4. Sociālais dialogs
• NTSP funkcijas:
- koncepciju, programmu, kā arī likumu, MK noteikumu
un citu normatīvo dokumentu projektu izskatīšana un
priekšlikumu izteikšana to pilnveidošanai;
- Priekšlikumu iesniegšana par šādiem jautājumiem:
valsts budžeta projekts, nodokļu pamatnostādnes,
valsts ekonomiskā un reģionālās attīstība, sociālās
drošība, veselības veicināšana, vispārējās,
profesionālās un augstākās izglītības attīstība,
nodarbinātība;
- Valdības ziņojumu projektu Eiropas padomei par
saistību izpildi ekonomiskajos un sociālajos jautājumos
izskatīšana;
- Sadarbības veicināšana nozaru un reģionālajā līmenī;
- Samierināšana.
5. NTSP apakšpadomes
• Darba lietu trīspusējā apakšpadome
(DLTSA)
• Profesionālās izglītības un nodarbinātības
apakšpadome (PINTSA)
• Sociālās drošības apakšpadome (SDA)
• Veselības aizsardzības nozares
apakšpadome (VANA)
• Reģionālās attīstības apakšpadome (RAAP)
• Vides lietu apakšpadome (VLA)
• Transporta un sakaru nozares trīspusējās
sadarbības apakšpadome (TSNTSA)
• Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības
apakšpadome (SDTSA)
7. Sadarbība
* Vienošanās par sadarbību ar LDDK
(Ģenerālvienošanās ar LDDK
nepieciešamība!)
* Vienošanās par sadarbību ar Latvijas
Pašvaldību savienību (LPS)
* Vienošanās par trīspusēju sadarbību starp
valdību, LDDK un LBAS (spēkā kopš 2004.
gada)
* Ģenerālvienošanās nozarēs
* Divpusējās un trīspusējās sadarbības
līgumi reģionos
* Darba koplīgumi uzņēmumos un iestādēs
9. Minimālās darba algas
palielināšana un noturēšana
• Līdz šim paveiktais
• Minimālā darba alga no 2006. līdz 2011.gadam ir pieaugusi: no 90
Ls/mēn. līdz 200 Ls/mēn.
• LBAS kopā ar LDDK nepieļāva minimālās darba algas samazināšanu
2009.gada jūnijā, kad valdība piedāvāja minimālo algu samazināt no
180 līdz 140 Ls/mēn.
• LBAS šogad panāca to, ka minimālās algas pārskatīšanā turpmāk tiks
ņemts vērā arī iztikas minimums
• Priekšlikumi nākotnei
• Minimālā alga ir jāturpina palielināt atbilstoši dzīves dārdzības
pieaugumam un valsts ekonomikas attīstībai
• Situācijā, kad minimālās algas palielināšana nav iespējama vai vēlama
(piem., pastāvot ēnu ekonomikas pieauguma riskam), iedzīvotāju dzīves
līmenis ir jāuzlabo, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
neapliekamo minimumu līdz minimālās algas līmenim, kā arī, palielinot
atvieglojumu par apgādībā esošām personām
10. Cīņa par cienīgas darba
samaksas saglabāšanu
• Līdz šim paveiktais
• LBAS izdevās panākt to, ka, neskatoties uz ekonomisko krīzi, arī
valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās tiek ievērotas darba koplīgumos
ietvertās darbinieku tiesības - 2010. gada aprīlī valdība apstiprināja MK
noteikumus Nr.378 "Noteikumi par kapitālsabiedrību sarakstu", kuros
noteica tās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās
kapitālsabiedrības, kurās, izpildot noteiktus kritērijus, 2010. un 2011.
gadā drīkst izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu
materiālo stimulēšanu.
• LBAS ir noraidījis vairākus valdības un darba devēju mēģinājumus
samazināt piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu un darbu
svētku dienās
• Priekšlikumi nākotnei
• Jāturpina stingri un neatlaidīgi iestāties par darbinieku tiesībām, lai
tiktu ievērotas koplīgumos iekļautās saistības
• Jāturpina aktīvi sekot līdzi ministriju darbam un to izvirzītajiem
priekšlikumiem, noraidot jebkuru mēģinājumu pasliktināt darbinieku
sociālo drošību un labklājību
• Panākt vidējās darba algas pieaugumu, tuvinot tās apmēru Eiropas
Savienības valstu vidējam algu līmenim
11. Izmaiņas nodokļu politikā
• Līdz šim paveiktais
• 2007. gadā sarunās ar Finanšu ministriju tika panākta vienošanās par kapitāla un
dividenžu nodokļu ieviešanu. Sociālajiem partneriem izdevās pārliecināt valdību,
ka šādā veidā ir iespējams palielināt valsts budžeta ieņēmumus un palielināt
sociālo taisnīgumu.
• Krīzes laikā neizdevās nepieļaut vairākas nepārdomātas izmaiņas nodokļu
politikā: ar IIN neapliekamā minimuma un attaisnoto izdevumu samazināšanu, IIN,
PVN un VSAOI likmju palielināšanu.
• Pateicoties LBAS, LDDK un LPS ilgstošam spiedienam un nepiekāpībai, NĪ
nodoklis apdzīvojamām platībām tika palielināts nevis 10 reizes (kā ieteica SVF),
bet tikai 2 reizes līdz 0,2-0,6% atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības.
• Priekšlikumi nākotnei
• Jāturpina aktīvi protestēt pret netaisnīgiem valdības un Saeimas lēmumiem,
piedāvājot alternatīvus un reālus priekšlikumus situācijas atrisināšanai. Jāpanāk,
ka valdībai sociālo partneru viedoklis ir saistošs.
• Jāpieprasa valdībai nekavējoties sākt nodokļu sloga samazināšanu
darbaspēkam, tādējādi samazinot arī ēnu ekonomikas apjomu
• NĪ nodoklim ir jānosaka neapliekamais minimums, rēķinot uz vienu ģimenes
locekli
• Nepieļaut samazināto PVN likmju atcelšanu
• Lai panāktu lielāku sociālo taisnīgumu, ierobežotu spekulatīvos darījumus finanšu
tirgos un palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, ir jāapsver finanšu darījumu
nodokļa ieviešana, kuru atbalsta gan ETUC, gan Eiropas Komisija.
13. Sociālā drošība
• Likums “Par valsts pensijām „
-priekšlaicīgas pensionēšanās tiesību pagarināšana līdz
31.12.2011.;
-piemaksas pie vecuma pensijām palielināšana;
-piemaksas nodrošināšana invaliditātes pensijām.
√ Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
-valsts pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana
līdz 165Ls;
-IIN papildu atvieglojumu apmēru palielināšana I,II un III
grupas invalīdiem;
-par IIN neapliekamā minimuma piemērošanu
strādājošajiem pensionāriem
14. Sociālā drošība
• No 2009. gada 1. oktobra GMI pabalsta palielināšana.
√ Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
-2007.gadā darba ņēmējiem sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu likmes saglabāšana
√ Valsts sociālo pabalstu likums
- tiesību uz ģimenes valsts pabalstu(8Ls) saglabāšana visām
ģimenēm
√ Likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
-ar 01.01.2008. paternitātes pabalsts 100 % apmērā no
pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
√ Likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”
-bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtības kompromisa variants
līdz 31.12.2011.
15. Sociālā drošība: uzdevumi
• Saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības līdz
2015. gada 31. decembrim.
•Pilnveidot pensiju indeksācijas sistēmu paredzot sasaiti
ar darba stāžu.
•Panākt piemaksu saglabāšanu jaunpiešķirtajām
pensijām arī pēc 2012. gada 1. janvāra vismaz mazām
pensijām vai paredzēt piemaksas diferencētu apmēru
atkarībā no pensijas apmēra un kopējā apdrošināšanas
stāža un mainīt piemaksu finansēšanas avotu, t.i. no
valsts pamatbudžeta
•Panākt atsevišķu profesiju darbinieku tiesību uz izdienas
pensijām atjaunošanu un noteikšanu.
•Panākt pensionēšanas ar atvieglotiem noteikumiem
personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi
smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba
apstākļos tiesību saglabāšanu arī pēc 2012.gada.
16. Sociālā drošība: uzdevumi
• Panākt IIN piemērošanas atcelšanu jebkuram valsts
pensiju veidam.
•panākt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra
palielināšanu no 45 latiem līdz 60 latiem
•panākt sociālās apdrošināšanas principa ievērošanu
attiecībā uz darbnespējas atlīdzību sakarā ar nelaimes
gadījumu darbā vai arodslimību nodrošināšanu un
bezdarbnieka pabalstiem
•panākt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
likmes samazinājumu darba ņēmējam vismaz par 2%.
23. Situācija DA jomā
• DA nav prioritāte valstī un daudzos uzņēmumos, kā rezultātā:
• bizness tiek veidots uz darbinieku veselības un dzīvības rēķina;
• Latvijā iedzīvotāju vidējais mūža ilgums: vīrieši – 66 g. sievietes – 77 g, viens no
īsākiem ES. Cēloņi – vairākums strādā smagos un kaitīgos darba apstākļos;
• Krīzes laikā - uzņēmumu drošas darba vides uzturēšanai mazāk resursu,
•- DA speciālistu mazāk, - DA uzraudzība darba vietās sliktāka;
• Oficiālā VDI nelaimes gadījumu (NG) statistika ir nepilnīga; Reālo NG = 20 reizes
vairāk ~ 40t NG gadā, Vairākums NG netiek izmeklēti, cietušie nesaņem
kompensācijas
• Risinājums - pašu darbinieku iesaistīšana DA uzraudzībā, uzticības
personu (UP) ievēlēšana
•ES pieredze – UP ir 60 -70% uzņēmumu, Latvijā mazāk par 10%
uzņēmumos
• Problēma – darba devēju(DD) uzskats par UP = vēl viens kontrolieris;
• Skaidrot UP darbības 2 puses: = arī DD interesēs: darbinieku uzraudzība,
NG novēršana, palīdzība jauniešiem darbu uzsākot utt.
24. Arodbiedrību darbība DA
uzlabošanā
• Arodorganizāciju (a/o) un UP darbība, lai nepieļautu darba drošības
līmeņa strauju pazemināšanos darba vietās krīzes laikā
•Organizēt uzticības personu ievēlēšanu un sistemātisku informatīvo,
metodisko un mācību darbu ;
•Sabiedriskā kontrole par valsts DA normatīvo aktu ievērošanu
uzņēmumos
•Koplīguma sadaļas “Droši un veselīgi darba apstākļi” izstrāde un
realizācija;
•Kontrolēt riska faktoru novērtēšanu un veselībai kaitīgo faktoru
novēršanu;
•Nepieļaut NG slēpšanu un neizmeklēšanu;
•Pastāvīga sadarbība un sociālais dialogs ar DD un speciālistiem;
•- apkopot un iesniegt darbinieku priekšlikumus DD uzņēmuma DA
sistēmas un darba vides pilnveidošanai;
•- Kontrolēt to realizāciju .
25. LBAS atbalsts a/o DA jomā
• Līdzdalība darba grupās DA valsts normatīvo aktu un izmaiņu
izstrādē un darbinieku interešu aizstāvība, piemēram:
- Grozījumi DAL 21. pantā, UP darbība, = paplašinātas tiesības;
- MKn 427 + UP darbā apmaksāto stundu skaits pienākumu
veikšanai;
•Vienošanās par sadarbību ar VDI:
- veicināt darba aizsardzības uzticības personu ievēlēšanu
uzņēmumos;
- veicot uzņēmuma apsekošanu, pieaicināt darbinieku uzticības
personu vai arī arodkomitejas pārstāvi;
-veicināt sociālā dialoga ieviešanu un darba koplīgumu noslēgšanu
uzņēmumos,.
• Bezmaksas 50 stundu DA apmācības kursi UP;
• Bezmaksas izdales DA grāmatas, brošūras un plakāti;
• DA semināri, pieredzes apmaiņas konfences, 28.aprīlis ;
• Reģionālie konsultāciju centri DA un darba tiesību jautājumos; u.c.
26. Konsultācijas DA jautājumos
Gads
Pozīcija 2009 2010
•
Apmācības DA 28 25
Arodslimības 13 58
DA sistēma 23 35
Instrukcijas 2 4
Koplīgumu DA daļa 5 3
NGD 21 23
OVP 27 15
Prasības darba vietai 39 46
Risku novērtēšana 13 18
Uzticības personas 16 20
Kopā DA 187 247
29. Nodarbinātības un darba
tirgus attīstīšana
• Līdz šim paveiktais
• 2009.gadā LBAS sāka dalību starptautiskā projektā BSLN ("Baltic Sea Labour Network" jeb
„Baltijas jūras darba tīkls”). Projekta galvenais mērķis bija Baltijas jūras reģionā izveidot ilgtspējīgu
un konkurētspējīgu darba tirgu. Projekta ietvaros LBAS sadarbībā ar LDDK Latvijas reģionos
organizēja vairākus sociālā dialoga forumus ar nosaukumu „Sociālā dialoga attīstība un
stiprināšana – pamats reģionālai sociāli ekonomiskai attīstībai”.
• 2010.gada martā LBAS un LDDK sadarbības rezultātā Latvijā sāka darboties uzņēmumu
„Ilgtspējas indekss”. „Ilgtspējas indekss” ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz
starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības
ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām
organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz
stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
• LBAS regulāri uztur diskusijas un aktualizē jautājums par nodarbinātības jautājumiem ar
politiskām partijām, MK, ministrijām, nacionāliem un ārvalstu partneriem, nozaru
dalīborganizācijām.
• Priekšlikumi nākotnei
• Panākt darba ražīguma palielināšanu, darba devējiem uzlabojot darbinieku darba apstākļus un
tehnisko aprīkojumu
• Turpināt sadarbību ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai reģionā izveidotu ilgtspējīgu un
konkurētspējīgu darba tirgu
• Iesaistīties augstākās un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanas procesā, panākot tās
atbilstību darba tirgus prasībām
• Turpināt popularizēt “Ilgtspējas indeksu”, iesaistot arvien jaunus uzņēmumus
31. Iesaiste izglītības procesos
Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes
paaugstināšana
LBAS regulāri piedalās dažādu normatīvo aktu, politikas dokumentu
izstrādē un izvērtēšanā, trīspusējās sadarbības padomēs ( NTSP,
PINTSA, NEP) un projektu realizācijā, atbalstot profesionālās izglītības
kvalitātes un prestiža paaugstināšanu.
2011. gadā LBAS kopā ar dalīborganizācijām uzsāka dalību ESF
projekta īstenošanā, kurā tiek pārskatīti profesiju standarti,
profesionālās sākotnējās izglītības saturs un ieviesta moduļu pieeja,
izplatīta informācija par ārpus formālās izglītības iegūto prasmju
novērtēšanu.
Kopš 2011.gada vidus LBAS nozaru dalīborganizāciju un
arodorganizāciju pārstāvji darbojas nozaru ekspertu padomēs, kurās
tiek skatīti nozares izglītības jautājumi.
Priekšlikumi nākotnei
Palielināt nozaru dalīborganizāciju un arodorganizāciju iesaisti
un atbildību par izglītības un kvalifikācijas jautājumiem.
32. Iesaiste izglītības procesos
Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo
kompetenču atzīšana
Kopš 2011.gada sākuma Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir iespējams
apliecināt savu pieredzi un bez mācīšanās izglītības iestādē, nokārtot
profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūt kvalifikācijas apliecinošu
dokumentu.
2005.gadā LBAS piedalījās Neformālās izglītības atzīšanas un prasmju
novērtēšanas metodikas izstrādē un pēc tam – tās apspriešanā. Uz šīs
metodikas pamata tika izstrādāti MK noteikumi, kurus apstiprināja
2011.gada 22.februārī, sniedzot iedzīvotājiem šādu iespēju.
Priekšlikumi nākotnei
Nodrošināt, ka LBAS nozaru konsultanti izglīto nozaru arodbiedrības
par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču
novērtēšanas iespējām .
Veicināt arodorganizāciju un to biedru iesaisti kvalifikācijas
apliecināšanā.
34. Eiropas Sociālā fonda projekts
„Darba attiecību un darba drošības
normatīvo aktu praktiska piemērošana
nozarēs un uzņēmumos”
•
Projekta mērķis
- uzlabot darba apstākļus un sekmēt, lai tiktu
ievērotas strādājošo darba tiesības katrā
darba vietā atbilstoši darba tiesību normām.
35. Projekta aktivitātes
Konsultāciju Informatīvo un
sniegšana un
•
apmācību
metodisko
materiālu
Sabiedrības informēšanas
un izglītošanas pasākumi
programmu izdošana
veidošana un (ietver 20 apakšaktivitātes –
(ietver 5 Sabiedrības informēšanas
organizēšana apakšaktivitātes - stratēģijas izstrādi, SKDS,
(ietver 7 Informatīvu, izglītojošu, informatīvās publicitātes kampaņas
metodisku materiālu par par projekta aktivitātēm, Informatīvo
apakšaktivitātes – DT izstrādāšanu un biļetenu izdošanu, TV raidījumu ciklu
Konsultāciju sniegšanu, veidošanu, video sižetu izveidi, radio
izdošanu, rokas
darba strīdu risināšanu, 20 raidījumu cikla veidošanu,
grāmatas izdošanu
DA apmācību moduļu starptautisko forumu organizēšanu,
darbinieku pārstāvjiem
izstrādāšanu, Profesionālo Vispasaules darba aizsardzības
un uzticības personām,
izglītības iestāžu dienai veltītas konferences
6 DA grāmatu izdošanu,
pasniedzēju apmācību, organizēšanu, piedalīšanos DA
elektronizētas datu
semināru organizēšanu izstādēs, “Ilgtspējas indeksa”
bāzes par koplīgumiem
par sociālo dialogu par konkursa organizēšanu, konkursa
un ģenerālvienošanos
DT jautājumiem, semināru “Profs” organizēšanu, kampaņas
izstrādāšanu un
organizēšanu “ToDo” organizēšanu, konkursa
darbības
arodbiedrību nozaru “Smārts” organizēšanu, pētījumu
nodrošināšanu,
vadītājiem par DA par DT izpratni veikšanu,
elektroniskās
jautājumiem, piecu dienu sabiedrības informēšanas kampaņas
reģistrēšanās sistēmas
DA kursu organizēšanu par DT jautājumiem īstenošanu )
izstrādāšanu un
uzticības personām )
ieviešanu.)
36. Projekta īstenošanas “plusi”
Palielina strādājošo un potenciālo darbinieku izpratni un zināšanas
par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem
•
Palielina visas sabiedrības informētību par darba tiesisko attiecību
normu praktisko piemērošanu, darba drošības un arodveselības
prasībām darba vietā
Veicina darba tiesisko attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu
skaita samazināšanos
Sekmē sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, darba tirgus
kvalitātes pilnveidošanās izaugsmi
Veicina valsts un privātā sektora sadarbību
Vairo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības autoritāti un tēlu
sabiedrības acīs
37. Eiropas Sociālā fonda projekts
„Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
administratīvās kapacitātes stiprināšana”
• Projekta mērķis
- veicināt sociālā dialoga attīstību reģionu
līmenī, kā arī stiprināt Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienības (LBAS) kā sociālā
partnera iespējas piedalīties rīcībpolitikas
izstrādē un īstenošanā valsts un reģionālā
līmenī.
38. Galvenās projekta aktivitātes
•Arodbiedrību reģionālā sadarbības tīkla izveide un koordinēšana
•Apmācību kursu un semināru organizēšana
•Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīzes
•Sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumi
39. Normatīvo aktu un politikas dokumentu
ekspertīzes
Ekspertīzes tiek veiktas 2 jomās: 1) ES normatīvie akti un politikas dokumenti; 2)
Sociālā un darba tirgus attīstība.
Ziņojumi par ES politikas dokumentiem tiek sagatavoti katru mēnesi, savukārt Sociālā
un darba tirgus attīstībā ziņojumi tiek sagatavoti reizi ceturksnī
UN
Ekspertīzes un metodisko materiālu, rokasgrāmatu un ziņojuma izdošana. Lai
paaugstinātu darba ņēmēju un viņu pārstāvju izpratni un informētību par sociālā
dialoga līmeņiem, sociālā dialoga veidošanu reģionos un Eiropas Savienības direktīvu
ieviešanu darba vietās. Aktivitātes ietvaros plānots izstrādāt kopumā trīs metodiskos
materiālus, divas rokasgrāmatas un vienu ziņojumu.
40. Sabiedrības informēšanas un
publicitātes pasākumi
1) Biļetenu sagatavošana un izdošana vienu reizi ceturksnī;
2) Sociālās partnerības pasākuma organizēšana;
3) Informatīvo dienu reģionos organizēšana;
4) Dalība izstādēs;
5) Informatīvā kampaņa;
6) Video filmas izveide.
41. Apmācību kursu un semināru organizēšana
Tikušas izstrādātas apmācību programmas „Divpusējā un trīspusējā sociālā
dialoga attīstība – nacionālā, reģionālā un uzņēmumu līmenī”, „Mehānisms
sociālo partneru iesaistei rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā” un
„Arodbiedrību struktūru kapacitātes stiprināšana” (18 st. katra). Kursi tiek
organizēti LBAS dalīborganizāciju vadītājiem un speciālistiem, kā arī
uzņēmumu arodorganizāciju vadītājiem.
Tiek organizēti semināri LBAS speciālistiem, LBAS dalīborganizāciju
vadītājiem un speciālistiem, arodorganizāciju vadītājiem, arodbiedrības
biedriem.par reģionālo struktūru darbību, reģionālo sociālo dialogu kopumā
un iespējām ar to palīdzību iesaistīties politikas procesos nacionālajā un
reģionālajā līmenī, par sociālekonomiskajām aktualitātēm reģionos un
arodbiedrību lomu reģionālās reformas un nozaru restrukturizācijas
apstākļos.
42. Arodbiedrību reģionālā sadarbības tīkla
izveide un koordinēšana
Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā ir
piesaistīts viens koordinators no darba ņēmēju
puses.
Koordinatora darba galvenie jautājumi ir jaunu
biedru iesaiste, došanās uz uzņēmumiem, darbs pie
nozaru un arodorganizāciju sadarbības
stiprināšanas.
43. Projekta īstenošanas “plusi”
Reģionālā sociālā dialoga attīstība un arodbiedrības biedru izpratne un
informētība par sociālā dialoga līmeņiem, tā veidošanu uzņēmuma, reģiona
un nacionālā līmenī
• Arodbiedrības biedru zināšanu uzlabošana un informētība par aktualitātēm
sociālekonomiskajos jautājumos
Palielinātas arodbiedrības biedru zināšanas par Latvijā un ES spēkā esošiem
normatīviem tiesību aktiem un politikas dokumentiem
Tiek apzināti, pozitīvi novērtēti un publiskoti LBAS un dalīborganizāciju
sadarbības partneri
Uzlabota sabiedrības izpratne par arodbiedrību un koplīgumu priekšrocībām,
kā arī motivēti darba ņēmēji, aizstāvot savas tiesības apvienojoties
arodorganizācijās
Vairo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības autoritāti un tēlu sabiedrības
acīs
45. Starptautiskā darbība
• Aktīva dalība Eiropas sociālo partneru darba programmu un
pamatnolīgumu īstenošanā, Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas
(ITUC), Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Viseiropas
reģionālās padomes (PERC) darba grupās un komitejās.
• Paplašināta starptautiskā sadarbību, stiprinot jau esošos sadarbības
modeļus ar Baltijas un Ziemeļvalstu arodbiedrībām (piem.LO-Sweden),
gan veidojot draudzīgas un lietderīgas attiecības ar jauniem partneriem
gan no ES dalībvalstīm (piem.LO-Norway), gan ar ES austrumu
kaimiņiem ( FNPR, Krievija un CNSM, Moldova).
• Produktīva sadarbība ar LO-Norway, kuras solidaritātes fonds ir devis
iespēju pieteikties uz stipendijām arodbiedrību aktīvistiem un
speciālistiem, kas vairākkārtīgi izmantotas svešvalodu apgūšanai.
• Pieredze divos ETUC kongresos (2007., 2011.g.), gan ITUC
2.pasaules arodbiedrību kongresā 2010.gadā, kā arī PERC dibināšanas
asamblejā un ETUC starpkongresu konferencē 2009.gadā.
46. Problēmas produktīvas
starptautiskās darbības īstenošanā
• Nepietiekoša informācija no dalīborganizācijām par to starptautiskajām
aktivitātēm.
• Nav izveidota LBAS starptautiskā komisija, kur d/o pārstāvji varētu
apkopot nozaru aktualitātes par arodbiedrību pozīciju gan attiecībā uz
ES likumdošanu un tās normatīvo aktu piemērošanu, gan Eiropas un
pasaules arodbiedrību viedokļu paušanā nacionālajā līmenī, gan
starptautisku dokumentu tulkošanas nodrošināšanā.
• Dalīborganizācijās trūkst speciālistu ar labām svešvalodu zināšanām,
lai operatīvi varētu sagatavot atbildes un viedokļus par dažādiem
svarīgiem jautājumiem.
• Nepietiek finanšu un cilvēku resursu, lai piedalītos svarīgās
starptautiskās konferencēs, semināros.
• Izpaliek dalīborganizāciju aktīva rīcība, lai noorganizētu protesta
akcijas un cita veida kampaņas starptautisko arodbiedrību aktivitāšu
atbalstam gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
47. Turpmākā rīcība
• Turpināt un aktivizēt sadarbību ar ES dalībvalstu, īpaši Ziemeļvalstu un
Baltijas valstu arodbiedrībām, regulāri apmainoties ar aktuālo
informāciju, lai labāk pārzinātu situāciju un vienotos par kopīgiem
mērķiem un rīcību, aizstāvot strādājošo cilvēku intereses un tiesības.
•Veidot jaunus sadarbības modeļus un stiprināt jau esošos ar Krieviju un
citām ES Austrumu partnerības valstu dalīborganizācijām.
•Stiprināt starptautisko solidaritāti, aktīvāk iesaistoties arodbiedrību
pasākumos (solidaritātes kampaņas, parakstu vākšana, akcijas , eiro-
demonstrācijas u.c.).
•Aktīvi izmantot LO-Norway Solidaritātes fonda piedāvātās iespējas, kā
arī piedalīties starptautisko arodbiedrību piedāvātajos projektos.
•Regulāri darboties ITUC Cilvēktiesību un arodbiedrību tiesību
pārkāpumu sadarbības tīklā, informējot vadošās starptautiskās
institūcijas par situāciju Latvijā, lai efektīvi sagatavotos Starptautiskās
Darba organizācijas sesijām, kā arī gūstot praktisku pieredzi dokumentu
sagatavošanā, saskaņā ar noteiktām procedūrām.
49. Izaicinājumi
• Biedru skaita samazināšanās, jaunatnes
vājā iesaistīšanās organizācijas darbībā
• Organizatoriskās struktūras
sadrumstalotība
• Solidaritātes trūkums
• Finansiālās disciplīnas neievērošana
• Līderu trūkums un novecošana
• Nopietnas mācību un zinātniskās bāzes
trūkums
• Trausla saikne starp LBAS, nozarēm,
reģioniem un arodorganizācijām
50. Ko darīt?
• Izstrādāt visām dalīborganizācijām kopīgu jaunu biedru
piesaistīšanas stratēģiju.
• Aktivizēt darbību jauniešu vidū, vairāk izmantojot jauno
tehnoloģiju sniegtās iespējas.
• Atjaunot darbu pie likuma “Par arodbiedrībām” jaunās
redakcijas, iesniegt priekšlikumus “Streiku likuma”
demokratizācijai, panākt sabiedriskā labuma organizāciju
statusa piešķiršanu arodbiedrībām.
• Aktivizēt arodbiedrību viedokļa paušanu plašsaziņas līdzekļos,
plašāk izmantojot nozaru arodbiedrību pozitīvo darba pieredzi.
• Veicināt sociālo dialogu un nostiprināt darba koplīgumu
slēgšanu uzņēmumos un iestādēs.
• Aktīvāka līdzdarbība sabiedriski politiskajos procesos,
sadarbības paplašināšana ar nevalstiskajām organizācijām un
politiskajām partijām.
• Veicināt dalīborganizāciju darbības konsolidāciju – vienots
viedoklis, kopējas akcijas, konstruktīvas prasības un pārdomāta
stratēģija to realizācijai.
52. Jaunieši un dzimumu
līdztiesība
• LBAS Jauniešu padome
- Baltijas jauniešu forumi, vasaras skolas;
darbība ITUC/PERC jauniešu komitejā u.c.
• LBAS Dzimumu līdztiesības
padomei – 10
- Publikācijas; diskusijas
58. Mums ir, kur augt
• Dalīborganizāciju nepietiekama
atspoguļošanā publiskajā telpā.
•Nepieciešama patiesa vēlme informēt
un izpratne, par ko un kā informēt.
•Arodbiedrību “runas personu” loka
paplašināšana.
•Sabiedrisko attiecību profesionāļu
piesaistīšana.
•Prasmju pilnveidošana, arodbiedrību
darbā inovatīvi izmantojot sociālos
medijus.
59. Patiesības
• Katra iekšējā pretruna, kas tiek iznesta
uz āru, vājina mūsu kopējās pozīcijas!
•Arodbiedrības Latvijā kopumā ir tik
spēcīgas, cik spēcīga ir pati vājākā no
tām!
•Nevar dzīvot sabiedrībā un būt
neatkarīgs no tās!
•Tas spēks, kas niecīgs pilienā, top liels
un varens kopumā!