Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs
•Télécharger en tant que PPT, PDF•
0 j'aime•458 vues
2009. gada 14. maijs "Vecrīgas biedrība" un LVRA aicina sākt atklātu diskusiju. Edgars Zalāns, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrs; Jānis Birks, Rīgas domes priekšsēdētājs; Andrejs Požarnovs, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs; Dainis Īvāns, Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs; Ojārs Spārītis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors; Gvido Princis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors; Arta Goldberga, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina nod. vadītāja; Ainars Pencis, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks; Ģirts Rorbaks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktora vietnieks; Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece; Pasākuma moderators bija Pauls Timrots, Auto un satiksmes eksperts.
![Kur ir problēma? ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]]()
Recommandé
Recommandé
Contenu connexe
Similaire à Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs
Similaire à Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs (20)
Plus de Guntis Stirna
Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs
- 1. Par dzīvi Vecrīgā Guntis Stirna V e c r ī g a s b i e d r ī b a s v a l d e s p r i e k š s ē d ē t ā j s Konference “Satiksmes organizācija Vecrīgā” sadarbībā ar LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJU 14.05.2009
- 7. Kas veido dzīves kvalitāti? Iedzīvotāji Pilsētas viesi Piegādes servisa infrastruktūrai Iedzīvotājam dzīves kvalitātes sastāvdaļa ir iespēja pilnvērtīgi lietot savu īpašumu, t.sk. kaut, kur tuvumā novietot transporta līdzekļus. Viesim dzīves kvalitāti veido bagāts kultūras un izklaides pakalpojumu piedāvājums. Piekļūšanas iespēja nav mazsvarīga. Bet pārmērīga auto klātbūtne ir traucējoša Uzņēmumiem, kas apkalpo iedzīvotājus un pilsētas viesus – nepieciešama iespēja radīt piedāvājumu, netraucēti nodarboties ar savu uzņēmējdarbību.
- 8. Kas veido dzīves kvalitāti?
- 9. Kas veido dzīves kvalitāti? ?
- 10. Kas neveido dzīves kvalitāti?
- 11. Kas neveido dzīves kvalitāti?
- 12. Kas neveido dzīves kvalitāti?
- 14. Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
- 15. Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
- 16. VECRĪGAS BIEDRĪBAS 3 pamatnostādnes satiksmes ierobežošanai
- 17. I. Vecrīga nav maksas autostāvvieta
- 18. II. Vecrīga nav biroju centrs
- 19. III. Vecrīga ir atpūtas vieta pilsētas iedzīvotājiem un viesiem
- 24. Tirgosimies pa kabinetiem? 900 stāvvietas Vai atklāti diskutēsim?
Notes de l'éditeur
- Kāda tad galu galā ir problēma? Pārlieku liels automašīnu skaits? risinājums būtu to samazinājums Transports drebina ēkas? risinājums satiksmes samazināšana Augsti ierēdņi nevar piebraukt pie savām darba vietām, traucē nepiederošas automašīnas? risinājums satiksmes samazināšana Iedzīvotāju un tūristu neapmierinātība ar autobraucējiem. Vai kāds to ir padziļināti mēģinājis noskaidrot? Vai mūsu rīcībā ir kāds pētījums par to ko vēlas Vecrīgas iedzīvotājs un viesis? Ja mēs to nezinām kā varam apgalvot ka tas notiek viņu interesēs? Bet varbūt stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām?
- Pēc informācijas no SIA Netcard mājas lapas par konkursa piedāvājumu karšu sistēmai 2006 gadā. Stroda kunga sniegtā informācija Rīgas Domes informatīvajā sanāksmē š.g. 4. februārī
- Iedzīvotāju skaits Vecrīgā ir apmēram 2000. Iedzīvotāju blīvums ir izteikti mazāks nekā pieguļošajā Rīgas centra teritorijā. Par to var pārliecināties brīvdienās, pēc nelielā stāvošo automašīnu skaita. Galvenie satiksmes ģenerētāji ir Vecrīgā strādājošie – ierēdņi un kalpotāji birojos un administratīvajās ēkās. Kad aptuveni esam noskaidrojuši kāda ir izejas situācija, būtu lietderīgi noskaidrot ko vēlamies sasniegt? Kādas būtu versijas? Automašīnu skaita samazinājums Satiksmes ietekmes uz ēkām samazināšana Tūristu pievilināšana, atbalsts Vecrīgas tūrismam Iedzīvotāju labsajūta Īpašuma vērtības pieaugums Pilsēta šo mērķi jau ir deklarējusi. Un mēs tam pilnīgi piekrītam
- Lūk arī cēls un visiem pieņemams mērķis
- 1 Un 5. punkts no Olborgas saistībām
- Mums pavisam ir četras galvenās interešu grupas vai funkcijas. Parunāsim vispirms par pirmajām trim. Kas veido to dzīves kvalitāti Vecrīgā?
- Kā saka komentāri lieki.
- Kādas ir šis grupas intereses? Transporta kontekstā - ērti piebraukt pie darba vietas un aizbraukt no tās. Vai Vecrīga tam ir piemērota? Kā šīs grupas klātbūtne ietekmē Vecrīgu? Patiešām nekā personīga, es runāju par abstraktu funkciju. Mēģināšu būt cik iespējams objektīvs.
- Stundu gara pastaiga ar fotoaparātu. Lai paliek aiz kadra sarunas ar cilvēkiem. Labs ieskats par to ko vēlas cilvēki ielās. Škiet par krīzi ir aizmirsuši Viņiem ir aktuālākas lietas. Bet viena bilde pasaka vairāk par 1000 vārdiem
- Te nu ir tas kā esam progresējuši Eiropas virzienā kopš tā laika pirms 20 gadiem, kad A. Teikmanis bija pilsētas mērs un es – galvenais mākslinieks Vai tā mēs izprotam stratēģisko lomu pilsētas plānošanai un dizainam? Nu labi saprotam, steiga, standartu prasības ...un vispār vecā sistēma bija labāka. Iedzīvotājiem ar nebija nekādu pretenziju. Restorāni un viesnīcas klusēja. Visi bija pieraduši un “pielāgojušies”. Jūs saprotiet ko es ar to domāju. Mēs diezgan daudz laika esam pavadījuši karstās diskusijās par tematu kontrole pie iebraukšanas vai regulējums ar ceļa zīmēm. Un nonācām pie viena pārsteidzoša secinājuma.
- Ir jāmeklē citā virzienā. Un mums ir tā labā iespēja, ka jebkuru problēmu pirms mums jau veiksmīgi ir risinājuši kādi citi. Ja ne Igauņi tad vismaz Itāļi, kā šajā gadījumā
- Ir skaidrs kas ir problēma. Ir skaidrs kas ir mērķis. Ir skaidrs ka vietas visiem nepietiek. Ir skaidrs kādi varētu būt principi vai kritēriji lai atrisinātu interešu konfliktus. Ir viena neskaidra lieta. Kā tas notiks. Mēs redzam cik daudz problēmu rodas ja sasteidzam lēmumus. Vai mums ir zāles pret šo slimību. Jā – profilakse. Patiesībā metodiski pareiza pieeja lēmumu pieņemšanā. Un arī šoreiz mes lietojām špikeri, lai nevajadzētu izdomāt divriteni.
- Kā mēs šos ieteikumus pārnestu uz Vecrīgu?
- Dzirdu argumentus – tas būs dārgi, krīze. Piekrītu. Nevajag tērēt uz teatrālu dekorēšanu. Varam arī ietaupīt uz tiltu sadārdzinājumiem. Pietiks un vēl pāri paliks. Tātad mūsu retoriskais jautājums šīsdienas diskusijas uzsākšanai ....