2. Klasteru attīstība Latvijā:
ieguvumi un izaicinājumi
tūrismam
Gaujas NP piemērs
Laura Konstante «Siguldas tūrisma attīstības aģentūra» direktore
Liepāja, 2012.gada 6.decembrī

3. klasteris

5. POLITISKAIS LĪ MENIS: VIENOŠANĀ S PAR
SADARBĪ BU:
6 pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvalde

6. KLASTERU JĒDZIENS
• Veicināt ekonomisko attīstību ārpus
galvenajiem centriem un stiprināt reģionālo
līmeni
• Viens sektors
• Sadarbība
• Saistītu uzņēmēju koncentrācija
• Ģeogrāfiski noteikta teritorija

8. KLASTERI PASAULĒ
• Klasteri – lokāli, bet globāli konkurētspējīgi
• Labākais mūsdienu klasteru piemērs: silīcija
ieleja Kalifornijā (hi-tech), Franču rivjēra
• Lielākoties fokuss uz ražošanas sektoru,
neskatoties uz pakalpojumu sektora izaugsmi
un nākotnes potenciālu.
• WTO – tūrisms ir viena no retajām nozarēm
nākotnē, kas radīs jaunas darbavietas.

9. Pirms gada...
• Ļoti maz kā priekšrocību
izmantojam atrašanos Gaujas
nacionālajā parkā (kas ir LV TOP 3)
- drukātie materiāli, internets
• Veidojam atsevišķu pilsētu
zīmolus un atpazīstamību (Cēsis,
Sigulda, Līgatne, Valmiera)
• Uzņēmēji, kas veido savu
mārketingu

10. KAS AR KO KONKURĒ?

11. LIELĀKAS IESPĒJAS PIESAISTĪT TŪRISTUS &
DALĪTAS IZMAKSAS

13. KAS AR KO KONKURĒ?
• Tūrisma konkurētspēja – spēja izsisties
• Pilsētu tirgus, parādās jauni galamērķi (naftas
tranzīta pilsēta Ventpils kā tūrisma meka)
• Nepieciešams pastiprināt sānsensību
• Tendence apvienoties, lai būtu spēcīgāki
• Nenosaka biznesa mērķus katram, bet kopīgu
vīziju
• Reģioni ar klasteriem attīstās daudz
veiksmīgāk

14. PAŠVALDĪBU UN DAP VIENOŠANĀS
• 2012.gada 7.februārī –vienošanās par sadarbību starp
6 pašvaldībām (Sigulda, Cēsis, Amata, Pārgauja, Līgatne
un Valmiera) un Dabas aizsardzības pārvaldi par
kopīgām aktivitātēm tūrisma veicināšanai Gaujas NP.
• Gaujas NP tūrisma klastera attīstības stratēģija 2012.-
2019.

15. KURA VIETA IR VISLABĀKĀ?
• Tūrisms - nozare, kurā noteicošais nav
uzņēmums ar lielāko apgrozījumu, bet gan
individuālais patērētājs (cik ļoti būs
apmierināts?, cik atpūtīsies?)
• Forša vieta, bet vājš restorāns un slikta viesnīca.
• Sistēma, kurā visi spēlētāji ir lieliski, rada
pievienoto vērtību, kur 1+1=3.
• Jāidentificē vājās vietas, trūkumi (transporta
shēmas, nevienlīdzība darba iespēju ziņā – Rīga
un ārpus Rīga, apmaiņa ar tirgus informāciju –
ko katrs var darīt, lai uzlabotu vājās puses?)

17. GAUJAS NP tūrisma klasteris
1. 2.
•LIAA atbalstītais projekts «Gaujas •Gaujas NP teritorijā esošo
NP tūrisma klastera attīstība» pašvaldību kopējais mārketings
•Projekta ieviesējs: Siguldas reģiona
tūrisma biedrība
•Projekta budžets: 340 400 LVL
(85/90 % ERAF finansējums, 10-15%
uzņēmumu, citu iesaistīto pušu
līdzfinansējums)

19. Iesaistītās puses – telpiskais
izvietojums Karte: A.Klepers /
Environtech pamatne
Valmiera
Straup
e
Cēsis
Līgatn
e
Siguld
a
Rīg 300
a iniciatīvas,
šobrīd 60

20. Trīs prioritārie virzieni projektā

21. Gaujas NP tūrisma klastera attīstība
KLASTERA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2012.-2019. –
pirmais posms
• Galamērķa
galvenais
veicināšanas
medijs
Kvalitāte
Inovācijas
Veicināšana
Tīklošana
Resursu
piesaiste
• Vērtību ķēdes
ietvaros –
savstarpēji
papildinoši, uz
inovatīviem
risinājumiem vērsti

22. PIEDZĪVOJUMS
LEĢENDĀM APVĪTAJĀ
GAUJAS SENLEJĀ
22 22

23. IEGUVUMI NO TŪRISMA KLASTERA
• Kopīgas konkurētspējīgās priekšrocības, vienota,
spēcīga stratēģiskā pozicionēšana, galamērķa
mārketings, tēls un reputācija;
• Spēcīga sadarbība – uzņēmēji, Dabas aizsardzības
pārvalde, pašvaldības, TIC, Vidzemes augstskola, GNP
fonds:
• informācijas apmaiņa, tirgus dati;
• zināšanas, mācīšanās, pieredzes apmaiņa;
• kopīgi tūrisma produkti;
• vertikālā un horizontālā sadarbība;

24. IEGUVUMI NO TŪRISMA KLASTERA
• Socioekonomiskā sistēma – uzņēmējdarbības vide ar
kopīgu vīziju, vērtībām, mērķiem un sadarbību;
• Izaugsmi veicinoša savstarpējā konkurence;
• Stiprināta politiskā pozīcija;
• Lielāka tirgus kontrole – vienota virzība plašākā tirgū;
• Dalītas izmaksas un riski (resursi, kompetence);
• Dabas aizsardzība vs dabas kapitāla izmantošana,
ilgtspēja;
• Ilgtermiņā – ekonomiskie ieguvumi.

25. INFORMĀCIJAS SPĒKS
• Apmaiņa ar tirgus informāciju
• Nofiksējam situāciju, lai varam izmērīt
uzlabojumus reģionālā līmenī
• Kalpo kā bāze kvalitatīvai lēmumu
pieņemšanai visiem iesaistītajiem
• Spēcīgāki gan iekšēji, gan ārēji (vairāk zinām,
vairāk pieredzējuši)

26. ATVĒRTS TIRGUS
Atvērti jauniem tirgus dalībniekiem, jo ir
infrastruktūra un vide, kas atbalsta un veicina
profesionālus darbiniekus un piedāvā
sadarbību.

27. Aigars Ruņģis – Valmiermuižas alus saimnieks

28. Andris Klepers – GNP klastera koordinators

29. Juris Dudko – Siguldas reģiona tūrisma biedrība,
Viesnīcu «Sigulda» un «Ezeri» saimnieks

30. Ineta Litte- Dikļu pils vadītāja

31. Rudīte Vasile – Pārgaujas novada tūrisma speciāliste

32. Uģis Mitrevics – Siguldas novada Domes priekšsēdētājs

33. Ināra Rubene – McCann Rīga vadītāja

34. Andra Magone – Cēsu TIC vadītāja