10. Kopīgā anatomija
• Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to
izvietojumu)
• Ir spuras: gan pāra, gan nepāra
• Ķermeni klāj gļotas un zvīľas, kā arī ir plakaniska
ķermeľa forma;
• Zivīm ir zvīľas, bet ne visām!
12. Kopīgā anatomija
• Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls;
• Elpo ar ţaunām;
• Divkameru sirds un viens asins rites loks
13. Kopīgā anatomija
• Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl
vāji attīstītas;
• Oţas daiva īpaši haizivīm ir attīstītas;
• Smadzenītes atbild par ķermeľa koordināciju, tāpēc zivīm
ir labi attīstītas smadzenītes (relatīvi lielas), aktīvo kustību
dēļ;
• No galvas smadzenēm atirt 10 pāri nervu;
• No muguras smadzenēm attiet citi nervi.
15. Kopīgā anatomija
• Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi;
• Zivis arī izdvešs skaľas;
• Apaugļošanās ir ārēja;
• Ir zivis, kam ir iekšējā apaugļošanās, piemēram, haizivis;
16. Zivju fauna
• Skrimšļzivis:
– Haizivis+rajas
– Himēras.
NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ!
Siltajās jūrās un okeānos, kā arī amazonas upē!
54. Maľu orgāni un smadzenes
• Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan
uz sauszemes, gan ūdenī;
• Priekšējās smadzenes ir attīstījušās un sadalījušās divās
puslodēs.
• Oţa kalpo tikai uz sauszemes;
• Garša vāji attīstīta!
55. Attīstība un vairošanās
• Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze!
• Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
56. Āda
• Gļotaina un rievaina
• Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiľā!
• Piedalās ūdens uzľemšanās
60. Rāpuļi
• Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir
sausa, pārragojusies āda.
• Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeľa temperatūru –
aukstasiľu dzīvnieki
82. Maľu orgāni un smadzenes
• Redze ir vissvarīgākais maľu orgāns;
• Ir asaru dziedzeri – slapina no izţūšanas;
• Dzirdes orgāni ir samērā vienkārši;
• Tauste:
• Ķirzakām, čūskām – mēle;
• Bruľurupučiem - bruľas
• Ir daţādi receptori: termo un hemo.
• Priekšējās smadzenes ir kļuvušas lielākas, nodrošina
sareţģītākā izturēšanās;
83. Attīstība un vairošanās
• Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas
orgānus;
• Attīstās no olas, ar blīvu apvalku, kas pasargā no
izţūšanas
84. Āda
• Sausa
• Zvīľaina
• Pārragojusies
• Piemērota dzīvei sausumā
• Nenotiek gāzu un ūdens maiľa!
100. Apspalvojums
• Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj
samitrināties:
• Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pūkainās spalvas kas veic
siltuma izolāciju.
• Kontūrspalvas: ir daţādas, bet kopīgā pazīme ir lidot;
• Vēl ir sariľi (taustei) un krāšľumspalvas (skaistumam).
105. Gremošanas sistēma
• Sākas ar knābi;
• Starp knābi un kuľģi ir barības vads un guza;
• Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas, baro mazuļus,
daudz fermentu;
• Ir divu veidu kuľģi: dziedzerkuľģis un muskuļkuľģis;
• Muskuļkuľģī nonākušie akmens graudiľi piedalās barības
sasmalcināšanā;
• Ir kloāka (kakas+urīns)
106. Kā putni spēj lidot?
• Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas
piedod izturību un mazu svaru;
• Ir divkārša elpošana;
• Ir ķīlis (kauls), kas palielina muskulatūras jaudu;
• Ir spārni
107. Divkārša elpošana
Putni elpo ar plaušām un
ar gaisa maisiem;
Kad putns ieelpo, skābeklis
virzās uz plaušām un uz
gaisa maisiem;
Kad izelpo tad skābeklis
plaušās ieiet no gaisa
maisiem;
108. Nervu sistēma
• Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa;
• Putniem ir attīstītas:
• Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzenītes
• Putniem ir ļoti labi attīstītas balss saites;
116. Ligzdguļi un ligzdbēgļi
• Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā;
• Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri jau pēc izšķilšanās
gatavi doties lielajā pasaulē;
117. Nometnieki
• kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki,
piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, ţagata, mednis, ūpis un citi.
118. Viesi
• kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem
pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
137. Placentāļi
• Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir
placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā»
• Izplatīti pa visu pasauli, gan gaisā, gan ūdenī, gan uz
sauszemes.