1. KONFERENCE
„VĪZIJAS UN IZAICINĀJUMI LIEPĀJAS KĀ KŪRORTPILSĒTAS ATTĪSTĪBAI”
29.05.2013., Liepāja
REZOLŪCIJA
Mēs, konferences dalībnieki - LR Veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas veselības
tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele, Kardiologs, Latvijas kardiologu asociācijas
priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks
un Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, Liepājas Universitātes uzņēmējdarbības
vadības programmas direktore Inese Leitāne, Liepājas Universitātes tūrisma vadības
programmas direktore Ilze Grospiņa, EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks,
Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas reģiona tūrisma informācijas
biroja vadītāja Ieva Hmieļevska, Liepājas pilsētas domes Vides un Veselības daļas vadītāja
Ineta Stadgale un citi, kas reģistrējuši dalību konferencē (pielikums Nr. 1), atzīstam:
Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepciju 2013.-2016. gadam nepieciešams
izstrādāt, lai veicinātu kūrorta dabas dziedniecisko resursu apzināšanu un plašāku
izmantošanu, ar kūrorta pakalpojumiem saistītas uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas kā
kūrorta vispārējo attīstību.
Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepcijas izveidošana ir balstīta uz kūrorta
vēsturiskajām tradīcijām un pieejamajiem stratēģiskajiem dabas dziednieciskajiem
resursiem Liepājā, kā arī tendencēm Latvijā un pasaulē.
Koncepcijas vīzija: Liepāja ir Eiropā un NVS atpazīstams tūrisma galamērķis, kur
atgūt veselību.
Mērķi:
1. Liepājas dabas dziednieciskie resursi ir populāri Eiropā un NVS, un uz to pamata
veidotie veselības tūrisma produkti mazina sezonalitātes negatīvo ietekmi.
2. Pieejamie Liepājas dabas dziednieciskie resursi tiek plaši izmantoti pamatojoties
uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā
Liepājas kūrorta teritoijā esošajos uzņēmumos, veselības un medicīnas iestādēs.
3. Liepājas kā kūrorta un veselības tūrisms novirziena attīstība tiek koordinēta, lai
veicinātu ne vien visu nozares dalībnieku sadarbību Liepājā, bet īstenotu
sadarbību ar nozares spēlētājiem valsts un starptautiskā līmenī.
4. Koncepcijas izvirzītie mērķiem ir reāli, sasniedzami un izmērāmi, un ir saskaņā ar
Liepājas, valsts un starptautiskajiem plānošanas dokumentiem.
2. Kopīgās nostādnes:
1. Ir nepieciešams radīt un ieviest pašvaldības plānošanas dokumentu „Liepājas veselības
tūrisma koncepcija” kas nosaka spēles noteikumus nozares attīstībai īstermiņā un
ilgtermiņā, un ir pamats Liepājas pašvaldības pieteikuma iesniegšanai LR Ekonomikas
ministrijā par kūrorta statusa piešķiršanu;
2. Pašvaldībai jānosaka dažādu sektoru pārstāvju sadarbības iespējas un modeļus Liepājas
pašvaldības teritorijā, nacionālā un starptautiskā mērogā;
3. Pašvaldībai jāstimulē kūrorta infrastruktūras sakārtošana;
4. Pašvaldībai jāparedz nodokļu atvieglojumi, jāiniciē profesionālās apmācības
programmas, jārada mārketinga atbalsts un citi stimuli veselības un medicīnas tūrisma
piedāvājuma attīstīšanai un dažādošanai Liepājā;
5. Pašvaldībai jāizmanto savas, ES un valsts līdzfinansējuma iespējas infrastruktūras un
pakalpojumu attīstīšanai, kas motivē investoru ieguldījumus;
6. Nepieciešams nodrošināt minerālūdens, ārstniecisko dūņu un citu Liepājas dabas
dziedniecisko resursu sistemātisku izpēti;
7. Jāpanāk pieejamo dabas dziedniecisko resursu (minerālūdens, dūņu, smilts, zaļo zonu un
parku, priežu audžu, jonizētā gaisa, jūras ūdens, dzintara, latviskās pirts rituālos
izmantoto dabas resursu) un citu resursu plašāku izmantošanu veselības tūrisma
pakalpojumu veidošanā un sniegšanā;
8. Jāapzina veselības un medicīnas tūrisma iniciatīvas, produktus un resursus, kuri līdz šim
nav tiešā veidā tikuši asociēti kā potenciāls jaunu tūrisma piedāvājumu veidošanai un
jāiekļauj tos nozares piedāvājumā.
9. Jānosaka atbildīgā pašvaldības struktūra/ as par veselība tūrisma koncepcijas ieviešanu;
10. Ilgtermiņā jāpanāk Liepājas kā veselības un medicīnas tūrisma galamērķa atpazīstamība
Eiropas un NVS valstīs;
Konferences dalībnieku ieteikumi:
- Jāattīsta veselības tūrisma un medicīnas nozarē strādājošo darbinieku svešvalodu
zināšanas. Angļu un skandināvu valodu zināšanas būtiski spēj celt uzņēmuma
konkurētspēju, taču vienlaikus paaugstina risku, ka darbinieki ar svešvalodu
zināšanām var aizplūst no Latvijas/ Liepājas;
- Nepieļaut daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecību piejūras zonās. Šajās teritorijās
attīstīt ar kūrortu saistītu celtņu būvniecību un uzņēmējdarbību, atstāt pieejamas
cilvēkiem;
- Jāīsteno nodokļu atvieglojumu programma pašvaldības un valsts mērogā, lai
nodrošinātu veselības tūrisma kā nozares konkurētspējīgu un strauju attīstību;
- Pašvaldībai jārīkojas operatīvi, lai izmantotu izdevīgo Liepājas vēsturisko pieredzi,
tirgus situāciju, ģeogrāfisko novietojumu un panāktu dinamisku nozares attīstību
Liepājā, bet vilcināšanās dēļa nezaudētu konkurences cīņā;
- Pašvaldībai jāformulē konkrēts kūrorta veids vai tips (piemēram, balneoterapijas ,
tallassoterapijas, psamoterapijas, peloīdterapijas, dzīvesstila, utml.), jāattīsta izcili
konkurētspējīgi nišas produkti un terapijas;
- Pašvaldībai jādefinē kūrorta veidam un piedāvājuma specifikai atbilstošs patērētāja un
investora profils;
3. - Liepājā ir vairāk kā 10 dažādu terapiju piedāvājumi, kopumā ļoti sadrumstalots
piedāvājums, un ja tas nekļūs kompleksāks vai netiks piedāvāts kompleksi, nespēs
sasniegt potenciālos klientus.
- Liepājas Universitātes tūrisma vadības jaunajai programmai jāspēj sagatavot veselības
un medicīnas tūrisma pārdošanas speciālistus;
- Liepājas veselības tūrisma produktu cenai ir būtiska nozīme, tai ir jābūt objektīvai, kas
spētu piesaistīt cilvēkus, bet tajā pašā laikā radītu uzticību produkta kvalitātei;
- Būtisks jautājums uz kuru ir jāatbild: ko papildu tūristiem piedāvāt, vēl bez kūrorta, lai
ziemas, rudens sezonās pieaugu apmeklētāju skaits?
- Netiek identificēta problēma, nav konkrētības nekādas. Atskatīties par to, kas ir bijis
trīsdesmit gadu atpakaļ neveicina nekādu produktivitāti, lai to veicinātu ir jāiezīmē
spēcīgākas nākotnes perspektīvas.
- Savienot aktīvo ārstēšanu, ķirurģiju un citus medicīnas pakalpojumus (jo īpaši nišas
pakalpojumus), kas pieejami Liepājas reģionālajā slimnīcā un citās slimnīcās, ar
veselīgu dzīvesveidu un kūrorta pakalpojumiem; tikai tad kūrortam būs nākotne;
- Pašvaldībai jānosaka veselības tūrisma nozares koordinācijas modeli un atbildīgo;