SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  44
Jānis Timšāns
Osteoartrīts ir locītavu saslimšana, ko raksturo:


Fokāla locītavas hialīnā skrimšļa deģenerācija



Jaunu kaulaudu veidošanās



Locītavas kontūras remodelācija


Visizplatītākā locītavu saslimšana



Galvenais sāpju un nespējas (disability)
cēlonis gados vecāku cilvēku populācijā



1/3 pieaugušo ir radioloģiskas osteoartrīta
pazīmes, pēc 65 gadu vecuma 80-90%



25-30% osteoartrīts ir simptomātisks


Ceļa locītava ir biežākā simptomātiska
osteoartrīta skartā locītava



Simptomātisks ceļa locītavas osteoartrīts ir 4-6%
pieaugušo, pēc 60 gadu vecuma 12-16%



Sievietēm biežāk nekā vīriešiem, biežāk
osteoartrīts ir simptomātisks
ENDOGĒNIE







Vecums
Sieviešu dzimums
Iedzimtība
Etniskā izcelsme
(biežāk eiropiešiem)
Pēcmenopauzes
izmaiņas

EKSOGĒNIE







Trauma
Atkārtota lielas
fiziskas slodzes
ietekme
Liekais svars
Ceļa locītavas
operācijas
Dzīvesveida faktori
(alkohols, smēķēšana)
PRIMĀRS (IDIOPĀTISKS)
 Nav skaidrs izraisošais
faktors

SEKUNDĀRS
 Skaidrs izraisošais faktors
(piemēram, trauma)



Visbiežāk tiek
 Visbiežāk tiek
diagnosticēts 55-60 gadu
diagnosticēts 45-50 gadu
vecumā
vecumā



Biežāk simetrisks



Bieži asimetrisks



Lielāka nozīme
ģenētiskajiem faktoriem



Mazāka nozīme
ģenētiskajiem faktoriem


Trauma



Iedzimta locītavas deformācija



Iegūta locītavas deformācija



Ceļa locītavas operācija anamnēzē



Aseptiska osteonekroze


Metaboliskas saslimšanas:

▪ Rahīts

▪ Hemohromatoze
▪ Hondrokalcinoze

▪ Ohronoze


Endokrīnas saslimšanas:
▪ Akromegālija

▪ Hiperparatireoze
▪ Hiperurikēmija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts
Locītavas skrimslim ir 2 galvenās funkcijas:
1.

Nodrošināt locītavas kustību gandrīz bez
berzes (normā berzes koeficients µ= 0,0025)

2.

Darboties kā amortizatoram, pārnest svaru
no locītavas virsmas uz apkārtējiem audiem
Locītavas skrimsli veido:
 Hondrocīti (~1%)


Ekstracelulārā matrice (99%):


Proteoglikāni (15%) –

agrekāns, biglikāns, dekorīns, fibromodulīns
– nodrošina elasticitāti


Kolagēns, pārsvarā II tipa (15%) – nodrošina
mehānisko izturību



Ūdens – 70%
Locītavas skrimšļa
elementi veido unikālu
trīsdimensiju
struktūru, kam
raksturīga liela
mehāniskā izturība


Sākotnēji palielinās
proteoglikānu, kolagēna, nekolagenozo
proteīnu, hialuronāta sintēze



Palielinās hondrocītu proliferācija



Vēlāk zūd katabolisko un anabolisko procesu
līdzsvars



Samazinās sintēzes procesu aktivitāte


Samazinās hondrocītu skaits



Samazinās sintezētās ekstracelulārās
matrices kvalitāte



Piaug matrici noārdošu enzīmu sintēze



Samazinās enzīmu inhibitoru koncentrācija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Sinovīts ir bieža osteoartrītu pavadoša patoloģija
(agrīna OA gadījumā >50%, vēlīna OA gadījumā
93%)



Sinovija biopsijā pacientiem ar osteoartrītu atrod:


Sinovija sabiezēšanu



Hipervaskularitāti



Iekaisuma šūnu infiltrāciju



Fibrīna depozītus uz sinovija virsmas


Iekaisušais sinovijs producē IL-1, IL-6, TNF-α, kam ir
loma turpmākajā skrimšļa deģenerācijas procesā



Pacientiem, kam osteoartrītu ceļa locītavā pavada
sinovīts, ir:


3,36 reizes lielāks straujas skrimšļa
deģenerācijas risks



2,63 reizes pieaug nepieciešamība pēc locītavas
endoprotezēšanas tuvāko 3 gadu laikā
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Mononukleārās šūnas un hondrocīti sintezē IL-1
un TNF



IL-1 un TNF stimulē hondrocītus sintezēt matrices
metaloproteināzes (MMP) un proteāzes:
 Agrekanāzes
 Kolagenāzes
 Serīna proteāzes
 Cisteīna proteāzes
 Aspartilproteāzes


IL-1 un TNF inducē skrimsli noārdošus
enzīmus, kas pirms tam bijuši latenti:
 Kolagenāzi
 Stromelizīnu
 Želatināzi
 Agrekanāzi
 Audu plazminogēna aktivatoru (TPA)



Skrimsli noārdošo enzīmu ekspresijas
indukcijā, kā arī hondrocītu apoptozē loma ir arī
hipoksijas inducētajam faktoram 2α (Hif2α)
Iegūti riska faktori:

Ģenētiski faktori:
•Bioķīmiski proteoglikāna
un kolagēna defekti, kaulu
veidošanās traucējumi
•Iedzimtas locītavas
deformācijas

Strukturāls
skrimšļa bojājums

MMP
izdale, kolagēna un
proteoglikānu
degradācija

Sinovija
iekaisums

•Vecums
•Aptaukošanās
•Metaboliski traucējumi
•Iegūtas locītavas
deformācijas
•Trauma

Muskuļu vājums
Hondrocītu
funkcijas izmaiņas
Citokīnu izdale

Kaulu
remodelācija
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Subhondrālā kaula skleroze bieži ir
novērojama jau agrīna osteoartrīta gadījumā



Izmainās subhondrālā kaula un skrimšļa
mijiedarbība, palielinās subhondrālā kaula
vaskularitāte



Pieaug mehāniskā slodze uz kaulu, veidojas
osteonekroze, cistas


Osteofīti sastāv no jaunveidota fibrozā skrimšļa
un kaula



Visbiežāk veidojas skrimšļa un periosta saskares
vietā



Veidojas kā kompensācijas mehānisms, lai
nodrošinātu bojātās locītavas stabilitāti



OA progresējot, osteofīti rada sāpes un kustību
ierobežojumu
Rtg osteofīti izskatās
kā locītavas kontūras
turpinājums
Etioloģiskie faktori, slodze
Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Reparācijas mehānismi (nesekmīgi)

Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija
Pavadošs sinovīts

Citokīnu izdale
Skrimšļa deģenerācija
Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti
Deformācija, kustību ierobežojums

Progresējošs osteoartrīts


Osteoartrīts ceļa locītavā var skart:



Laterālo tibiofemorālo rajonu – valgus
deformācija




Mediālo tibiofemorālo rajonu – varus
deformācija (biežākais variants)

Patellofemorālo rajonu

Raksturīgs ekstenzijas un fleksijas
ierobežojums locītavā


Locītavas skrimšļa virsma kļūst nelīdzena



Parādās virspusējas plaisas



Artikulējošās virsmas apvidū notiek
hondrocītu proliferācija un apoptoze



Izmainās proteoglikānu izvietojums skrimslī


Osteoartrītam progresējot, plaisas skrimslī
kļūst dziļākas



Dažās vietās skrimslis noārdās
pavisam, atsedzot kaulu



Notiek kaula berze, kā rezultātā kaula
kortikālais slānis sabiezē, kauls kļūst
metaboliski aktīvāks
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze
Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze

Contenu connexe

Tendances

Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanasGūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
traumortoppulcins
 
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijasPleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
traumortoppulcins
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
traumortoppulcins
 
Multiplā skleroze
Multiplā sklerozeMultiplā skleroze
Multiplā skleroze
liene123
 

Tendances (20)

Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzums
 
Prelom glave butne kosti
Prelom glave butne kostiPrelom glave butne kosti
Prelom glave butne kosti
 
Akūtas sāpes mugurā
Akūtas sāpes mugurāAkūtas sāpes mugurā
Akūtas sāpes mugurā
 
Skeleta ekstenzija
Skeleta ekstenzijaSkeleta ekstenzija
Skeleta ekstenzija
 
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
 
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanasGūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
 
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijasPleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
 
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9klBalsta un kustību orgānu sistēma_9kl
Balsta un kustību orgānu sistēma_9kl
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 
Sāpes ceļa locītavā un sports
Sāpes ceļa locītavā un sportsSāpes ceļa locītavā un sports
Sāpes ceļa locītavā un sports
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
 
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindromsApakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
Cilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcijaCilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcija
 
Multiplā skleroze
Multiplā sklerozeMultiplā skleroze
Multiplā skleroze
 
Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.
 
Osteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane SvikleOsteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane Svikle
 
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāBērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
 
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
 
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
 

En vedette (8)

Reimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgam
Reimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgamReimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgam
Reimatoīdais artrīts, tā ārstēšanas iespējas rokas ķirurgam
 
Slide shou
Slide shouSlide shou
Slide shou
 
Ra
RaRa
Ra
 
Pks trauma un arstesana
Pks trauma un arstesanaPks trauma un arstesana
Pks trauma un arstesana
 
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrītsReimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts
 
Ieskats lielo locītavu endoprotezēšanā
Ieskats lielo locītavu endoprotezēšanāIeskats lielo locītavu endoprotezēšanā
Ieskats lielo locītavu endoprotezēšanā
 
Sāpes ceļa locītavā
Sāpes ceļa locītavāSāpes ceļa locītavā
Sāpes ceļa locītavā
 
Adatas un šuvju materiāls ķirurģijā
Adatas un šuvju materiāls ķirurģijāAdatas un šuvju materiāls ķirurģijā
Adatas un šuvju materiāls ķirurģijā
 

Plus de TunO pulciņš

Plus de TunO pulciņš (20)

T&O SZP ievadsēde
T&O SZP ievadsēdeT&O SZP ievadsēde
T&O SZP ievadsēde
 
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijasGūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas
 
Gūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijasGūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijas
Gūžas locītavas endoprotezēšanas aseptiskās komplikācijas
 
Osteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipiOsteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipi
 
Ārējās fiksācijas aparāti
Ārējās fiksācijas aparātiĀrējās fiksācijas aparāti
Ārējās fiksācijas aparāti
 
Gūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšanaGūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšana
 
Rotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumiRotatoru manžetes bojajumi
Rotatoru manžetes bojajumi
 
Hronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrīts
Hronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrītsHronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrīts
Hronisks atdures sindroms, art.acromioclavicularis osteoartrīts
 
Tenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonisTenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonis
 
Hronisks fascialas telpas sindroms
Hronisks fascialas telpas sindromsHronisks fascialas telpas sindroms
Hronisks fascialas telpas sindroms
 
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodesAsiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
 
Minimally invasive total hip replacement
Minimally invasive total hip replacementMinimally invasive total hip replacement
Minimally invasive total hip replacement
 
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacement
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacementCemented versus uncemented fixation in total hip replacement
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacement
 
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograft
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograftAnterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograft
Anterior cruciate ligament reconstruction- allograft versus autograft
 
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fracturesPresacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures
Presacral venous plexus bleeding in patients with pelvic fractures
 
Damage control-surgery
Damage control-surgeryDamage control-surgery
Damage control-surgery
 
Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma
Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma
Precice intramedullāra ekstremitāšu pagarināšanas sistēma
 
Gūžas artroskopija
Gūžas artroskopijaGūžas artroskopija
Gūžas artroskopija
 
Kaulu un skrimšļu aizvietojošie materiāli
Kaulu un skrimšļu aizvietojošie materiāliKaulu un skrimšļu aizvietojošie materiāli
Kaulu un skrimšļu aizvietojošie materiāli
 
3 d printeru izmantošana traumatoloģijā un ortopēdijā
3 d printeru izmantošana traumatoloģijā un ortopēdijā3 d printeru izmantošana traumatoloģijā un ortopēdijā
3 d printeru izmantošana traumatoloģijā un ortopēdijā
 

Ceļa locītavas osteoartrīts - epidemioloģija, etioloģija un patoģenēze

  • 2. Osteoartrīts ir locītavu saslimšana, ko raksturo:  Fokāla locītavas hialīnā skrimšļa deģenerācija  Jaunu kaulaudu veidošanās  Locītavas kontūras remodelācija
  • 3.  Visizplatītākā locītavu saslimšana  Galvenais sāpju un nespējas (disability) cēlonis gados vecāku cilvēku populācijā  1/3 pieaugušo ir radioloģiskas osteoartrīta pazīmes, pēc 65 gadu vecuma 80-90%  25-30% osteoartrīts ir simptomātisks
  • 4.
  • 5.
  • 6.
  • 7.
  • 8.  Ceļa locītava ir biežākā simptomātiska osteoartrīta skartā locītava  Simptomātisks ceļa locītavas osteoartrīts ir 4-6% pieaugušo, pēc 60 gadu vecuma 12-16%  Sievietēm biežāk nekā vīriešiem, biežāk osteoartrīts ir simptomātisks
  • 9. ENDOGĒNIE      Vecums Sieviešu dzimums Iedzimtība Etniskā izcelsme (biežāk eiropiešiem) Pēcmenopauzes izmaiņas EKSOGĒNIE      Trauma Atkārtota lielas fiziskas slodzes ietekme Liekais svars Ceļa locītavas operācijas Dzīvesveida faktori (alkohols, smēķēšana)
  • 10.
  • 11. PRIMĀRS (IDIOPĀTISKS)  Nav skaidrs izraisošais faktors SEKUNDĀRS  Skaidrs izraisošais faktors (piemēram, trauma)  Visbiežāk tiek  Visbiežāk tiek diagnosticēts 55-60 gadu diagnosticēts 45-50 gadu vecumā vecumā  Biežāk simetrisks  Bieži asimetrisks  Lielāka nozīme ģenētiskajiem faktoriem  Mazāka nozīme ģenētiskajiem faktoriem
  • 12.  Trauma  Iedzimta locītavas deformācija  Iegūta locītavas deformācija  Ceļa locītavas operācija anamnēzē  Aseptiska osteonekroze
  • 13.  Metaboliskas saslimšanas: ▪ Rahīts ▪ Hemohromatoze ▪ Hondrokalcinoze ▪ Ohronoze
  • 14.  Endokrīnas saslimšanas: ▪ Akromegālija ▪ Hiperparatireoze ▪ Hiperurikēmija
  • 15. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 16. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 17. Locītavas skrimslim ir 2 galvenās funkcijas: 1. Nodrošināt locītavas kustību gandrīz bez berzes (normā berzes koeficients µ= 0,0025) 2. Darboties kā amortizatoram, pārnest svaru no locītavas virsmas uz apkārtējiem audiem
  • 18.
  • 19. Locītavas skrimsli veido:  Hondrocīti (~1%)  Ekstracelulārā matrice (99%):  Proteoglikāni (15%) – agrekāns, biglikāns, dekorīns, fibromodulīns – nodrošina elasticitāti  Kolagēns, pārsvarā II tipa (15%) – nodrošina mehānisko izturību  Ūdens – 70%
  • 20. Locītavas skrimšļa elementi veido unikālu trīsdimensiju struktūru, kam raksturīga liela mehāniskā izturība
  • 21.  Sākotnēji palielinās proteoglikānu, kolagēna, nekolagenozo proteīnu, hialuronāta sintēze  Palielinās hondrocītu proliferācija  Vēlāk zūd katabolisko un anabolisko procesu līdzsvars  Samazinās sintēzes procesu aktivitāte
  • 22.  Samazinās hondrocītu skaits  Samazinās sintezētās ekstracelulārās matrices kvalitāte  Piaug matrici noārdošu enzīmu sintēze  Samazinās enzīmu inhibitoru koncentrācija
  • 23. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 24.  Sinovīts ir bieža osteoartrītu pavadoša patoloģija (agrīna OA gadījumā >50%, vēlīna OA gadījumā 93%)  Sinovija biopsijā pacientiem ar osteoartrītu atrod:  Sinovija sabiezēšanu  Hipervaskularitāti  Iekaisuma šūnu infiltrāciju  Fibrīna depozītus uz sinovija virsmas
  • 25.  Iekaisušais sinovijs producē IL-1, IL-6, TNF-α, kam ir loma turpmākajā skrimšļa deģenerācijas procesā  Pacientiem, kam osteoartrītu ceļa locītavā pavada sinovīts, ir:  3,36 reizes lielāks straujas skrimšļa deģenerācijas risks  2,63 reizes pieaug nepieciešamība pēc locītavas endoprotezēšanas tuvāko 3 gadu laikā
  • 26. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 27.  Mononukleārās šūnas un hondrocīti sintezē IL-1 un TNF  IL-1 un TNF stimulē hondrocītus sintezēt matrices metaloproteināzes (MMP) un proteāzes:  Agrekanāzes  Kolagenāzes  Serīna proteāzes  Cisteīna proteāzes  Aspartilproteāzes
  • 28.  IL-1 un TNF inducē skrimsli noārdošus enzīmus, kas pirms tam bijuši latenti:  Kolagenāzi  Stromelizīnu  Želatināzi  Agrekanāzi  Audu plazminogēna aktivatoru (TPA)  Skrimsli noārdošo enzīmu ekspresijas indukcijā, kā arī hondrocītu apoptozē loma ir arī hipoksijas inducētajam faktoram 2α (Hif2α)
  • 29.
  • 30.
  • 31. Iegūti riska faktori: Ģenētiski faktori: •Bioķīmiski proteoglikāna un kolagēna defekti, kaulu veidošanās traucējumi •Iedzimtas locītavas deformācijas Strukturāls skrimšļa bojājums MMP izdale, kolagēna un proteoglikānu degradācija Sinovija iekaisums •Vecums •Aptaukošanās •Metaboliski traucējumi •Iegūtas locītavas deformācijas •Trauma Muskuļu vājums Hondrocītu funkcijas izmaiņas Citokīnu izdale Kaulu remodelācija
  • 32. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 33.  Subhondrālā kaula skleroze bieži ir novērojama jau agrīna osteoartrīta gadījumā  Izmainās subhondrālā kaula un skrimšļa mijiedarbība, palielinās subhondrālā kaula vaskularitāte  Pieaug mehāniskā slodze uz kaulu, veidojas osteonekroze, cistas
  • 34.  Osteofīti sastāv no jaunveidota fibrozā skrimšļa un kaula  Visbiežāk veidojas skrimšļa un periosta saskares vietā  Veidojas kā kompensācijas mehānisms, lai nodrošinātu bojātās locītavas stabilitāti  OA progresējot, osteofīti rada sāpes un kustību ierobežojumu
  • 35. Rtg osteofīti izskatās kā locītavas kontūras turpinājums
  • 36. Etioloģiskie faktori, slodze Atgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Reparācijas mehānismi (nesekmīgi) Neatgriezeniska skrimšļa matrices degradācija Pavadošs sinovīts Citokīnu izdale Skrimšļa deģenerācija Subhondrālā kaula skleroze, cistas , osteofīti Deformācija, kustību ierobežojums Progresējošs osteoartrīts
  • 37.  Osteoartrīts ceļa locītavā var skart:   Laterālo tibiofemorālo rajonu – valgus deformācija   Mediālo tibiofemorālo rajonu – varus deformācija (biežākais variants) Patellofemorālo rajonu Raksturīgs ekstenzijas un fleksijas ierobežojums locītavā
  • 38.
  • 39.
  • 40.  Locītavas skrimšļa virsma kļūst nelīdzena  Parādās virspusējas plaisas  Artikulējošās virsmas apvidū notiek hondrocītu proliferācija un apoptoze  Izmainās proteoglikānu izvietojums skrimslī
  • 41.  Osteoartrītam progresējot, plaisas skrimslī kļūst dziļākas  Dažās vietās skrimslis noārdās pavisam, atsedzot kaulu  Notiek kaula berze, kā rezultātā kaula kortikālais slānis sabiezē, kauls kļūst metaboliski aktīvāks