Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam" – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana”.
•
0 j'aime•854 vues
Konferences "Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam" – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana” 1.daļas prezentācijas Video: https://www.facebook.com/dzivosiltak/videos/263374530947715/ 2018.gada 26.novembris, Rīga
Recommandé
Recommandé
Contenu connexe
Tendances
Tendances (13)
Similaire à Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam" – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana”.
Similaire à Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam" – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana”. (20)
Plus de Ekonomikas ministrija
Plus de Ekonomikas ministrija (20)
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam" – enerģētikas attīstība un klimata pārmaiņu mazināšana”.
- 1. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam 26.11.2018, Rīga Jānis Patmalnieks Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos
- 2. 2005.gada 27.oktobris Obligātā un visaptverošā Eiropas Savienības enerģētikas politikas ieviešanas koncepcija 2006.gada 8.marts EK «Zaļā grāmata» - Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai 2007.gada 9.marts Eiropadome – Energy for a Changing World: • SEG emisiju samazinājums • Biodegvielu izmantošana • Energopiegādes un energoražošanas nodalīšana no izplatīšana tīkliem • Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāns 2007.gada 13.decembris Lisabonas līgums - solidaritāte energoapgādes jautājumos un izmaiņas enerģētikas politikā ES 2014.gada 24.oktobris Eiropadomes secinājumi - Enerģētikas savienības izveide Enerģētikas savienība 2
- 3. Enerģētikas savienība 3 Enerģētikas savienība Konkurētspēja Ilgtspēja Enerģijas piegādes drošība Droša, ilgtspējīga un konkurētspējīga enerģija par pieejamu cenu
- 5. 5 NEKP 2030 Pašreizējais stāvoklis Reģionālā sadarbība Konsultācijas ar valsts institūcijām un sabiedrību Mērķi katrai dimensijai Pasākumi mērķu sasniegšanai Finansēšanas instrumenti Ietekmes novērtējums, uzraudzība
- 6. LATVIJAS NACIONĀLAIS ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNS 2021.-2030.GADAM 6
- 7. 7 Latvijas Ilgtermiņa attīstības stratēģija 2030.gadam NAP 2020 NAP 2021.-2027.g. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030.gadam Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam Koncepcija par energoefektivitāti prasību pārņemšanu Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam AER Rīcības plāns (2010) Latvijas politikas plānošanas sistēma enerģētikā līdz 2030.gadam
- 8. NEKP 2030 dimensiju mērķi 8 SEG samazinājums 40% pret 1990.g. SEG emisijas -6% pret 2005 < 8041 kt CO2 ekv. Ikgadējais samazinājums: 301 - 1642 kt CO2 ekv. CO2 piesaiste < 3,1 milj. vienību AER īpatsvars 32% ? kopējā enerģijas gala patēriņā Transportā 7 – 14% AER īpatsvars Moderno biodegvielu īpatsvars 0,2 % 2022.g. – 3,5% 2030.g. Siltumapgādē +0,55% ikgadēji Energoefektivitātes mērķis 32,5% Energoresursu patēriņa samazinājums Jaunie ikgadējie ietaupījumi ≥ 0,8% Starpsavienojumu mērķis Vismaz 15% ES mērķi LV mērķi LV apakšmērķi
- 9. 9 NEKP dimensiju mērķu izpildes iespējas - finansējums ES daudzgadu budžets 2021.- 2027.g. InvestEU (līdz 650 mljrd. EUR) ERAF un KF (līdz 241,9 mljrd. EUR) LIFE (līdz 5,4 mljrd. EUR) KLP (līdz 365 mljrd. EUR) CEF (līdz 42,3 mljrd. EUR) Klimata finansējums Emisijas kvotu izsoles LV: 16,07 milj.kvotu VARAM admin. Inovāciju fonds ES: 450 milj.kvotu VARAM admin. Modernizācijas fonds LV: 4,464 milj.kvotu ? admin. Valsts un pašvaldību budžets ? Privātais finansējums ?
- 10. Reģionālās konsultācijas un reģionālā sadarbība Reģionālās konsultācijas: • Baltijas ministru padomes ietvaros; • Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna ietvaros Reģionālā sadarbība: • Kopīgie interešu projekti; • Elektroenerģijas starpsavienojumi un gāzes tirgus savienošana • Sinhronizācijas un desinhronizācijas projekti; • Iespējamie pārrobežu AER projekti • Sadarbība un koordinēšanās vienotu nosacījumu piemērošanai transportam 10
- 11. NEKP izstrādes grafiks 2018 Plāna projekta iesniegšana 2019 I Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde Papildus iespējamo jaunu pasākumu definēšana un ietekmes novērtēšana 2019 II Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšana Eiropas Komisijas rekomendāciju izvērtēšana un iestrāde Plānā 2019 III Plāna precizēšana un publisko konsultāciju nodrošināšana 2019 IV Plāna apstiprināšana Ministru kabinetā un iesniegšana EK 11
- 12. • 2018.gada beigas NEKP 2030 projekts • 2019.gads • EK izvērtē plānus un ES kopējos mērķus NEKP 2030 projekta precizēšana • 2019.gada beigas NEKP 2030 • 2023.gada vidus Aktualizētā NEKP 2030 projekts • 2024.gada vidus Aktualizētais NEKP 2030 NEKP 2030 izstrāde 12 katrus piecus gadus
- 13. NEKP mērķis Sabiedrības labklājība Sabalansēta enerģētikas politika Oglekļa mazietilpīga ekonomika 13
- 14. Cik nozīmīga katra no šīm NEKP jomām ir Latvijas attīstībai līdz 2030.gadam? 1) Konkurētspēja caur inovācijām 2) Energoefektivitāte (ēkās, transportā, rūpniecībā) 3) Enerģētikas tirgus un apgādes drošība 4) Atjaunojamā enerģija 5) Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana 6) Visas jomas ir vienlīdz nozīmīgas 14 Zāles balsojums dodies uz → www.menti.com ievadi kodu → 65 95 42
- 15. Enerģētiskā drošība un iekšējais enerģijas tirgus 26.11.2018, Rīga Līga Rozentāle Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece
- 16. Dabasgāzes tirgus attīstība 16 Avots: ENTSOG
- 17. Dabasgāzes tirgus liberalizācija 17 2017.gada 3.aprīlī – Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršana Mērķis – konkurētspējīgas cenas, dabasgāzes piegādes drošība, lielāks tirgus (pārrobežu tirdzniecība), nepārtrauktas piegādes, jauni produkti Tirgus atvēršanas norise kopumā veiksmīga: ⇧ Augšupejoša tirgotāju aktivitātes tendence ⇧ Augšupejoša patērētāju aktivitātes tendence
- 18. Dabasgāzes tirgus liberalizācija 18 Latvijas dabasgāzes tirgus pēc 2017.gada 3.aprīļa AS «Latvijas Gāze» Tirdzniecība Sadales sistēma Pārvades sistēma AS «Conexus Baltic Grid» Inčukalna pazemes gāzes krātuve AS «Gaso»
- 19. Dabasgāzes cenu dinamika 19 Dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas attiecas uz sistēmas lietotāju, kura patēriņa apjoms ir lielāks par 25 tūkst.m3 dabasgāzes gadā 0,00 5,00 10,00 15,00 20,00 25,00 30,00 35,00 40,00 Q42010 Q12011 Q22011 Q32011 Q42011 Q12012 Q22012 Q32012 Q42012 Q12013 Q22013 Q32013 Q42013 Q12014 Q22014 Q32014 Q42014 Q12015 Q22015 Q32015 Q42015 Q12016 Q22016 Q32016 Q42016 Q12017 Q22017 Q32017 Q42017 Q12018 Q22018 Latvijas un Vācijas dabasgāzes vairumcenas salīdzinājums (EUR/MWh) DE LV Avots: Eurostat; Ekonomikas ministrija
- 20. Enerģētiskā drošība 20 Būtiska loma Inčukalna pazemes gāzes krātuvei – viena no modernākajām dabasgāzes krātuvēm Eiropā. Ietilpība – 2,3 miljardi m3 aktīvās dabasgāzes Avots: AS Conexus Baltic Grid; «Enerģija un Pasaule»
- 21. Enerģētiskā drošība 21 • PAS “Gazprom” no 2018.gada 1.janvāra nepiedalās uzņēmuma pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā • Valsts kļuvusi par AS “Conexus Baltic Grid” akcionāru • Akciju iegādes pamatojums – valsts interese uzlabot piegādes drošību, mazināti ģeopolitiskie riski, dažādoti piegādes avoti un ceļi
- 22. Enerģētiskā drošība 22 Baltijas reģiona gāzes apgādes drošuma uzlabošanai un efektīvai tirgus attīstībai nepieciešams īstenot šādus projektus: 1. Polijas-Lietuvas dabasgāzes apgādes sistēmu starpsavienojums (GIPL); 2. Somijas – Igaunijas starpsavienojums (Balticconnector); 3. modernizējot Inčukalna PGK; 4. diversificēti dabasgāzes piegādes avoti.
- 23. Enerģētiskā drošība 23 Inčukalna pazemes gāzes krātuve • Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijai būtiska loma Latvijā un reģionā • AS «Conexus Baltic Grid» plāno ieguldīt 80 milj.EUR, no kuriem 50% varētu līdzfinansēt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros • Līdz šim AS «Conexus Baltic Grid» krātuves modernizācijās ieguldījis apmēram 190 milj.EUR, tostarp, ES finansējumu Avots: http://www.baltic-course.com/
- 24. Enerģētiskā drošība 24 Somijas – Igaunijas gāzes starpsavienojums (Balticconnector) • 150 km • 250 miljoni EUR • 75% ES līdzfinansējums • Šobrīd norit būvniecība • Īstenošana līdz 2020.gadam Avots: Energy4Europe
- 25. Enerģētiskā drošība 25 Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL) • 540 km • ~558 miljoni EUR • 85,8 milj.EUR (finansē Baltijas valstis no PL izmaksām) • ES līdzfinansējums (maks.277,5 milj.EUR) • Šobrīd norit izpēte • Īstenošana līdz 2022.gadam Avots: AmberGrid
- 26. Enerģētiskā drošība 26 Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšana • Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts ir iekļauts Eiropas Komisijas 3. PCI sarakstā un tiks iesniegts arī 4.PCI sarakstam • Izpēte par nepieciešamo LV-LT caurplūdes jaudu • Secināts, ka nepieciešamā jauda ir 125 GWh/d • Lai to sasniegtu nepieciešams sistēmā pacelt spiedienu un uzstādīt 1 kompresoru Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvumā (plānotās izmakasas ~20,7 milj.EUR (AS Conexus Baltic Grid) un ~5 milj.EUR (AB Amber Grid) • AS Conexus Baltic Grid turpinās sadarbību ar AB Amber Grid, veiksmīgai projekta tālākai īstenošanai Avots: AmberGrid
- 27. Reģionālais gāzes tirgus 27 • 2022.gads • Vienota dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma un balansēšanas zona bez iekšējiem, komerciāliem starpsavienojuma punktiem Ieguvumi no reģionālā tirgus izveides: • Dabasgāzes piegādes stabilitāte un drošums; • Enerģētiskās neatkarības stiprināšana; • Efektīva infrastruktūras izmantošana; • Lielāka konkurence un uzlabota tirgus likviditāte; • Pieeja jaunām tirdzniecības platformām.
- 28. Elektroenerģijas tirgus attīstība 28 Elektroener ģijas tirgus NordPoo l (kopš 2013.ga da) Brīvais tirgus (kopš 2015.ga da) 11 sadales sistēmas operator i Neatkarī gs pārvade s sistēmas operator 33 tirgotāji
- 29. Elektroenerģijas tirgus integrācija 29 Avots: Eiropas Komisija
- 30. Elektroenerģijas cenu dinamika 30 10 30 50 70 Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep Nov Jan Mar May Jul Sep 2013 2014 2015 2016 2017 2018 EUR/MWh Vidējā NP elektroenerģijas cena Latvijā, Somijā un Zviedrijā FI SE LV Avots: NordPool; Ekonomikas ministrija
- 31. Elektroenerģijas tirgus integrācija 31 Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu (Kurzemes loka 3.kārta) Starpsavienojums starp apakšstacijām Kilingi- Nomme (EE) un Rīgas TEC-2 (LV) (Igaunijas- Latvijas 3.starpsavienojums) Iekšējā līnija no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES Esošo Igaunijas - Latvijas 330 kV starpsavienojumu pārbūve HES pārgāznes projekts Sinhronizācija
- 32. Elektroenerģijas tirgus integrācija 32 SINHRONIZĀCIJA (2025.gads) - viena no ES enerģētikas politikas stratēģiskajām prioritātēm 2007.gads – ideja par sinhronizāciju 2012./2013.gad s – Gothia Power pētījums 2014.gads – Baltijas PSO ceļa karte 2016./2017.gad s – JRC pētījums 2017./2018. gads – dinamiskā un frekvences izpēte 2017.gada decembris – Saprašanās memorands 2018.gada jūnijs – politiskā ceļa karte 2018.gada 14. septembris – BEMIP sniedz piekrišanu priekšdarbu uzsākšanai 2018.gada 21.septembris – Polijas PSO iesniedz pieteikumu 2018.gada oktobris – tiek izveidota ENTSO-E Baltijas projekta darba 2018.gada decembris – mandāta saņemšana pievienošanās līguma 2019.gada vasara – pievienošanās līguma parakstīšana
- 33. Elektrotīklu starpsavienotības mērķis 33 • EAP2020 – 10% starpsavienotības mērķis • KEPS2030 – 15% starpsavienotības mērķis • Esošā situācija Latvijā – 80% starpsavienotība
- 34. Energoresursu importa mērķis 34 • EAP2020 energoatkarības mērķis – imports 44,1% no bruto iekšzemes patēriņā; • LEIS 2030 – par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem (28,2 TWh -> 14,1 TWh); • Enerģētiskā atkarība no importa Latvijā samazinās: • 2013.gads – 55,9%; • 2016.gads – 47,2%.
- 35. Enerģētiskā nabadzība 35 • Pieslēgumu optimizācija (2018) • Agregatori (2019) • Viedie skaitītāji (2023) Sistēmas elastības palielināšana • VPP 2018.-2021. gadam • Aizsargātie lietotāji
- 36. 36 Vai uzskatāt, ka Latvijas enerģētiskā drošība elektroenerģijas sektorā šobrīd ir pietiekama? 1) Jā, pietiekama 2) Nē, primāri nepieciešams lielāks pašnodrošinājums 3) Nē, primāri nepieciešams pēc iespējas ātrāk realizēt desinhronizāciju no BRELL loka 4) Nē, primāri Baltijas valstīm nepieciešami papildus starpsavienojumi ar Eiropu Zāles balsojums dodies uz → www.menti.com ievadi kodu → 65 95 42
- 37. Energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija 26.11.2018, Rīga Andrejs Apaņuks Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors
- 38. SEG samazinājums 40% pret 1990.g. SEG emisijas -6% pret 2005 < 8041 kt CO2 ekv. Ikgadējais samazinājums: 301 - 1642 kt CO2 ekv. CO2 piesaiste < 3,1 milj. vienību AER īpatsvars 32% ? kopējā enerģijas gala patēriņā Transportā 7 – 14% AER īpatsvars Moderno biodegvielu īpatsvars 0,2 % 2022.g. – 3,5% 2030.g. Siltumapgādē +0,55% ikgadēji Energoefektivitātes mērķis 32,5% Energoresursu patēriņa samazinājums Jaunie ikgadējie ietaupījumi ≥ 0,8% Starpsavienojumu mērķis Vismaz 15% NEKP 2030 dimensiju mērķi 38 ES mērķi LV mērķi LV apakšmērķi
- 40. AER direktīvas pārskats - galvenie uzsvari AER INTEGRĒŠANA TRANSPORTA SEKTORĀ UN MODERNĀS BIODEGVIELAS STINGRĀKI ILGTSPĒJAS KRITĒRIJI BIOENERĢIJAI STARPVALSTU SADARBĪBA 40 ENERĢIJAS PAŠPATĒRĒTĀJU LOMAS STIPRINĀŠANA ADMINISTRATĪVO PROCESU UZLABOŠANA AER INTEGRĒŠANA SILTUMAPGĀDES UN AUKSTUMAPGĀDES SEKTORĀ
- 41. ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 32,8%2004 37,2%2016 40%2020 mērķis %?2030 mērķis 8,5%2004 17%2016 20%2020 mērķis 32%2030 mērķisES AER īpatsvars LV AER īpatsvars MĒRĶIIZPILDE
- 42. ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA TRANSPORTĀ 42 2,1%2004 2,8%2016 10%2020 mērķis 14%*2030 mērķis 1,4%2004 7,1%2016 10%2020 mērķis 14%2030 mērķisES AER īpatsvars LV AER īpatsvars MĒRĶIIZPILDE *mērķi var samazināt līdz 7%, samazinot pirmās paaudzes biodegvielu ieskaiti tajā
- 43. 4343 uz 2030.gadu: Elektroenerģijai un centrālajai siltumapgādei - AER īpatsvara pieaugums Lokālajai siltumapgādei – AER īpatsvara samazinājums Transportā - AER īpatsvara nebūtisks pieaugums – BET nepieciešams sasniegt 14% īpatsvaru AER bāzes scenārijs 2030.gadam (bez papildu pasākumiem) 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 2010 2015 2020 2025 2030 2040 2050 AER-elektroenerģija AER-centrālā siltumapgāde AER-lokālā siltumapgāde AER-transports NEPIECIEŠAMI PAPILDU IEGULDĪJUMI AER ĪPATSVARA PALIELINĀŠANĀ 40,1-41%
- 45. Energoefektivitātes direktīvas pārskats – galvenie uzsvari 45 • ES mērķis – primārās enerģijas patēriņa samazinājums par 32,5% (pret 2007.gadu) • Valstu obligāto mērķu aprēķinā iekļauj transporta enerģiju Rezultātā Latvijas obligātais uzkrātais enerģijas ietaupījuma mērķis ir gandrīz 19 000 GWh (t.i. 2x lielāks nekā 2014.-2020. gada periodā) 2030. GADAM NOTEIKTI AUGSTĀKI MĒRĶI NEKĀ ESOŠAJĀ PERIODĀ • Individuālā enerģijas uzskaite dzīvokļos • Pāreja uz attālināti nolasāmiem skaitītājiem līdz 2022.gadam PASTIPRINĀTAS PRASĪBAS ENERĢIJAS UZSKAITEI UN RĒĶINU INFORMĀCIJAI
- 46. 4646 0 50 100 150 200 250 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 PJ Lauksaimniecība Pakalpojumi Rūpniecība Mājsaimniecības Transports Neenerģētiskās vajadzības indikatīvais kopējo energoresursu mērķis indikatīvais galapatēriņa mērķis uz 2030.gadu: Enerģijas galapatēriņš – 7,2% samazinājums Transportā – 14% samazinājums Mājsaimniecībās – 24% samazinājums Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā – 40% palielinājums Rūpniecībā un būvniecībā – 14% palielinājums Enerģijas patēriņa bāzes scenārijs 2030.gadam (bez papildu pasākumiem) KOPĒJIE PANĀKTIE IETAUPĪJUMI 4 TWh NEPIECIEŠAMI KOPĒJIE PANĀKTIE IETAUPĪJUMI 19,9 TWh
- 47. • mērķiem jābūt ambiciozākiem kā 2020 mērķiem • jānodrošina enerģijas patēriņa samazinājums un AER īpatsvara palielinājums (siltumapgādē un transportā) • jānodrošina enerģijas ietaupījumi, tos īstenojot: • ēku renovācijā un energoefektivitātes uzlabošanā; • tehnoloģiju energoefektivitātes uzlabošanā; • transporta energoefektivitātes uzlabošanā, t.sk. elektromobilitātē • «energy efficiency first» princips - horizontāli visos pasākumos • jauna atbalsta nepiešķiršana fosilajam kurināmajam / degvielai 47 2030 mērķu izpildes principi
- 48. Kādi ārējie faktori noteiks virzību uz mērķu sasniegšanu? Tehnoloģiju izmaksas Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju labklājības līmenis Sabiedrības akcepts un interese 48 ?
- 49. IESPĒJAMIE PAPILDU PASĀKUMI - IDEJAS 49
- 50. IESPĒJAMO PAPILDU PASĀKUMU IDEJAS 50 Nodokļu pārskats dabas resursu nodokļa likme par CO2 akcīzes nodokļa likme fosilajam kurināmajam/ degvielai nodokļu atlaides AER pašpatēriņa veicināšanai nodokļu atlaides energoefektivitātes pasākumu ieviesējiem transporta ekspluatācijas nodokļa likme Atbalsta pasākumi vēja parku attīstības veicināšana elektroenerģijas pašpatēriņa veicināšana transporta pasākumi pilsētās publiskie iepirkumi autoparkiem ar noteiktu ne-emisiju vai maz-emisiju auto īpatsvaru
- 51. Zāles balsojums Kuru no šiem nodokļu pasākumiem Jūs atbalstītu? 1) dabas resursu nodokļa par CO2 likmes palielināšana 2) akcīzes nodokļa likmes palielināšana fosilajam kurināmajam/degvielai 3) PVN, IIN atlaides AER pašpatēriņa veicināšanai 4) NĪN atlaides energoefektivitātes pasākumu ieviesējiem 5) transporta ekspluatācijas nodokļa likmes atcelšana zemu CO2 emisiju auto 6) nevienu 51 dodies uz → www.menti.com ievadi kodu → 65 95 42
- 52. 52 Pienākumi biodegvielu (tostarp moderno biodegvielu) piejaukums biometāna ieguve biogāzes stacijās biometāna izmantošana transportā biometāna izmantošana elektroenerģijā un siltumapgādē energoefektivitātes pienākumu shēmas paplašināšana IESPĒJAMO PAPILDU PASĀKUMU IDEJAS
- 53. 53 Papildu aktivitātes biomasas sadedzināšanas iekārtu un ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšana siltumapgādē obligātais ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanas nosacījums finansējuma saņemšanai pāreja uz zemas temperatūras siltumapgādi un elektroenerģiju kā siltumapgādes resursu AER tehnoloģiju ieviešana aukstumapgādē esošās siltumapgādes infrastruktūras pielāgošana aukstumapgādes nodrošināšanai ēkās Esošo ES fondu atbalsta programmu īstenošana augstākā intensitātē Rūpniecības nozare Daudzdzīvokļu mājas un privātmājas Valsts un pašvaldību ēkas Centralizētā siltumapgāde Sabiedriskā transporta infrastruktūra Elektro- transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra IESPĒJAMO PAPILDU PASĀKUMU IDEJAS
- 54. Kurā jomā būtu īpaši jāizvērš energoefektivitātes pasākumi līdz 2030.gadam? 1) daudzdzīvokļu māju renovācija – katru gadu vairāk finansējuma un vairāk atjaunotu māju 2) viegli pieejams atbalsts individuālo dzīvojamo māju energoefektivitātei (jumts, logi, apkures iekārtas u.c.) 3) transporta jomas energoefektivitāte (infrastruktūra, degvielas ekonomija, dažādu transporta veidu kombinēšana) 4) pastāvīga rūpniecības iekārtu modernizācija 5) cits 54 Zāles balsojums dodies uz → www.menti.com ievadi kodu → 65 95 42
- 55. Kādu AER mērķi varam noteikt? 0,0% 0,1% 0,2% 0,3% 0,4% 0,5% 0,6% AER īpatsvars PAPILDUS PASĀKUMU IZMAKSU PIEAUGUMS PRET BĀZES SCENĀRIJU, % no IKP AER 42% AER 45% AER 48% AER 50% AER 55% 55 līdz AER 45% - samērā lēzens izmaksu pieaugums AER elektroenerģijas ražošanas būtiskāka veicināšana nepieciešama, sākot no AER 45% (sasniedzot ap 65% AER-E)
- 56. Zāles balsojums Kāds AER mērķis Latvijai būtu Jūsuprāt jāizvirza? 1) 40-42% 2) 42-45% 3) 45-48% 4) 48-50% 5) 50% vai vairāk 56 dodies uz → www.menti.com ievadi kodu → 65 95 42
- 57. Paldies! NEKP@em.gov.lv pasts@em.gov.lv Ekonomikas ministrija Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 Tālrunis: +371 6 7013 100 Fakss: +371 6 7280 882 E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājaslapa: www.em.gov.lv Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem