņas pa galvenajām komponentēm (gada izmaiņas, %) Privātais patēriņš Valdības patēriņš Investīcijas pamatkapitālā Eksports Krājumu izmaiņas Imports IKP Latvijas IKP izaugsmi šobrīd nosaka privātais patēriņš un investīcijas
  22. 22. Kāpēc visas ES valstis negrib eiro? 100 110 120 130 140 150 160 170 180 190 200 100 105 110 115 120 125 130 135 140 145 150 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Valsts IKP reālajā izteiksmē (1998=100) Eiro zona Vācija Grieķija Itālija Latvija (labā ass) 22Avots: Eurostat
  23. 23. Galvenā problēma monetārajā savienībā – vienādas nominālās likmes, bet atšķirības reālajās likmēs 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 BE DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU MT NE AT PT SL SK FI Nominālās likmes un inflācija eiro zonas valstīs, vidēji 2000-2007 gadā (%) Vidējā inflācija (%) Vidējās naudas tirgus likmes (%) 23Avots: Eurostat -3 -2.5 -2 -1.5 -1 -0.5 0 0.5 1 1.5 2 BE DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU MT NE AT PT SL SK FI Naudas tirgus likmes reālā izteiksmē eiro zonas valstīs, vidēji 2000-2007.gadā (%)
  24. 24. Atšķirīgi cenu līmeņi nozīmē strukturāli atšķirīgas reālās procentu likmes 40 50 60 70 80 90 100 110 120 130 140 150 160 MA AL SR BG TR BH MN RO PL HU LT CR SK CZ LV EE PT GR SL MT CY ES IT DE FR AT BE IE UK NE LU FI SE DK NO CH IS Cenu līmenis Eiropas valstīs 2017.gadā (eiro zonas vidējais = 100) Valstis, kurās reālās likmes būs zemas 24 Valstis, kurās reālās likmes būs augstas
  25. 25. Jo augstāks valsts parāda līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dalība monetārajā savienībā būs neveiksmīga 0.0 20.0 40.0 60.0 80.0 100.0 120.0 140.0 160.0 180.0 0.0 20.0 40.0 60.0 80.0 100.0 120.0 140.0 160.0 180.0 Valdībasparāds(%noIKP) Relatīvais cenu līmenis (% no ES vidējā) LV LT EE GR PT IT ES CY HU CR 25 Saistība starp valdības parādu un cenu līmeni ES valstīs 2017.gadā
  26. 26. Pašreizējā ekspansīvā monetārā politika ļauj valdībām uz laiku uzlabot budžeta rādītājus -6.0 -5.0 -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR CR IT CY LV LT LU HU MT NE AT PL PT RO SL SK FI SE UK Eiropas valstu fiskālās stabilitātes novērtējums 2017.gadā Budžeta deficīts (% no IKP) Budžeta deficīts, ja vērtspapīru likmes pirmskrīzes līmenī (% no IKP) 26
  27. 27. Vai naudas drukāšana Eiropā novedīs pie hiperinflācijas? 80.0 100.0 120.0 140.0 160.0 180.0 200.0 220.0 240.0 01/2014 03/2014 05/2014 07/2014 09/2014 11/2014 01/2015 03/2015 05/2015 07/2015 09/2015 11/2015 01/2016 03/2016 05/2016 07/2016 09/2016 11/2016 01/2017 03/2017 05/2017 07/2017 09/2017 11/2017 01/2018 03/2018 05/2018 Latvija LB bilance Kredīti mājsaminiecībām un uzņēmumiem 27 80 100 120 140 160 180 200 220 240 01/2014 03/2014 05/2014 07/2014 09/2014 11/2014 01/2015 03/2015 05/2015 07/2015 09/2015 11/2015 01/2016 03/2016 05/2016 07/2016 09/2016 11/2016 01/2017 03/2017 05/2017 07/2017 09/2017 11/2017 01/2018 03/2018 05/2018 Eiro zona Eirosistēmas bilance Kredīti mājsaminiecībām un uzņēmumiem Naudas daudzums iekš un ārpus finanšu sistēmas
  28. 28. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 28 Latvijā inflācija 10% !!! Fakta konstatācija
  29. 29. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 29 Latvijā inflācija 10% !!! Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules pārtikas cenas)? Iekšējie faktori (algu kāpums virs darba ražīguma, valdības izdevumu straujš pieaugums) Fakta konstatācija Iemeslu noskaidrošana
  30. 30. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 30 Latvijā inflācija 10% !!! Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules pārtikas cenas)? Iekšējie faktori (algu kāpums virs darba ražīguma, valdības izdevumu straujš pieaugums) Vienreizējs efekts Pamatojoties uz šīm ārējām izmaiņām, tiek indeksētas algas Tikai Latvijā Fakta konstatācija Iemeslu noskaidrošana Ietekmes analīze Visā eiro zonā
  31. 31. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 31 Latvijā inflācija 10% !!! Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules pārtikas cenas)? Iekšējie faktori (algu kāpums virs darba ražīguma, valdības izdevumu straujš pieaugums) Vienreizējs efekts Pamatojoties uz šīm ārējām izmaiņām, tiek indeksētas algas Nedarīt neko Tikai Latvijā ECB: celt procentu likmes Fakta konstatācija Iemeslu noskaidrošana Ietekmes analīze Veicamie politikas soļi Visā eiro zonā Budžeta deficīta mazināšana Stingrākas prasības bankām
  32. 32. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 32 Latvijā inflācija 10% !!! Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules pārtikas cenas)? Iekšējie faktori (algu kāpums virs darba ražīguma, valdības izdevumu straujš pieaugums) Vienreizējs efekts Pamatojoties uz šīm ārējām izmaiņām, tiek indeksētas algas Nedarīt neko Tikai Latvijā ECB: celt procentu likmes Fakta konstatācija Iemeslu noskaidrošana Ietekmes analīze Veicamie politikas soļi Visā eiro zonā Tikai Latvijā Visā eiro zonā Budžeta deficīta mazināšana Stingrākas prasības bankām
  33. 33. LB iespējas ietekmēt ekonomisko attīstību Latvijā 33 Latvijā inflācija 10% !!! Vai to ir noteikuši ārējie faktori (naftas cenas, eiro kursa izmaiņas, pasaules pārtikas cenas)? Iekšējie faktori (algu kāpums virs darba ražīguma, valdības izdevumu straujš pieaugums) Vienreizējs efekts Pamatojoties uz šīm ārējām izmaiņām, tiek indeksētas algas Nedarīt neko Tikai Latvijā ECB: celt procentu likmes Fakta konstatācija Iemeslu noskaidrošana Ietekmes analīze Veicamie politikas soļi Visā eiro zonā Tikai Latvijā Visā eiro zonā Budžeta deficīta mazināšana Stingrākas prasības bankām
  34. 34. Vienmērīgai ekonomikas attīstībai nepieciešama saskaņota ekonomiskā politika BANKU UZRAUDZĪBALB + 18 NCB +ECB FKTK FM
  35. 35. Naudas piedāvājumu veidojošie elementi 35 Plašās naudas rādītājs M3 Vidējās naudas rādītājs M2 Šaurās naudas rādītājs M1 •M2 •tirgojami instrumenti – atpirkšanas līgumi, naudas tirgus fondu akcijas un daļas, banku emitētie parāda vērtspapīri ar termiņu līdz 2 gadiem •M1 •eiro zonas rezidentu noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem •eiro zonas rezidentu noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem • skaidrā nauda apgrozībā (tikai eiro zonā kopumā) • eiro zonas rezidentu uz nakti veiktie noguldījumi M3 struktūra Latvijā Noguldījumi uz nakti Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu Noguldījumi ar termiņu līdz 2 gadiem Tirgojami instrumenti Naudas bāze M0 (centrālās bankas naudas piedāvājums; neietilpst M3) • skaidrā nauda apgrozībā • kredītiestāžu obligātās rezerves Eirosistēmā • kredītiestāžu virsrezerves ar monetārās politikas operācijām saistīto saistību ietvaros
  36. 36. Nepieciešamā naudas daudzuma noteikšana: teorija Naudas vienādojums: P*Q=M*V • P – cenu līmenis • Q – ekonomiskā aktivitāte (IKP) • M – naudas masa • V – naudas aprites ātrums Nepieciešamās naudas apjoma izmaiņas jeb cik daudz jaunas naudas printēt? ΔM = ΔP + ΔQ – ΔV • Δ – izmaiņas % 36
  37. 37. Nepieciešamā naudas daudzuma noteikšana: prakse • ΔM = ΔP + ΔQ – ΔV • Kopš 2015.gada janvāra Latvijā : • ΔP +4.6% • ΔQ +10.0% • ΔM3 +29.6% • ΔV -15% 2.00 2.10 2.20 2.30 2.40 2.50 2.60 2.70 2.80 8,000.0 9,000.0 10,000.0 11,000.0 12,000.0 13,000.0 14,000.0 1.cet.2013 2.cet.2013 3.cet.2013 4.cet.2013 1.cet.2014 2.cet.2014 3.cet.2014 4.cet.2014 1.cet.2015 2.cet.2015 3.cet.2015 4.cet.2015 1.cet.2016 2.cet.2016 3.cet.2016 4.cet.2016 1.cet.2017 2.cet.2017 3.cet.2017 4.cet.2017 1.cet.2018 2.cet.2018 Plašā nauda Latvijā M3 M3 aprites ātrums 37
  38. 38. 74% Ārvalstu klientus apkalpojošo banku tirgus daļas samazinājums kopš 2016.g.janvāra 26% Iekšzemes klientus apkalpojošās bankas* Ārvalstu klientus apkalpojošās bankas** Banku tirgus daļas dalījumā pēc to biznesa modeļa, 2018.g. 1.cet. Iekšzemes klientu noguldījumi 6.5% 8.1% Iekšzemes kreditēšana Kopā aktīvi 38 *) bankas, kuras izsniedz vairāk kā 50% kredītu un piesaista vairāk kā 50% noguldījumu no klientiem Latvijā (vidēji 3 gados) **) pārējās bankas; ar 2018.gada 1.cet. dati par ABLV izslēgti Datu avots: Latvijas Banka Ārvalstu klientus apkalpojošo banku saikne ar Latvijas ekonomiku ir maza
  39. 39. Ārvalstu klientu noguldījumu atlikums krīt jau kopš 2015.gada beigām -23.3% 3.2% -30% -25% -20% -15% -10% -5% 0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Simti Ārvalstu Iekšzemes (izņ. valdību) Noguldījumu gada pieaugums Datu avots: Latvijas Banka Noguldījumi 0 5 10 15 20 25 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Iekšzemes Ārvalstu mljrd. EUR Ārvalstu noguldījumi / noguldījumi kopā = 35.7% 2018.g.feb. (gadu iepriekš 42.7%) Ārvalstu noguldījumi / IKP = 30.0% 2017.gada beigās (gadu iepriekš 36.7%) 39
  40. 40. -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Skaidrā nauda un nog. MFI Aizdevumi iekšzemes kl. Aizdevumi ārvalstu kl. Vērtspapīri Citi aktīvi Saistības pret MFI Iekšzemes noguldījumi Ārvalstu noguldījumi Citas saistības Aktīvi Pasīvi Ārvalstu klientus apkalpojošo banku bilanceIekšzemes klientus apkalpojošo banku bilance mljrd. EURmljrd. EUR Mazinoties ārvalstu noguldījumiem, bankas samazina arī ārējos aktīvus 40 *) bankas, kuras izsniedz vairāk kā 50% kredītu un piesaista vairāk kā 50% noguldījumu no klientiem Latvijā (vidēji 3 gados) **) pārējās bankas; ar 2018.gada 1.cet. dati par ABLV izslēgti Datu avots: Latvijas Banka
  41. 41. 41

×