Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā. Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība). Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.

1. 1
ES ekonomikas un krīžu pārvaldības
instrumenti
Antra Trenko
Latvijas Bankas
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde
18.12.2015.

2. MANA VIZĪTKARTE
• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

3. Saturs
 Krīzes cēloņi
 Kopskats par ES iniciatīvām krīžu pārvaldībai
 Secinājumi - ES nākotnes perspektīvas un Latvijas pozīcija
 Diskusija

4. Krīzes iemesli– lēta finansējuma sekmēti būvniecības
un aktīvu burbuļi
2001. - 2006: zemas
procentu likmes, būtiski
pazemināti kreditēšanas
standarti
2008. – 2009: krīze ASV zemas kvalitātes
hipotēku tirgū -> likviditātes
nepietiekamība globālajos finanšu tirgos
-> problēmas Eiropā -> SVF/EK
programma Latvijai
2015:
Joprojām aktuāli: izaugsmes/finansējuma
pieejamības atjaunošana globālā un ES
līmenī
2010.- 2014. gads
Kapitulē Portugāle, Īrija ,
Grieķija, Kipra;
aizdevumu programmas

5. N
E
S
A
B
A
L
A
N
S
Ē
T
Ī
B
A
S
Krīze izcēla Ekonomikas un monetārās
savienības (EMS) nepilnības
• Centralizēta monetārā politika/decentralizētā fiskālā
uzraudzība
• Ekonomikas politikas nepilnības
Nepilnīga
institucionālā
struktūra
• Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu
neievērošana*
• Reformu trūkums DV konkurētspējas veicināšanai
Nedisciplinētība
• Nacionāli atšķirīgas nodokļu, fiskālās, u.c. politikas
• Segmentēts finanšu tirgus
• Vienota politiskā redzējuma trūkums
Atšķirīgas
integrācijas pakāpes
*parāda griesti 60% no IKP, budžeta deficīta griesti 3% no IKP

6. Stratēģiskie instrumenti ES pārvaldības uzlabošanai

7. Krīzes risināšanā iesaistījās daudzi
EIROPADOME
(ES 27)
EIROPAS
KOMISIJA
EIRO ZONAS
VALSTU SAMITS
(Eirosamits) EIROPAS
PARLAMENTS
ES 28 (ECOFIN
Padome; ..)
ES 18-
Eiro grupa
Īpašās
ES PADOMES
PREZIDĒJOŠĀ VALSTS

8. Eiropas
semestris
Fiskālais
pakts
Eiropa
2020
Divpaka
Sešpaka
Eiro +
Pakts
2010.-2011. gadā uzsvars uz ES ekonomikas
pīlāra stiprināšanu

9. 2012.- 2014. gadā sperti būtiski soļi, iezīmējot jaunu posmu
EMS evolūcijā
Vienoti banku
uzraudzības
noteikumi -
Banku savienība
Budžeta un
parāda politikas
kontrole ES līmenī
- Fiskālā savienība
Nacionālo
parlamentu
dziļāka iesaiste ES
politikas veidošanā
- Politiskā
savienība
Ekonomikas politiku
koordinācija -
Ekonomiskā
savienība
4 ES EKONOMIKA S PĀRVALDĪBAS PĪLĀRI:

10. Tika izveidoti pastāvīgi finanšu instrumenti tūlītējai eiro
zonas ugunsgrēka dzēšanai
 € 80.55 mljrd. iemaksātais kapitāls
 € 704.8 mljrd. kapitāls uz pieprasījumu
 € 500 mljrd. kopējā aizdevumspēja
 € ~136 mljrd. – izsniegtie/parakstītie aizdevumi
Akcionāri – eiro zonas dalībvalstis
 ESM instrumenti – aizdevumi (pret programmu), ESM dalībvalstu
valdības vērtspapīru programmas, kredītlīnijas, banku rekapitalizācija
 € ~ 250 mljrd. eiro zonas valstīm pieejamie aizdevumi (pret
programmu)
Eiropas
stabilizācijas
mehānisms
(06.2012)
Starptautiskais
valūtas
fonds
€ 750 mljrd.

11. Tomēr ES izaugsme saglabājās vāja un investīcijas
zemas
Avots: Eurostat
Investīcijas un izaugsme eiro zonā (10 gadu slīdošais vidējais)
0
0.5
1
1.5
2
2.5
19
20
20
21
21
22
22
23
23
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Investīcijas (% no IKP) Reālā IKP izaugsme (%)

12. …tāpēc 2015. gadā tapa “patiesas EMS ceļa karte”
 2015. gada jūnijs – t.s. 5. Prezidentu
ziņojums
 Tapis pēc Eiropadomes secinājumiem
2014. gada nogalē, ka nepieciešami
papildu soļi EMS pārvaldības
uzlabošanai
 Paredz konkrētus posmus, lai līdz 2025.
gadā labotu apzinātās EMS nepilnības

13. 5 Prezidentu ziņojums tuvākajos gados paredz
izveidot
 Finanšu savienību (Banku savienību, t.sk. noguldījumu garantiju fondu,
Kapitāla tirgus savienību, Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas sistēmu,
u.c.)
 Fiskālo savienību (Eiropas Fiskālo padomi, plašāku centralizēto lemšanu
par valstu budžetu politiku, u.c.)
 Ekonomisko savienību (ekonomiskās politikas koordināciju , Nacionālās
konkurētspējas padomes, fokusu uz nodarbinātību un sociāliem jaut., u.c.)
 Politisko savienību (uzlabot lēmumu caurskatāmību, stiprināt nacionālo
parlamentu lomu, ES ārējo pārstāvniecību, u.c.)

14. Eiropas Komisija – tagad “mazāk ir vairāk”
EK darba programmas salīdzinājums 2010 – 2014. gadā un 2015. gadā
130
2010 - 2014.g.
23
2015. g.
Jaunas tiesību
aktu iniciatīvas
Atceltie tiesību
aktu priekšlikumi
26
2010-2014.g.
80
2015. g.

15. Avots: http://av.r.ftdata.co.uk
Banku savienība integrētas Eiropas finanšu
sistēmas izveidei
MĒRĶIS
• pasargāt naudas noguldītājus
• atjaunot uzticēšanos finanšu sistēmai
• nodrošināties pret turpmākām banku krīzēm
• stiprināt banku pārrobežu uzraudzību pēc vienotiem standartiem
ECB par Banku savienību

16. Banku Savienības galvenie elementi
Patlaban:
 Lielāko banku uzraudzība Eiropas
centrāla bankas pārraudzībā (kopš
2014. gada novembra)
 Banku glābšana no banku nevis
noguldītāju līdzekļiem (no 2015.
gada jūlija)
Aktualitātes:
Vienoti banku noguldītāju
aizsardzības nosacījumi ES (no ~ 01.
2016. ?)
Eiropas noguldījumu
apdrošināšanas sistēma (EDIS)
Risku mazināšanas priekšlikumi
Atšķirīgas nacionālās pozīcijas
(Vācija vs Itālija, utml)
 Kapitāla tirgus savienība, u.c.

17. Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros uzraudzītās bankas
Eiro zona
Ne-eiro zona
Avots: Eiropas Parlaments
LT (3)
€19.7 bn

18. Kapitāla tirgus savienība (KTS)
• EK priekšlikums par visas 28 ES dalībvalstis aptverošu vienotu kapitāla
tirgu līdz 2019. gadam
• KTS mērķis ir radīt iespējas ieguldītājiem, finansējumu ciešāk sasaistīt ar
citām ekonomikas nozarēm un veicināt finanšu sistēmas noturību, ciešāku
integrāciju un lielāku konkurenci
• Iespēja piesaistīt līdz €~60 mljrd. apmērā ES MVU* finansēšanai
• KTS izveidi apgrūtina vairāki šķēršļi (juridiski, politiski, institucionāli, u.c.)
*Mazie vidējie uzņēmumi

19. Patlaban:
Plašāka pārraudzība, stingri
fiskālie noteikumi, valsts parāda
ilgtspējīgums, sankcijas
Nacionālo budžetu
saskaņošana ar Eiropas Komisiju
Integrēta budžeta sistēma
Priekšlikumi atbildīgas saskaņotas un efektīvas eiro zonas fiskālās politikas
nodrošināšanai
Aktualitātes:
Jaunas institūcijas (Eiro zonas finanšu
ministrija, Nacionālās Konkurētspējas padome)?
 Politiku (piem. nodokļu) harmonizēšana
Esošo uzraudzības mehānismu efektivizēšana
Nacionālās un eiro zonas dimensijas
padziļināta integrēšana

20. Integrēta EMS ekonomikas politikas sistēma
Patlaban:
Ikgadēja dalībvalstu budžeta,
makroekonomiskās un strukturālās
politikas saskaņošana 6 mēnešu ciklā
 Pastiprināta uzraudzība eiro zonai
Valstīm adresētas konkrētas
rekomendācijas
Makroekonomiskās nelīdzsvarotības
novēršanas procedūra
Nozīmīgāko ekonomikas politiku reformu sistemātiska koordinācija eiro zonā
Aktualitātes:
Ciešāka eiro zonas valstu sadarbība
t.sk. nacionāli lēmumi bloka
kopējās interesēs
 Uzkrājumi/rezerves “labajos laikos”
 “Automatizēti” nosacījumi
 Strukturālās reformas= konkurētspēja
 QE bez strukturālajām reformām =
strupceļš
Daudz-ātrumu Eiropa = šodienas ekonomiskā realitāte

21. EK rekomendācijas eiro zonai pastiprinātās uzraudzības ietvaros
(2016. gads)
• Valsts parāda turpmāka samazināšana dalībvalstīsAtbildīga fiskālā politika
• Sociālās nevienlīdzības mazināšana
Ekonomiskās attīstības līmeņu
izlīdzināšana
• Nodokļu politikas reforma (slogs no darbaspēka uz
patēriņu, īpašumiem/kapitālu)
Strukturālās reformas
• “Junkera plāns”, ES fondu apguveInvestīciju vides uzlabošana
• Privātā parāda apjoma samazināšana, slikto kredītu
problēmu risināšana finanšu sektorā
Finanšu sektora stabilizēšana

22. EK vērtējums par eiro zonas valstu 2016. gada budžeta
plāniem
Avots: EK

23. Pretrunīgā teorija un prakse “patiesas EMS” kontekstā
Vienots tirgus
 Fiskālās disciplīnas principi
Ekonomikas politiku koordinācija
 Definētas atbildīgās institūcijas
 Visaptverošs redzējums par patiesu EMS
Daudz-ātrumu Eiropa
SIP elastības tests (pagarinājumi, atlaides…)
Politiska Eiropas Komisija (ex- politiskie smagsvari)
Asimetrija (lēmumi vs ieviešana)
Atšķirīgas nacionālās intereses (t.sk. EMS pīlāru kontekstā)
Teorija
Prakse

24. Situācija Eiropā saglabājas nevienmērīga, vājo izaugsmi
apdraud vairāki izaicinājumi
Avots: Eiropas Komisija
Nozīmīgākie Eiropas
Savienības izaicinājumi:
 izaugsmes palēnināšanās
attīstības valstīs
naftas cenu ietekme uz
inflāciju
ģeopolitiskais saspīlējums
 pasākumi investīciju un
kreditēšanas atjaunošanai
 u.c.

25. Secinājumi par EMS un Latvijas nostāja
 Demokrātijā ātri panākumi nav iespējami
 Daudz-ātrumu ES ir šodienas realitāte
ES nākotni noteiks pašas spēja adaptēties
Latvijas interesēs būt progresīvajā kodolā
 Stingra nosacījumu ievērošana ir būtisks panākumu priekšnosacījums
 Vienlīdzīga attieksme pret visām DV neatkarīgi no to ekonomiskā svara
 Jāturpina fokusēties uz strukturālo reformu īstenošanu
 Finansējums bez strukturālajām reformām ir neilgstpējīgs
 ES nav tikai nacionālo interešu kopsumma
 Nacionālajām interesēm un kopējai solidaritātei jābūt līdzsvarā
 Panākumi atkarīgi no DV spējas praksē īstenot pieņemtos lēmumus

26. 26
STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu
studentu pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs
makroekonomisko tēmu loks, kas
aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai
eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

27. 27
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 

28. 28
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Jautājumiem: Antra.Trenko@bank.lv
Papildus informācija:
www.makroekonomika.lv