1. Eiropas Sociālā fonda projekta
“SākotnējāS profeSionālāS izglītībaS pievilcībaS veicināšana”
INFORMATĪVA I S E - I Z D E V U M S NOVEMBRIS, 2011.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Jāvērtē paveiktais un jādiskutē par labāko sociālā
atbalsta sistēmu nākotnē
Par Eiropas Sociālā fonda projekta „Sākotnējās
profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”
rezultātu izvērtējumu un profesionālās izglītības
sociālā atbalsta iespējām nākotnē intervijā stāsta
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs
Mareks Gruškevics
Kas ir tie ieguvumi, kas pro- domāt par to, kādu vērtējumu
jekta īstenošanas rezultātā ir viņi saņems un ilgtermiņā tas ie-
sasniegti? Kā vērtējat projekta tekmēs gan skolas prestižu, gan
„Sākotnējās profesionālās izglī- lielā mērā ietekmēs arī jauniešu
tības pievilcības veicināšana” izvēli. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka
īstenošanu un rezultātus? tas ir ne tikai finanšu atbalsts,
bet līdztekus arī veicina izglītī-
Vispirms no Izglītības un zi- bas kvalitāti un vērtējumu par
nātnes ministrijas skatupun- skolu, tādējādi paaugstinot pro-
kta raugoties, gribu uzsvērt, ka fesionālās izglītības iestāžu pres-
divi ministrijas īstenotie Eiropas tižu. Skolēni arī savstarpēji dis- ka mācīšanās ir darbs un labi pa-
Sociālā fonda atbalsta projek- kutē par ieguvumiem, apspriež darīts darbs tiek novērtēts. Tas,
ti „Pedagogu konkurētspējās savus sasniegumus un kopumā es domāju, veido pareizu vērtī-
veicināšana izglītības sistēmas tas veicina veselīgu konkurenci bu sistēmu, jo tālāk nesīs savu
optimizācijas apstākļos” un „Sā- un konkurētspēju. Tas, savukārt, pievienoto vērtību arī profesio-
kotnējās profesionālās izglītības sekmē izglītotāku un profesio- nālajā karjerā. Kvalitatīvs darbs
pievilcības veicināšana” ir vēr- nālu speciālistu sagatavošanu nodrošina labākus rezultātus un
tējami ļoti pozitīvi, jo paralēli – audzēkņi no izglītības procesa konkurētspējīgāku atalgojumu.
finansiālam atbalstam sarežģītā spēj „paņemt” un savā attīstībā Domājot par Latvijas ekonomis-
ekonomiskajā situācijā snieguši izmantot vairāk. ko izaugsmi, šādai pieejai ir jā-
lielu pievienoto vērtību izglītī- būt tai, kas virza: atalgojums ir
bas kvalitātes paaugstināšanā. Projekta galvenā ideja – au- ne tik daudz par sekmīgu darba
Uzskatu, ka projekta nosaukums dzēkņu motivēšana labākām procesu, bet vislielākajā mērā
par profesionālās izglītības pie- sekmēm, maksājot stipendiju, par labu darba rezultātu.
vilcību ir apstiprinājies un to var tikt dažādi vērtēta, bet tās
apliecina gan pedagogi, gan dzīvotspēju apliecina tas, ka at- Varbūt ir jauni izaicinājumi pro-
arī audzēkņi. Skolu direktori un sevišķās pašvaldībās arī vispā- jekta mērķiem?
skolotāji apstiprina, ka stipendi- rējā izglītībā, vidusskolā, skolē-
jas motivē audzēkņus labāk mā- nu motivēšanai šāda pieeja tiek ES2020 – Stratēģija gudrai, ilgt-
cīties, apmeklēt skolu, rūpīgāk lietota. Tātad veicināta izpratne, spējīgai un integrējošai izaugs-
1

2. mei paredz 2020. gadā no 31 mas, līdz 2014.gadam tuvinātos ļauj izdarīt vērtīgus secinājumus.
% līdz vismaz 40 % paaugstināt pusei no kopējā vidusskolēnu Jāatrod modelis, kā veicināt pro-
to iedzīvotāju īpatsvaru vecu- skaita. Paralēli tam paredzēts fesionālās izglītības pievilcību,
ma grupā no 30 līdz 34 gadiem, izstrādāt priekšnoteikumus pār- vienlaikus sniedzot atbalstu un
kuriem ir pabeigta augstākā iz- ejai uz obligātu vidējo – vispā- paaugstinot profesionālās izglī-
glītība. Lai sasniegtu Eiropas Sa- rējo vai profesionālo – izglītību. tības kvalitāti. Domājot par šī
vienības izvirzītos mērķus, gan Dažādas profesionālās izglītības projekta attīstības aspektiem,
vispārējā izglītībā, gan profe- pievilcības aktivitātes šos mēr- iespējams, nākotnē būtu jāatsa-
sionālajā izglītībā ir jādomā par ķus palīdzēs sasniegt. kās no centralizācijas un jādod
to, lai iegūtā izglītība sniegtu lielāku autonomiju un lēmumu
iespēju sekmīgi turpināt studijas Projekts tiks īstenots līdz pieņemšanu pašiem sadarbības
augstākajā izglītībā. Pabeidzot 2013. gada 31. augustam, kas no- partneriem. Tas sniegtu daudz
profesionālās izglītības iestādi, tiks pēc šī projekta īstenošanas? lielāku pievienoto vērtību un
arī ir iespēja turpināt izglītību Vai ir uzsākts darbs pie nākamā nodrošinātu augstvērtīgākus un
augstskolā un šāda iespēja būtu struktūrfondu plānošanas perio- ilgtspējīgākus projekta rezultā-
jāizmanto, it īpaši tiem, kuri grib da programmēšanas? Kādas pro- tus. Profesionālās izglītības ies-
kļūt par sekmīgiem uzņēmē- fesionālās izglītības atbalsta akti- tāžu absolventu izglītības turpi-
jiem, darba devējiem. Un tas ir vitātes tajā plānotas? nāšanas sekmēšana būtu viens
likumsakarīgi, jo visticamāk kon- no virzieniem, kurā būtu jādomā
kurētspējīgāks par augstskolas 2014.-2020.gads ir nākamais par atbalsta aktivitātēm. Otrs as-
absolventu, kas pirms tam apgu- projekta plānošanas periods, pekts ir profesionālās izglītības
vis vispārējās vidējās izglītības līdz ar to Izglītības un zinātnes atbilstība darba tirgus prasībām
programmu, būs uzņēmējs, kurš ministrija dažādās interešu gru- – īpaši domājot par praktisko
ieguvis arodu, pārzina profesio- pās apspriež sasniegto esošajos mācību kvalitāti. Un, protams,
nālās jomas praktiskās puses un projektos un vērtē, kuras ir tās infrastruktūras modernizācija,
augstāko izglītību ieguvis, pie- idejas, kuras varētu būt pēctecī- kā trešais būtiskais virziens.
mēram, ar uzņēmējdarbību vai gi turpinātas vai attīstītas tālāk.
ekonomiku saistītajā jomā. Pro- Tiek domāts par prioritātēm un Kas Latvijā ir tie sociālā atbal-
jekts „Sākotnējās profesionālās nepieciešamajiem atbalsta vir- sta un pievilcības veicināšanas
izglītības pievilcības veicināša- zieniem. Neapšaubāmi profesio- virzieni, kurus nepieciešams
na” tiks īstenots vēl divus gadus, nālā izglītība ir viens no tādiem – attīstīt profesionālajā izglītībā?
kas ir salīdzinoši ilgs laiks, lai uzsāktās pārmaiņas ir jāturpina, Cik būtisku lomu tajā ieņem sti-
turpinātu atbalsta aktivitātes un lai iespējami īsā laikā sasniegtu pendiju sistēmas attīstīšana?
izvērtētu sasniegtos rezultātus, maksimāli labu iespējamo re-
īstenošanas mehānismu kā arī zultātu ar augstu pievienoto Pievilcību veido dažādi aspekti.
plašākās diskusijās ar projekta vērtību ilgtermiņā. Vienlaikus Nenoliedzami, ieejot izglītības
sadarbības partneriem un tiešā tieši pašlaik ir laiks, kad jāizvērtē iestādē, jaunieši un viņu vecāki
labuma saņēmējiem – audzēk- paveiktais visās aktivitātēs un vi- vispirms vērtē vidi un materiāl-
ņiem, domātu par labāko sociālā sos projektos. Lai to izdarītu pēc tehnisko bāzi, tajā skaitā dienes-
atbalsta sistēmu profesionālajā iespējas objektīvāk, ir svarīgs ta viesnīcas. Pašlaik šos jautāju-
izglītībā nākotnē. daudzpusīgs izvērtējums, gan mus risina Eiropas Reģionālās
analizējot rezultatīvos kvantita- attīstības fonda projekti. Taču
Kādu mērķi plānots sasniegt tīvos un kvalitatīvos rādītājus, nepieciešami ļoti lieli ieguldīju-
proporcijas izmaiņās starp vis- gan arī uzklausot iesaistītos sa- mi. Iespējams, modernu iekārtu
pārējo un profesionālo izglītī- darbības partnerus un tiešā la- nodrošināšana profesionālās iz-
bu? Kas nepieciešams, lai to sa- buma saņēmējus. Projekta „Sā- glītības praktiskajās apmācībās
sniegtu? kotnējās profesionālās izglītības ir viens no sadarbības virzie-
pievilcības veicināšana” prakse niem ar uzņēmējiem, jo iekārtu
Deklarācija par Valda Dombrovs- – apzināt un popularizēt sadar- ātrā novecošana un dārdzība ir
ka vadītā Ministru kabineta iece- bības partneru – profesionālās divi aspekti, kas liek meklēt vēl
rēto darbību paredz panākt to, izglītības iestāžu pārstāvju – vēr- papildus risinājumus profesio-
lai audzēkņu īpatsvars, kas vidē- tējumu, kā arī pašu stipendiju sa- nālās izglītības iestāžu materiāl-
jās izglītības līmenī apgūst pro- ņēmēju – audzēkņu – viedokļus, tehniskās bāzes atbilstošam no-
fesionālās izglītības program- sniedz svarīgu informāciju, kas drošinājumam.
2

3. Tāpat jādomā par Kompetences miskām pārmaiņām un to, ka partneru direktori, daudziem
centru funkciju paplašināšanu. konkurētspējas svarīgs aspekts jauniešiem ir pat izšķirošs priekš-
Nākotnē šiem centriem būtu ir spēja mācīties jaunas prasmes noteikums izglītības ieguvei. Pa-
jāsniedz iespēju iegūt profesiju un apgūt jaunas zināšanas. Tam- ralēli šīm atziņām es, izmantojot
tiem, kuri ieguvuši tikai vispārē- dēļ būtiska profesionālās izglītī- izdevību, aicinu ikvienu, kuram
jo vidējo izglītību, cilvēkiem, ku- bas iestāžu funkcija nākotnē būs ir idejas par to, kādā veidā Lat-
riem nepieciešama pārkvalifikā- saiknes nodrošināšana ar savu vijas profesionālā izglītība varē-
cija vai apgūt kādas laikmetam absolventu – piedāvājot arvien tu kļūt pievilcīga, iesniegt savus
vai nozarei jaunas un nepiecie- jaunas tālākizglītības iespējas, priekšlikumus, diskutēt un mek-
šamas kompetences, kuras nav nodrošinot abpusēji veiksmīgu lēt veidus, kā šīs ieceres īstenot,
bijusi iespēja apgūt iepriekš. Pa- un noderīgu sadarbību. tajā skaitā projekta „Sākotnējās
stāv uzskats, ka nākotnē vismaz profesionālās izglītības pievilcī-
četras reizes dzīvē cilvēkiem būs Taču, nenoliedzami, stipendijas bas veicināšana” ietvaros pašlaik
nepieciešama pārkvalifikācija. ir būtisks sociālais aspekts, kas, un nākotnē, domājot par projek-
Sabiedrībai ir jārēķinās ar dina- kā apliecina projekta sadarbības ta rezultātu ilgtspēju.
Viedokļi:
Olga Kokāne, Latvijas Pašvaldību savienības
priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos
atbalstu izglītības un profesijas skatpunkta raugoties, ir vērtīgi
ieguvei, gan arī veicina darba apzināties, ka laikā, kad dau-
spēka sagatavošanu atbilstoši dzas pozīcijas no valsts budže-
reģionu vajadzībām noteikta- ta tiek uzliktas uz pašvaldību
jās tautsaimniecības nozarēs. „pleciem”, šajā jomā ir rasts
risinājums, kas profesionālās
Eiropas Sociālās fonda projekts Ikviena ģimene pašreizējos izglītības iestāžu audzēkņiem
„Sākotnējās profesionālās izglī- apstākļos daudz vairāk domā dod ne tikai materiālo atbalstu,
tības pievilcības veicināšana” par katru ienākumu un izde- bet vienlaikus sekmē mācību
ir nozīmīgs atbalsts Latvijas vumu pozīciju, jo katrs finan- sasniegumus, kā rezultātā jau-
sabiedrības izglītotības sekmē- šu avots ir vērtīgs atbalsts. No nie speciālisti tiek sagatavoti
šanā, jo sniedz gan materiālu Latvijas Pašvaldību savienības pilnvērtīgāk.
Skolas izvēlē stipendijas saņem- mīgi apgūst profesiju. Projekts
Dace Cine, šanas iespēja noteicošā un sva-
rīgākā ir lauku iedzīvotāju ģi-
ir uzlabojis visu mācību/audzi-
nāšanas darbu skolā kopumā.
projekta sadarbības
partnera – Kuldīgas menēs, kur tā ir vienīgā iespēja Sekmīga ir skolas sadarbība ar
Tehnoloģiju un tūrisma turpināt izglītību. Projekts mo- ģimenēm, audzēkņi attieksmē
profesionālās vidusskolas tivē ne tikai audzēkni mācīties, pret profesionālo kompetenču
direktore bet motivē visu audzēkņa ģime- apguvi ir daudz pašatbildīgāki,
ni sekot līdzi, lai jaunietis sek- centīgāki.
3

4. Projekts skaitļos
Latvijā no visiem profesionālās zāk – Kurzemē – 68,6 %. Rīgā stipendiju saņēmēju skaits ir
izglītības iestāžu audzēkņiem Eiropas Sociālā fonda projekta mazāks – kopumā Latvijā – 58,4
2011.gada septembra un oktob- „Sākotnējās profesionālās izglī- % no 33 099 audzēkņiem, no
ra mēnesī stipendiju saņēmu- tības pievilcības veicināšana” kuriem visvairāk Latgalē – 64,1
ši 23 634 jeb 71,4 % audzēkņu. stipendiju saņem 70,8 %, Zem- %, vismazāk Rīgā – 56,8, Vidze-
Visvairāk stipendijas saņēmēju galē – 70,7 %, savukārt Vidzemē mē 57,8, Zemgalē – 57,6 un Kur-
ir Latgalē - 76,2 %, bet visma- – 70,3 %. Vērtējot pa mēnešiem, zemē – 57,2 %.
Stipendijas saņēmēju skaits
(%) no audzēkņu skaita oktobrī
80 76.2
68.6 70.8 70.3 70.7 71.4
70
60
50
40
30
20
10
0
Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale Latvijā
Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši % no profesionālās izglītības iestāžu
Reģions
stipendiju septembrī vai oktobrī audzēkņu skaita oktobrī
Kurzeme 3207 68,6
Latgale 4581 76,2
Rīga 10831 70,8
Vidzeme 2757 70,3
Zemgale 2258 70,7
Latvijā kopā 23634 71,4
4

5. Projekts ir atbalsts kā jauniešiem,
tā profesionālajai izglītībai
Vērtējot audzēkņu sekmības audzēkņi visā Latvijā. Visvairāk uz valsts finansētajām budžeta
dinamiku, pirmajā projekta iz- Rīgā – 35 audzēkņi, Vismazāk vietām ar katru gadu palielinās.
devumā informējām, ka vidē- Kurzemē – tikai divas Liepājas Piemēram, 2011./2012.m.g zobu
jais stipendijas apmērs pirmā Valsts tehnikuma audzēknes. tehniķa specialitātē uz vienu
kursa audzēkņiem iepriekšējā Maksimālo stipendiju Latgales budžeta vietu pretendēja čet-
mācību gadā bija 15 latu, bet reģionā saņēmuši 10 audzēkņi, ri reflektanti,” stāsta projekta
otrā, trešā un ceturtā kursa au- Zemgalē seši, bet Vidzemē –
dzēkņiem – 33 latu. Skolu pār- trīs audzēkņi.
“Skolu pārstāvji apliecina, ka audzēkņi patiešām
cenšas un lielai daļai no viņiem stipendija ir mēne-
ša iztikšanai paredzētais līdzekļu apjoms, kas nere-
ti ir priekšnoteikums, lai vispār būtu iespēja iegūt
izglītību.”
stāvji apliecina, ka audzēkņi Rīgas 1.medicīnas koledžā mak-
patiešām cenšas un lielai daļai simālo stipendiju ieguvuši vis-
no viņiem stipendija ir mēneša vairāk 13 audzēkņi – ievērojami
iztikšanai paredzētais līdzekļu vairāk nekā citās Latvijas skolās.
apjoms, kas nereti ir priekšno- „Rīgas 1.medicīnas koledžas sadarbības partnera – Rīgas
teikums, lai vispār būtu iespēja profesionālā vidusskola īsteno 1.medicīnas koledžas direkto-
iegūt izglītību. Šoreiz stāstīsim vairākas izglītības programmas, re Inese Bunga. Viņa uzsver, ka
par to, cik ir to jauniešu, kuru kuras ir iespējams apgūt tikai izglītojamo interese par piedā-
mācību sasniegumi ir izcili, kas mūsu koledžā. Profesionālā vi- vātajām izglītības programmām
ir priekšnoteikums, lai saņem- dusskola piedāvā apgūt zobu ir vērojama gan ikgadējā izstādē
tu lielāko iespējamo stipen- tehniķa un zobārstniecības „ Skola”, gan Informācijas dienās
dijas apmēru un kā skolu ad- māsas profesionālās vidējās iz- izglītības iestādē. Tādēļ pama-
ministrācijas pārstāvji skaidro glītības programmas, zobārsta toti varētu teikt, ka koledžas au-
audzēkņu motivāciju mācīties
izcili.
Eiropas Sociālā fonda projek- “Pamatoti varētu teikt, ka koledžas audzēkņi ir
ta „Sākotnējās profesionālās mērķtiecīgi izvēlējušies apgūt specialitāti, kura vi-
izglītības pievilcības veicinā- ņus interesē un atbilst mūsdienu darba tirgus pra-
šana” vadītājs Gunārs Krusts sībām.”
informē, ka kopumā maksi-
mālo stipendijas apmēru sa-
ņem ļoti mazs skaits audzēk-
ņu: 2011./2012. mācību gada asistenta un aprūpētāja arodiz- dzēkņi ir mērķtiecīgi izvēlējušies
septembra un oktobra mēnesī glītības programmas. Reflektan- apgūt specialitāti, kura viņus
maksimālo stipendijas apmē- tu pieteikumu skaits šajās prog- interesē un atbilst mūsdienu
ru – 50 latus – saņēmuši 56 rammās ir ļoti liels, un konkurss darba tirgus prasībām. Pareiza
5

6. profesijas izvēle un apziņa, ka % no kopējā audzēkņu skai- būtu spiesti pārtraukt mācības.
esi labāko skaitā, kuri izturējuši ta profesionālajā vidusskolā. „Rīgā tas noteikti nav tik kritiski.
konkursu uz valsts finansētajām 2011./2012.m.g. sākumā audzēk- Šie vidēji trīsdesmit lati, bet at-
budžeta vietām, motivē mācī- ņu skaits, kuri uzrādīja izcilus sa- sevišķos gadījumos piecdesmit
ties. sniegumus bija 2,8 % no kopējā lati būtībā ir izšķiroši, lai lauku
audzēkņu skaita profesionālajā bērni brauktu un mācītos, jo tā
Neapšaubāmi, projekts „Sākot- vidusskolā.” ir tā nauda, par kuru šie jaunie-
nējās profesionālās izglītības ši dzīvo,” apstiprina J.Glaudiņš.
pievilcības veicināšana” sekmē Jēkabpils agrobiznesa kole- „Sociālie apstākļi un rocība ie-
audzēkņu motivāciju mācīties džā maksimālo stipendiju šī tekmē ne tikai iespēju iegūt iz-
labāk. Mūsdienu situācijā ie- mācību gada septembrī un ok- glītību, bet diemžēl arī jauniešu
spēja mācīties izvēlētajā pro- tobrī saņēmuši pieci audzēk- motivāciju mācīties. Stipendija
šajā ziņā risina abas problēmas,”
saka J.Glaudiņš.
“Pagājušajā gadā grāmatvedības kursa audzēk-
Stipendiju piešķiršanas kritēriji
nes tik ļoti centušās, ka vienam kursam bijis jāatvēl
lielu ieguldījumu Jēkabpils ag-
gandrīz viss mēneša stipendiju fonds. Kopumā di-
robiznesa koledžā devusi tieši
rektors uzsver projekta lielo nozīmi, sakot, ka pro-
kavējumu mazināšanā un vei-
jekts vai līdzīgas aktivitātes ir jāturpina.”
cina sekmību, nepieļaujot ne-
sekmīgu atzīmju saņemšanu.
Vērtējot audzēkņu mācību sas-
fesijā un par sasniegtajiem re- ņi. Koledžas direktors Roberts niegumu dinamiku, J.Glaudiņš
zultātiem saņemt stipendiju ir Glaudiņš stāsta, ka sākotnējās apliecina, ka projekts ir veicinā-
ļoti liels stimuls mācīties labāk. profesionālās izglītības prog- jis audzēkņu mācību sasniegu-
Projekts ne tikai ir veicinājis au- rammās mācās ap 250 audzēk- mu paaugstināšanos.
dzēkņu motivāciju mācīties, bet ņu: „Prasības ir krietni augstas,
arī disciplinējis izglītojamos ap- ar iekšējo normatīvo aktu īpaši Projekta sadarbības partnera –
meklēt mācību nodarbības. Arī esam akcentu likuši uz sekmī- Jēkabpils agrobiznesa koledžas
iepriekš mūsu koledžas profe- bu, un jaunieši cenšas.” Direk- direktors stāsta, ka jaunieši labi
sionālās vidusskolas audzēkņi tors min, ka pagājušajā gadā izprot stipendijas piešķiršanas
ir uzrādījuši labus rezultātus grāmatvedības kursa audzēk- nosacījumus. Tie, kuri uzsāk
mācībās un tam pamatā ir pie- nes tik ļoti centušās, ka vienam mācības pirmajā kursā, komuni-
mērotas profesijas izvēle, skolas kursam bijis jāatvēl gandrīz viss cē ar vecāko kursu audzēkņiem
mikroklimats, zinoši pasniedzē- mēneša stipendiju fonds. Ko- un saņem visu nepieciešamo in-
ji, skolas vadības atbalsts un in-
dividuāla pieeja.
I.Bunga stāsta: „Studēt medi- “Tie, kuri uzsāk mācības pirmajā kursā, komunicē
cīnu – tas ir aicinājums. Ja jau- ar vecāko kursu audzēkņiem un saņem visu nepie-
nietis redz sevi kādā noteiktā ciešamo informāciju. Ja septembra mēnesī vēl ir ne-
medicīnas jomā, dara visu ie- skaidrības, tad tālākos mēnešos jau vairs neskaidru
spējamo, lai to sasniegtu, tad ir jautājumu neesot.”
runa par mērķtiecību un uzcītī-
bu. Rīgas 1.medicīnas koledžā
pēdējo 3 gadu laikā audzēk-
ņu sekmju dinamika ir stabi- pumā direktors uzsver projekta formāciju. Ja septembra mēnesī
la. 2009./2010.m.g. audzēkņu lielo nozīmi, sakot, ka projekts vēl ir neskaidrības, tad tālākos
skaits, kuri uzrādīja izcilus sa- vai līdzīgas aktivitātes ir jātur- mēnešos jau vairs neskaidru
sniegumus, bija 2,8 % no kopējā pina, jo daļai skolas audzēkņu jautājumu neesot.
audzēkņu skaita profesionāla- tas ir izšķirīgs faktors tāpēc, ka
jā vidusskolā. 2010./2011.m.g. mājās esošie sociālie apstākļi Daugavpils Tirdzniecības sko-
audzēkņu skaits, kuri uzrādīja ir tik kritiski, ka stipendijas ne- lā maksimālo stipendiju sep-
izcilus sasniegumus bija 3,3 saņemšanas gadījumā jaunieši tembrī un oktobrī saņēmuši pie-
6

7. ci audzēkņi. Direktora vietniece iespējām saņemt stipendiju jau- citos reģionos. „Mūsu skolai
mācību darbā Māra Raubiško nieši tiek informēti stāstot par Latgales reģionā ir augsts pres-
stāsta, ka sekmība un uzcītība skolas aktualitātēm, izmantojot tižs un interesi par skolu reizēm
lielā mērā varētu būt skaidro- televīzijas un preses starpniecī- mazina iesakņojies uzskats,
jama ar to, ka Daugavpils Tirdz- bu,” stāsta M.Raubiško. ka skolā ir ļoti liels konkurss,”
niecības skolā ir liels to audzēk- skaidro M.Raubiško, to pama-
ņu īpatsvars (apmēram puse), Latgales reģionā kopumā pro- tojot ar skolu aktivitāti un pras-
kuri profesiju apgūt izvēlējušies fesionālo izglītību izvēlas salī- mi sevi reklamēt. To ietekmē arī
pēc vidējās izglītības iegūšanas. dzinoši vairāk jauniešu kā vidēji finansiālā situācija reģionā un
stipendija ir liels atbalsts izglītī-
bas ieguvei. Skolā reizēm profe-
siju apgūt izvēloties arī cilvēki,
“Daugavpils Tirdzniecības skolā ir liels to audzēkņu kas ir ieguvuši augstāko izglītī-
īpatsvars (apmēram puse), kuri profesiju apgūt iz- bu, savu motivāciju šādam so-
vēlējušies pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tie ir ļoti lim pamatojot ar to, ka ir iegūta
motivēti audzēkņi, viņi saprot, ka labi mācoties, ir izglītība, bet nu nepieciešama
iespējams saņemt atbilstošu stipendiju.” profesija.
„Tie ir ļoti motivēti audzēkņi,
viņi saprot, ka labi mācoties, ir
iespējams saņemt atbilstošu
stipendiju,” stāsta M.Raubiško.
„Projekta īstenošanas nosacī-
jumi paredz, ka stipendija tiek
pārskatīta katru mēnesi un, es
domāju, ka tas noteikti liek la-
bāk mācīties. Mēs jūtam to, ka
mēneša beigās pieaug to au-
dzēkņu skaits, kuri nāk uz in-
dividuālajām nodarbībām, lai
uzlabotu savus vērtējumus,”
apliecina M.Raubiško. Viņa uz-
sver, ka viennozīmīgi projekts
kopumā veicina jauniešus iz-
vēlēties mācīties profesionālo
izglītību un tas ir atbalsts gan
jauniešiem, gan profesionālajai
izglītībai. Daudzi esot sapratuši,
ka iegūta tikai vidējā izglītība ir
daudz mazāk kā profesija, tur-
klāt profesionālās izglītības au-
dzēkņiem nav aizvērtas durvis
augstākās izglītības ieguvei.
„Skola lielu uzmanību velta,
strādājot profesionālās orien-
tācijas jomā. Ir apzinātas visas
skolas, kurās mācās potenciālie
mūsu skolas audzēkņi. Kopā ar
audzēkņiem notiek skolas pre-
zentācijas, skolēnus aicinām pie
sevis atvērto durvju dienās, kā
arī par projekta nodrošinātajām
7

8. Skolas, kurās 2011./2012. mācību gada septembrī un oktobrī
jaunieši saņēmuši stipendiju maksimālajā apmērā
Maksimālās stipendijas
Skola Tajā skaitā meitenes
saņēmēju skaits
Liepājas Valsts tehnikums 2 2
Kopā Kurzemē 2
Austrumlatgales Profesionālā 4 4
vidusskola
Daugavpils Tirdzniecības skola 5 3
Bebrenes Profesionālā vidusskola 1 1
Kopā Latgalē 10
Alsviķu Profesionālā skola 2 1
Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas 1 1
vidusskola
Kopā Vidzemē 3
Vecbebru Profesionālā 1 1
vidusskola
Jēkabpils Agrobiznesa koledža 5 4
Kopā Zemgalē 6
Birutas Mageles starptautiskā 3 3
stilistu skola
Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola 1 0
Ogres Valsts tehnikums 2 1
Profesionālās izglītības 3 3
kompetences centrs „Rīgas Valsts
tehnikums”
Rīgas 1.medicīnas koledža 13 7
Rīgas Stila un modes 2 2
profesionālā vidusskola
Rīgas Tirdzniecības tehnikums 4 2
Rīgas Uzņēmējdarbības koledža 1 1
RSEBA Profesionālā vidusskola 5 5
„Victoria”
VSIA „Rīgas pārtikas ražotāju 1 1
vidusskola”
Kopā Rīgā 35
KOPĀ LATVIJĀ 56
8

9. Projekta ieviestā elektroniskā sistēma tiks lietota arī
citu stipendiju administrēšanai
tības iespējām, saziņu un citiem
“Skolas.lv būs arī izveidots atbalsts procesiem, kas skolas dzīves aspektiem.
ir specifiski profesionālās izglītības iestādēm. Viens
no šādu procesu piemēriem ir stipendiju piešķirša- Skolas.lv būs arī izveidots at-
na.Jau šobrīd esošajā Skolas.lv pilotprojektā ir iz- balsts procesiem, kas ir specifiski
veidots un veiksmīgi darbojas Eiropas Sociālā fon- profesionālās izglītības iestādēm.
da projekta „Sākotnējās profesionālās izglītības Viens no šādu procesu piemē-
pievilcības veicināšana” mērķstipendiju piešķirša- riem ir stipendiju piešķiršana.
nas administrēšanas bloks.” Jau šobrīd esošajā Skolas.lv pi-
lotprojektā ir izveidots un veik-
smīgi darbojas Eiropas Sociālā
Šogad maijā tika uzsākts prak- šot mācību procesu, padarīt to fonda projekta „Sākotnējās pro-
tisks darbs pie interaktīvas iz- interesantāku un veicināt jauno fesionālās izglītības pievilcības
glītības informācijas platformas tehnoloģiju izmantošanu. Sko- veicināšana” mērķ stipendiju
Skolas.lv ieviešanas ar nolūku lotāji ir viena no galvenajām šī piešķir šanas administrēšanas
dot iespēju skolām ar šo plat- projekta mērķauditorijām, tā- bloks. Attīstot šo funkcionali-
formu sākt iepazīties, sākot ar dēļ Skolas.lv piedāvās virkni tāti, jaunajā versijā stipendiju
nākamā gada maiju un no 2012. jaunu, noderīgu rīku un iespēju, piešķiršanas elektronisko pro-
gada 1. septembra to pilnvērtī- kuras ir saistītas gan ar dažādas cesu varēs izmantot arī citu sti-
gi izmantot mācību procesā. skolotājiem nepieciešamās in- pendiju piešķiršanai, sākot ar
formācijas pieejamības nodro- stipendiju saraksta veidošanu,
Veidojot jauno Skolas.lv, īpaša šināšanu, gan elektroniskajiem iespēju koriģēt audzēkņu sti-
uzmanība tiek pievērsta tam, lai mācību līdzekļiem, valsts pār- pendiju apmēru atbilstoši sis-
šī vide ļautu uzlabot un vienkār- baudes darbu norisi, tālākizglī- tēmā uzkrātajai informācijai par
9

10. vērtējumiem un kavējumiem
un līdz pat stipendiju komisiju
lēmumu pieņemšanai un pro- ““Profesionālās izglītības programmās mācās vai-
tokolu apstrādei, kā arī rīkoju- rāk kā 30 000 audzēkņu, tāpēc jau projekta izstrā-
mu izveidei un apstiprināša- des laikā, prognozējot lielo datu apjomu, tika pare-
nai. Sistēmā katrai iestādei būs dzēts veidot informācijas sistēmu.” – stāsta projekta
pieejama iespēja izmantot sev vadītājs Gunārs Krusts.”
pielāgotas izdruku un pārska-
tu formas, audzēkņiem un viņu
vecākiem savā lietotāja darba dažādu projekta atskaitēm ne- dzekļu plānošanai un pārskatu
vidē būs pieejama informācija pieciešamo pārskatu sagatavo- izveidei ir galvenās šīs sistēmas
par piešķirtajām stipendijām. šanu. priekšrocības.”
„Profesionālās izglītības prog- Skolas.lv sistēma piedāvā vairā- Informācijas sistēma projekta
rammās mācās vairāk kā 30 000 kas projekta īstenošanā būtis- vadības grupai dod iespēju sav-
audzēkņu, tāpēc jau projekta kas funkcijas: stipendiju apmēra laicīgi veikt izglītības iestāžu
izstrādes laikā, prognozējot lie- aprēķinu veikšanu, stipendiju darbības kontroli un operatīvi
lo datu apjomu, tika paredzēts piešķiršanas komisijas sēžu pro- labot pieļautās kļūdas. Turklāt,
veidot informācijas sistēmu,” tokolu izveidi, rīkojumu par izmantojot sistēmu, projekta
stāsta Eiropas Sociālā fonda stipendijas piešķiršanu izveidi, vadības grupa daudz ērtāk un
projekta „Sākotnējās profesio- dokumentu, kas saistīti ar pro- efektīvāk var nodrošināt pro-
nālās izglītības pievilcības veici- jektā iesaistīto izglītības iestāžu jekta finanšu līdzekļu plānoša-
nāšana” vadītājs Gunārs Krusts. darbinieku darba samaksas ap- nu un pārskatu izveidi. Savukārt
rēķiniem, uzglabāšanu un dažā- projekta koordinatori atzinuši,
Skolas.lv izdevīgi izmantot bija du projekta atskaitēm nepiecie- ka sistēmas lietošana Skolas.lv
tāpēc, ka daļa izglītības iestā- šamo pārskatu sagatavošanu. izglītības iestāžu darbiniekiem
žu informācijas, kuru izmanto samazina iespēju kļūdīties sti-
stipendiju projektā, tur jau bija G.Krusts akcentē: „Precīza sti- pendiju un darba samaksas
elektroniski pieejama. Sistēma pendijas aprēķina metodikas aprēķināšanā, kā arī nodroši-
nodrošina gan vienotu infor- ievērošana visiem sadarbības na vienlīdzīgu attieksmi pret
mācijas uzglabāšanu, gan pre- partneriem un datu bāzes iz- visiem audzēkņiem stipendiju
cīzu aprēķinu veikšanu, gan arī mantošana projekta finanšu lī- apmēra noteikšanā.
Eiropas Sociālā fonda projekta
“Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”
informatīvais e-izdevums
Novembris, 2011.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Projekta vadības grupa
Kontaktinformācija:
Vaļņu iela 2, Rīga, LV - 1050
Tālrunis: 67047711, 67047881
E-pasts: gunars.krusts@izm.gov.lv
Mājaslapa: www.izm.gov.lv/ESF/prof-izgl-pievilciba.html
Vienošanās Nr. 22009/0001/1DP/1.2.1.1.4/08/IPIA/VIAA/001
10