Informācija par atsauci uz IARC monogrāfiju par cietkoksni. Tās trūkums ir par cēloni nekorektiem apgalvojumiem un uzskatiem par to, kādu koku koksne ir kancerogēna
1. Kas ir cietkoksnes putekļi?
Cietkoksnes putekļi ir kancerogēni, tiem ir noteikta AER
Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 803
"Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām
vielām darba vietās". https://likumi.lv/ta/id/181871
5. Koksnes iedalījums pēc blīvuma
Mīkstās koksnes -egle, ciedrs, apse,
baltegle, kadiķis, liepa, apse, vītols, alksnis,
kastanis
Cietās koksnes -lapegle, dižskābardis,
bērzs, ozols, goba, platāna, kļava, osis,
grieķu riekstkoks, pīlādzis, ābele
Īpaši cietās koksnes -baltā akācija,
buksuss, skābardis, kizils, dzelzsbērzs,
pistāciju koks, īve
Svarīgi: cietkoksnes putekļi tiek atzīti arī par
t. s. arodkancerogēniem
–putekļiem, kas var izraisīt ļaundabīgus
audzējus
Kādas vielas blīvums nebūt nav
tieši saistīts ar tās cietību. Tā
dimants ir viscietākais, bet
nebūt ne visblīvākais. Svins un
zelts ir ar visai lielu blīvumu, bet
ir arī visai mīksti metāli.
Nav arī pamata pieņemt, ka
pastāv viennozīmīga sakarība
starp koksnes cietību un tās
kancerogēnajām īpašībām.
Cietkoksne ir termins, ar kuru
mēs apzīmējam tās koksnes,
kuras tiek uzskatītas par
kancerogēnām! Nav būtiski,
vai koksne ir cieta vai mīksta,
bet ka tā ir kancerogēna!
6. ESF projekts "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas
un uzraudzības pilnveidošana " (Nr.7.3.1.0/16/I/001)
Izaicinājumi DA kokapstrādē
Viesturs Šmeiss
7. ESF projekts "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un
uzraudzības pilnveidošana " (Nr.7.3.1.0/16/I/001)
8. ESF projekts "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un
uzraudzības pilnveidošana " (Nr.7.3.1.0/16/I/001)
12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.
gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/37/EK
par darbinieku aizsardzību pret risku,
kas saistīts ar kancerogēnu vai
mutagēnu iedarbību darba vietā
Formāli transponēta ar MK 2008. gada 29. septembra noteikumiem Nr. 803
«DA prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās".
https://likumi.lv/ta/id/181871 MK803-08 pārņem šīs direktīvas prasības, taču...
Noklusē būtisku norādi uz PVO speciālizētās vēža pētniecības aģentūras
publikāciju par koksnes kancerogēnumu
13. (1) Saraksts ar dažām cietkoksnēm ir pieejams monogrāfiju par kanceroģenēzes risku cilvēkiem 62.
sējumā «Koksnes putekļi un formaldehīds», ko publicējusi Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra Lionā,
1995.gadā.
5. Darbs, kas saistīts ar cietkoksnes putekļu iedarbību (1).
Savukārt III Pielikumā ir dotas cietkoksnes robežvērtība, kas toreiz bija 5 mg/m3
14. Termini «cietkoksne» un «mīkstkoksne»attiecināmi
uz koku sugām, nevis obligāti uz koksnes cietību.
Lai gan cietkoksnes parasti ir blīvākas nekā
mīkstkoksnes, tomēr blīvums katrā grupā
ievērojami atšķiras un abu grupu cietība nedaudz
pārklājas
Tas rezultātā arī ir novedis pie ne vienmēr korektas
aizraušanās ar koksnes cietību vietnē «strāda vesels»
publicētajos materiālos.
Pie tam, ne vienmēr materiāls ar lielublīvumu ir arī ciets,
piem., svins ir bīvāks par tēraudu, bet vai tas ir cietāks?
Tāpēc būtu saprātīgi pievienot šiem ne vienmēr
atbilstošajiem materiāliem norādi par neatbilstību
19. Vai Pasaules Veselības organizācijas (WHO) specializētās Vēža
pētniecības aģentūras (IARC) rūpīgais darbs, apkopojot pētījumu
rezultātus, Latvijā nav ņemams vērā?
Kuru koku smalkie ieelpojamie putekļi tad ir kancerogēni?
Vai tiešām Latvijā strādājošo drošība un veselība darbā saistībā
ar kancerogēno koksnes putekļu ietekmes risku šķiet nesvarīga
tiem, kas ir atbildīgi par korektas informācijas sniegšanu? Vai
kļūdas nebūtu jālabo?
Pagaidām tas jāizlemj Jums!
Kā Latvijas koki atšķiras no Vācijas vai citu ES
valstu koku koksnes?
