2. «…-Mežs jāaudzina, - viņš teica, - jā, jā, jāaudzina. Mežs prasa mīlestību tāpat kā bērns. Koku pavisam
viegli nozāģēt. It īpaši mūsu tehnikas gadsimtā. Nodziedas «Družba», nobrākšķ lūstošie zari, nozib cirvis,
un koka vairs nav. Paliek vienīgi balojošs celms. Tās dabas pazinējam var pastāstīt, cik gadu riņķu šī priede
paspējusi noaust un cik pūļu tā savos simt – varbūt vairāk un varbūt mazāk – gados prasījusi no mežkopja.
Cilvēks, kas teica šos vārdus, stāv meža sardzē Kurzemes pusē. Viņš ir viens no 700 cilvēku lielā kolektīva,
kas stāda priedes Rendas smiltājos, kopj jaunaudzes Abavas krastos, gāž kokus Vārmes mežos. Viņi visi –
vienas darba ģimenes locekļi. Tās nosaukums ir Kuldīgas mežrūpniecības saimniecība.»
(Avots: Stirāns, J. «Vīri runā ar mežu», 1974)
3. • No 1945. gada līdz 1981. gada 1. maijam – Kuldīgas
mežrūpniecības saimniecība
• No 1981. gada 1. maijam līdz 1990. gada 11. decembrim –
Kuldīgas izmēģinājuma un parauga mežrūpniecības
saimniecība
• Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par Valsts
Kuldīgas mežrūpniecības saimniecību (1991 – 1997).
• Vēlāk SIA «Ozolkalni».
«1981. gadā Kuldīgas mežrūpniecības saimniecība
ieguva izmēģinājumu un parauga mežrūpniecības
saimniecības statusu, jo kļūst par centru, kur iegūst
augstas klases meža atjaunošanas materiālu
Kurzemes zonas mežrūpniecības saimniecībām. Reizē
te tiek veikts arī zinātniski pētnieciskais darbs. Tādēļ
uzņēmumā izveidots specializēts sēklkopības
iecirknis.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1987, 19. sept., 2. lpp.)
Nosaukumu maiņa
4. Kuldīgas MRS vadītāji
• 1945 – 1961 Žanis Ošs
«No 1945. gada Žanis Ošs vada Kuldīgas Mežrūpniecības saimniecības noorganizēšanu, kurā
viņš paliek par direktoru līdz mūža pēdējām dienām.»
(Avots: laikraksts «Padomju Kuldīga», Nr. 87, 1961, 25.jūl., 4. lpp.)
• 1961 – 1965 Herberts Freimanis
• 1965 – 1990 Ernests Turks
5. Reorganizācijas
«1957. gadā no rūpnieciskajiem mežu izstrādes iecirkņiem un no
meža audzētājām un kopējām mežniecībām izveidojās tagadējās
mežrūpniecības saimniecības ar savām strukturālajām apakšvienībām
– mežizstrādes iecirkņiem – mežniecībām.»
«Uzņēmums gadu gaitā izaudzis. 1972. gadā tam pievienoja daļu
reorganizētās Alsungas mežrūpniecības saimniecības.»
«1975. gadā kārtējā reorganizācijā Kuldīgas mežrūpniecības
saimniecība kļuva lielāka, jo tai pievienoja Skrundas un Rudbāžu
mežizstrādes iecirkņus – mežniecības.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1987, 19. sept., 2. lpp.)
Kuldīgas MRS
Attēlā no kreisās I. Rudzīte pa vidu I. Rudzītis
(foto no Rumbas bibliotēkas novadpētniecības krājuma), 1964. gads
9. Felšavs, M. pierakstu burtnīca ar paveiktajiem darbiem. (Attēli: M. Felšauas privātā kolekcija)
Attēlos parādīta darba burtnīca,
kurā tika veikti pieraksti par
paveiktajiem darbiem un
aprēķināta materiālu
sagatavošana.
10. Skuju milti
«Toreiz tas bija notikums. Piecdesmitajos gados par Kuldīgas
mežrūpniecības saimniecības kolektīva iniciatīvu daudz runāja
Bauskas un Ventspils, Rīgas un Cēsu mežkopji. Kā parasti tādās
reizēs, kad cērt jaunu ceļu, bija savi optimisti un neiztika arī bez
pesimistiem.» .»
«…kuldīdznieki strādāja, būvēja telpas, montēja iekārtas, izdarīja
pirmos mēģinājumus. Tad pienāca diena, kad viņu pūles tika
atalgotas un maisos sāka birt pirmie skuju milti.»
(Avots: Stirāns, J. «Vīri runā ar mežu», 1974)
Skuju miltu ražošana
(foto no Rumbas bibliotēkas novadpētniecības krājuma)
15. Talkā mežkopjiem
«Mežu kopējiem pēdējos gados arvien biežāk talkā nāk mehānismi. Daudzi strādnieki
jau sekmīgi jaunaudžu un kultūru kopšanai pielieto kociņu griezēju un zāles pļāvēju
«Secor». Bet pagājušā gadā meža kopējiem tika nodots vēl viens mehānisms –
miglotājs un putinātājs «Janmar».
Jaunais mehānisms ir ļoti universāls. Ar to var kopt mežu kultūras (ķīmiski iznīcināt
nezāles), apkarot koku slimības un kaitēkļus. Praktisks šis aparāts ir arī uguns
dzēšanai.
Pagājušā gadā Kuldīgas mežrūpniecības saimniecība saņēma pirmo divus
«Janmarus» un jau apkopa apmēram 70 hektārus meža kultūru. Efekts izrādījās
pietiekami labs, lai šo darbu turpinātu un vērstu plašumā.
Šogad jau plānots ar jauno mehānismu apkopt hektārus meža kultūru. Ar «Janmaru»
šopavasar strādāja Kuldīgas, Alsungas un Abavas mežniecībās.
Kuldīgas mežniecībā ar «Janmaru» šopavasar strādāja darba pirmrindnieks
komunists Mārtiņš Felšavs (attēlā). Viņš Valku iecirknī apkopa meža kultūras.»
J. Straume
H. Grosberga foto
Avots: «Padomju Dzimtene», Nr. 61, 1973, 23. maijs, 2. lpp.
21. Kuldīgas mežrūpniecības saimniecības meža apsardzības inženieris A.
Šneiders
(attēlā no kreisās puses)
foto no Rumbas bibliotēkas novadpētniecības krājuma
22. Avots: laikraksta «Padomju Dzimtene», Nr. 52, 1981, 30. apr., 3. lpp.
«…Mežrūpniecības saimniecības
ikdienā zāģēt un vest kokus nebūt nav
vienīgais un galvenais darbs. Lai būtu
ko zāģēt, koks vispirms jāizaudzē. Šis
pienākums – audzēt un kopt mežu – ir
cildens un skaists. Nākotnes priedes
un egles sāk dzīvi «Sīļos», kur
izraudzīta vieta mežrūpniecības
saimniecības stādu audzētavai.»
(Avots: Stirāns, J. «Vīri runā ar mežu»,1974)
24. Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 132, 1977, 5.nov., 3. lpp.
… «Ciemats mostas agrāk nekā dažus
kilometrus attālās Kuldīgas ielas. Pirms
septiņiem rītā pilsētas ielās redz retu gājēju,
aizlīkumo viena otra automašīna. Toties
Kuldīgas mežrūpniecības saimniecības ciematā
jaunās dienas uvertīrai ir plašs skanējums.
Pretī rīta saulei atvērti jauno daudzstāvu
dzīvojamo māju logi, arvien biežāk tiek
virinātas jaunā bērnudārza durvis. Jau pirms
oficiālā darba laika sāk rūkt spēcīgo
automašīnu dzinēji pie mehāniskajām
darbnīcām un transporta ceha. Šoferi bieži vien
jau pirms astoņiem meklē kravu Kuldīgas
mežos. Spēcīgi sit ciemata jaunās dienas
pulss.»
(Avots: Stirāns, J. «Vīri runā ar mežu»,1974)
25. Bērnudārza «Atvasīte» ēkas celtniecība ap 1960. gadiem
Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 132, 1981, 6.nov., 1. lpp.
Kuldīgas mežrūpniecības saimniecības
bērnudārzs «Atvasīte» pirmos audzēkņus
uzņēma 1975. gadā.
26. Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 23, 1976, 24.feb., 1. lpp.
«…Rīts. Mājas tinas pelēcīgā
krēslā. Uz mežrūpniecības
saimniecības bērnudārzu
«Atvasīte» nu jau vairākus
mēnešus daudz gājēju. Mazajiem
solis drošs, jo dārziņā pierasts,
tajā patīk.»
27. Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 110, 1985, 14. sept., 2. lpp.
Foto albumus, attēlus un citus
materiālus par Kuldīgas
mežrūpniecības saimniecības
bērnudārzu «Atvasīte» meklē
novadpētniecības datubāzē
Kuldīgas, Alsungas un Skrundas
novada bibliotēku kopkatalogā.
Fotoattēls no Rumbas bibliotēkas novadpētniecības krājuma
28. Attēli: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr.
86, 1987, 21. jūl., 2. lpp.
«…Tagad Mežvaldē jau
izaudzis diezgan liels
ciematiņš, kur arhitektūras
formu ziņā nav izteikts tik
raksturīgais standartisms.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 86,
1987, 21. jūl., 2. lpp.)
30. «…Pretim jaunajai mājai, pāri
ceļam redzams kārtējais
būvlaukums. Tur top jaunais
izmēģinājumu un parauga
mežrūpniecības saimniecības
kantoris. Tā ir celtne, par kuru
meža darbinieki gadiem
cīnījušies.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 132, 1988,
6. nov., 2. lpp.)
Kuldīgas IP MRS saimniecības kantora celtniecība ap 80. gadiem.
31. Riežupes dabas parka atklāšana
Kuldīgas MRS orķestris Riežupes dabas parka atklāšanā 1982. gadā
(orķestra diriģents E. Snipke)
Attēlā pa vidu Kuldīgas IP MRS direktora vietnieks Ilgvars Grīnbergs
32. Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 91, 1986, 2. aug., 3. lpp.
«Veco mežkopju paaudzes ieceru
izauklēts, tapis Riežupes dabas parks,
kurš priecē ar krāšņumu un meža
dabīgo ainavu katru apmeklētāju.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1987, 19. sept.,
2. lpp.)
Vairāk par Riežupes dabas parku meklē Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada bibliotēku kopkatalogā
33. Svētki un atpūta
Sveikšana 50 gadu jubilejā.
Attēlā no kreisās R. Prāmalte, nav zināms, I. Paegle, E. Turks, I. Grīnbergs (Foto no
S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
34. «…Kolektīva atpūtai un priekam 1975. gadā
durvis vēra mežrūpniecības saimniecības atpūtas
bāze «Meždzirnas», kur jaukus brīžus vadījuši
arī tuvi un tāli viesi. Iekārtota mednieku un
makšķernieku mītne «Ziediņi» .»
(Avots: «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1987, 19. sept., 2. lpp.)
Koku stādīšana «Meždzirnās» 1985. gadā
(foto no L. Dortānes privātās kolekcijas)
35. Spartakiāde
«…Lieli svētki ik gadus meža
darbiniekiem ir tradicionālā
spartakiāde ar vairāk nekā 1000
dalībniekiem no republikas visām
malām, kur gūstam iespēju mēroties
spēkiem vienpadsmit sporta veidos.
Mūsu uzņēmuma komanda šajās
spartakiādēs parasti nav no
sliktākajām.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1987, 19. sept., 2.
lpp.)
Spartakiāde Rīgā, 1981. gada maijā (foto no S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
36. Spartakiāde Rīgā, 1981. gada maijā
(foto no S. Grīnbergas privātās
kolekcijas)
Dalībnieka karte (No S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
37. Parādes formā pirms spartakiādes gājiena Bauskā.
1975, 2. aug. (Foto no L. Dortānes privātās kolekcijas)
39. Mežu darbinieku diena
«…Ik septembri, kad zeltaini raksti
ievijas bērzu zaļajās galotnēs un
rudenīgās saules staros piesarkst
kļavas, mežu darbinieki svin savas
profesijas svētkus.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112, 1981, 19. sept., 1.
lpp.)
Attēlā no kreisās – Ingrīda Paegle, Ilgvars Grīnbergs, Severīns Freimanis
(foto no S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
40. Mežu darbinieku diena tika
atzīmēta katru gadu
septembra trešajā svētdienā.
Darbinieki tika sveikti par
labiem rezultātiem darba
ražīgumā, piešķirtas
atzinības, goda raksti u.c.
Attēlā no kreisās I. Paegle, P. Pauļukovs, S. Freimanis, I. Grīnbergs
41. Mežu darbinieku diena, 1985. gada 16. septembrī
(fotogrāfijas no S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
42. «…Ik gadus arvien lielāks pulks
darbinieku vēlas atvaļinājumus
pavadīt ceļojot, iepazīstot
kaimiņu republikas, dodoties
ārzemju tūrisma braucienos.»
(Avots: laikraksts «Padomju Dzimtene», Nr. 112,
1987, 19. sept., 2. lpp.)
1987. gada ekskursija uz Ziemeļosetiju.
(Foto no S. Grīnbergas privātās kolekcijas)
45. Sveikšana pensijā 1982, 12.dec.
(Attēlā no kreisās pa vidu E. Lodziņa, S. Grīnberga, I. Grīnbergs. A.
Prāmalts)
Kuldīgas mežrūpniecības
saimniecības darbinieki tika
sveikti jubilejās.
Fotogrāfija: Grīnbergas, S privātā kolekcija
46. Sveikšana pensijā ap 1982. gadu. (Attēlā pa vidu V. Dreimane)
Fotogrāfija: S. Grīnbergas privātās kolekcijas
47. «Visaugstākās un visstiprākās priedes pirmās sveic jaunu dienu.
Slaidas tās darījušas stipru cilvēku rūpes un darbs, prasme
ieklausīties meža un katra koka stāstā. Mīlestība, kas dara
redzīgāku.
Ik rītus cirsmās ierodas vīri, kas pratuši atrast kopīgu valodu ar
mežu. Šai darba vīru sarunai ir uzticības zīmogs, ko nevar
nodzēst ne vētras, ne pavasara un rudens lietavas. Viņu rokas
spodrina Kuldīgas rajona zaļo rotu, viņu skatienam saredzami
nākotnes meži – vēl skaistāki, vēl bagātāki.»
J. Stirāns «Vīri runā ar mežu», 1974
48. Vairāk par Kuldīgas mežrūpniecības saimniecību meklē
Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada bibliotēku kopkatalogā
Rumbas pagasta bibliotēka, 2020
Paldies
virtuālās izstādes tapšanā:
Aivaram Felšauam,
Arnim Gailumam,
Arnoldam Gotfridsonam,
Drosmai Šplītai,
Inārai un Imantam Rudzīšiem,
Indrai Kuzmickai,
Ingrīdai Paeglei,
Laimai Stirānei,
Līvijai Dortānei,
Ritai Volkovičai,
Silvijai Grīnbergai,
Verai Agriņai u.c.