1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Vienošanās Nr. 2009/0001/1DP/1.2.1.1.4/08/IPIA/VIAA/001
Eiropas Sociālā fonda projekta
„SākotnējāS profeSionālāS izglītībaS pievilcībaS veicināšana”
INFORMATĪVAIS E-IZDEVUMS
DECEMBRIS, 2011.
Šobrīd izskatās, ka 2011. gads varētu izrādīties
viens no nozīmīgākajiem šīs valsts pastāvēšanā.
Mums radās ārkārtas iespēja ievēlēt jaunu Sa-
eimu un iegūt jaunu valdību, un mēs to izman-
tojām. Šobrīd šķiet, ka mēs varētu būt novākuši
būtiskus ārējos šķēršļus valstisku ideju un nodo-
mu īstenošanai. Tagad viss ir atkarīgs no mums
pašiem, mūsu spējas rīkoties un sadarboties. Un
mums šī nebijusī iespēja ir jāizmanto.
Latvijas izglītības sistēmā 2011. glītības, augstākās izglītības un Janvārī strādāsim pie Izglītības
gadā ir aizsākta aizrautīga domu citu Izglītības un zinātnes minis- un zinātnes ministrijas reorga-
apmaiņa. Divu mēnešu laikā trijas pakļautībā esošo jomu re- nizācijas, kas nozīmēs izmaiņas
esmu ticies, uzklausījis un pār- formām esmu paudis cik skaidri ministrijas struktūrā ar nolūku
runājis izglītības jautājumus ar un daudz vien spēju – televīzijā, padarīt to racionālāku un efektī-
skolotājiem, direktoriem, ve- radio, avīzēs, interneta portālos vāk strādājošu.
cākiem, skolēniem, rektoriem, un neskaitāmās klātienes tikša-
ekspertiem, ierēdņiem, sociāla- nās reizēs. Mans piedāvājums ir Nozīmīgs izaicinājums būs iz-
jiem partneriem, zinātniekiem jums zināms. Tālākais atkarīgs glītības lomas veicināšana sa-
un citiem mūsu valsts dzīvē ie- no mūsu visu spējas sadarboties, biedrības saliedēšanā. Izglītības
saistītajiem. Ir viens jautājums, konstruktīvi diskutēt un dažreiz un zinātnes ministrija ir gatava
kurā šajās sarunās valda pilnīga arī – no spējas atteikties no sava uzņemties būtisku lomu gan lat-
vienprātība: būtiskas pārmaiņas mazā privātā labuma valstiski viešu valodas mācīšanā un pres-
ir nepieciešamas. Šķiet, neesmu nozīmīga lēmuma vārdā. tiža celšanā, gan arī tāda mācī-
saticis nevienu, kurš būtu mierā bu satura izstrādē, kas aicinātu
ar esošo. Manuprāt, to apzinoties No savas puses jaunajā gadā jaunos cilvēkus uzņemties lielā-
un pasakot skaļi, esam spēruši piedāvāšu ekspertu darba gru- ku atbildību par savām izvēlēm
pirmo soli pārmaiņu virzienā, pās izstrādātu, detalizētu un ap- un iedrošinātu viņus piedalīties
taču būtiskākais ir tikai priekšā. rēķinos balstītu reformu piedā- valsts dzīvē, sniedzot praktiskus
vājumu vispārējā, profesionālajā padomus – kā.
Jaunajā gadā mūsu milzīgs izai- un augstākajā izglītībā. To tālāk Aizraujošu un radošu Jauno
cinājums ir spēja atrast kopīgu publiski apspriedīsim ar visām gadu novēlot,
valodu par izmaiņu virzienu, iesaistītajām pusēm, lai pēcāk
Roberts Ķīlis
veidu un detaļām. Savu koncep- virzītu apstiprināšanai Ministru
Materiāls no Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvā
tuālu redzējumu vispārējās iz- kabinetā un Saeimā. e-izdevuma decembra numura.
1

2. Pašreizējos apstākļos projekta nozīme tikai pieaug
Šajā Eiropas Sociālā fonda projekta „Sākotnējās
profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”
informatīvajā e-izdevumā intervijā Izglītības un zi-
nātnes ministrijas valsts sekretāra vietniecei Ingai
Štālei jautājām par nozīmīgāko paveikto profesio-
nālajā izglītībā 2011.gadā, 2012.gadā plānoto un
to, kā šīs izmaiņas ietekmē projekta īstenošanu un
nozīmi.
Kā vērtējat 2011.gada noti- un laika veltīts, kopīgi ar Latvijas otrā vai trešā profesionālās kva-
kumus izglītībā? Vai izvirzītie Pašvaldību savienību diskutējot lifikācijas līmeņa profesionālajai
mērķi tika sasniegti? par efektīvākajiem un visas pu- kompetencei, apguvušas ārpus
ses apmierinošiem finansēšanas formālās izglītības sistēmas. Val-
2011.gadā Izglītības un zinātnes modeļiem profesionālajā izglītī- dībā skatīts informatīvais ziņo-
ministrija turpināja īstenot ie- bā, un liels darbs ieguldīts, lai īs- jums par īstenoto reformu pro-
priekšējos gados izvirzītos mēr- tenotu Eiropas Savienības struk- fesionālajā izglītībā norisi.
ķus, kas saistīti ar visu pakāpju tūrfondu projektus.
izglītības sistēmas pilnveidi un Minējāt, ka liels ieguldījums
attīstību. Kuri ir tie būtiskākie dokumen- profesionālajā izglītībā šajā
Nozīmīgs 2011.gada veikums ir ti, kas pieņemti 2011.gadā, kas gadā nodrošināts ar Eiropas
uzsākto pārmaiņu turpināšana liecina, ka profesionālās izglī- Savienības struktūrfondu at-
un sabiedrības diskusija par ne- tības sistēmas sakārtošana un balstu.
pieciešamajām izmaiņām visā pilnveide ir uzsākta?
izglītības sistēmā. Varētu teikt, Jā, ieguldījumi, kas plānoti no
ka 2011.gads ir pagājis, īpašu 22.februārī apstiprināti MK no- Eiropas Savienības struktūr-
uzmanību pievēršot tieši pro- teikumi Nr.148 „Profesionālās iz- fondiem ir lieli, gan no Eiropas
fesionālajai izglītībai. Turpinot glītības kompetences centra sta- Sociālā fonda, gan no Eiropas
īstenot „Profesionālās izglītī- tusa piešķiršanas un anulēšanas Reģionālās attīstības fonda. In-
bas iestāžu tīkla optimizācijas kārtība”. 22.februārī valdībā ap- frastruktūras projektu virzība
pamatnostādnes 2010. – 2015. stiprināti MK noteikumi Nr.146 nav sekmējusies kā plānots da-
gadam”, reorganizētas 26 pro- „Kārtība, kādā novērtē ārpus for- žādu iemeslu dēļ, taču ieguldī-
fesionālās izglītības iestādes, iz- mālās izglītības sistēmas apgūto jumi cilvēkresursu atbalstam un
veidojot 9 jaunas profesionālās profesionālo kompetenci”, kas izglītības kvalitātes pilnveidei ir
izglītības iestādes, pirmajām 6 nosaka kārtību, kādā profesionā- ar labiem rezultātiem. Eiropas
izglītības iestādēm piešķirts pro- lo kvalifikāciju iespējams iegūt Sociālā fonda projekts „Sākotnē-
fesionālās izglītības kompeten- personām, kuras profesionālās jās profesionālās izglītības pievil-
ces centra statuss. Daudz darba kompetences, kas atbilst pirmā, cības veicināšana” uzrāda patiesi
2

3. labus rezultātus un vienlaikus
ir gan sociālā atbalsta instru-
ments, gan sniedz savu pievie- „Eiropas Sociālā fonda projekts „Sākotnējās profe-
noto vērtību profesionālās izglī- sionālās izglītības pievilcības veicināšana” uzrāda
tības kvalitātes, pievilcības un patiesi labus rezultātus un vienlaikus ir gan sociālā
prestiža celšanā. Eiropas Sociālā
atbalsta instruments, gan sniedz savu pievienoto
fonda apakšaktivitātes „Nozaru
kvalifikāciju sistēmas izveide un
vērtību profesionālās izglītības kvalitātes, pievilcī-
profesionālās izglītības pārstruk- bas un prestiža celšanā.”
turizācija” ietvaros izveidotas 12
Nozaru ekspertu padomes. Eiro-
pas Sociālā fonda projekta „Pro- Nozaru ekspertu padomēm – fonda ieguldījumu maksimālu
fesionālo mācību priekšmetu pabeigt nozaru izpēti, noteikt atdevi un ilgtspēju, paredzot at-
pedagogu un prakses vadītāju pamatprofesijas un uzsākt profe- balstāmo izglītības iestāžu mo-
teorētisko zināšanu un praktisko sionālās izglītības satura reformu, dernizācijas pilnīgu pabeigšanu,
kompetenču paaugstināšana” kā arī” Profesionālās izglītības lai tās būtu pilnībā sakārtotas
atbilstoši darba tirgus prasībām
un mūsdienu modernas skolas
vajadzībām. Ņemot vērā, ka pro-
„Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības pievilcības fesionālās izglītības pievilcības
sekmēšana ar infrastruktrūras projektu īstenošanu sekmēšana ar infrastruktrūras
nesokas tik ātri, tieši sociālā atbalsta – projekta „Sā- projektu īstenošanu nesokas tik
kotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicinā- ātri, tieši sociālā atbalsta – pro-
šana” – nozīme tikai pieaug.” jekta „Sākotnējās profesionālās
izglītības pievilcības veicināša-
na” – nozīme tikai pieaug.
ietvaros uzsākta sadarbība ar iestāžu tīkla optimizācijas pa- Vai 2012.gada budžets pro-
Vācijas Federatīvās Republikas matnostādņu 2010.-2015.gadam” fesionālajai izglītībai nenesīs
vēstniecību Latvijā. Profesionā- īstenošanu, aktualizējot pamat- nepatīkamus pārsteigumus?
lās izglītības kompetences cen- nostādnēs noteiktus mērķus un
tru direktori devās stažēties uz uzdevumus. Svarīgi, ka valsts budžeta finan-
Vācijas profesionālās izglītības sējuma samazinājuma apstākļos
centriem, skolām un uzņēmu- Lielu satraukumu radījis pazi- Izglītības un zinātnes ministrijas
miem, savukārt apmēram 180 ņojums par Eiropas Reģionā- nozarēm finansējums 2012.ga-
profesionālās izglītības skolotā- lās attīstības fonda finansēto dam ir nodrošināts iepriekšējā
jiem trīs gadu laikā būs iespēja infrastruktūras projektu aptu- gada līmenī, kas ļaus turpināt ar
mācīties tālākizglītības kursos rēšanu. izglītības kvalitāti, pieejamību
Vācijā. un efektīvu līdzekļu izmantoša-
Izvērtējot esošo situāciju, Eiro- nu saistītu jautājumu risināšanu.
Kādi uzdevumi izglītības noza- pas Reģionālās attīstības fonda 2012.gadā profesionālās izglītī-
rē izvirzīti 2012.gadā? aktivitātē „Mācību aprīkojuma bas mācību iestādēm paredzēti
modernizācija un infrastruktūras 41 865 395 lati, tajā skaitā pro-
Galvenais izaicinājums nākamajā uzlabošana profesionālās izglī- fesionālās izglītības programmu
gadā būs izstrādāt kvalitatīvus, tības programmu īstenošanai” īstenošanai 41 606 011 latu, kas
izsvērtus, detalizētus un argu- 2012.gadā notiks apstiprināto ir par 723 180 latiem vairāk kā
mentētus reformu piedāvājumus projektu pārskatīšana, izvērtējot iepriekšējā gadā. Arī uzturēša-
gan profesionālajā, gan arī citās plānoto ieguldījumu efektivitāti, nas izdevumiem plānotais finan-
izglītības pakāpēs. Tos plānots attīstības iespējas un ilgtspējas sējums, salīdzinot ar 2011.gadu,
visām iesaistītajām pusēm pie- nodrošināšanu atbilstoši ak- pieaudzis par 0,8 % un sastāda
dāvāt apspriešanai un plašām tuālākajai situācijai un notieko- 41 414 571 latu, savukārt subsī-
diskusijām, kā rezultātā vienoties šajām reformām profesionālajā dijām, dotācijam un sociālajiem
par rīcības virzieniem un risinā- izglītībā. Pieejamo resursu kon- pabalstiem (tajā skaitā valsts bu-
jumiem. Profesionālajā izglītībā centrēšanas mērķis ir nodroši- džeta stipendijām) 2012.gadā pa-
jāturpina uzsākto sadarbību ar nāt Eiropas Reģionālās attīstības redzēti 6 093 050 latu.
3

4. Reģionālie koordinatori – gan palīgi,
gan padomdevēji
Liela loma Eiropas Sociālā fonda projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pie-
vilcības veicināšana” īstenošanā ir sešiem reģionālajiem koordinatoriem – Gitai
Prībergai un Sintijai Butlerei Rīgā, Dainim Moruzam Vidzemē, Agrim Strazdiņam
Kurzemē, Jolantai Tauterei Zemgalē un Tamārai Frolovai Latgalē. Šajā projekta
informātīvā e-izdevuma numurā iepazīsimies ar reģionālo koordinatoru darba ik-
dienu un viedokļiem par projekta īstenošanu un rezultātiem.
Pastāstiet par projekta reģio- D.Moruzs: piešķiršanu, ik dienu reģionālais
nālā koordinatora lomu un uz- Reģionālais koordinators vispir- koordinators sniedz konsultāci-
devumiem? mām kārtām ir tas cilvēks, pie jas gan telefoniski, gan ar elek-
kura attiecīgā reģiona skolu ko- troniskā pasta starpniecību.
A.Strazdiņš: ordinatori vēršas, lai lūgtu pa-
Reģionālie koordinatori ir gan domu vai palīdzību neskaidro G.Prīberga:
palīgi skolām, gan padomde- jautājumu risināšanai. Uzsākot šī Reģionālais koordinators sniedz
vēji, gan ikmēneša dokumentu projekta īstenošanu, katrai izglī- atbalstu profesionālās izglītības
revidenti, gan skolu kontrolieri tības iestādei bija sava noteikta iestādēm datu ievadīšanā pro-
projekta ietvaros, gan saikne kārtība, lai sasniegtu galveno jekta informācijas sistēmā, kā
starp skolu un projekta vadību. mērķi – izglītot jaunieti izvēlē- arī regulāri apkopo iesniegtos
Skolu koordinatori ar pieredzi tajā profesijā. Sākotnēji bija sa- dokumentus. Tiek veikta ASUS
bez problēmām tiek galā ar mērā sarežģīti izmainīt „veco” sistēmā protokolu un rīkojumu
uzdevumiem, bet, ja nomainās kārtību un izveidot jaunu visām sagatavēs ievadīto datu pār-
skolas koordinators vai notiek skolām pieņemamu vienādu kār- baude un to atbilstība mērķsti-
skolu apvienošana, tad reģionā- tību. Reģionālie koordinatori bija pendijas piešķiršanas nolikumu
lo koordinatoru darbs dubulto- tie, kas palīdzēja šo sistēmu vei- nosacījumiem. Reģionālie koor-
jas un, es domāju, mēs kļūstam dot un pilnveidot. Reģionālo ko- dinatori nodrošina konsultāciju
par neatsveramiem palīgiem ordinatoru galvenais uzdevums sniegšanu un informē izglītības
projekta vadības grupai. pamanīt un novērst izglītības iestāžu darbiniekus par aktuali-
iestāžu pieļautās kļūdas jau pašā tātēm projekta ietvaros.
T.Frolova: sākumā.
Latgales reģionā bija 21 skola, Kā organizējat sadarbību ar
pēc reorganizācijas tās ir 12 S. Butlere: projekta vadības grupu, kā ar
skolas, no kurām 2 – Daugavpils Reģionālā koordinatora loma un sadarbības partneriem – pro-
Valsts tehnikums un Austrum- uzdevumi ir palīdzēt skolu pro- fesionālās izglītības iestādēm?
latgales profesionālā skola – ir jektā iesaistītajiem darbiniekiem
ļoti lielas, kurās mācās vairāk atrisināt dažādus jautājumus par J.Tautere:
kā 1500 audzēkņu. Mans uz- mērķstipendiju piešķiršanas kār- Lielākā daļa jautājumu tiek at-
devums ir nodrošināt projekta tību, dokumentācijas noformē- risināti ar e-pasta palīdzību, ja
uzraudzību, pareizu dokumen- šanu un saglabāšanu. Reizi pus- dotais termiņš tuvojas izsīku-
tācijas vešanu un vadīt skolas gadā reģionālais koordinators mam, sazināmies pa telefonu
koordinatoru un grāmatvežu veic skolu dokumentācijas pār- vai klātienē. Projekta vadības
darbu. baudi saistībā ar mērķstipendiju organizētie semināri dod skaid-
4

5. rību par projekta gaitu, norāda, un darbiniekiem. Šajos semi- gan atviegloja skolu koordina-
kā novērst radušās nepilnības nāros projekta vadības grupa toru darbu, gan sakārtoja pašu
vai veikt nepieciešamos uzla- informē par aktualitātēm vai profesionālās izglītības iestāžu
bojumus veiksmīgai projekta izmaiņām projekta ietvaros, kā darbu, nepieļaujot audzēkņu at-
norisei. arī tiek sniegtas atbildes uz in- rašanos divās izglītības iestādēs
teresējošajiem jautājumiem. vienlaicīgi un citas nepilnības.
D.Moruzs:
Ikdienā galvenais sazināšanās T.Frolova:
veids ar projekta vadības grupu Ņemot vērā plašo ģeogrāfis-
un profesionālās izglītības iestā- ko stāvokli, skolu ērtībai rei-
dēm notiek, izmantojot e- pastu zi mēnesī braucu uz skolām,
vai tālruni. Taču cieša sadarbība lai saņemtu dokumentus
veidojas ar projekta vadības gru- un veiktu pārbaudi un, lai
Rīgas reģionālā koordinatore Gita Prīberga: „Bez
ASUS sistēmas būtu gandrīz neiespējami tik īsā
laikā sakārtot dokumentāciju par tiem audzēk-
ņiem, kuri mainīja mācību iestādes.”
pas atbildīgajiem darbiniekiem skolām katru mēnesi neva-
un izglītības iestāžu koordina- jadzētu braukt uz Daugavpili.
toriem regulārās tikšanās reizēs Saistībā ar projekta obligātās G.Prīberga:
koordinatoru semināros, izglītī- dokumentācijas izpildi kopumā Projekta „Sākotnējās profesio-
bas iestāžu apmeklējumos, do- Latgalē, pēc piecu ballu sistē- nālās izglītības pievilcības vei-
kumentu iesniegšanas laikā gan mas vērtējot, varu likt četri ar cināšana” informācijas sistēma
reģiona centros, gan Rīgā. Šādās lielu plusu. Ir mazas nianses, kas (ASUS) ir vienots mērķstipen-
tikšanās reizēs bieži vien tiek at- ir darba organizācijas momenti, diju piešķiršanas administrēša-
risinātas daudzas problēmas un bet kopumā viss ir atbilstoši ne- nas bloks izglītības informācijas
pārņemta pozitīva pieredze no pieciešamajam. vidē Skolas.lv, kas nodrošina
citām izglītības iestādēm. stipendiju aprēķinu no uzrādī-
Projekts tiek īstenots jau gan- to un ievadīto datu kopuma,
A.Strazdiņš: drīz 3 gadus, kādas pārmaiņas tādejādi samazinot iespēju iz-
Sadarbības formas starp reģio- projekta īstenošanā notikušas glītības iestāžu darbiniekiem
nālo koordinatoru un skolu vai šajā laikā? kļūdīties. Šī sistēma arī atvieglo
projekta vadības grupu jau iz- stipendiju sarakstu veidošanu
strādātas iepriekš: tie ir semināri, A.Strazdiņš: (pateicoties bāzes informāci-
saziņa elektroniskajā vidē vai pa Manuprāt, šajā laikā ir bijušas jai par audzēkņiem), protokolu
tālruni un, protams, tikšanās klā- izmaiņas saistībā ar projekta apstrādi un rīkojumu izveidi,
tienē skolās vai Izglītības un zi- dokumentāciju: forma, dau- kā arī iespēju koriģēt audzēkņu
nātnes ministrijā. Diezgan daudz dzums, apjoms un saturs. Arī stipendiju apmēru atbilstoši sis-
ir atkarīgs no skolas koordinato- personālijas ir pamainījušās, tēmā esošajai informācijai par
ra atbildības sajūtas, jo ļoti bieži bet priecē tas, ka nav mainījies vērtējumiem un kavējumiem.
ir gadījumi, ka aizmirstas kaut ko projekta vadības grupas vadī- Jāpiebilst, ka ASUS sistēma ir
izdarīt, ka aizmirstas paskatīties tājs. Ļoti ceru, ka kopīgi varēsim ļoti labs instruments, kas būtiski
e-pastu, ka nepieciešami trīs un sadarboties līdz pat projekta palīdzēja sakārtot datus arī par
četri atgādinājumi par vienu pa- beigām. tām izglītības iestādēm, kas, sā-
veicamo uzdevumu. kot ar 2011.gada septembri, tika
D.Moruzs: reorganizētas. Bez šī instrumen-
G.Prīberga: Projekta īstenošanas laikā ir ta būtu gandrīz neiespējami tik
Regulāri tiek organizēti konsul- daudz kas mainījies. Kā vienu no īsā laikā sakārtot dokumentā-
tatīvi informatīvie semināri iz- būtiskākajām pārmaiņām uzska- ciju par tiem audzēkņiem, kuri
glītības iestāžu koordinatoriem tu ASUS sistēmas ieviešanu, kas mainīja mācību iestādes.
5

6. S. Butlere: un pasniedzējiem, viņi atzīst, ka cām audzēkņu aptaujas saistībā
Uzskatu, ka ieviestā ASUS sistē- audzēkņiem ir stimuls pēc ie- ar mērķstipendiju. Apmēram
ma atvieglo skolu projekta darbi- spējas labāk mācīties un regu- 60 – 70 % audzēkņu minēja, ka
nieku darbu, jo sistēma pati aprē- lāri apmeklēt skolu, lai saņemtu iespēja saņemt mērķstipendiju
ķina stipendiju lielumu un līdz ar mērķstipendiju. bija arguments profesionālās
to skolām ir mazāka iespēja kļū- izglītības izvēlei. Toreiz tas bija
dīties stipendiju aprēķināšanā. T.Frolova: atsevišķu profesiju audzēkņiem,
Projekta īstenošana deva lielu pašlaik šo „Eiropas dāvanu” sa-
J.Tautere: pozitīvu ieguldījumu un pozi- ņem visu profesiju audzēkņi.
Pozitīvi vērtēju pēdējās pārmai- tīvus rezultātus. Audzēkņu at- Protams, arī pašlaik šī naudiņa
ņas – mērķstipendiju apmēra tieksme ir daudz nopietnāka un motivē audzēkņus nekavēt un
palielinājuma diferencēšanu tā rezultātā zināšanu līmenis un būt sekmīgam. Ar bažām skatos
atkarībā no sekmju vidējā vēr- sasniegumi paaugstinās. Projek- uz 2013. gada 31. augustu, uz
tējuma, tas motivēs audzēkņus tam ir vēl kāds pozitīvs iegul- dienu, kad beidzas šis projekts.
būt uzcītīgākiem, uzlabot savus dījums – audzēkņi ir motivēti Kas būs pēc tam? Ja nebūs Ei-
mācību sasniegumus augstāku ne tikai labāk mācīties, bet arī ropas Savienības finansiālais at-
vērtējumu iegūšanai. piedalīties skolas sabiedriskās balsts, tad rodas jautājumi: ar ko
dzīves aktivitātēs. It īpaši lauku profesionālā izglītība atšķirsies
T.Frolova: skolās ar mērķstipendiju tiek ri- no vispārējās vidējās izglītības
Divu mācību gadu laikā strādā- sinātas sociālās problēmas, jo un ar ko piesaistīsim pamatsko-
jot vispirms vēlētos pateikt lielu teicamu sekmju gadījumā iespē- lu beidzējus profesionālai izglī-
paldies projekta vadības grupai jams saņemt pat 50 latu mēnesī, tībai?
un īpaši Gunāram Krustam un kas ir liels atbalsts visai ģimenei. Projekta īstenošanas procesu
Dzintrai Dombrovskai, jo tieši no vērtēju kā ļoti labu. Pa šiem ga-
viņiem gan reģionālie koordina- G.Prīberga: diem ir izstrādātā ļoti laba pār-
tori, gan arī projekta koordina- Domāju, ka projekts ir ļoti nozī- raudzības programma un ļoti
tori skolās saņem ātru atbildi un mīgs profesionālās izglītības at- labi strādā projekta struktūra
skaidrojumu uz jebkuru radušos tīstībā, jo šī projekta ietvaros au- – ar to es domāju: skolas koor-
jautājumu vai situāciju. Vienlai- dzēkņi skolās tiek motivēti labāk dinators – reģiona koordinators
kus gribu uzsvērt, ka ieguvēji ir mācīties, kā arī neattaisnotie ka- – projekta vadības grupa.
ne tikai audzēkņi, bet arī peda- vējumi ir būtiski samazinājušies.
gogi. Projekts dod iespēju labāk Mācīšanās tiek novērtēta un
organizēt pedagogu darbu, pār- audzēkņi ir kļuvuši centīgāki
skatāmāk skatīties mācību sas- un apzinīgāki.
Zemgales reģionālā koordinatore Jolanta Tautere:
„Mērķstipendija audzēkņiem ir būtisks finansiāls
atbalsts, kā arī iespēja iemācīties to, kas noderēs,
uzsākot darba gaitas: jo uzcītīgāk strādāsi – jo
augstāk tiksi novērtēts.”
niegumu dinamiku, vairāk uzma- Būtisks ir arī stipendijas sociālais
nības tiek pievērsts vērtēšanas aspekts. Mērķstipendija daudzos J.Tautere:
procesam. gadījumos ir vienīgais ienākums Projekts norisinās veiksmīgi, pa-
audzēknim, kas kalpo kā ikmēne- lielinās to jauniešu skaits, kas
Kā vērtējat projekta īstenoša- ša iztikšanas līdzeklis, un vienīgā izvēlas iegūt profesionālo vidē-
nu un projekta nozīmi profe- palīdzība, lai audzēknis vispār jo izglītību. Mērķstipendija au-
sionālās izglītības attīstībā? spētu iegūt izglītību. dzēkņiem ir būtisks finansiāls at-
balsts, kā arī iespēja iemācīties
S. Butlere: A.Strazdiņš: to, kas noderēs, uzsākot darba
Tikai pozitīvi! Runājot ar skolu Iepriekš, kad strādāju par skolas gaitas: jo uzcītīgāk strādāsi – jo
koordinatoriem, direktoriem direktoru, mēs savā skolā vei- augstāk tiksi novērtēts.
6

7. D.Moruzs: 12 pamatdokumenti un papildus bā – jāpabeidz skolu optimizācija
Projekta „Sākotnējās profesio- dokumenti ir vajadzīgi un nepie- un visi jautājumi, kas ar to saistīti.
nālās izglītības pievilcības veici- ciešami, varbūt ir iespējas apjo-
nāšana” īstenošanas laikā pro- mu samazināt. G.Prīberga:
fesionālās izglītības prestižs ir No jaunā gada būs stipendiju pa- Apsekojot klātienē skolas, ir re-
jūtami paaugstinājies, par to lie- lielinājums, kas audzēkņiem būs dzams, cik projektam ir pozitīva
cina arvien pieaugušais audzēk- vēl lielāka motivācija. Šīs pārmai- loma katras mācību iestādes un
ņu skaits, kas izvēlas turpināt ņas gan tiek uztvertas dažādi, jo katra mērķstipnedijas saņēmēja
izglītības ieguvi profesionālās iz- daži audzēkņi un vecāki uzskata, dzīvē. To atzīst gan pedagogi, gan
glītības iestādēs. ka ir tādi bērni, kuri nevar mācī- paši audzēkņi. Tāpēc nenovērtē-
ties labi, kas nozīmē mazāku sti- jama būtu Eiropas Sociālā fonda
Vai projekta īstenošanas no- pendijas palielinājumu. Taču, cik projekta „Sākotnējās profesionā-
sacījumos būtu nepieciešamas cilvēku tik viedokļu, bet domāju, lās izglītības pievilcības veicinā-
kādas izmaiņas? ka pēc diviem, trim mēnešiem šana” turpināšana arī nākotnē.
visi sapratīs, ka vienmēr ir iespē-
D.Moruzs: jams mācīties labāk. J.Tautere:
Domāju, ka pieļaujamais neattais- Manuprāt, projekts īstenošanas
noti kavēto stundu skaits nedēļā A.Strazdiņš: mehānisms ir skaidrs un ļoti labi
(pašlaik 2 stundas) ir ļoti liels. Re- Projekta īstenošanas nosacīju- pārzināts, lai gan ir teiciens – vien-
zultātā veidojas regulārie kavētāji, mus nevajadzētu mainīt, jo lielā- mēr var būt vēl labāk. Veiksmi dar-
īpaši piektdienās vai pirmdienās. ka projekta daļa (ar to es domāju bā visiem projektā iesaistītajiem!
projekta realizācijas termiņu) ir
T.Frolova: aiz muguras un, beidzot jebkuru T.Frolova:
Būtu vērtīgi, lai projekts turpi- projektu, darba ir ļoti daudz. Vēl Gribētu visiem teikt lielu paldies
nātos. Taču, vērtējot pašlaik, ie- viens arguments, kāpēc nevaja- par sadarbību un atsaucību un
spējams, ka vajadzētu izvērtēt dzētu izmaiņas saistīts ar citiem vēlu pacietību un panākumus
dokumentācijas apjomu, vai visi procesiem profesionālajā izglītī- darbā!
7

8. Eiropas Sociālā fonda projekts „Sākotnējās profesionālās
izglītības pievilcības veicināšana” skaitļos
Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši
stipendiju novembrī
8512
Audzēkņu skaits
3637
2672
2107
1882
Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale
Kopumā visā Latvijā stipendiju novembrī saņēmuši
18 810 audzēkņu
Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši stipendiju
09.–11.2011. vismaz vienā mēnesī
11312
Audzēkņu skaits
4740
3431
2879
2375
Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale
Vismaz vienā mēnesī no 2011.gada septembra līdz novembrim stipendiju
visā Latvijā saņēmuši 24 737 audzēkņu
8

9. Audzēkņu skaits, kuri saņēmuši stipendiju
09.–11.2011. visos mēnešos
6647
Audzēkņu skaits
3016
1957 1647 1423
Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale
Visos 2011./2012.mācību gada pirmajos 3 mēnešos stipendiju kopumā
saņēmuši 14 690 audzēkņu
Audzēkņu skaits, kuri saņem stipendiju
maksimālajā apmērā 09.–11.2012. visus 3 mēnešus
25
22
20
Audzēkņu skaits
15
10
5 3
2 2 2
0
Kurzeme Latgale Rīga Vidzeme Zemgale
2011.gada septembrī, oktobrī un novembrī maksimālo stipendijas
apmēru sānēmuši kopumā 31 audzēknis
9

10. Reģionālie koordinatori, sadarbības
partneri, pedagogi un audzēkņi!
Vēlos visiem pateikt lielu paldies par uzcītību, rūpību
un cenšanos dot savu personisko ieguldījumu
projekta sekmīgā īstenošanā un mērķu sasniegšanā!
2012.gadā projekta īstenošana turpinās un ceru,
ka ar katra individuālajiem sasniegumiem
un visu kopīgā darbā sasniegsim vēl lielāku
pievienoto vērtību, nekā līdz šim!
Eiorpas Sociālā fonda projekta
„Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”
vadības grupas vārdā,
projekta vadītājs
Gunārs Krusts
Eiropas Sociālā fonda projekta
“Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”
informatīvais e-izdevums
Decembris, 2011.
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Projekta vadības grupa
Kontaktinformācija:
Vaļņu iela 2, Rīga, LV - 1050
Tālrunis: 67047711, 67047881
E-pasts: gunars.krusts@izm.gov.lv
Mājaslapa: www.izm.gov.lv/ESF/prof-izgl-pievilciba.html
Vienošanās Nr. 2009/0001/1DP/1.2.1.1.4/08/IPIA/VIAA/001
10