"Kam ir izdevīgas bibliotēkas?"- 3td publisko bibliotēku ietekmes datu īss kopsavilkums (13 10 2011)

1. KAM IR IZDEVĪGAS BIBLIOTĒKAS?
3td publisko bibliotēku ietekmes datu īss
kopsavilkums
Rīga, 2011.gada 13.oktobris
Brīvpieejas datori un bezmaksas internets publiskajās bibliotēkās veicina e-iekļaušanos
Nr. Rādītājs 2007 2009 2011
1 Interneta lietotāju skaits valstī, % 61% 68% 74%
2 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits, % 12% 28% 30%
no iedzīvotāju skaita
3 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits, % 20% 41% 41%
no interneta lietotāju skaita
4 Bibliotēka ir vienīgā vieta, kur personai ir iespējams 18% 21% 20%
izmantot internetu, % no visiem bezmaksas publiskās
pieejas interneta lietotājiem publiskajās bibliotēkās
5 Bibliotēka ir vienīgā vieta, kur personai ir iespējams 30%
izmantot internetu, % no aktīvajiem bezmaksas
publiskās pieejas interneta lietotājiem publiskajās
bibliotēkās
6 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits 7% 11%
(%), kuri bibliotēkas internetu izmanto katru vai gandrīz
katru dienu
7 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kas izmanto 11% 9%
bibliotēkas internetu, % no bibliotēkas interneta
lietotājiem
8 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kas izmanto 13% 17%
bibliotēkas internetu, % no pirmspensijas un pensijas
vecuma cilvēkiem
Secinājumi, kas izriet no augstāk minētajiem datiem
Nr. 1 Interneta lietotāju skaits valstī palielinās – līdz ar to pieaug arī bibliotēkas loma digitālās
plaisas mazināšanā un e-iekļaušanas jomā
Nr.2 Kopš projekta publisko bibliotēku projekta „Trešais tēva dēls” uzsākšanas gandrīz 3 reizes
pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu
publiskajās bibliotēkās
Nr.3 Kopš projekta uzsākšanas 2 reizes pieaudzis interneta lietotāju skaits, kuri izmanto
bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās
Nr.4 Katram piektajam bibliotēkas bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājam publiskā
bibliotēka ir vienīgā vieta, kur iespējams piekļūt/izmantot internetu (t.i. nav alternatīvas
pieejas vietas).
Nr.5 Analizējot aktīvo bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju kopu (t.i. cilvēki, kas pēdējā
gada laikā izmantojuši bezmaksas publiskās pieejas internetu bibliotēkā), tad bez alternatīvas
piekļuves ir 30% no lietotājiem.
1

2. Nr.6 Lai arī bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits kopš 2009.gada nav īpaši
mainījies, tomēr būtiski pieaugusi izmantošanas intensitāte – lietotāju skaits, kuri bibliotēkas
internetu izmanto katru vai gandrīz katru dienu ir pieaudzis par 4% (kopumā valstī kopš
2009.gada interneta lietotāju skaits, kuri izmanto internetu katru vai gandrīz katru dienu ir
palielinājies par 10%, attiecīgi 2009.gadā 42% un 2011.gadā 52%).
Nr.7/8 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku skaits, kuri izmanto bibliotēkas internetu īpaši nav
mainījies, ja skatās no kopējā bibliotēkas interneta lietotāju skaita, bet ir palielinājies %
īpatsvars no kopējā pirmspensijas/pensijas vecuma cilvēku skaita – var teikt, ka šo lietotāju
skaits palielinājies un bibliotēkas palīdzējušas šiem cilvēkiem iekļauties informācijas
sabiedrībā.
Bibliotēkas interneta lietotāju demogrāfija
Bibliotēkas interneta lietotāju demogrāfija mainījusies tieši sociāliem riskiem pakļautajās grupās, t.i.,
palielinājies to lietotāju skaits, kuriem ir zemi ienākumi, zems izglītības līmenis, lauku iedzīvotāju skaits
un pirmspensijas / pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.
 Lielākā daļa (73%) publiskās pieejas datoru lietotāju izmanto internetu bibliotēkā tāpēc, ka tas ir
bezmaksas pakalpojums.
 15% publiskās pieejas datoru lietotāju ir svarīga darbinieku palīdzība interneta izmantošanas
laikā.
 9% no tiem iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā nav izmantojuši bibliotēkas bezmaksas
internetu, ir ieinteresēti to darīt tuvākajā laikā (nākamā pusgada laikā).
 No tiem, kas ir ieinteresēti izmantot bibliotēku bezmaksas internetu, 24% ir pirmspensijas un
pensijas vecuma cilvēki (viena no e-iekļaušanas mērķa grupām), savukārt 17% ir iedzīvotāji ar
zemiem ienākumiem, bet 19% - lauku iedzīvotāji.
Bibliotēku un bibliotekāru vērtība
90% no aktīvajiem publiskās pieejas datoru lietotājiem atzinīgi novērtē bibliotekāra palīdzību datoru /
interneta izmantošanas laikā (48% to vērtē kā ļoti labu; 42% kā labu). Līdzīgi tiek novērtētas
bibliotekāru zināšanas un kvalifikācija, lai palīdzētu lietotājiem darbā ar datoru / internetu: 48% aktīvo
publiskās pieejas datoru lietotāju saka, ka tās ir drīzāk labas, bet 42%, ka ļoti labas.
62% Latvijas iedzīvotāju saka, ka bibliotēka ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs.
 Tas ir svarīgāk vecākā gadu gājuma cilvēkiem nekā jauniešiem – 65% no pensijas un
pirmspensijas vecuma cilvēkiem to atzīst, kamēr mazāk jauniešu (t.i. 60%) piekrīt šim
apgalvojumam.
 Tas svarīgāk arī laukos, nekā lielajās pilsētās.
 Tam vairāk piekrīt aktīvie bibliotēkas lietotāji, nekā nelietotāji (lai gan arī nelietotāju skaits, kas
piekrīt šim apgalvojuma, ir diezgan augsts – 47% no visiem nelietotājiem piekrīt šim
apgalvojumam).
 Šim apgalvojuma piekrīt 80% no tiem, kuriem dators / internets pieejams tikai bibliotēkā.
 64% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka bibliotēkas ir kļuvušas radošākas un piedāvā jaunus
inovatīvus pakalpojumus (tam piekrīt 80% bibliotēkas publiskās pieejas datoru lietotāju; 82%
aktīvo bibliotēkas lietotāju; kamēr tikai pusi mazāk, t.i., 43% bibliotēkas nelietotāju).
 88% bibliotēku datoru lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka bibliotēkas ir vienīgais bezmaksas
kultūras un informācijas centrs.
2

3. Ieguvumi – kā bibliotēkas interneta izmantošana palīdz iedzīvotājiem (2010/2011)
% no % no aktīvajiem % no tiem, kuriem
iedzīvotājiem bibliotēkas internets
interneta pieejams tikai
lietotājiem bibliotēkā
Ietaupīt vai nopelnīt naudu 13% 34% 28%
Izdevīgi iepirkties 8% 21% 9%
Atrast darbu 7% 17% 14%
Uzlabot savu darbu (labāk strādāt) 8% 22% 11%
Iesaistīties sabiedriskajās dzīvē 10% 25% 22%
Palīdzēt bērniem mācībās 16% 35% 22%
Iegūt informāciju brīvā laika nodarbēm, 20% 52% 37%
izklaidei
Iegūt informāciju par veselības 14% 37% 33%
jautājumiem
Iegūt materiālus studijām, mācībām 16% 41% 24%
Iemācīties svešvalodu 10% 24% 16%
Iegūt informāciju par to, kas notiek vietējā 14% 38% 31%
pašvaldībā
Secinājumi
Nr.1 Trešajai daļai aktīvo bibliotēkas interneta lietotāju un to cilvēku, kam internets pieejams tikai
mājās, tā izmantošana palīdzēja ietaupīt un/vai nopelnīt naudu.
Nr.2 Katram piektajam bibliotēkas datora lietotājam tā izmantošana palīdzēja izdevīgi iepirkties.
Nr.3 Katram piektajam bibliotēkas datora izmantošana uzlaboja sniegumu darbā.
Nr.4. Pusei bibliotēkas interneta lietotāju tas palīdzēja uzlabot brīvā laika pavadīšanu.
Nr.5 Gandrīz divām piektdaļām (37%) bibliotēkas interneta izmantošana palīdzēja atrast ar
veselību saistītu informāciju. Šeit jāatzīmē, ka veselības jautājumi bijis tas temats, par ko
iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir visvairāk meklējuši informāciju – to darījuši 54% iedzīvotāju.
Aiz veselības seko atpūta/ izklaide/ kultūra, tad iepirkšanās. Darbs un karjera ir 4. vietā
iedzīvotāju informacionālo vajadzību jomā.
Nr.6 Gandrīz 40% iedzīvotāju bibliotēkas interneta izmantošana palīdzēja iegūt informāciju par to,
kas notiek pašvaldībā.
Bezmaksas publiskās pieejas datoru ietekme uz to lietotājiem būtiski mainījās laikā no 2007. līdz 2009.
gadam, kad publiskajās bibliotēkās tika piegādāti jaunie datori un uzlabots interneta ātrums un
ierīkots WiFi. Pēc tam, laika posmā no 2009. līdz 2011. Gadam, ietekme saglabājusies - nav būtisku
izmaiņu. Neliels uzlabojums vērojams attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar veselību – pieeja ar
veselību saistītai informācijai palielinājusies par 5%. Nedaudz palielinājusies arī pieeja ar
lauksaimniecību saistītai informācijai – par 4%.
3

4. Publisko bibliotēku datoru lietotāju personīgie ieguvumi
Vai jūsu dzīvē ir uzlabojušies sekojošie aspekti, Apstiprinoši atbildējuši
kopš jūs lietojat brīvpieejas datoru publiskajā bibliotēkā?
2007 2009 2011
Piekļuve informācijai par to, kas notiek vietējā pašvaldībā 51% 71% 79%
Piekļuve darba tirgum 46% 72% 77%
Piekļuve valsts e-pakalpojumiem 57% 63% 68%
Piekļuve izglītības un mācību resursiem 59% 69% 70%
Piekļuve ar veselību saistītiem jautājumiem 42% 58% 66%
Sociālā komunikācija 58% 76% 84%
Piekļuve informācijai 64% 80% 86%
Iespējas ietaupīt laiku un naudu 52% 68% 76%
Biznesa iespējas 29% 50% 48%
4