Audriņu pamatskolas 4.klases skolēni apsprieda aktuālo jautājumu par bēgļiem Latvijā un pasaulē, uzzinot informāciju par radušos situāciju, paužot un pamatojot savu viedokli par to.Plašāk: http://skolas.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-stunda/begli-latvija-un-pasaule-liela-stunda-audrinu-pamatskolas-4klase/
Pilditas pankukas. Pasaules lielākā mācību stunda Ābeļu pamatskolā
Begli Latvijā un pasaulē. Pasaules lielākā mācību stunda Audriņos.
1.
2. Joprojām pat valsts amatpersonu runās bēgļa, nelegālā
imigranta un patvēruma meklētāja terminu lietojums ir neskaidrs,
lai gan atšķirības ir būtiskas.
•Patvēruma meklētājs. Cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz
patvērumu. Viņam nav tiesību Latvijā strādāt, un tas ir pagaidu
statuss, kamēr amatpersonas nolems, vai piešķirt bēgļa statusu. Ja
statusu nepiešķir, patvēruma lūdzējs tiek izraidīts atpakaļ uz
izcelsmes valsti.
•Bēglis. Cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš
izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas,
tautības vai sociālās grupas dēļ. Līdz ar bēgļa statusu persona
iegūst pastāvīgo uzturēšanās atļauju, drīkst strādāt un brīvi
pārvietoties.
3. •Alternatīvais statuss. To piešķir cilvēkam, kurš nevar saņemt
bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu
piešķir īslaicīgi, un ik gadu to pārskata. Šo statusu piešķir, ja
cilvēkam draud nāvessods, spīdzināšana vai iekšējo bruņoto
konfliktu dēļ nav iespējams atgriezties dzimtenē.
•Nelegālais imigrants. Cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts
robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu. Arī
patvēruma meklētājs, kuram atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss,
bet viņš nav izceļojis, kļūst par nelegālo imigrantu.
4. Eiropas Komisija 2015.g. maijā ES dalībvalstīm
ierosināja divu gadu laikā izmitināt kopumā 60 000
patvēruma meklētāju.
Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un
Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās
imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti
tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.
Latvija ir Eiropas savienībā, tādēļ palīdzības
sniegšana bēgļiem attiecas arī uz mūsu valsti.
5. Bēgļi dodas prom no savas valsts, jo tur plosās karš.
Latvijā bēgļi nekad agrāk nebija uzņemti, tādēļ
valsts iedzīvotāji un valdība nekam tādam nebija gatava.
Latvijā uzņemtie bēgļi paliks vairākus gadus. Šie
cilvēki saņems uzturēšanās atļauju, kas paredz, ka viņi
dzīvo un uzturas valstī, kur saņēmuši šo atļauju. Līdz ar
to bēgļi varēs ceļot ES ietvaros, taču pamatuzturēšanās
vieta būs tā valsts, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju.
6. Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju
bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu
uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Šoruden Latvijā ieradīsies pirmie bēgļi, kuri, kā arī personas
ar alternatīvo statusu, kas sasnieguši pilngadību, katru mēnesi varēs
saņemt 256 eiro lielu pabalstu, bet bērniem pabalsts sastādīs 76 eiro
mēnesī.
7. 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt, ka būtu jāuzņem vairāk
patvēruma meklētāju nekā šobrīd paredzēts.
24% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka visām ES dalībvalstīm
būtu jābūt solidāriem un jāpalielina uzņemamo patvēruma meklētāju
skaits.
5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atturas paust savu viedokli
Sagatavots pēc pētījumu aģentūras datiem
8. LR iedzīvotāju domas par lielāku bēgļu
daudzuma uzņemšanu Latvijā
(diagramma)
71%
24%
5%
Nepiekrīt
Piekrīt
Atturas
9. Skolotāja klasei izsniedz A4 lapu. Klase iedomājas, ka ir Latvijas
politiķi, viņiem jāpieņem lēmums par Latvijas bēgļiem, kur viņus
izmitināt, kā šos cilvēkus nodarbināt, kā palīdzēt iejusties Latvijas
skolās un kā palīdzēt apgūt kādu profesiju, lai bēgļi varētu atrast
darbu.