Kokapstrādes nozare VDI vērtējumā
•
0 j'aime•349 vues
19. aprīlī Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa- Rūtenberga uzstājās Kokapstrādes arodbiedrības rīkotajā semināra, informējot par kokapstrādes un mežizstrādes nozaru aktualitātēm darba aizsardzības jomā.
Recommandé
Recommandé
Contenu connexe
Plus de State Labour Inspectorate
Plus de State Labour Inspectorate (20)
Kokapstrādes nozare VDI vērtējumā
- 1. Kokapstrādes nozare VDI vērtējumā VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga Sarmite.Rutina-Rutenberga@vdi.gov.lv 2017. gada 19. aprīlis, Rīga
- 2. Izmeklēto nelaimes gadījumu darbā skaita dinamika 2 1545 1291 219 35 1740 1389 230 31 1766 1511 214 41 1736 1539 171 26 1840 1625 180 35 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2000 2012 2013 2014 2015 2016* kopā nesmagi smagi letāli *Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 3. Nozaru «TOP 5», kur 2016. gadā* visbiežāk notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā 3 554 519 31 4 283 235 36 12 129 113 14 2 123 80 38 5 74 58 9 7 0 100 200 300 400 500 600 Apstrādes rūpniecība Transports un uzglabāšana Valsts pārvalde un aizsardzība Būvniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība kopā nesmagi smagi letāli *Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 4. Darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu uz 100 000 strādājošajiem skaita dinamika Baltijas valstīs (2011. – 2016.) 4 4.05 5.1 5.3 5.1 3.5 4.44 4.51 3.92 5.24 3.32 4.5 3.1 2.2 3.2 2.6 2.5 2.05 1.94 1.8 1.62 0 1 2 3 4 5 6 2011 2012 2013 2014 2015 2016* Lietuva Latvija Igaunija vidēji Eiropas Savienībā *Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
- 5. “Dabīgās nāves” darbā *Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati 5 30 37 42 48 31 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 2012 2013 2014 2015 2016* "Dabīgās nāves"
- 6. Nelaimes gadījumu darbā skaita dinamika kokapstrādes un mežizstrades nozarēs * Par 2016.gadu norādīti operatīvie dati
- 7. Smagos un letālos nelaimes gadījumos cietušā vidējais portrets kokapstrādes un mežizstrādes nozarē 2016.gadā 7
- 9. Pirmreizējo arodslimnieku skaita dinamika kokapstrādes un mežistrādes nozarēs 9
- 10. Normatīvo aktu pārkāpumu skaits 2016.gadā 10135 4619 880 18 0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 Darba aizsardzībā Darba tiesībās Valsts darba inspekcijas likums Citi Skaits 10
- 11. Pārkāpumu skaits kokapstrādes un mežizstrādes nozarēs 2016.gadā 11
- 12. Kokapstrādes, mežizstrādes nozares uzņēmumu preventīvo pārbaužu rezultāti 12
- 13. Biežāk konstatēto normatīvo aktu pārkāpumi rīkojumos kokapstrādē 2016.gada kampaņā 13
- 14. Biežāk konstatēto normatīvo aktu pārkāpumi lēmumos kokapstrādē 2016.gadā kampaņā 14
- 15. Brīdinājums par apturēšanu-Rokas šķērszāģis, kura rotējošajai daļai -ripzāģim - nav aizsarga (1) PIRMS... PĒC... 15
- 16. Brīdinājums par apturēšanu-Rokas šķērszāģis, kura rotējošajai daļai -ripzāģim - nav aizsarga (2) PIRMS... PĒC... 16
- 17. Brīdinājums par apturēšanu-Zāģa griešanas ripai nav uzlikts aizsargmehānisms 17
- 20. Brīdinājumi par apturēšanu - iekārtas kustīgās detaļas nav aprīkotas ar aizsargu pirms pēc 20
- 21. Brīdinājumi par apturēšanu - iekārtas kustīgās detaļas nav aprīkotas ar aizsargu (2) pirms pēc 21
- 22. Brīdinājumi par apturēšanu - iekārtas kustīgās detaļas nav aprīkotas ar aizsargu (3) pirms pēc 22
- 23. Letālā nelaimes gadījuma piemērs kokapstrādē darbā ar aprīkojumu Cietusī nakts maiņā tika norīkota veikt darba pienākumus – taras dēlīšu pakošanu pie automatizētās taras dēlīšu ražošanas līnijas darbgalda. Pēc pusnakts tika nolemts veikt zāģripu nomaiņu, tādējādi tika apturēti darbagaldi, tai skaitā, pie kura strādāja cietusī. Pēc neilga brīža cits darbinieks, tehniskā pārtraukuma laikā ejot gar šķērstransportieri, pamanīja, ka cietusī ievilkta iekārtas ķēdes mehānismā. Nelaimes gadījumam tiešu aculiecinieku nav. Cietusī gāja bojā, jo tika nožņaugta ar džempera apkaklīti, kas nostiepās ķēdes mehānisma darbības rezultātā. Nelaimes gadījuma cēloņi – nepietiekams drošības aprīkojums pie iekārtas kustīgās daļas, drošības zīmju neizvietošana. Stāžs – 3 gadi. 23
- 24. Secinājumi – jautājumi, kas kokapstrādē un mežistrādē ir īpaši būtiski • Instruktāžas un apmācības – ne tikai paraksta esamība žurnālā vai instruktāžas veikšana, bet arī darba aizsardzības prasību izpildes regulāra un sistemātiska kontrole no darba devēja puses; • Obligātās veselības pārbaudes – nozares raksturīgas ar dažādiem veselībai kaitīgiem faktoriem (smagumu pārvietošana, piespiedu pozas, monotonas kustības, putekļi, troksnis, ķīmiskie faktori u.c.), kas izraisa arodslimības. Veselības pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt veselības problēmas un palīdzēt darbiniekam; • Darbs ar aprīkojumu – gan apmācība, gan dokumentācija, gan tehniskās apkopes, bet visupirms – iekārtu fiziskais stāvoklis darba vietās (aizsargnožogojums, avārijas pogas u.c.)
- 25. Paldies par uzmanību! VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga Sarmite.Rutina-Rutenberga@vdi.gov.lv
Notes de l'éditeur
- Saskaņā ar VDI rīcībā esošo informāciju līdz 2017. gada 31. martam 2016. gadā kopā reģistrēti 185 smagi un 43 letāli nelaimes gadījumi darbā. Šobrīd ir izmeklēti 180 reģistrētie smagie nelaimes gadījumi un 35 letāli nelaimes gadījums (8 letālie vēl atrodas izmeklēšanā) Pieņemot, ka no 43 reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem 4 nelaimes gadījumi vēl var būt nesaistītie ar darba vides faktoru iedarbību, tad 2016. gadā saistītie ar darba vides faktoru iedarbību kopā varētu būt 39 letāli NG (pieaudzis no 26 uz 39).
- Apstrādes rūpniecība nemainīgi arī 2016. gadā kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā ir 1. vietā. Šī nozare aptver ļoti daudz apakšnozares. Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozares, ir redzams, ka pirmajā vietā kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā ir kokasptrādes nozare. No 554 apstrādes rūpniecības nozarē notikušajiem nelaimes gadījumiem 212 nelaimes gadījumi ir notikuši tieši kokapstrādes nozarē (tas ir 38 %). Nākamā lielākā grupa ir pārtikas produktu ražošana un dzērienu ražošana. No 545 nelaimes gadījumiem 97 ir notikuši šajās divās apstrādes rūpniecības apakšnozarē (tas ir 17,5 %) Ja 2015. gadā transporta un uzglabāšanas nozare ierindojās 3. vietā, tad 2016. gadā tā ir 2. vietā. 2016. gadā minētajā nozarē kopējais nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis par 22,6 % (no 230 NG uz 283 NG). Būtiski ir pieaudzis smago nelaimes gadījumu skaits (no 26 uz 36 jeb pieaudzis par 38,5 %). Arī letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis (no 8 uz 12 jeb par 50 %) Saskaņā ar šobrīd VDI rīcībā esošo informāciju 2015. gadā letālo skaita ziņā 1. vietā ir transporta un uzglabāšanas nozare (32,4%). Šis fakts ir ļoti satraucošs, jo pēdējos trīs gados minētā nozare bojā gājušo skaita ziņā konsekventi ieņem 1.vietu. 2014.gadā transporta un uzglabāšanas nozarē notikuši 10, 2015 – 8, savukārt 2016 – 11 letāli nelaimes gadījumi. Salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā bojā gājušo skaits ir palielinājies par 37,5%. Visvairāk šajā nozarē notikuši nelaimes gadījumi, kas saistīti ar nodarbinātā pēkšņu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā rezultātā iestājusies nāve – No 11 nelaimes gadījumiem tādi ir 7 (jeb 63,6%). Tā kā ārvalstīs notikušos nelaimes gadījumus izmeklē darba devējs un MK noteikumi Nr. 950 neparedz minētos gadījumus nosūtīt izvērtēšanai arodārstu komisijai, līdz ar to visus šos 7 gadījumus darba devējs ir atzinis par saistītiem ar darb vides riska faktoru ietekmi. 2 nelaimes gadījumi jeb 27,3% saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem un 1 nelaimes gadījums, kad cietušais gājis bojā, jo tika piespiests starp vilcēju un piekabi. No visiem 11 transporta un uzglabāšanas nozarē bojā gājušajiem 10 ir bijuši transportlīdzekļu vadītāji (kravas automobiļa vadītāji, autobusa vadītājs, ekskavatora vadītājs). Tikai viens bojā gājušais ir bijis remontstrādnieks. Vidējais vecums – nepilni 50 gadi (49,6 gadi) Vidējais darba stāžs – 3,8 gadi Pēdējos gados ir iezīmējos diezgan negatīva tendence, kas saistīta ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu. No 10 letālajiem transporta uz uzglabāšanas nozarē notikušajiem NG tikai pusei (50%) ir bijusi veikta obligātā veselības pārbaude. 50% nodarbināto OVP nav bijusi veikta. 2. Otrajā vietā bojā gājušo skaita ziņā ierindojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare. Salīdzinot ar 2015. gadu, tad 2016. gadā šī tendence nav mainījusies. Abos gados bojā gājušo skaits ir vienāds. Atšķirība ir tikai tajā, ka 2015. gadā bojā gājušo visvairāk bija mežsaimniecības nozarē, savukārt 2016. gadā tā ir bijusi tieši lauksaimniecība, proti, pietiek notikt vienam nelaimes gadījumam, kad vienlaicīgi bojā aizgāja 4 (Jaunbērze), līdz ar to bojā gājušo skaits krasi pieaug. 3. Ja 2015. gadā bija vērojama tendence, ka bojā gājušo skaits būvniecības nozarē būtiski samazinājās, tad diemžēl 2016. gadā bojā gājušo skaits ir atgriezies 2014. gada līmenī. Te gan jāpiebilst, ka tikai 3 nelaimes gadījumi ir saistīti ar būvniecības darbu veikšanu. Savukārt, atlikušie 2 ir ceļu satiksmes negadījumi. Analizējot visus letālos nelaimes gadījumus kopā ir jāsecina, ka situācija ar OVP veikšanu uzņēmumu darbiniekiem nav iepriecinoša, jo vairāk kā 50% (tas ir 56,25%) OVP nav veikta. Ir veikta 43,75%).
- Statistika par bojā gājušajiem uz 100 000 2016. gadā mainīsies, jo daļa letālo nelaimes gadījumu vēl atrodas izmeklēšanā. Saskaņā ar Eurostat informāciju vidējie rādītāji Eiropas Savienības valstīs par 2013. gadu un 2014. gadu ir uzskatāmi par operatīvajiem datiem.
- 2016. gadā dabīgajā nāvē bojā gājušā vidējais vecums bija 54,6 gadi (2015 – 55 gadi) Profesijas: 2016. gadā 1. vietu dala divas profesiju grupas. Nemainīgi kā 2014. un 2015. gadā arī 2016. gadā ir transportlīdzekļu vadītāji 5 NG (jeb 18,5 % no visiem 31 dabīgajā nāvē bojā gājušajiem). Savukārt otra profesiju grupa ir vienkāršo darbu strādātāji (strādnieki, apkopēji, krāvēji, ēkas un teritorijas uzraugi) – 5 NG (18,5%). Trešajā vietā ierindojas kvalificēto darbu strādnieki (būvnieks, remontstrādnieks, virpotājs, meistars) – 4 NG (jeb 14,8% no visiem 31 dabīgajā nāvē bojā gājušajiem) Nozares, kurās visbiežāk gājuši bojā dabīgajā nāvē: 2015. gads (Nozares) 2016. gads Transporta un uzglabāšana (26%) Apstrādes rūpniecība (25,9%) – 7 NG Apstrādes rūpniecība (18%) Transports un uzglabāšana (18,5%) – 5 NG Būvniecība (13%) Būvniecība (14,8%) – 4 NG Lauksaimniecība un mežsaimniecība (9%) Veselība un sociālā aprūpe (7,4%) – 2 NG un Mežsaimniecība (7,4%) – 2NG 2016. gadā vecākajam dabīgajā nāvē bojā gājušam bija 71 gads, jaunākajam – 27 gadi 2016. gadā OVP veiktas 77,8 % nodarbināto, nav veikta – 22,2% (2015. gadā vairāk kā vienai trešdaļai nodarbināto – 35,6% OVP nebija veikta)
- Salīdzinot ar 2015. gadu 2016. gadā pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits ir pieaudzis par 18,2%. Apstrādes rūpniecībā visbiežāk arodslimnieki konstatēti pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apakšnozarēs. No 332 pirmreizējiem arodslimniekiem apstrādes rūpniecībā 28% (jeb 93) konstatēti tieši pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apakšnozarēs. Nākamā lielākā apakšnozare ir kokapstrāde, kur konstatēti 19,6% (jeb 65). Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē galvenokārt pirmreizēji arodslimnieki konstatēti sekojošās profesijās: dažādu iekārtu operatori (gaļas apstrādes iekārtu, piena produktu ražošanas un pudeļu uzpildes operatori) – 17%, zivju apstrādātāja profesija – 14 %, Konditors – 9%, iesaiņotājs (galvenokārt roku darbs) – 8%, transportlīdzekļu vadītāji – 6%. Visizplatītākā slimība minētajās nozarēs ir bijusi karpālā kanāla slimība (slimība, kuru izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē) – 58,4%, kā arī dažādas muguras slimības (radikulīts, spondiloze u.c. slimības). Minētās slimības galvenokārt izraisa pārmērīga fiziskā slodze, kā arī nepareizas un vienveidīgas kustības. 2. Transporta uz uzglabāšanas nozarē visbiežāk konstatēti tieši sauszemes transporta apakšnozarē. No 234 pirmreizējiem arodslimniekiem 75,6% (jeb 177) konstatēti sauszemes transporta apakšnozarē. Profesijas (sauszemes transporta nozarē), kurās 2016. gadā visbiežāk konstatēti pirmreizēji arodslimnieki ir transportlīdzekļu vadītāji (no 177 pirmreizējiem arodslimniekiem sauszemes transporta nozarē – 63,4% ir transportlīdzekļu vadītāji). Otra lielākā profesiju grupa ir montieri – 52%. Abu profesiju nodarbinātajiem visbiežāk arodslimības ir izraisījuši fizikālie faktori, piemēram, troksnis, vibrācija. Viena no visbiežāk konstatētajām slimībām ir slimība, kas saistīta ar vibrācijas ietekmi, karpālā kanāla sindroms, tāpat nenoliedzami var minēt muguras vai mugurkaula slimības, kuras lielā mērā izraisījuši ir biomehāniskie faktori. Kā piemēram, piespiedu darba pozas, smagumu pārvietošana, fiziskās pārslodzes utt. 3. Savukārt mediķiem ļoti bieži tiek konstatētas gan nervu sistēmas slimības un skeleta – muskuļu – saistaudu slimības. Viena no izplatītākajām slimībām ir karpālā kanāla slimība (slimība, kuru izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē), kā arī muguras slimības (radikulīts, spondiloze u.c. slimības). Minētās slimības galvenokārt izraisa pārmērīga fiziskā slodze, kā arī nepareizas un vienveidīgas kustības. 4. Tirdzniecības nozares darbiniekiem visbiežāk konstatētas gan muguras slimības, gan jau iepriekš minētā karpālā kanāla slimība. 5. Būvniecības nozarē strādājošajiem visbiežāk tiek konstatētas muguras slimības. 6. Arī valsts pārvaldē strādājošajiem ne reti tiek konstatētas arodslimības. 2016. gadā ir konstatētas muguras slimības, kuras izraisa darbs piespiedu pozā, ilgstošas, vienveidīgas kustības (piemēram, darbs pie datora). Tāpat ir konstatēta slimība, kas saistīta ar balss saišu pārslodzi (piemēram, disfonija, hronisks laringīts). Jāpiemin, ka tiek konstatas arī psihoemocionālās pārslodzes rezultātā radītas slimības (Stress, atbildība), piemēram izdegšanas sindroms. Visbiežāk šīs slimības ir bijušas tiesnešiem un dažādu iestāžu struktūrvienību vadītājiem. Tomēr visbiežāk tika konstatēta karpālā kanāla slimība.
- SIA „Piebalgas” kokapstrādes iekārtai aizsargs pārveidots tā, ka to nevar aizvērt (labajā pusē), t.sk. bojāts
- SIA „ARBORA” kokapstrādes iekārtai bojāts vadības panelis
- Koka virpai (bez nosaukuma, ražota PSRS) kustīgās darba aprīkojuma daļas (ķēdes uz zobratiem un pievadsiksnas uz skriemeļiem) nav aprīkotas ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm
- Koka virpai (bez nosaukuma, ražota PSRS) kustīgās darba aprīkojuma daļas (ķēdes uz zobratiem un pievadsiksnas uz skriemeļiem) nav aprīkotas ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm
- SIA "C.V. MOBIL" Koka virpai “Hamech” DF-140 (ražota 1994.gadā, poļu) kustīgās darba aprīkojuma daļas nav aprīkotas ar aizsargiem