2014.gada rudenī Valsts darba inspekcija veica pārbaudes naktsmītņu un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos, Prezentācijā pieejami šo pārbaužu rezultāti, labās un sliktās prakses piemeŗi, kā arī nozarē raksturīgāko nelaimes gadījumu piemēri.
Pētījuma "DARBA STRĪDU EFEKTĪVĀKAS RISINĀŠANAS IESPĒJAS LATVIJĀ" rezultāti
VDI pārbaužu rezultāti naktsmītņu un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos, biežākie nelaimes gadījumi
1. VVaallssttss ddaarrbbaa iinnssppeekkcciijjaass ppāārrbbaauužžuu
rreezzuullttāāttii nnaakkttssmmīīttņņuu uunn ssaabbiieeddrriisskkāāss
ēēddiinnāāššaannaass nnoozzaarreess uuzzņņēēmmuummooss,,
bbiieežžāākkiiee nneellaaiimmeess ggaaddīījjuummii
Valsts darba inspekcijas
Darba aizsardzības nodaļas
vecākā eksperte
Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga
2. Prezentācijas saturs
• Tematiskā pārbaude nozares uzņēmumos
- īsumā par tematiskās pārbaudes ideju un norisi;
- rezultāti un galvenie secinājumi;
- inspektoru redzētais uzņēmumos – fotogrāfijās
• Nelaimes gadījumu statistika nozarē un
raksturīgākie nelaimes gadījumi
3. Tematiskā pārbaude
• Inspicēšanās un informatīvā kampaņa visā Eiropas Savienībā
2014.gadā;
• Mērķis – nepieļaut negadījumus un traumas, ko rada paslīdēšana
un paklupšana;
• Izvēlētas piecas nozares – pārtikas ražošana, metālapstrāde,
veselības aprūpe, HoReCa, mazumtirdzniecība,
vairumtirdzniecība;
• Tematiskās pārbaudes darba grupa – pārstāvji no Igaunijas,
Īrijas, Polijas, Dānijas, Apvienotās Karalistes un Eiropas Darba
drošības un veselības aizsardzības aģentūra. Darba grupu vadīja
Igaunija;
• Oficiālais nosaukums – «Kritienu tajā pašā līmenī prevencija un
drošu darba vietu uzturēšana» (angļu val. – «Prevention of falls
on the same level and safe workplace housekeeping»)
4. Tematiskā pārbaude (2)
Kampaņas logo –
Trijstūra forma – brīdinājuma zīme
Var notikt ar jebkuru un jebkurā vietā
Iekļauj kampaņas tematus
•Kampaņa mājaslapa - http://ti.ee/index.php?page=1793&
•Kalendārs 2015.gadam
•Plakāts – uzlīmes
•Spēle – «Aizņemtais darbinieks» (angļu val. – «Busy worker»)
•NAPO filmas - http://www.napofilm.net/en/napos-films/multimedia-film-episodes-listing-
view?filmid=napo-018-no-laughing-matter
•Igaunijas Darba inspekcijas filma - https://www.youtube.com/watch?
v=2Y0q7n4AGGc&list=UUzRa-CoVs4qDtikJ43PILdA&index=2
5. Tematiskā pārbaude Latvijā
• Uzņēmumu pārbaudes no 06.10.2014. līdz
07.11.2014.;
• Kopā pārbaudīti 106 uzņēmumi;
• 48,1% uzņēmumu (51) ar darbinieku skaitu no 1
līdz 9; 49,1% (52) ar darbinieku skaitu no 10 līdz
49; 2,8% (3) ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249
darbiniekiem;
• Tika pārbaudītas ne tikai uzņēmumu atbilstība
normatīvo aktu prasībām, bet arī tas, kādi
preventīvie pasākumi veikti paslīdēšanas un
paklupšanas novēršanai
15. Secinājumi
• Rezultāti tematiskajā pārbaudē būtiski neatšķiras
no tā, ko ikdienā novērojam;
• Būtiskākās problēmas – nav novērtēti riski un
izstrādāti preventīvie pasākumi, nav nodrošināts
atbilstošs grīdas segums un apavi;
• Situācija būtiski neatšķiras atkarībā no
uzņēmuma lieluma;
• Biežāk riski nav novērtēti un piemēroti apavi nav
nodrošināti uzņēmumos no 1 līdz 9 darbinieki,
bet atbilstošs grīdas segums – no 10 līdz 49
darbiniekiem.
21. Valstī kopā darbā notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika
(2010. gads līdz 2014. gada 30. novembrim)
* Par 2014. gada 11 mēnešiem grafikā norādīti operatīvie dati.
22. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu nozarē (2010. gads līdz 2014. gada 31. novembrim)
* Par 2014. gada 11 mēnešiem grafikā norādīti operatīvie dati.
25. Nelaimes gadījumu piemēri
• Paslīdēšana, paklupšana
Istabene, veicot uzkopšanas darbus, nejauši uzkāpa uz netīrās veļas
maisa, paslīdēja un nokrita. Cēlonis – nejaušība darbā.
Istabene, uzkopjot numuru, nejauši uzkāpa uz grīdas noliktā darba
aprīkojuma un paklupa pret to un, atsitoties pret klozetpodu,
traumēja kāju. Cēlonis – nepietiekama uzmanība un darba
aizsardzības pasākumu neievērošana.
Kasierei bija jāaiznes šķīvis ar pasūtīto ēdienu klientam. Tā kā ārā
putināja un klienti ar apaviem bija sanesuši sniegu, grīda bija
kļuvusi slidena. Nesot šķīvjus ar ēdienu, kasiere nedaudz
paslīdēja, paklupa, taču nenokrita. Kasierei kājās bija zābaki ar
nelielu papēdi. Pēc darba dienas kasiere vērsās pie ģimenes ārsta
ar veselības sūdzībām. Cēloņi - neapmierinoša darba telpas
uzturēšana; neapmierinoša darba uzdevumu deleģēšana, atbildības
sadalījums, nav izpildītas darba aizsardzības instrukcijas prasības
26. Nelaimes gadījumu piemēri (2)
• Iegriešana, sagriešanās
Pavāre strādāja viesnīcas dārzeņu cehā un ar rokas rīvi grieza
sīpolus. Griežot sīpolus, pavāre nepielietoja rīvei paredzētu
speciālu dārzeņu turētāju un uz rīves naža sagrieza sev labās rokas
pirkstu (zeltnesi). Cēlonis – nepareizi darba paņēmieni.
Pavāre brokastu telpas virtuvē gatavoja viesnīcas viesiem brokastis
un, ņemot no 10 litru metāla bundžas marinētus gurķus, savainoja
labās rokas divus pirkstus pret metāla bundžas vāka malām.
Cēlonis – nepietiekoša uzmanība.
Virtuves darbinieks virtuvē lielā steigā uz speciālā dēlīša ar nazi
grieza dārzeņus. Neuzmanīgas rīcības rezultātā cietušais, turot
nazi labajā rokā, iegrieza kreisās rokas rādītājpirkstā. Cēlonis -
neuzmanība un steiga darbā.
27. Nelaimes gadījumu piemēri (3)
• Applaucēšanās un saskarsme ar karstām virsmām
Picu cepējs, ņemot no krāsns ārā picu, lai pārbaudītu picas gatavību,
tā nokrita no picu lāpstas. Picu lāpsta sasvērās. Picu cepējs
automātiski centās picu noķert ar rokām, kā rezultātā tā uzkrita
darbiniekam uz rokas, radot apdegumus. Cēlonis – darba
aizsardzības instrukciju neievērošana.
Trauku mazgātāja, atnākot uz savu darba vietu trauku mazgātuvē un
pieejot pie galda, lai reģistrācijas žurnālā atzīmētu darba laika
sākumu, aizķēra ar kāju tējkannu, kas bija nolikta uz grīdas.
Tējkannā bija verdošs ūdens, kurš uzlija darbiniecei uz kājas.
Cēlonis – neveikla darbinieces kustība.
28. JAUTĀ: vdi@vdi.gov.lv
ZIŅO: nekvalitativs@vdi.gov.lv
nelegals@vdi.gov.lv
SEKO: Twitter: @darbainspekcija,
@darbaizsardziba
Facebook: Valsts darba inspekcija
SKATIES:
http://www.youtube.com/user/LMVDI#p/u
IEPAZĪSTIES:
http://www.slideshare.net/Valsts_darba_ins
pekcija
Sabiedrības informēšana