4. Būtiskākie darbi tautsaimniecības
attīstības uzlabošanai
4
Kvalificēta darbaspēka pieejamība
Uzņēmējdarbībai labvēlīga nodokļu politika
Infrastruktūras/energoresursu izmaksas
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana
ESF investīciju uzsākšana
5. Turpmākie uzdevumi kvalificēta
darbaspēka pieejamībai
Darba vidē balstītas profesionālās izglītības attīstība
(konventi un prakses vietas)
Šobrīd 34% jauniešu vidējo izglītību iegūst
profesionālajās izglītības iestādēs. Mērķis – 50%
2020.gadā
Obligātā centralizētā eksāmena ieviešana eksaktajās
un dabas zinībās
Vairāk budžeta vietu tehniskajās zinībās
Augstākā izglītība – ārvalstu studentu īpatsvara
palielināšana no 5% šobrīd līdz 10% 2020.gadā
Vienkāršota augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste uz
terminētu periodu, piemēram IT nozarēs
6. Nodokļu politika
Mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšana
9% apmērā
UIN atvieglojumi par ieguldījumiem:
jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu
iegādei vai izveidošanai
pētniecībā un attīstībā
lielos investīciju projektos
8. Prioritātes enerģētikas politikā
OIK samazināšana apstrādes rūpniecības
uzņēmumiem (2015.gada 1.jūlijs)
Jaunu industriālu pieslēgumu izveides atbalsts
(2016.gada 1.janvāris)
Sadale tarifu modernizācija (2016.gada
1.janvāris)
Gāzes tirgus atvēršana
Energoefektivitāte
9. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas
virzieni
Uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošana
Investoru tiesību aizsardzības uzlabošana
Uzņēmējdarbības izbeigšanas pilnveidošana
Iepirkumu procedūras kārtības pārskatīšana
Elektroenerģijas pieslēgumi
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns: iekļauti 70
dažādi uzlabojumi, no kuriem 23 ir ieviesti un šogad
papildus plānojam iekļaut vēl 17
11. Jaunas iniciatīvas ES fondu
ieguldījumu politikā
60 milj. EUR grantu atbalsts ražošanas iekārtu
iegādei
20 milj. EUR grantu atbalsts pētniecības
iekārtu iegādei
Eksporta garantijas arī uz ES valstīm un
ilgtermiņa eksporta garantijas
33 milj. EUR energoefektivitātes projektiem
industriālajos objektos
12. Investīcijas iekārtās
Slikti
Ja dara citi
Uz vietējo tirgu vērsti
Augsti riski
Aizvieto riska kapitāla investīcijas
Labi
Ja darām mēs
Ārvalstu investīciju piesaistē
Stabiliem lieliem eksportētājiem
13. Investīcijas iekārtās - fakti
430 projekti
260 mil.EUR
650 mil.EUR
Apgrozījums
Atbalstītie projekti + 48%
Apstrādes rūpniecība bez atbalsta + 13%
Darba vietu skaits
Atbalstītie projekti + 17%
Apstrādes rūpniecība bez atbalsta – 16%
OIK samazināšana apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (1.jūlijs)
Valdībā apstiprināts informatīvais ziņojums „Par energointensīvo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu” – priekšlikumi energoietilpīgu uzņēmumu OIK maksājumiem;
Līdz 01.07.2015. paredzēts pabeigt darbu pie jauno MK noteikumu izstrādes;
Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) tiek paredzēts deleģējums MK kārtības izstrādei, paredzot kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam;
MK noteikumu projekta ieviešanas priekšnoteikums ir atbalsta mehānisma atbilstības nodrošināšana jaunajām EK Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020.gadam – pirms atbalsta uzsākšanas nepieciešams saņem saskaņojumu no Eiropas Komisijas par tā atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum (jāprecizē);
MK noteikumu projekta kritērijiem jābūt vērstiem uz samazinātu līdzdalību publiskā tirgotāja izdevumu kompensēšanai, tādēļ provizoriski var ietvert:
minimālā elektronerģijas sliekšņa noteikšanu (1 GWh), saskaņojot to ar ietekmi uz pārējiem elektroenerģijas lietotājiem
prasību sasniegt noteiktu elektroenerģijas izdevumu daļas īpatsvaru uzņēmuma bruto pievienotajā vērtībā (vismaz 16%)
dalības iespēju tikai noteiktiem NACE kodus aptverošiem uzņēmumiem
prasību uzņēmumam ieviest ISO 50001:2011 standartam atbilstošu energopārvaldības sistēmu (atviegloti nosacījumi uzņēmumiem ar patēriņu līdz 5 GWh)
Jaunu industriālu pieslēgumu izveides atbalsts (2016.g 1.janvāris)
Papildus efektīvas jaudas izmantošanas noteikumiem (spēkā no 2012.gada) samazināt pieslēguma izmaksas jauniem uzņēmumiem, tās pilnībā sedzot no Sadales tīkla un kapitālizmaksu atmaksas periodā nepiemērot sadales tīkla tarifus (mainīgo komponenti)
Šobrīd jauniem rūpnieciskajiem pieslēgumiem (virs 100A) pieslēguma izmaksas sedz patērētājs (investors), taču vienlaicīgi pie 15% un augstākas pieslēguma noslodzes tas var saņemt sadales tarifa atlaidi – 50% apmērā, kā rezultātā, atkarībā no patēriņa līmeņa noteiktā laikā investors atgūst pieslēguma izveides (būvniecības) izmaksas.
Lai uzlabotu šo investīciju atbalsta instrumentu mūsu priekšlikums ir ka sadales tīkls (nevis lietotājs) apmaksā pieslēguma būvniecību un noteiktā periodā investors veic ikmēneša maksājumu (ja komersanta kredītreitings nav pietiekošs, prasot bankas garantiju par atliktā maksājuma izpildi), nosedzot izmaksas. Vienlaicīgi līdz apmaksas beigām investoram netiek piemērots sadales tarifs, kas ļauj investīciju sākotnējā posmā saņemt ievērojami lētāku elektroenerģiju. Lai to veiktu nepieciešams izstrādāt izmaiņas esošajos ST noteikumos un saskaņot ar SPRK.
Sadale tarifu modernizācija (2016.gada 1.janvāris)
Pakāpeniska sadales tarifa pāreja uz pieslēguma jaudas maksu, kas radītu stimulu intensīvākai rūpniecisko jaudu noslodzei. Sarūkot tarifa mainīgajai daļai, samazināsies vidējās elektroenerģijas izmaksas uz pieslēgumu
Šobrīd sadales tarifs rūpniecības pieslēgumiem veidojas no fiksētas maksas atkarībā no pieslēguma jaudas un mainīgās komponentes – proporcionāli patēriņam. Lielākas jaudas pieslēgumiem fiksētās daļas proporcija ir augstāka, savukārt lietotāju grupām ar zemāku spriegumu un patēriņu lielāka proporcija ir mainīgajai sadaļai. Faktiski ar mainīgo komponenti (īpaši ja tā ir proporcionāli augstāka) tiek sodīti intensīvāki ražotāji un par katru nākamo enerģijas apjomu tiek atkal un atkal uzrēķināts sadales tarifs. Savukārt, esošā sistēma nesoda pieslēguma neizmantotājus, jo to turēt rezervētu, bet neizmantotu ir salīdzinoši lēti (un tā faktiskās uzturēšanas izmaksas sedz citi patērētāji). Rezultātā rēķinot uz kopējo pieslēgumu jaudu, patēriņš ir salīdzinoši zems un sistēmā izmaksām pieaugot, intensīvie patērētāji (t.sk rūpniecība) tiks papildus sodīti ar vēl augstākām izmaksām)
Visās ES valstīs šobrīd notiek pakāpeniska pāreja uz pieslēgumjaudas principu tarifā, kas atspoguļo sistēmas uzturēšanas izmaksas un veicina tieši rūpniecisko patēriņu un vidējās sistēmas izmaksas uz vienu enerģijas vienību.
Gāzes tirgus atvēršana
Jaunais gāzes tirgus regulējums, Inčukalna un pārvades pieejas noteikumi, pārvades un uzglabāšanas nodalīšana no Krievijas piegādātājiem. Mērķis vairumtirdzniecības cenu pakāpeniska piesaiste NBP (un citiem Eiropas tirdzniecības hubiem) kas ir analoģiski Nordpool elektroenerģijā), gāzes kvalitātes noteikumi
Energoefektivitāte
Uzsvars uz Energoefektivitātes direktīvas alternatīvajiem pasākumiem, lai samazinātu nepieciešamību ieviest obligāto pienākumu shēmu (novēršot vispārēju cenu pieaugumu patērētājiem). Rūpniecības uzņēmumiem energoauditi. Energoefektivitātes nosacījumi fondu atbalsta programmās
Uzņēmējdarbības uzsākšana: sakārtot uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas pakalpojumu, veikt UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšanu un atteikties no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības jau 2016.gada ietvaros
Investoru tiesību aizsardzībā: līdz 2015.gada beigām pārskatīt Komerclikuma normas, kas apredz izpildīt ĀIPL 2014.gada rekomendācijas, un jau šogad virzīt grozījumus MK;
Uzņēmējdarbības izbeigšanā: vienkāršot maksātnespējas procesu (p., ieviest e-izsoles)
Iepirkumu procedūras kārtība jāpārskata: kā var sekmēt pēc iespējas ātrāku valsts pārvaldes e-pakalpojumu izstrādi un nodrošināšanu (ņemot vērā līdz šim iekļauto uzdevumu, kas saistīti ar e-pakalpojumu ieviešanu un attiecīgo iepirkumu procedūru ilgstošo veikšanu).