2. Kopējais papildus nepieciešamais finansējums
24 Izglītības un zinātnes ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām
(kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem)
2014.gads 2015.gads 2016.gads
93 752 730 142 153 406 202 640 883
0
50 000 000
100 000 000
150 000 000
200 000 000
250 000 000
2014.gads 2015.gads 2016.gads
Ls 93 752 730
Ls 142 153 406
Ls 202 640 883
3. 1. Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas,
atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas
sasaistes programma (Motivācijas programma)
Mērķis - izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās
darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti:
1) palielināt kopējo valsts budžeta finansējumu izglītības programmu īstenošanai, tādējādi radot
iespēju pedagogu darba samaksas palielināšanai atbilstoši pedagogu darba rezultātu kvalitātei, pedagogu
darba laika noteikšana un atalgojuma aprēķināšanas modelēšana un aprobācija;
2) palielināt valsts budžeta finansējumu pedagogu konkurētspējas paaugstināšanas atbalsta
pasākumiem, t.sk. motivējošas un atbalstošas darba vides izveidei, iekļaujot arī sociālo atbalstu.
Plānošanas dokumenti:
2013.gada 28.maija MK sēdē izskatīts „Informatīvais ziņojums "Vispārējās un profesionālās izglītības
pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes
programma"” (dok. reģ. nr. TA- 1140).
2012.gada 4.jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
un arodbiedrības ,,Latvijas izglītības vadītāju asociācija" parakstīts Memorands par atklātu un efektīvu
sadarbību pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas
programmas saskaņošanai.
Finansējums LATOS – PA VISIEM RESORIEM KOPĀ:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
233 133 913 240 324 969 9 993 066 240 384 355 45 830 502 240 432 887 99 763 086
4. Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas
līdzekļu sadales un pārdales caurskatāmību
un izlīdzinātu lielo diferenciāciju starp
zemāko un augstāko samaksu par likmi
novados un republikas pilsētās, ir jāveic
reformas
5. Kā pirmo soli reformām IZM piedāvā no 2013.gada 1.septembra, lai atbalstītu mazās skolas
(izņemot republikas pilsētas), attīstīt iekļaujošās izglītības principus un atbalstīt bērnu ar
īpašām izglītības vajadzībām integrāciju, mainīt koeficientu apmērus, tādējādi uzsākot esošās
sistēmas vienkāršošanu un nodrošinot finanšu pārdales caurskatāmību:
palielināt vispārējās pamatizglītības programmas izglītības pakāpes koeficientu 1. – 4.klasei no
0,75 uz 1 izglītības iestādēs (izņemot republikas pilsētās), kur izglītojamo skaits ir 100 vai mazāk
(diskutējams)
iezīmēt finansējumu 4. un 5.kvalitātes pakāpei
palielināt koeficientu, kas piemērots skolēnu (bērnu) skaitam, speciālās izglītības programmās
speciālās izglītības iestādēs (bez internātskolas), speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti
vispārējās izglītības iestādēs no 1,6 uz 2,5
apmaksāt papildus pienākumu 2 stundas bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā
nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības pedagogiem
mainīt (paaugstināt) skolēnu, pedagogu attiecību pilsētās no 10,2 uz 11, tas dod ietaupījumu
finansējumam pedagogu mērķdotācijai, bet samazina nepieciešamo likmju skaitu
samazināt Pedagoģiskās un sociālās korekcijas izglītības programmas koeficientu no 1,47 uz 1,2,
nodrošinot finansējumu atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami visiem skolēniem
pārskatīt „blīvuma” koeficientu, samazinot to no 1,3 uz 1,2tiem novadiem, kuros bērnu skaits uz
vienu kvadrātkilometru ir 0,5 un mazāk
samazināt Mācību priekšmetu padziļinātās apguves programmu koeficientu no 1,3 uz 1,2,
izņemot mūziku
6. 2. Kā nākamo soli reformām IZM piedāvā:
pakāpenisku pedagogu atalgojuma paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem,
vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas principu savietošanu,
tādējādi izlīdzinot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu gada darba slodzi
izglītības iestāžu un pedagoga darba laika noteikšanas atbilstoši Darba likumam (40 stundu
darba nedēļa) modeļa pilotēšanu un aprobēšanu
pedagogu profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšanu, t.i., atbalstu profesionālās
kompetences pilnveidei un izglītības iestāžu vadītāju (direktoru, vietnieku) novērtēšanas
pilotēšanu (novērtēšana iekļauta izglītības iestāžu akreditācijas procesā)
modernas mācību un darba vides nodrošināšanu, t.i., izglītības procesā nepieciešamo mācību
līdzekļu nodrošinājumu, ietverot arī digitālo mācību līdzekļu izveidi, mūzikas un mākslas apguves
instrumentu fonda atjaunošanu, kā arī izglītības iestādes bibliotēkas fonda nodrošināšanu
sekmīgai mācību procesa īstenošanai
IZM, turpinot reformas, piedāvā trešo soli - no 2014.gada 1.septembra palielināt zemāko
mēneša algas likmi no 280 Ls uz 310 Ls, vienkāršojot principa "nauda seko skolēnam"
ievērošanu, līdztekus palielinot skolēnu/pedagogu attiecību un samazinot koeficientus, lai
nodrošinātu līdzekļu pārdali tur, kur saņem vismazāk
Savukārt ceturto soli darbību turpināšanai paredz no 2015.gada 1.septembra 30 stundu darba
nedēļas ieviešanu pie samaksas 4 lati par stundu (480 Ls), vienkāršojot principa "nauda seko
skolēnam" ievērošanu. Skolēnu/pedagogu attiecību plānots mainīt pakāpeniski, ievērojot
demogrāfisko situāciju Latvijā, ekonomisko izaugsmi, t.sk. reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu,
blīvumu
7. Soļi, kuri paredzēti īstenot, nodrošina pāreju
uz citu pedagogu darba laika noteikšanu un
darba samaksas aprēķināšanu atbilstoši Darba
likumam, t.i., 40 stundu darba nedēļu.
Pedagogu darba laiks veidojas no trīs daļām:
kontaktstundas (tiešais darbs ar skolēniem),
pedagoģiskais un metodiskais darbs skolā un
laiks izglītības iestādes vadītāja rīcībā
8. 40 stundu nedēļa jeb 1 slodze=1 pedagogs
I.bloks kontaktstundas
II.bloks mācību procesa
nodrošināšana
Stundu plānošana
Īstermiņa ( stundas )un ilgtermiņa ( tematiskais) plānošana
Sekošana Jauninājumiem nozare
Metodiskais darbs-iepazīšanas ar mācību līdzekli
Pārbaudes darbi/k.d.
Mājas darbu labošana
Resursus atlase
Satura atlase
Skolēnu mācību sasniegumu datu analīze un lēmumu pieņemšana stundām
Praktisko un laboratorijas darbu , iekārtu pārbaude un sagatavošana
Izdales un mācību materiālu veidošana stundām
Tehnoloģiju izmantošanas plānošana
Mācību videi nepieciešamo materiālu veidošana
III.-
IV.bloks
III –IV bloks
III. Skolas darba
organizēšana/direktora
rīcībā
IV. Sadarbība ar
vecākiem un
„KOMŪNU”
Supervīzijas individuālās un skolotāju grupām
Prakšu vadīšana
Profesionālā pilnveide- tālākizglītība, pašvirzīta, dalība
konferencēs, Skolotāju radošie konkursi,
studentiem
Dalība projektos
Darbs ar talantīgajiem bērniem
Darbs ar skolēniem zemiem mācību sasniegumiem
Sadarbība ar atbalsta personālu- sociālais pedagogs,
psihologs u.c.
Aizvietošana – blakus īpaši apmaksātajiem
pienākumiem
Sadarbība ar kolēģiem - starppriekšmetu saiknes
nodrošināšanai, MK darbs un vadība, īpaši veidotu
grupu vadīšana, dalīšanās pieredzē ar kolēģiem,
skolēnu attīstības plānošana rezultātu analīze,
Dalība sēdes, sanāksmes, skolas padomē darbība
Olimpiādes, sporta spēles,
Piedalīšanās pilsētas, novada, valsts pasākumos,
Saziņa sociālos tīklos, e-komunikācija,
Vecāku sapulces
4.-5.kvalitātes pakāpes pienākumi skolotājiem
Skolas tēla veidošana un reklāma, jaunu
audzēkņu piesaistei- skola konkurētspējas
celšana
Pašpārvalde skolēnu
Drošība- pasākumos dežūrās
????Dažādi
Pulciņi, skolas tradīciju kopšana, muzeji,
bibliotēkas,
Mentordarbība - 4.kvalitātes pakāpes
skolotājiem
9. Izglītības un zinātnes ministrijai nepieciešamais papildus finansējums 4 soļu
īstenošanai
2013 2014 2015 2016
1.solis – no 2013.gada 1.septembra pārskatīt
koeficientu apmērus
0 3 570 253 3 248 639 3 359 843
2.solis – no 2014.gada 1.janvāra pakāpeniska
pedagogu atalgojuma paaugstināšana atbilstoši
darba kvalitātei un profesionālā un sociālā
atbalsta nodrošināšana, nepalielinot samaksu
par likmi
3.solis - no 2014.gada 1.septembra palielināt
zemāko mēneša algas likmi no 280 Ls uz 310 Ls,
vienkāršojot principa "nauda seko skolēnam"
ievērošanu, līdztekus palielinot
skolēnu/pedagogu attiecību un samazinot
koeficientus, lai nodrošinātu līdzekļu pārdali
tur, kur saņem vismazāk
0 4 576 552 9 153 104
79 797 999
4.solis - paredz no 2015.gada 1.septembra 30
stundu darba nedēļas ieviešanu pie samaksas 4
lati par stundu (480 Ls), vienkāršojot principa
"nauda seko skolēnam" ievērošanu
0 0 25 872 764
IZM kopā 1.prioritāte 0 8 146 805 38 274 507 83 157 842
12. 47,97%
33,56%
0,31%
0,04%
18,12%
2014.gads
62.resors
„Mērķdotācijas
pašvaldībām”
15. resors „Izglītības un
zinātnes ministrija”
18.resors „Labklājības
ministrija”
19.resors „Tieslietu
ministrija”
22.resors „Kultūras
ministrija”
66,05%
17,47%
0,15%
0,02%
16,31%
2015.gads
62.resors
„Mērķdotācijas
pašvaldībām”
15. resors „Izglītības un
zinātnes ministrija”
18.resors „Labklājības
ministrija”
19.resors „Tieslietu
ministrija”
22.resors „Kultūras
ministrija”
68,58%
14,77%
0,12%
0,01%
16,52%
2016.gads
62.resors „Mērķdotācijas
pašvaldībām”
15. resors „Izglītības un
zinātnes ministrija”
18.resors „Labklājības
ministrija”
19.resors „Tieslietu
ministrija”
22.resors „Kultūras
ministrija”
1.Prioritātes papildus finansējuma procentuālais sadalījums pa gadiem un resoriem
13. 2. Atbalsta palielināšana profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmu īstenošanai
Mērķis – pakāpeniska valsts budžeta finansējuma palielināšana, kas ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē
2009.gadā tika samazināts par 65,28%, akreditēto profesionālo ieviržu sporta izglītības iestāžu nodarbināto
pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām līdz 100% (2014.gadā -
līdz 85%, no 2015.gadā līdz 2020.gadā 100%), tādejādi:
1) palielinot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās (attiecīgi arī sportiskās, veselīgu un
aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs) iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu,
2) veicinot talantīgo jauno sportistu sagatavošanas sistēmu (atlasi, trenēšanu un dalību sporta
sacensībās).
Plānošanas dokumenti:
27.12.2011. MK noteikumi Nr.1036 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmas".
28.07.2009. MK noteikumi Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (šobrīd projekts, kurš izsludināts 2013.gada 28.marta
Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.12. 19.§, VSS – 308).
Latvijas Nacionālās sporta padomes 2013.gada 24.maija sēdes lēmums (prot.Nr.2 8.3.§).
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
3 862 123 3 862 123 2 338 144 3 862 123 4 576 990 3 862 123 5 051 182
14. 3. Zinātnes bāzes finansējums
Mērķis – zinātnes bāzes finansējuma palielināšana, lai sekmētu Latvijas zinātnes un pētniecības attīstību,
nodrošinātu politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, Latvijas starptautisko saistību
izpildi, kā arī nodrošinātu zinātnisko institūciju neatliekamo izdevumu segšanu, t.sk. ES fondu projektu
līdzfinansējumu un 10% uzturēšanas sadārdzinājuma segšanai, nepārtrauktas finanšu plūsmas
nodrošināšanai un PVN maksājumu veikšanai.
Plānošanas dokumenti:
2013.gada 19.marta MK sēdes protokola Nr.15 56.§ Informatīvais ziņojums "Par zinātnes bāzes
finansējuma palielināšanu pakāpeniska pieauguma nodrošināšanai“.
Zinātniskās darbības likuma 33.panta 2.punkts "Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu
par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no
iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu %
no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam.
EK paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgt spējīgai un integrējošai izaugsmei”.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
7 939 628 8 680 338 21 387 286 8 754 410 27 581 825 8 754 410 32 785 000
15. 4. Studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra
nodrošināšana kvalitatīva studiju procesa īstenošanai un akadēmiskā
personāla zemāko mēneša darba algas likmju paaugstināšana augstskolām
un koledžām
Mērķis - sasniegt studiju izmaksu koeficientu optimālās vērtības, kas raksturo studiju vietas izmaksu
apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām, visās izglītības
tematiskajās grupās, kā arī palielināt akadēmiskā personāla zemākās amatalgas likmes par 10%
(asistentam no 338 latiem uz 372 latiem, lektoram no 423 latiem uz 465 latiem, docentam no 529 latiem
uz 581 latu, asociētajam profesoram no 661 lata uz 726 latiem, profesoram no 826 latiem uz 908 latiem).
Plānošanas dokumenti:
Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa - ikgadējs finansējuma pieaugums studijām valsts dibinātās
augstskolās ne mazāks par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums
studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
MK 19.03.2013. sēdes protokollēmums (prot.15 57.§).
MK 12.12.2006 noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem" 1.pielikums, 2.pielikums.
MK 28.07.2009. noteikumi Nr.836 Pedagogu darba samaksas noteikumi". Sadarbības memorands par
akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu, ko plānots parakstīt starp IZM un LIZDA.
Finansējums (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
34 582 594 35 852 348 29 773 565 35 852 348 29 773 565 35 852 348 29 773 565
16. 5. Atbalsta pasākumi jauniešu sociālās iekļaušanas veicināšanai
Mērķis - uzlabot sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu dzīves kvalitāti, sekmēt viņu līdzdalību
sabiedriskajos procesos un nodrošināt iespējas iekļūt darba tirgū, pilnveidojot sociālās prasmes, kā arī
nostiprinot veselīgā un aktīvā dzīves veida paradumus:
– sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaistīšana ilgtermiņa kursos, papildus tiek
nodrošināti apmācību semināri sociāliem darbiniekiem un jaunatnes darbiniekiem;
– atbalsts nevalstisko organizāciju/ pašvaldību neformālās izglītības programmām jauniešu sociālo
prasmju attīstībai, veselīgā un aktīvā dzīves veida popularizēšanai;
– atbalsts projektiem vietējo jauniešu iniciatīvu īstenošanai.
Plānošanas dokumenti:
Jaunatnes likuma 12.pants.
Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018.gadam 6.2.1.punkts "Atbalsts jauniešu līdzdalībai“,
6.3.1.punkts "Jauniešu veselības situācijas uzlabošana" un 6.3.5.punkts "Jauniešu sociālās aizsardzības
nodrošināšana“.
Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020.gadam.
Valdības rīcības plāna 139.12.uzdevums - iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas lēmumu
pieņemšanā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
221 985 176 985 650 400 176 985 650 400 176985 650 400
17. 6. Latviešu valodas apguves un pilnveides sistēmas nodrošināšana
Mērķis - sekmīgi turpināt un attīstīt valsts valodas politikas īstenošanu visās formālās izglītības pakāpēs,
tajā skaitā profesionālajā izglītībā, kā arī neformālajā izglītībā pieaugušajiem. Šo iniciatīvu īstenošanā
uzsvars tiek likts uz sistēmisku un kompleksu pieeju gan mācību materiālu veidošanā, pedagogu un
vecāku izglītošanā, latviešu valodas kā valsts valodas popularizēšanā, sabiedrības izpratnes un līdzdalības
veicināšanā.
Lai nodrošinātu valodas apguves pieejamību, tiks izmantotas modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināts
mācību procesa kvalitātes izvērtējums, veicot pētījumos, vērtējot valodas kursu un pedagogu
profesionālās pilnveides procesa kvalitāti.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam” 343.paragrāfs.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
2018.gadam” (NIPSIPP) 9.punkts
Finansējums (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
703 447 643 447 501 170 643 447 530 470 675 914 626 470
18. 7. ESF stipendiju aizvietošana profesionālajā izglītībā
Mērķis - uzlabot sākotnējās profesionālās izglītības programmu pievilcību jauniešiem, piešķirot
mērķstipendijas, lai palielinātu jauniešu īpatsvaru, kuri iegūst profesionālo izglītību un kvalifikāciju un
izlīdzinātu izglītojamo proporciju vispārējās vidējās izglītības programmās un profesionālās izglītības
programmās pēc pamatizglītības pabeigšanas.
Plānošanas dokumenti:
2009.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu grozījumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.511 ,, Grozījumi
Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr. 740 ,, Noteikumi par stipendijām"), kas būtībā
samazināja stipendiju vidējo apmēru, to nosakot ne mazāku kā 10 lati.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam (Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra
rīkojums Nr.742).
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020.gadam. [283] Mērķis 2 balstoties uz starptautiskajām
tendencēm un darba tirgus prognozēm, veidot adaptēties spējīgu un konkurētspējīgu profesionālās
izglītības sistēmu.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 6 261 000 0 6 261 000 0 6 261 000
19. 8. Obligātā peldētapmācība vispārizglītojošo skolu 1.-4. klašu
audzēkņiem
Mērķis - palielināt izglītojamo iesaistīšanos veselīga un aktīva dzīvesveida veicinošās aktivitātēs, jo
nodarbības peldbaseinā nostiprina bērnu veselību un inmunitāti, kā arī veicina bērnu pareizu attīstību,
labvēlīgi ietekmē asinsrites sistēmu un elpošanu, veido labu stāju, stiprina kaulus un nervu sistēmu, uzlabo
miegu, apetīti un trenē izturību, kā arī veicināt bērnu drošību uz ūdeņiem papildus sporta stundām.
Plānošanas dokumenti:
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (šobrīd projekts, kurš izsludināts 2013.gada 28.marta
Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.12. 19.§, VSS – 308), konceptuāli atbalstītas Latvijas Nacionālās sporta
padomes 2013.gada 24.maija sēdē), kas paredz (VI sadaļas "Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un
pasākumu plāns" 6.punkts) izstrādāt un īstenot peldēt apmācības programmu vispārējās izglītības iestāžu
1.–4. klašu izglītojamiem.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 2 878 386 0 2 878 386 0 2 878 386
20. 9. Visaptveroša izglītības kvalitātes monitoringa un metodiskā
atbalsta sistēma (dabaszinātņu priekšmetu mācīšanas kvalitātes
uzlabošanai)
Mērķis - izstrādāt un publiski apspriest izglītības vērtēšanas kritērijus, t.sk. izglītības kvalitātes kritērijus
(indikatorus), atbilstoši 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām tendencēm. Izveidot visaptverošu
izglītības kvalitātes monitoringu, nodrošinot informācijas pieejamību par izglītības iestādi un tās darbības
rezultātiem, veicinot pamatotu izglītības iestādes izvēli, veidojot dažādu izglītības veidu un pakāpju
posmsecīgu sasaisti, kā arī akcentējot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām,
t.sk. mūžizglītības kontekstā.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (293., 295.uzdevums).
2012.gada 16.februāra MK rīkojums Nr.84 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”.
Eiropas parlamenta un padomes 2009.gada 18.jūnija ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas
pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (2009/C 155/01).
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 251 919 0 232 522 0 232 522
21. 10. Atbalsts pārejai uz pilnībā no valsts finansētām pilna laika
doktorantūras studijām
Mērķis - pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu
palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru.
Plānošanas dokumenti:
Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa (stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā) - (7) Ministru kabinets,
iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu
studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts
piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes
kopprodukta.
2012.gada 16.februāra MK rīkojuma Nr.84 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 9.1.punkts.
MK 12.12.2006. noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem" - esošie noteikumi atļauj noteikt, cik doktora studiju vietas finansēs no valsts budžeta un
aprēķināt attiecīgo finansējumu.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
7 144 800 7 144 800 5 428 800 7 144 800 5 428 800 7 144 800 5 428 800
22. 11. Latvijas dalības Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības
valsts statusā nodrošināšana
Mērķis - veicināt un attīstīt ar kosmosa jomu saistītu tehnoloģiju, pielietojumu, zinātnes un komercdarbību
attīstību, lai pēc 5 gadiem varētu pievienoties Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) konvencijai kā pilnvērtīga
EKA dalībvalsts, kā arī uzlabot valsts kosmosa industrijas kapacitāti, kas praktiski nozīmē dažādu zinātnisku
un rūpniecisko projektu veikšanu kosmosa jomā.
Plānošanas dokumenti:
MK 11.12.2012 sēdes protokollēmums (prot. Nr. 70, 14. §) „Likumprojekts „Par Eiropas Sadarbības valsts
līgumu starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Latvijas Republikas valdību”.
Informatīvais ziņojums par „Likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras
Eiropas sadarbības valsts līgumu” izpildi”, kas izskatīts 28.05.2013. MK sēdē.
2012.gada 16.februāra MK rīkojuma Nr.84 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 110.2 punkts.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 965 200 0 983 900 0 1 019 000
23. 12. Atašejs Lielbritānijā un Īrijā sadarbībai ar diasporu izglītības
jomā
Mērķis - Izglītības jautājumu risināšana gan Lielbritānijā gan Īrijā ir nozīmīgs uzdevums nacionālās
identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu realizēšanā. Mērķis ir latviskās
identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana Latvijas diasporā.
Plānošanas dokumenti:
2013.gada 5.marta MK informatīvais ziņojums par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-
2015.gadā; V daļa "Ārlietu ministrijas plānotā sadarbība ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadam"1.rīcības
virziens "Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana" 1.2.pasākums "Vēstniecības kā nozīmīga
diasporas sabiedriskās dzīves centri“ apakšpunkts 1.2.1. punkts "papildu diplomāta vietu izveidošana
sadarbībai ar diasporu" (īpaši izglītības jomā valstīs) ar lielu Latvijas diasporu, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā,
ASV.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 120 720 0 120 720 0 120 720
24. 13. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" apguve no 1.klases
Mērķis - nodrošināt priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās iemaņas
– valsts valodu, angļu valodu un vēl vismaz vienu valodu, daudzpusīgu kultūras pieredzi, IT kompetences,
saziņas un komunikācijas prasmes.
Veidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā un rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas
rakstos un runā. Pilnveidot zināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām. Izkopt
valodas un saskarsmes kultūru. Mācīt uztvert valodu kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu un
veidot personisku atbildību par savas valodas kultūru.
Plānošanas dokumenti:
2012.gada 16.februāra MK rīkojuma Nr.84 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 4.1.apakšpunkts.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
EK 2008.gada 18.septembra ziņojums "Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīgā apņemšanās".
2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 ,,Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem ".
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 255 084 0 1 020 336 0 1 530 504
25. 14. Latvijas Zinātnes padomes granti fundamentālajiem un
lietišķajiem pētījumiem
Mērķis – papildus finansējuma piesaiste, lai nodrošinātu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu
īstenošanu, kas starptautiskās un Latvijas ekspertīžu rezultātā guvuši atbalstāma projekta statusu.
Fundamentālie pētījumi balstās uz jaunu zināšanu atklāšanu un izskaidrošanu. Savukārt, lietišķie pētījumi
tiek veikti, lai atrastu veidu, kur un kā izmantot jauniegūtās zināšanas. Līdz ar to fundamentālie pētījumi ir
pirmais posms jaunu zināšanu radīšanas procesā, visam tehnoloģijas izstrādes un inovācijas procesam.
Plānošanas dokumenti:
2011.gada 29.marta MK noteikumu Nr.227 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas,
finansēšanas un administrēšanas kārtība" 3., 4., 5. punkts, kuri nosaka, ka fundamentālo un lietišķo
pētījumu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas, nesaistot tās ar rūpniecisku vai
komerciālu izmantošanu; Projektus finansē no kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem
zinātniskās darbības nodrošināšanai un lai nodrošinātu līdzsvarotu zinātnes virzienu pārstāvību un
attīstību, vienlaikus saglabājot augstu zinātnisko kvalitāti, Latvijas Zinātnes padome projektu finansēšanai
piešķirtos valsts budžeta līdzekļus sadala pa zinātnes nozaru grupām.
2012.gada 16.februāra MK rīkojums Nr.84 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
4 261 229 4 211 229 4 000 000 4 211 229 7 000 000 4 211 229 7 000 000
26. 15. Bilaterālās sadarbības projekti
Mērķis - veicināt Latvijas un sadarbības valsts zinātnisko institūtu, centru un laboratoriju, kā arī
universitāšu starptautisko atpazīstamību un to starptautisko sadarbību zinātniskās izpētes un tehnoloģiju
attīstības jomās, vienlaicīgi veicot atbalstu lietišķu pētījumu izstrādei ar zinātnes komercializācijas
potenciālu. Jaunās politikas iniciatīvas mērķis ir saskaņā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānā pieņemto,
stiprinot Latvijas zinātnes atpazīstamību Eiropas un pasaules mērogā, veicot cilvēkresursu stiprināšanas
pasākumus, kā arī zinātnes kvalitatīvu atjaunotni, veicināt Latvijas zinātnieku starptautisko sadarbību caur
pētniecības projektu īstenošanu visās fundamentālo un lietišķo pētījumu nozarēs, kā arī humanitārās un
sociālās zinātnēs.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam.
IZM 23.03 2010. kārtība Nr.9 "Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Lietuvas Republikas
Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Republikas Nacionālās zinātnes padomes kopējām zinātniskās
sadarbības fondam iesniegto un apstiprināto projektu finansēšanas un uzraudzības kārtība."
2012.gada 10.februāra - Ukrainas un Latvijas (IZM) sadarbības programma.
2006.gada 7.septembra Latvijas Republikas - Moldovas Republikas sadarbības līgums.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
207 803 207 803 20 000 207 803 160 000 207 803 160 000
27. 16. Dalība starptautiskajos izglītības pētījumos
Mērķis - nodrošināt Latvijas dalību OECD pētījumos, kas sekmēs izglītības kvalitātes kritērijiem atbilstošas
un izglītības sistēmas rezultātu pārskatāmību veicinošas monitoringa sistēmas izveidi, jo Izglītības un
zinātnes ministrija ir uzņēmusies saistības (šobrīd ir noslēgtas vienošanās Agreement for Participation
Programme for International Student Assessment (PISA) 2015, 16.01.2013.; dalībai OECD PISA 2015 ciklā
izmaksas veidojas līdz 2016.g.beigām).
Plānošanas dokumenti:
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas
Republikas Saeimas lēmumu), prioritāte "Cilvēka drošumspēja", rīcības virziens "Kompetenču attīstība",
uzdevums Nr.4 "Augsti kvalificētu un radošu vispārējās izglītības pedagogu sagatavošana un piesaiste: 1)
jaunu un talantīgu pedagogu piesaiste; 2) pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide; 3) jauno
pedagogu prakses un mentoringa sistēma; 4) visaptverošs izglītības kvalitātes monitorings.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 0 0 50 000 0 231 258
28. 17. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā
Mērķis - naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā izmaksai pieejamo finanšu līdzekļu apmēra
palielināšana, tādejādi papildus motivējot sportistus augstu rezultātu sasniegšanai, saskaņā ar Sporta
likuma 14.panta pirmo daļu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta
darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām
Ministru kabinets VAR piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
Plānošanas dokumenti:
2002.gada 24.oktobra Sporta likuma 14.pants.
MK 03.01.2012. noteikumi Nr.26 "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem
sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru".
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (šobrīd projekts, kurš izsludināts 2013.gada 28.marta
Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.12. 19.§, VSS – 308), konceptuāli atbalstītas Latvijas Nacionālās sporta
padomes 2013.gada 24.maija sēdē), kuras kā vienu no atbalstāmiem sporta politikas virzieniem paredz
Augstu sasniegumu sporta attīstību, kā arī viens no apakšmērķiem ir noteikts sekmēt sportistu
sagatavošanas un sacensību sistēmas attīstību.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
30 000 30 000 300 000 30 000 300 000 30 000 300 000
29. 18. Ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšana. Atbalsta
nodrošinājums diasporai. Reemigrācijas veicināšana.
Mērķis - Reemigrācijas veicināšana un ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšana, t.sk.
izglītības un kultūras pieejamība ārzemēs un atbalsta pasākumi reemigrācijas veicināšanai. Jauno politikas
iniciatīvu īstenošana ļaus izveidot sistēmisku atbalstu diasporas skolām latviešu valodas un Latvijas
kultūras apguvei, kā arī nodrošinās pedagoģisku un metodisku atbalstu reemigrantu/repatriantu/
imigrantu ģimenēm ar bērniem, kuriem jāiekļaujas Latvijas izglītības sistēmā.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 341.paragr. prioritātes CILVĒKA DROŠUMSPĒJA rīcības
virziena "Reemigrācijas veicināšana un ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšana, t.sk.
globālā tīkla attīstība, pasākumi Latvijā, izglītības un kultūras pieejamība ārzemēs, un atbalsta pasākumi
reemigrācijas veicināšanai" darbība "Reemigrācijas veicināšana".
„Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-
2018.gadam” 9.punkts.
Reeemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam projekts (izstrādāts atbilstoši MK 29.01.2013.
sēdes protokollēmuma (prot.6 Nr. 27.§) „Informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem reemigrācijas atbalsta
pasākumiem”” 3.punktā dotajam uzdevumam).
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 179 000 0 176 000 0 181 000
30. 19. Valsts pētījumu programmas
Mērķis - Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35.pantu valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums
zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar
mērķi veicināt šīs nozares attīstību. Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās
nozaru ministrijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Valsts pētījumu
programmas tiek īstenotas Ministru kabineta apstiprinātajos prioritārajos zinātnes virzienos.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam - "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība“.
Zinātniskās darbības likums 34.pants. Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu
veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs
nozares attīstību.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
4 000 000 4 000 000 2 000 000 4 000 000 2 000 000 4 000 000 2 000 000
31. 20. Pabalstu izmaksa par mūža ieguldījumu sportā
Mērķis - sniegt atbalstu Latvijas sporta veterāniem un bijušajiem olimpiešiem, tā nodrošinot ikmēneša
pabalsta par mūža ieguldījumu sportā piešķiršanu sporta veterāniem, kuri pretendē (kopā 28) uz pabalstu,
bet kura piešķiršanu ierobežo pieejamā valsts budžeta līdzekļu apmērs. Atbalsts nepieciešams, lai novērstu
situāciju, ka pensijas gadus sasniegušo un pagātnē izcilo Latvijas sportistu, treneru un sporta darbinieku
dzīves līmenis nereti robežojas ar nabadzības slieksni.
Plānošanas dokumenti:
1) Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (šobrīd projekts, kurš izsludināts 2013.gada
28.marta Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.12. 19.§, VSS – 308), konceptuāli atbalstītas Latvijas
Nacionālās sporta padomes 2013.gada 24.maija sēdē), kuras paredz (VI sadaļas "Pamatnostādnēs
paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns" 42.punkts) nodrošināt ikmēneša pabalstus un cita veida sociālās
garantijas un palīdzību bijušajiem izciliem sportistiem, treneriem, tiesnešiem un sporta darbiniekiem par
mūža ieguldījumu sportā.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
236 400 236 400 65 000 236 400 70 000 236 400 70 000
32. 21. Nacionālo sporta bāžu darbības stiprināšana
Mērķis - paredz valsts dotācijas apmēra palielinājumu nacionālajām sporta bāzēm komunālo pakalpojumu
(apkure, elektroenerģija, ūdens un kanalizācija) daļējai apmaksai, tādejādi sniedzot atbalstu nacionālo
sporta bāzu darbībai un attīstībai, nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, kā arī veicinot sporta
pakalpojumu pieejamību. Dotācijas apmēra palielinājuma nepieciešamība pamatojama ar elektroenerģijas
un apkures tarifu pieaugumu, kas būtiski palielinājušas nacionālo sporta bāzu izdevumus. Minētais
jautājums īpaši aktuāls ir valsts (Izglītības un zinātnes ministrijas) pārvaldībā esošajām nacionālajām sporta
bāzēm, jo šīm sporta bāzēm nav cits īpašnieks, kurš varētu nodrošināt nepieciešamos finanšu līdzekļus šo
papildus izdevumu segšanai.
Plānošanas dokumenti:
Likums "Par nacionālās sporta bāzes statusu".
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (šobrīd projekts, kurš izsludināts 2013.gada 28.marta
Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.12. 19.§, VSS – 308), konceptuāli atbalstītas Latvijas Nacionālās sporta
padomes 2013.gada 24.maija sēdē), kurā kā viens no apakšmērķiem ir noteikts sekmēt sporta
infrastruktūras pieejamību un attīstību.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
359 234 359 234 300 000 359 234 350 000 359 234 400 000
33. 22. Atbalsts nacionālas studiju kvalitātes novērtēšanas aģentūras
izveidošanai
Mērķis - sniegt atbalstu nacionālas studiju kvalitātes novērtēšanas aģentūras izveidošanai, ar kuru tiks
slēgts līgumus par noteiktu uzdevumu veikšanu. Ministru kabineta 2012. gada 25.septembra sēdes
protokollēmuma (prot. Nr.53 45.§) 5.p. paredz izglītības un zinātnes ministram iesniegt MK informāciju par
Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra darbību un pasākumiem, lai nodrošinātu
vismaz vienas Latvijas Republikas institūcijas iekļaušanu šajā reģistrā vidējā termiņā.
Plānošanas dokumenti:
Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa - Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta
projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku
par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās
augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Aktualizējamais Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāns 2013.-2014.gadam
(plānots iesniegt MK 03.06.2013.).
Ministru kabineta 2012. gada 25.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.53 45.§) 5.p.
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 83 990 0 77 990 0 77 990
34. 23. Valsts budžeta dotācijas atjaunošana zinātniskās darbības
attīstības nodrošinājumam augstskolās un koledžās
Mērķis - atjaunot valsts budžeta dotāciju zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskolās un
koledžās. Finansējumu pārtrauca piešķirt, sākot ar 2009.gadu, ņemot vērā līdzekļu nepietiekamību krīzes
situācijā. 2008.gadā piešķirtais finansējums bija 5 600 000 lati.
Plānošanas dokumenti:
Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa (stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā) - Ministru kabinets, iesniedzot
Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts
dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais
finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes
kopprodukta.
MK 12.12.2006 noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta
līdzekļiem".
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
0 0 5 600 000 0 5 600 000 0 5 600 000
35. 24. Tirgus orientētie pētījumi
Mērķis - veicināt zinātnes saistību ar ražošanu, t.i. jaunu, konkurētspējīgu produktu ieviešanā ražošanā.
Sniedzot atbalstu zinātnes un uzņēmējdarbības nozares sadarbības veicināšanai, tirgus orientētu pētījumu
programmas ietvaros tiek atbalstīta praktiski orientēta zinātniska darbība, kuras rezultātā rodas jauns (vai
uzlabots) produkts vai pakalpojums tirgum un, kuros bez valsts finansējuma, piesaistīti arī ārpusbudžeta
līdzekļi – komersantu un ražotāju līdzfinansējums.
Plānošanas dokumenti:
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam - "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība“.
Zinātniskās darbības likums 36.pants. Tirgus orientētu pētījumu finansēšana. Tirgus orientētu pētījumu
finansēšana notiek, piešķirot valsts budžeta līdzekļus praktiskas ievirzes projektiem, kuru mērķis ir veicināt
zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu.
2010.gada 16.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātā „Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020”
stratēģijas īstenošanai” (prot.Nr.64, 57.§): "– atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai
ražošanā, sniedzot finansiālu atbalstu komersantiem sākotnējiem ieguldījumiem jaunu produktu
tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, galvenokārt apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmumiem", “pētījumu
rezultātu komercializācijas sekmēšana, atbalstot privātā un pētniecības sektora sadarbību, atbalstot
kompetences centrus un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbību augstskolās, īstenojot praktiskas
ievirzes pētījumus valsts pētījumu programmas un tirgus orientēto pētījumu ietvaros;".
Finansējums LATOS:
2013 2014 2015 2016
Pieejamais Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus Ieplānotais Papildus
151 800 151 800 400 000 151 800 500 000 151 800 500 000