Sociālais dialogs un ekonomiskās attiecības

1. Sociālais dialogs un
ekonomiskās attiecības
Rīga
2013.gada 20.septembris

2. Sociālā dialoga objekts
2
Darba laiks
un apstākļi
Atalgojums
Darba tiesības
un sociālās garantijas
Sabalansēts nodokļu slogs
Nevienlīdzības mazināšana
Darba ņēmēji
Darba devēji
Valdība

3. dialogs kompromiss motivācija efektivitāte
konkurēt-
spēja
Sociālā dialoga
priekšnosacījumi
3
 Neatkarīgas
 Spēcīgas
 Kompetentas
Darba ņēmēju un darba devēju
organizācijas
 Abpusējs ieguvums ilgtermiņā

4. Sociālā dialoga efektivitāte un
valdības loma
4
Mērķis – ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme
Darba
ņēmēji
Darba
devēji
Darba
ņēmēji
Darba
devēji
Efektīvi Neefektīvi
Vienošanās par
atalgojumu un
darba apstākļiem
Normatīvais
regulējums
Valdība nodrošina
dialoga un
rezultāta leģitimitāti
Valdības
intervence kropļo
darba tirgu

5. Sadarbība krīzes pārvarēšanā
5
2009.gada jūlijā tika pieņemts lēmums, ka 2010.gada un arī turpmākie
budžeti no paša sākuma tiks veidoti ciešā sadarbībā ar sociāliem
partneriem – Latvijas darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas brīvo arodbiedrību
savienību (LABS) un Latvijas pašvaldību savienību (LPS).
Sadarbības rezultātā ir izdevies samazināt valsts
kopbudžeta deficītu un stabilizēt valsts finanses bez
liekiem sabiedriskiem vai politiskiem satricinājumiem.

6. Sadarbība 2013.gadā
6
2013
2014
LVL/mēn. EUR/mēn.
IIN likme 24% 24%
VSAOI likme, no tās: 35,09% 34,09%
Darba devēja VSAOI likme 24,09% 23,59%
Darba ņēmēja VSAOI likme 11% 10,5%
Neapliekamais minimums (NM), LVL/mēn. 45 53 75
Atvieglojums par apgādībā esošām
personām (AAP), LVL/mēn.
80 116 165
2013.gada 20.augustā MK sēdē tika atbalstīts FM izstrādātais alternatīvais
darbaspēka nodokļu mazināšanas modelis, kurš izstrādāts, ņemot vērā
valdības sociālo un sadarbības partneru izteiktos viedokļus un priekšlikumus.

7. Nevienlīdzības mazināšana
– izaicinājums Latvijai
7
Starptautiskais valūtas fonds:
Lai gan darbaspēka nodokļu slogu mazināšana būtu vēlama, tomēr
nemērķēta likumā noteiktās IIN likmes mazināšana nav tas labākais veids
no efektivitātes un taisnīguma viedokļa. Labāks risinājums būtu ieviest
divpakāpju IIN sistēmu, palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu un/vai,
kombinēt to ar sociālo pabalstu sistēmu.
Eiropas Komisija:
Latvija ir veikusi pasākumus, lai samazinātu darbaspēka nodokļus, tomēr
šie lēmumi nav atrisinājuši zemo algu saņēmēju situāciju. Darbaspēka
nodokļu sloga samazināšanai zemo algu saņēmējiem būtu daudz lielāka
ietekme uz bezdarbu. Papildus iemesls tam ir strādājošo nabadzības
rādītāji un lielais zemo algu saņēmēju skaits.

8. Izaicinājums nākotnē
8
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
Arodbiedrību biedru īpatsvars
starp nodarbinātajiem OECD
dalībvalstīs, %
Ilgstoši samazinās
arodbiedrību popularitāte
un ietekme
Izaicinājums – kā veicināt spēcīgu, neatkarīgu un
kompetentu arodbiedrību pastāvēšanu un līdz ar to
arī sociālā dialoga efektivitāti?