Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Cik efektīvi izmantojam darbaspēka resursu?".

1. PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSCIK EFEKTĪVI IZMANTOJAM DARBASPĒKA RESURSU?
Dr. Oļegs Krasnopjorovs
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists
Mājaslapa: https://www.makroekonomika.lv/ekonomisti/olegs-krasnopjorovs
E-pasts: Olegs.Krasnopjorovs@bank.lv
Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība
Seminārs "Pieaugušo izglītība reģionu attīstībai un konkurētspējai"
24.04.2019

2. ~ 2 MILJ. IEDZĪVOTĀJU.
~ 1 MILJ. EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU
Latvijas darba tirgus struktūra 2018. gadā Darba tirgus situācija īsumā
• Bezdarbs – zemākais 10 gadu laikā (un zemākais kopš
Latvijas neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu periodu
pirms krīzes);
• Nodarbināto iedzīvotāju daļa – vēsturiski augsta un
pārsniedz ES vidējo;
• Vidējā bruto alga pārsniedza 1000 eiro mēnesī;
• Arvien vairāk uzņēmēju sūdzas par darbaspēka
trūkumu.
2
516
429
909
73
982
ekonomiski
aktīvie
Ārpus darbspējas vecuma Ekonomiski neaktīvie
Nodarbinātie Darba meklētāji
Iedzīvotāju skaits Latvijā: 1 927 tūkst.
Avots: CSP dati

3. VAI TIEŠĀM "DARBASPĒKA TRŪKUMS"? LATVIJAS DARBA TIRGUS KĻŪST ARVIEN
LABVĒLĪGĀKS DARBA ŅĒMĒJIEM – LĪDZĪGI KĀ CITĀS ES VALSTĪS
0
5
10
15
20
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
ES vidēji Igaunija Latvija Lietuva
3
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati
Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas uzskata
darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbību
kavējošu faktoru (%)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
ES vidēji Igaunija Latvija Lietuva

4. "DARBASPĒKA TRŪKUMS" BREMZĒ VALSTS ATTĪSTĪBU?
• Valsts = milzu rūpnīca, kuras galvenais
uzdevums ir maksimizēt izlaidi.
• Cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas
pakļauti nolietojumam.
• Līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var
nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var
"norakstīt" 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.
• Kad uzņēmumi nevar aizpildīt visas vakances,
tad iestājas "darbaspēka trūkums" un
ekonomikas pieauguma temps palēninās.
• Ekonomikas apjoms kalpo valsts iedzīvotājiem,
nevis otrādi.
• Rūpnieciskā izlaide vai eksporta konkurētspēja –
nav pašmērķi, bet līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai.
• Ilgāks un veselīgāks mūžs ir vērtība pati par sevi,
pat ja ekonomikas apjoms no tā neaug.
• Ja uzņēmumi nevar ātri aizpildīt vakances, tā ir
iespēja aktivizēt ilgtermiņa bezdarbniekus un
veicināt reemigrāciju.
Vecā paradigma: "jā, tā ir problēma" Jaunā paradigma: "nē, tā ir iespēja"
4

5. VIDĒJIE DARBA TIRGUS RĀDĪTĀJI TIEŠĀM IZSKATĀS LIELISKI.
TOMĒR NE VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM IR VIENLĪDZ LABAS NODARBINĀTĪBAS IESPĒJAS
Nodarbināto iedzīvotāju daļa
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā)
Nodarbināto iedzīvotāju daļa
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā; ES valstīs 2017. gadā)
Avots: CSP un Eurostat dati 5
62.9
64.5
59.7
50
55
60
65
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018Latvija ES-28 vidēji
62.9
ES vidēji: 59.7
40
45
50
55
60
65
70
Igaunija
Zviedrija
Vācija
Nīderlande
Lielbritānija
Dānija
Austrija
Čehija
Lietuva
Latvija
Īrija
Slovēnija
Somija
Portugāle
Luksemburga
Ungārija
Kipra
Slovākija
Polija
Malta
Bulgārija
Rumānija
Francija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Itālija
Grieķija

6. ATSEVIŠĶĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS IR
PĀRSTEIDZOŠI ZEMS
84.2
75.8
70
75
80
85
90
Malta
Čehija
Zviedrija
Vācija
Nīderlande
Lielbritānija
Austrija
Ungārija
Dānija
ES-28vidēji
Francija
Rumānija
Slovēnija
Somija
Beļģija
Igaunija
Luksemburga
Portugāle
Slovākija
Itālija
Īrija
Kipra
Bulgārija
Lietuva
Polija
Spānija
Grieķija
Latvija
Horvātija
6
Nodarbinātības līmenis 50-54 g. vīriešu vidū (%; 2017. gadā)
• Novecojusi izglītība / prasmes?
• Veselības problēmas?
Avots: Eurostat dati

7. AR PENSIJAS VECUMA PALIELINĀŠANU NEPIETIKS, JA PROBLĒMA SLĒPJAS
VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS NEEFEKTIVITĀTĒ
Sagaidāmais veselīgā mūža ilgums 50 gadu vecam vīrietim
(gadi; 2016. gads)
Veselības stāvokļa pašvērtējums
(indekss; 55-64 gadu vecumā; 2017. gadā)
Avots: Eurostat dati; autora aprēķins 7
0
20
40
60
80
100
Īrija
Zviedrija
Lielbritānija
Kipra
Grieķija
Itālija
Nīderlande
Beļģija
Somija
Malta
Austrija
Spānija
Dānija
Francija
Luksemburga
Rumānija
Bulgārija
Vācija
Slovēnija
Čehija
Slovākija
Horvātija
Polija
Ungārija
Igaunija
Portugāle
Lietuva
Latvija
+200: ļoti laba
+100: laba
0: vidēja
-100: slikta
-200: ļoti slikta
0
5
10
15
20
25
30
Zviedrija
Malta
Īrija
Kipra
Itālija
Lielbritānija
Vācija
Spānija
Dānija
Beļģija
Nīderlande
Francija
Bulgārija
Luksembruga
Grieķija
Somija
Čehija
Polija
Portugāle
Slovēnija
Austrija
Ungārija
Rumānija
Lietuva
Horvātija
Igaunija
Slovākija
Latvija

8. ZEMI IZDEVUMI NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANAS PASĀKUMIEM;
DAŽĀDIEM PASĀKUMIEM ATŠĶIRĪGA EFEKTIVITĀTE
Izdevumi nodarbinātības veicināšanas pasākumiem
(% no IKP; 2016. gadā)
Iekārtojušies darbā sešu mēnešu laikā pēc pasākuma
pabeigšanas (%; pasākumu pabeigšanas periods: 2016.
gada oktobris – 2017. gada septembris)
Avots: Eurostat un NVA dati 8
0.0
0.5
1.0
1.5
Dānija
Zviedrija
Ungārija
Somija
Francija
Luksemburga
Austrija
Beļģija
Nīderlande
Spānija
Portugāle
Itālija
Īrija
Polija
Horvātija
Vācija
ČehijasRep.
Lietuva
Slovākija
Igaunija
Grieķija
Slovēnija
Latvija
Malta
Bulgārija
Kipra
Rumānija
0 20 40 60 80 100
Praktiskā apmācība pie darba
devēja
Komercdarbības uzsākšana
Pasākumi noteiktām personu
grupām
Profesionālā apmācība,
pārkvalifikācija
Neformālā izglītība
Konkurētspējas paaugstināšana
Pagaidu sabiedriskie darbi

9. EKONOMIKAS EKSPANSIJA TURPINĀS, TOMĒR NESABALANSĒTĪBA STARP
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMU UN PIEDĀVĀJUMU BŪTISKI NEMAZINĀS
2006 1.cet.
2007 3.cet.
2010 1.cet.
2018 4.cet.
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
5 10 15 20
Brīvāsdarbavietas(%novisāmdarba
vietām)
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
9
Beveridža līkne Latvijai (2006. – 2018. gadā)
Avots: CSP un NVA dati; autora aprēķins
Ekonomikas lejupslīde
Ekonomikas ekspansija
Nesabalansētība
darba tirgū ↓
Nesabalansētība
darba tirgū ↑

10. AUGSTS DABISKAIS BEZDARBS (TAS, KAS BŪTU NOVĒROTS "NORMĀLOS
EKONOMIKAS APSTĀKĻOS") LATVIJĀ ATSPOGUĻO DARBA TIRGUS PIEPRASĪJUMA
UN PIEDĀVĀJUMA NESABALANSĒTĪBU
0
5
10
15
20
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018Faktiskais bezdarbs Dabiskais bezdarbs
Faktiskais un dabiskais bezdarbs Latvijā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP, Eurostat un EK AMECO dati; autora aprēķins. Dabiskā bezdarba novērtēšanas metodoloģiju sk. O.Krasnopjorovs (2015) –
Dabiskā un cikliskā bezdarba Latvijā novērtējums ar Beveridža līknes modeli. Latvijas Bankas Diskusijas materiāls #2 / 2015. 10
8.6
0
5
10
15
Spānija
Grieķija
Horvātija
Itālija
Francija
Kipra
Latvija
Portugāle
Slovākija
Lietuva
Somija
Beļģija
Īrija
Slovēnija
Zviedrija
Buglārija
Igaunija
Luksemburga
Lielbritānija
Polija
Dānija
Austrija
Nīderlande
Malta
Ungārija
Rumānija
Vācija
ČehijasRep.
Dabiskais bezdarbs ES valstīs (2018. gadā)

11. NEVAR PATEIKT, KĀDAS NOZARES UN PROFESIJAS IR "PIEPRASĪTĀKAS".
VISVAIRĀK BRĪVO DARBAVIETU IR NOZARĒS AR AUGSTU BEZDARBU
Lauksaimniecība
Rūpniecība Būvniecība
Tirdzniecība
Transports,
IT
Finanšu pak.
Valsts
pārvalde
Izglītība
Veselības
aprūpe
Citi pak.
0
1
2
3
4
5
0 5 10 15
Brīvāsdarbvietas(%novisām)
Bezdarba līmenis (% no ekon.akt.iedz.)
Bezdarbs un brīvās darbvietas nozaru dalījumā
(2017. gadā)
Bezdarbs un brīvās darbvietas profesiju dalījumā
(2017. gadā)
Avots: CSP dati; autora aprēķini 11
Vadītāji
Vec.speciālisti
Speciālisti
Kalpotāji
Pakalp.darbinieki
Kval. l/s darbinieki
Kval.strādnieki
Iekārtu
operatori
Vienkāršās
profesijas
0
1
2
3
4
0 5 10 15 20
Brīvāsdarbvietas(%novisām)
Bezdarba līmenis (% no ekon.akt.iedz.)

12. LABĀKĀ APDROŠINĀŠANA PRET BEZDARBU IR IZGLĪTĪBA
12
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem; 2018. gadā)
Līdzdalības līmenis
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu
vecumā; 2018. gadā)
Nodarbinātības līmenis
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu
vecumā; 2018. gadā)
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāvidējāvai
arodizglītība
Vispārējāvidējā
izglītība
Pamatizglītība
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāvidējāvai
arodizglītība
Vispārējāvidējāizglītība
Pamatizglītība
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāvidējāvai
arodizglītība
Vispārējāvidējāizglītība
Pamatizglītība
Avots: CSP dati; autora aprēķins

13. TURKLĀT, IZGLĪTĪBA ARĪ PALIELINA ALGAS (UN DARBA RAŽĪGUMU)
13
Augstākās un vidējās izglītības algu piemaksas Latvijā jomu dalījumā, salīdzinot ar pamatizglītību (%; 2014. g.)
Avots: autora aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus.
Vairāk informācijas: https://www.makroekonomika.lv/vai-izglitibas-jomai-ir-ietekme-uz-algu
* STEM: matemātika, dabas zinātnes, inženierzinātnes, IT

14. LATVIJAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA ŠOBRĪD NAV VĒRSTA UZ IZCILIEM REZULTĀTIEM.
IZGLĪTĪBAS KVANTITĀTE JĀPĀRVĒRŠ KVALITĀTĒ
Skolēnu īpatsvars ar izciliem rezultātiem vismaz vienā
mācību priekšmetā (%; PISA 2015. gadā )
Labākās Latvijas universitātes kvalitātes ziņā zem
Somijas reģionālajām augstskolām
Avots: PISA (Program for International Student Assessment) un QS World University Rankings dati 14
8.3
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Singapūra
Japāna
Koreja
Kanāda
Šveice
Somija
Jaunzēlande
Igaunija
Nīderlande
Dānija
Vācija
Austrālija
Francija
Slovēnija
Norvēģija
ASV
Lielbritānija
Zviedrija
Austrija
Polija
Portugāle
Īrija
Beļģija
Čehija
Izraēla
Itālija
Krievija
Luksemburga
Spānija
Ungārija
Slovākija
Lietuva
Horvātija
Argentīna
Latvija
Bulgārija
Grieķija
Rumānija
Čīle
Brazīlija
Turcija
Meksika
2017.-2018.gads

15. NODARBINĀTĪBAS IESPĒJAS ATŠĶIRAS REĢIONU DALĪJUMĀ…
15
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem; 2018. gadā)
Līdzdalības līmenis
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu
vecumā; 2018. gadā)
Nodarbinātības līmenis
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu
vecumā; 2018. gadā)
60
65
70
Kopā
RīgaunPierīga
Vidzeme
Kurzeme
Zemgale
Latgale
~ Vācija,
Zviedrija
Spānija
50
55
60
65
70
Kopā
RīgaunPierīga
Vidzeme
Kurzeme
Zemgale
Latgale
0
5
10
15
Kopā
RīgaunPierīga
Kurzeme
Zemgale
Vidzeme
Latgale
Avots: CSP dati; autora aprēķins

16. … TURKLĀT, PASTĀV MULTIPLIKĀCIJAS EFEKTS STARP IZGLĪTĪBAS LĪMENI UN
REĢIONU
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; 2018. gadā)
iedzīvotājiem ar pamatizglītību
16
0
5
10
15
20
25
30
Kopā
Vidzeme
Latgale
Pierīga
Kurzeme
Zemgale
Rīga
0
5
10
15
20
25
30
Kopā
Pierīga
Rīga
Kurzeme
Zemgale
Vidzeme
Latgale
iedzīvotājiem ar augstāko izglītību
Avots: CSP dati; autora aprēķins

17. MAZĀKUMTAUTĪBAS MĒDZ STRĀDĀT MAZĀK NEKĀ LATVIEŠI (VISOS REĢIONOS)
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; 2017. gadā)
Nodarbinātības līmenis
(% no iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā)
17
0
5
10
15
20
25
Rīgas reģions Vidzeme, Zemgale,
Kurzeme
Latgale
Latvieši Nelatvieši
45
50
55
60
65
70
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Latvieši Nelatvieši
Avots: CSP dati; autora aprēķins

18. TURKLĀT JĀATCERAS, KA BEZDARBS ĪSTENĪBĀ VARĒTU BŪT DIVREIZ AUGSTĀKS
PAR OFICIĀLO RĀDĪTĀJU
0
5
10
15
20
25
30
2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018
+strādā nepilnu slodzi, jo nevar
atrast pilnas slodzes darbu
+ gatavi sākt darbu, bet to nemeklē
(vai otrādi)
+ zaudējušie cerības atrast darbu
Darba meklētāju īpatsvars (CSP)
Reģistrētais bezdarbs (NVA)
18
Paplašinātie bezdarba rādītāji (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: NVA un CSP dati; autora aprēķins
6.5%
7.4%
8.7%
11.9%
13.7%

19. STINGRS DARBA TIRGUS REGULĒJUMS ATBAIDA ĀRVALSTU INVESTORUS, BET
PRAKSĒ TO TĀPAT BIEŽI NEŅEM VĒRĀ
0
1
2
3
4
5
6
7
Igaunija
Čīle
Latvija
Šveice
Čehija
Lietuva
Lielbritānija
Japāna
Jaunzēlande
ASV
Polija
Kanāda
Izraēla
Īrija
Meksika
Turcija
Luksemburga
Francija
Slovākija
Koreja
Ungārija
Portugāle
Spānija
Dānija
Slovēnija
Grieķija
Austrālija
Vācija
Beļģija
Nīderlande
Islande
Norvēģija
Zviedrija
Itālija
Austrija
Somija
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
Jaunzēlande
ASV
Kanāda
Lielbritānija
Čīle
Austrālija
Igaunija
Īrija
Ungārija
Japāna
Šveice
Somija
Koreja
Izraēla
Slovākija
Norvēģija
Dānija
Turcija
Spānija
Slovēnija
Polija
Grieķija
Lietuva
Austrija
Islande
Zviedrija
Meksika
Čehija
Portugāle
Luksemburga
Francija
Vācija
Itālija
Latvija
Nīderlande
Beļģija
Algas pārsvarā nosaka: 1 = ar koplīgumiem; 7 = uzņēmumu
līmenī (Globālās konkurētspējas indekss 2017-2018)
Pastāvīgo darbinieku aizsardzība pret atlaišanu (OECD vērtējums par
likumdošanu): 0 = vismazāk regulējuma; 6 = visvairāk regulējuma;
2013. – 2015. gads
Avots: OECD un Globālās konkurētspējas indeksa dati 19

20. AUGSTS NODOKĻU SLOGS UZ DARBA IENĀKUMIEM SAMAZINA MOTIVĀCIJU
STRĀDĀT (UN VEICINA APLOKŠŅU ALGAS)
0
1
2
3
4
5
6
Šveice
Luksemburga
ASV
Jaunzēlande
Čīle
Kanāda
Izraēla
Vācija
Japāna
Lielbritānija
Islande
Igaunija
Koreja
Nīderlande
Turcija
Norvēģija
Ungārija
Meksika
Spānija
Austrālija
Zviedrija
Somija
Īrija
Čehija
Latvija
Francija
Portugāle
Lietuva
Dānija
Itālija
Polija
Beļģija
Austrija
Slovākija
Slovēnija
Grieķija
Nodokļu slogs uz darba ienākumiem (%; viens strādājošais bez
bērniem, kas saņem 50% no vidējās algas; 2016. gads)
Nodokļi samazina motivāciju strādāt: 1 = lielā mērā; 7 = vispār
nesamazina (Globālās konkurētspējas indekss 7.05)
Avots: Eurostat un Globālās konkurētspējas indeksa 2017-18 dati 20
0
5
10
15
20
25
30
35
Ungārija
Dānija
Vācija
Latvija
Polija
Slovēnija
Rumānija
Horvātija
Bulgārija
Beļģija
Austrija
Zviedrija
Somija
Francija
Luksemburga
Lietuva
Nīderlande
ČehijasRep.
Itālija
Grieķija
Slovākija
Lielbritānija
Portugāle
Spānija
Igaunija
Malta
Īrija

21. MINIMĀLĀ ALGA LATVIJĀ PĒDĒJO 10 GADU LAIKĀ PIEAUGA STRAUJĀK PAR
VIDĒJO ALGU (UN STRAUJĀK PAR DARBA RAŽĪGUMU)…
430
0
500
1000
1500
2000
Luksemburga
Īrija
Nīderlande
Beļģija
Francija
Vācija
Leilbritānija
Spānija
Slovēnija
Malta
Grieķija
Portugāle
Igaunija
Polija
Slovākija
Čehija
Horvātija
Latvija
Ungārija
Rumānija
Lietuva
Bulgārija
0
100
200
300
400
500
600
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Igaunija Latvija Lietuva
ES valstīs 2018. gada beigās Baltijas valstīs (2008. – 2018. gadā)
Avots: Eurostat dati 21
Minimālā alga (eiro)

22. … STRAUJŠ MINIMĀLĀS ALGAS KĀPUMS PASLIKTINĀTU NODARBINĀTĪBAS IESPĒJAS
LATGALĒ, KUR JAU ŠOBRĪD MINIMĀLĀ ALGA IR GANDRĪZ 2/3 NO VIDĒJĀS ALGAS
Minimālā alga ES valstīs (% no vidējās algas) Minimālā alga Baltijas valstu reģionos
(% no vidējās algas; 2018. gada sākumā)
Avots: Eurostat un Baltijas valstu statistikas biroju dati 22
30
40
50
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Bulgārija
Čehijas Rep.
Igaunija
Īrija
Spānija
Francija
Horvātija
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Ungārija
Malta
Nīderlande
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovēnija
Slovākija
Lielbritānija
Beļģija
30
35
40
45
50
55
60
65
Latgale
Tauragė
Vidzeme
Marijampolė
Hiiu
Šiauliai
Alytus
Zemgale
Utena
Saare
Kurzeme
Valga
Polva
Laane-Viru
Jogeva
Panevėžys
Voru
Telšiai
Parnu
Jarva
Ida-Viru
Viljandi
Pierīga
Laane
Klaipėda
Rapla
Kaunas
Tartu
Vilnius
Rīga
Harju
sarkans – Latvija; zaļš – Lietuva; zils - Igaunija

23. UZŅĒMUMU APTAUJA: MINIMĀLĀS ALGAS CELŠANA VAR KAVĒT NODARBINĀTĪBU
23
Uzņēmumu reakcija uz minimālās algas kāpumu 2014. gada janvārī (par 12.5%)
Uzņēmumam bija svarīgi vai ļoti svarīgi: %
… atlaist darbiniekus 6.6
… ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu darbā 8.9
… palielināt produktu cenas 21.0
… samazināt ar darbaspēku nesaistītās izmaksas 24.8
… palielināt algas darbiniekiem, kas pelna vairāk par minimālo algu 22.1
… uzlabot produktivitāti 20.4
Aptaujāto uzņēmumu skaits: 521
Avots: Ludmila Fadejeva, Olegs Krasnopjorovs (2016) – Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze
tautsaimniecībai? https://www.makroekonomika.lv/minimalas-algas-celsana-brinumnujina-vai-bremze-tautsaimniecibai

24. SECINĀJUMI
• Vai darbaspēka resurss Latvijā ir izsmelts un bez "lēta darbaspēka" ieviešanas neiztikt?
o Vidējie darba tirgus rādītāji tiešām izskatās lieliski.
o Tomēr atsevišķām iedzīvotāju grupām nodarbinātības līmenis ir pārsteidzoši zems: vīrieši 50-54 gadu vecumā
(izglītība? veselība?); Latgales nodarbinātība tuva Spānijas līmenim; augstāks bezdarbs nelatviešiem;
o Turklāt jāatceras, ka bezdarbs īstenībā varētu būt divreiz augstāks par oficiālo rādītāju (7% vs. 14%).
• "Divu ātrumu Latvija": darbaspēka trūkums, bet joprojām daudz bezdarbnieku: kā tā var būt?
o Latvijai ir augsts dabiskais bezdarbs (8 – 9%), kas atspoguļo nesabalansētību starp darbaspēka pieprasījumu un
piedāvājumu – to reāli samazināt līdz 5%.
• Izglītība kā panākumu atslēga darba tirgū: kvalitātei ir nozīme.
o Iedzīvotājiem ar atšķirīgu izglītību bezdarba līmenis atšķiras vairākkārt;
o Izglītības kvantitāte beidzot jāpārvērš kvalitātē.
• Minimālās algas celšana nav brīnumnūjiņa labklājības pieaugumam.
o Pārāk straujš minimālās algas kāpums var negatīvi ietekmēt nodarbinātību.
o Tā vietā jāceļ darba ražīgums: tehnoloģijas, izglītība, augstas pievienotās vērtības preču ražošana.
24

25. 25