1. Pašvaldību sadarbība Latvijā
Dina Bite
Latvijas Universitāte
Promocijas darbs socioloģijas programmā
«Pašvaldību sadarbība Latvijā» 2011

2. Sadarbība -
• «strādāšana kopā, lai radītu daudz pārāku
rezultātu par to, kādu atsevišķi darbojušies
indivīdi jebkad varētu sasniegt»
(D.Pollard, 2004)
• Sadarbības augstākā pakāpe – apvienota
struktūra, kompleksa kultūra, integrētas
stratēģijas, kolektīvi mērķi (Gajda, 2004)
• Sadarbība kā resurss, iespēja.

3. Vispārējas sadarbības priekšrocības:
• Ļauj pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām, viegli
un ātri ieviest izmaiņas valsts pārvaldē;
• Ļauj apvienot divas būtiskas vērtības – racionāla
pārvaldība un vietēja pārvaldība (Hulst, van
Monfort, 2007)
• Efektivitāte, laika un izmaksu
ietaupījums, inovatīvi, ekstraordināri rezultāti
(Pollard, 2005)
• Apvienošanās, lai konkurētu lielākā mērogā (van
den Berg, Braun, 1999)

4. Specifiskas sadarbības priekšrocības:
• efektīvākais un lētākais veids, kā ieviest jaunu
pakalpojumu (vairākas pašvaldības kopā algo
noteiktas, relatīvi sarežģītas jomas speciālistu);
• samazinās pakalpojumu izmaksas
un, iespējams, paaugstinās pakalpojumu sniegšanas
līmenis;
• vienkāršāk risināmas problēmas, kas saistītas ar pierobežu
(piemēram, piesārņojuma jautājumi jārisina plašākā
mērogā);
• atsevišķas pašvaldību struktūrvienības var koordinēt savu
darbību noteiktā jomā;
• pašvaldībām ir iespēja sakārtot nevienlīdzīgus maksājumus
par pakalpojumiem (Lawrence, 2007).

5. Sadarbības pazīmes:
• Informācijas apmaiņa;
• Kopīga mācīšanās, labo prakšu pārņemšana;
• Kopīga plānošana;
• Kopīga rīcība;
• Kopīgs risks (Gordon, 2007)

6. Pašvaldību sadarbība Latvijā
• Kvalitatīvā pētījuma pieeja (2006-2011)
• Daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību
vadītājiem, speciālistiem, citiem sociālajiem
aģentiem (60 intervijas 40 pašvaldībās)

7. Sadarbības iemesli:
• Likumdošanā noteikti (savstarpējie norēķini,
ES projekti);
• Brīvprātīgi (dalība apvienībās, asociācijās,
funkciju deleģēšana, noteiktas problēmas
risināšana, pieredzes apmaiņa).

8. Sadarbības īpašības:
• Informatīva rakstura apmaiņa;
• Atšķirīga attieksme pret sadarbību politiķiem un
speciālistiem;
• Ciešāki kontakti ar līdzīga lieluma pašvaldībām, bijušo
rajonu robežās;
• Relatīvi maznozīmīgas jomas;
• Sadarbība, pirmkārt, tiek asociēta ar sadraudzības
pilsētām ārvalstīs;
• Racionāli determinēta, epizodiska
“Viss ir atkarīgs tomēr no tās politiskās gribas. Kad vajag,
tad mēs to atceramies, kad nav izdevīgi, mēs to
piemirstam” (pašvaldības vadītājs, 2010)
• Neformālu kontaktu nozīmība.

9. sadarbība/konkurence/norobežošanās
• Norobežošanās kā pamatstratēģija
«kaimiņi pie mums ..., bet mēs ar viņiem
nesadarbojamies. Nevajag sadarboties» (sociālā
dienesta darbinieks, 2010)
• Sadarbība kā rezerves variants
«neviens to labprātīgi nedarīs» (eksperts, 2011)
• Konkurence par
iedzīvotājiem, investīcijām, dotācijām, projektiem,
valsts pārvaldes iestādēm.

10. Sadarbības stimuli:
• Atsevišķu indivīdu iniciatīva, harizma;
• Iespēja «mācīties» (apgūt, pieņemt) sadarbību;
• ES finansējuma pieejamība
„Mums ir šausmīgi smags birokrātiskais šķērslis –
pat projektos ejot vienai jābūt galvenai. Līdz ar to
pazūd vispār sadarbības jēga. Ja viena pašvaldība ir
galvenā, tad sadarbības nav!”(eksperts, 2011)
• Reģionālā identitāte;
• ATR (rajonu padomju likvidēšana);
• Ierobežoti finansiāli resursi.

11. Sadarbības šķēršļi I
• Pašvaldību finansiāla atkarība no politiskajām
partijām;
Kad es nolēmu, ka es arī gribu nevis skatīties, ka citiem
dāvā, tad es sāku atsaukties uz partiju uzaicinājumiem
par zināmu samaksu” (pašvaldības vadītājs, 2009)
• Valsts institūciju radīti šķēršļi (pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonds, ienākumu nodokļa sadale starp
pašvaldībām, «darbības imitēšana» valsts
institūcijās, kontrolējošo funkciju
dominēšana, nekonsekventa plānošanas
prakse, nesakārtota valsts iestāžu struktūra un

12. Sadarbības šķēršļi II
• Neformālu kontaktu nozīmība
«Ja uzraksti projektu un augšā nav, kas
aizstāv, starp koalīcijām kaut kādas saskaņas, kas
pavirza viens otru, tad nav jēgas rakstīt.. nav jēgas»
(pašvaldības vadītājs, 2010)
• Sociāli faktori (grūti
vienoties, neuzticēšanās, skaudība, «mentalitāte»
);

13. Sadarbības ieguvumi:
• Ekonomiski (lētāki, efektīvāki, kvalitatīvāki
pakalpojumi, paaugstinās konkurētspēja, var
piesaistīt nozīmīgākus projektus);
• Politiski (varas pārdales mehānisms);
• Sociāli (paplašinās, nostiprinās sociālie
kontakti, paaugstinās cilvēkkapitāls un
sociālais kapitāls, veidojas kopiena)

14. Secinājumi:
Sadarbības izmaksas > sadarbības ieguvumi
Sadarbības potenciāls:
• Izmantot tos iemeslus un stimulus, kuri pašlaik
pastāv;
• Paraugs – atsevišķas pašvaldības sadarbība ar
uzņēmējiem, NVO (savās robežās)
• Kādi ir plašākas teritorijas (reģiona) mērķi?

15. Paldies par uzmanību!
Komentāriem, jautājumiem:
Dina.Bite@llu.lv
Mob.t. 29729356