Konkurencei atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā un Baltijā. Regulatora padomes locekļa Rolanda Irkļa prezentācija konferencē "Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja", Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī

1. Konkurencei atvērts
dabasgāzes tirgus
Latvijā un Baltijā
Rolands Irklis
SPRK Padomes loceklis
Konference «Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja»
Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī

2. Globālā dabasgāzes tirdzniecība
2013.gads, miljardi m3
Avots: http://www.bp.com/en/global/corporate/about-bp/energy-economics/statistical-review-of-world-energy/review-by-energy-type/natural-gas/natural-gas-trade-movements.html

3. Eiropas dabasgāzes piegādes avoti
2013.gads, miljardi m3

4. Dabasgāzes tirgus īpatnības
Liels īpatsvars importam
no ārpus ES valstīm.
Ilgtermiņa un vidēja
termiņa piegāžu līgumi.
Sistēmas jaudu
rezervēšana un
izmantošana atsaistīta no
darījumiem ar dabasgāzi.
Dažādi cenu veidošanās
principi – piesaiste naftas
produktu cenām, spot cenas
u.c.
Iespēja dabasgāzi uzglabāt
krātuvēs.
Dabasgāze – aizvietojams
energoresurss ar lielāku
patēriņa elastību attiecībā pret
cenu.

5. Konkurence dabasgāzes tirgū
Patiesa konkurence dabasgāzes tirgū pastāv tad, kad
nevienam tirgus dalībniekam nav iespēja
ietekmēt cenas, izmantojot būtisku ietekmi
tirgū, un kad cenas atspoguļo ar dabasgāzes ieguvi un
piegādi saistītās izmaksas (nevis cenas, kuras balstītas
naftas produktu cenās). Avots: UK Department of Trade and Industry (2005)

6. Dabasgāzes cenas Eiropā
Avots: Eiropas Komisija, Quarterly Report on European Gas markets, Volume 7, fourth quarter of 2014
Baltijai šobrīd salīdzinoši
augstākas dabasgāzes
cenas.
Sašķidrinātās dabasgāzes
cena Klaipēdai indeksēta
pret Lielbritānijas NBP
cenu.
Alternatīvie piegādes avoti
vienlaikus uzlabo apgādes
drošību un mazina viena
piegādātāja iespējas
vienpusēji diktēt cenas.

7. Dabasgāzes infrastruktūras projekti Baltijas reģionā
(PCI) Finngulf LNG (PCI) Balticconnector EE-FI
(PCI) Paldiski LNG (PCI) Tallinn LNG
(PCI) EE-LV savienojuma
uzlabošana
(PCI) Latvijas LNG
(PCI) Inčukalns pazemes krātuves
modernizācija un paplašināšana
(PCI) LV-LT savienojuma
uzlabošana
(PCI) PL-LT Savienojums GIPL
(PCI) Klaipeda-Kiemenai
cauruļvada jaudas
palielināšana
(PCI) LNG peldošais
terminālis
Kritiskas nepieciešamības projekti Projekti apgādes sistēmas pilnveidošanai
Avots: Eiropas Komisija, PLATTS for the underlying energy network

8. Priekšnoteikumi atvērtai konkurencei Latvijā
Pārvades un krātuves operatora nodalīšana.
Nediskriminējoša trešo pušu pieeja pārvades
sistēmai un krātuvei.
Ieejas/izejas (entry/exit) tarifa ieviešana un
piemērošana.
Pēc iespējas elastīga sistēmas izmantošana
ikdienas balansēšanas nolūkiem izmantojot
pārvades jaudas (line-pack), dabasgāzes krātuvi
un LNG termināla sniegtās iespējas.
Krātuves pēc iespējas elastīga izmantošana,
nesasaistot to tikai ar vēsturiskajiem vasaras-
ziemas cikliem.
Attīstītas IT sistēmas jaudu rezervēšanai un
izsoļu organizēšanai.

9. Priekšnoteikumi atvērtai konkurencei Baltijā
Vienveidīga un sinhronizēta pārvades sistēmas
operatoru dabasgāzes uzskaite – no m3 uz KWh,
vienota gāzes diena u.tml.
Saistītas un vienotas jaudu rezervēšanas
iespējas, kuras var veikt vienotā platformā, t.sk.,
saskaņoti sistēmas izmantošanas “produkti” –
gada, ceturkšņa, mēneša, nākošās dienas.
Vienots virtuālais tirdzniecības punkts (Virtual
trading point), jeb gāzes «habs».

10. Trešo personu piekļuve pārvades sistēmai un krātuvei
Mērķis
Nodrošināt efektīvu konkurenci
un nepieļaut diskrimināciju
dabasgāzes tirgū.
Attēla avots: Latvijas Gāze
Trešās personas
(sistēmas lietotāji)
1. Ārvalstu piegādātāji (jau šobrīd).
2. Piegādātāji un tirgotāji attiecībā
pret Latvijas patērētājiem (no
2017.gada).
3. Latvijas lielie patērētāji, kuri spēj
izpildīt piekļuves noteikumu un
līguma prasības.

11. Izmaiņas pārvades tarifu metodikā un piemērošanā
Attēla avots: Latvijas Gāze
Šobrīd
Tarifs tiek aprēķināts un
piemērots, ņemot vērā pārvades
attālumus.
Nākotnē
Tarifi tiek noteikti un piemēroti
attiecībā uz ieejas un izejas punktiem
pārvades sistēmā (entry-exit tariffs).

12. Izmaiņas dabasgāzes uzskaitē
Šobrīd Latvijā norēķiniem par
dabasgāzi tās uzskaitei izmanto
normālkubikmetrus (nm3).
Dažādojoties dabasgāzes avotiem,
Latvijas dabasgāzes apgādes
sistēmā nonāks dažādas kaloritātes
dabasgāze – uzskaitei nepieciešamas
mērvienības, kas precīzi uzskaita
dabasgāzes enerģētisko vērtību.
Lietuvā jau šobrīd pārvades sistēmas
ietvaros uzskaite un norēķini notiek
izmantojot megavatstundas (MWh).

13. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma regulēšana
Baltijā dabasgāzes krātuve šobrīd pilda
divas funkcijas:
1) līdzsvaro būtiskās sezonālās
patēriņa svārstībām,
2) uzlabo apgādes drošību.
Atvērta tirgus apstākļos krātuvei var būt
būtiska loma arī cenas starpības fiksēšanai
starp dažādiem periodiem.
Krātuves pakalpojuma finansēšanai
atbilstoši tās izmantošanas mērķim var būt
sekojoši avoti:
• Regulēts tarifs,
• Drošības komponente, kas saistīta
drošības rezervju uzturēšanu,
• Ieņēmumi no izsolēm, ja
pieprasījumi pēc krātuves jaudas
pārsniedz pieejamo jaudu.

14. Tirdzniecības reģiona izveide
Valsts BValsts A
Kopējais virtuālais tirdz. punkts AB
Kopējā tirdzniecības zona AB
Virtuālais tirdz.
punkts A
Balansēšanas
zona A
Virtuālais tirdz.
Punkts B
Balansēšanas
zona B
Tirgus
apvienošana
Izejošā
Ienākošā
Ienākošā
Izejošā
Ienākošā
Izejošā
Izejošā
Gala lietot.
balansēšanas zona B
Gala lietot.
balansēšanas zona A
Ienākošā
Sākotnējā pozīcija
Tiek savienoti divi blakus esoši
dabasgāzes tirgi, kuriem ir vismaz
vēl viens ienākošais savienojums ar
citu tirgu.
Rezultāts
Divu blakus esošu dabasgāzes tirgu
virtuālie tirdzniecības punkti tiek
savienoti, bet netiek savienotas to
nacionālās un lietotāju
balansēšanas sistēmas.
Priekšrocības
Integrēts dabasgāzes vairumtirgus
(“spot” un “forward”). Ātrs
ieviešanas process, jo nav
nepieciešama pārrobežu gala
lietotāju balansēšanas noteikumu
salāgošana.
Trūkumi
Pilnībā neizmantoti sinerģijas
efekti. Potenciāla PSO iekšējo
kompensāciju sist. nodrošināšana.

15. Dabasgāzes tirgu apvienošana
Valsts BValsts A
Kopējais virtuālais tirdz. punkts AB
Kopējā balansēšanas zona AB
Virtuālais tirdz.
punkts A
Balansēšanas
zona A
Virtuālais tirdz.
Punkts B
Balansēšanas
zona B
Tirgus
apvienošana
Izejošā
Ienākošā
Ienākošā
Izejošā
Ienākošā
Izejošā
Izejošā
Sākotnējā pozīcija
Tiek savienoti divi blakus esoši
dabasgāzes tirgi, kuriem ir vismaz
vēl viens ienākošais savienojums ar
citu tirgu.
Rezultāts
Divu blakus esošu dabasgāzes tirgu
balansēšanas zonas un virtuālie
tirdzniecības punkti tiek pilnībā
savienoti.
Ienākošā
Priekšrocības
Integrēts dabasgāzes vairumtirgus
(“spot” un “forward”) un integrēta
balansēšanas zona iekļaujot visus
gala lietotājus
Trūkumi
Uzskaites, piekļuves un
balansēšanas noteikumiem jābūt
pilnībā sinhronizētiem. Jāveido
cieša regulatoru sadarbība.
Jāsalāgo normatīvā bāze pārrobežu
PSO norēķini abās valstīs.

16. Secinājumi
Atverot dabasgāzes tirgu, jāņem vērā attiecīgā tirgus īpatnības
un jāveido atbilstošs regulējums un uzraudzības mehānismi.
Patiesa konkurence iespējama vien tad, ja ir pietiekami daudz
alternatīvu piegāžu avotu un nevienam tirgus dalībniekam nav
iespējams izmantot tirgu varu un diktēt cenas.
Regulējumam jābūt tādam, kas nerada nevajadzīgas barjeras
konkurencei.
Piekļuvei pārvades sistēmai un krātuvei ir jābūt vienlīdzīgai un
nediskriminējošai, ja nepieciešams, pielietojot tirgus
instrumentus jaudu sadalei.

17. PALDIES!
Rolands Irklis
SPRK Padomes loceklis
Konference «Enerģētika 2015. Efektivitāte. Attīstība. Ilgtspēja»
Rīgā, 2015.gada 23.aprīlī