Latvijas emigrantu kopienas — pirmo pētījuma rezultātu apkopojums
•
0 j'aime•799 vues
Zinātniska pētījuma «Latvijas emigrantu kopienas…» pirmo pētījuma rezultātu apkopojums preses konferencē 2015. gada 26. janvārī, Rīgā.
Recommandé
Recommandé
Contenu connexe
En vedette
En vedette (18)
Similaire à Latvijas emigrantu kopienas — pirmo pētījuma rezultātu apkopojums
Similaire à Latvijas emigrantu kopienas — pirmo pētījuma rezultātu apkopojums (6)
Latvijas emigrantu kopienas — pirmo pētījuma rezultātu apkopojums
- 1. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā idenItāte, transnacionālās aKecības un diasporas poliIka Inta Mieriņa, Dr. sc. soc. Inese Šūpule, Dr. sc. soc. Mihails Hazans, Dr. math. 2015. gada 26. janvārī
- 2. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Īsi par pēRjumu PēRjums uzsākts 2014. gada janvārī un noslēgsies 2015. gada augustā Finansējums: n 90,13% Eiropas Sociālais Fonds, akIvitāte «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» n 9,67% valsts līdzfinansējums n 0,20% LU FSI un LU līdzfinansējums
- 3. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Īsi par pēRjumu n LU Filozofijas un socioloģijas insItūts sadarbībā ar Ekonomikas un vadības fakultāI n Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaisRtu ekspertu grupa
- 4. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kāpēc šis pēRjums? Pēdējo 10 gadu laikā vien no Latvijas izbraukuši 220 000 Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un to skaits turpina augt Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)
- 5. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kāpēc šis pēRjums? n Emigrācija sūRtājvalsIj var nozīmēt ievērojamu cilvēkkapitāla zaudējumu un saasināt demogrāfijas problēmas, bet ko aizbraukšana nozīmē emigran9em pašiem, viņu ģimenēm un bērniem? n Mērķis – ne Ikai skaitļi, bet padziļināts situācijās izvērtējums no Latvijas emigrantu perspekRvas, sasaistē ar reālām poliIkas iniciaRvām
- 6. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ar ko šis pēRjums ir īpašs? Vēsturē lielākā Latvijas diasporas aptauja n 14 068 intervijas 118 valsRs n Gandrīz 200 padziļinātās intervijas 6 valsRs n Citas metodes (novērojumi, bērnu zīmējumu analīze, u.c.) Lielākā no vienas valsts izbraukušo emigrantu aptauja Eiropā Pirmā aptauja, kas piedāvā vispārināmus datus par latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas
- 7. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Pateicamies Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pēRjumā, kā arī mūsu informaRvajiem atbalsRtājiem! PēRjums – pamats sistemāIskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tauIešiem (migrācijas monitoringam)
- 8. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 GALVENĀS ATZIŅAS
- 9. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Cik daudzi plāno atgriez7es? n Lai gan lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo atgriezIes šobrīd neplāno, Latvija neIek «noraksRta» pavisam Tuvāko 6 mēnešu laikā 4% Ne 6 mēnešu laikā, bet tuvāko 5 gadu laikā Ne 5 gadu laikā, bet vecumdienās Varbūt, pie noteik9em apstākļiem Nekad 12% 14% 40% 30%
- 10. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ar skatu uz nākotni Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valsIj un tautai, taču ļoI strauji asimilējas bērni Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko idenItāI un valodu, būIski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā
- 11. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Migrācija kā ‘problēma’? EmigranI paši visbiežāk atzīst, ka šobrīd jūtas laimīgāki Mīts par Latvijas emigranIem kā zemi kvalificēIem strādniekiem nav gluži paIess – daudzi spēj sevi profesionāli realizēt Ieši ārpus Latvijas Darbs un mācības ārzemēs daudziem sniedz zināšanas un pieredzi, kā arī vērRgus kontaktus Lielais Latvijas diasporas apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas aksRbai
- 12. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Diaspora kā mūsu nācijas daļa Diasporā vērojama ārkārRga neuzIcēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība Rūpes par visiem valstspiederīgajiem, neatkarīgi no tauRbas, vecuma, ienākumu līmeņa un ciIem faktoriem
- 13. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 KĀPĒC ATGRIEŽAS?
- 14. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kāpēc daļa tomēr atgriežas? Padziļinātās intervijas ar Iem, kas atgriezušies: n Ģimene un draugi Latvijā n Ilgas pēc mājām, Latvijas «Skraidīt plikām kājām pa pļavu», Latvijas ēdiens, u.c. n Valoda n Nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet neIek pieņemI kā savējie n Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet Ik nozīmīgi, lai paliktu ārzemēs
- 15. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ģimene un draugi «[..] (meita) aug arvien lielāka un mēs burIski esam te vieni paši. Ir tā, ka ir draugi apkārt, bet tas tomēr nav tas pats kas ģimene. Tie paši Ziemassvētki vai dzimšanas dienas, vai jebkuri svētki, kad tu vari būt kopā ar savējiem. Vai vienkārši aiziet tāpat ciemos papļāpāt, vai aizbraukt un te jau tā nav.» n (Ģimene ar bērnu, Lielbritānijā jau astoņus gadus) «Pietrūkst elementāras saziņas. Es, piemēram, kad atbraucu uz Rīgu un Jūrmalu, tad tur var vienkārši pasēdēt un parunāt, bet šeit ir Ik nenormāls dzīves temps, ka man pat aiziet ar kādu uz pub (angliski), lai izdzertu alus kausu, vajag tādu operāciju izvest, kaut ko tādu izdarīt, lai kādu noķertu kaut kā, jo viens strādā pa nakRm, cits – pa dienām, cits vēl kaut kā [..] Uz Latviju velk, jo tur saskarsme ir lielāka, kā saka social life (angliski) ir daudz labāka, kvalitaRvāka.» n (VīrieIs, 38 gadi)
- 16. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Nostaļģija «Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasIes tajā vidē, kas man ir paRkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.» n (VīrieIs, 36 gadi, atgriezies no Vācijas) «Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaIes uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.» n (VīrieIs, 32 gadi, atriezies no Anglijas)
- 17. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kas kavē atgriez7es? n Jārada skaidra pārliecība par valsts poziRvu virzību un stabilu aksRbu! n Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valsR noIek virzība deklarēto aksRbas mērķu sasniegšanai 15 42 48 57 63 71 71 73 0 10 20 30 40 50 60 70 80 Nenokārtotas parādsaisRbas, kredīI Latvijā Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā Neesmu drošs/-‐a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu, iekļaujoIes Latvijas izglīRbas sistēmā Esmu vīlies/-‐usies Latvijas valsR Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vai uzņēmējdarbības iespēju Esmu iekārtojies/-‐usies uz dzīvi šeit, ārzemēs Latvijā man nav pieIekams sociālais atbalsts (dažādi pabalsI, pensija u.tml.) Latvijā nevaru atrast man pieņemamu darbu
- 18. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Nestabilitāte Latvijā «… bija varianI – vai nu braukt uz Zviedriju un dzīvot stabilu dzīvi, vai nu palikt Latvijā un dzīvot uz jautājuma. Nu, noteikI, ka stabilā dzīve ir tas, uz ko cilvēki Iecas. Tas arī bija mans lēmums, ka es aizbraucu.» n (Vīriets, 28g., Zviedrija)
- 19. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ko nozīmē «aizbraukt» vai «atgriez7es»? Migrācija nav vienkāršs vienvirziena process: n Palikšana uz dzīvi ārzemēs ne vienmēr ir plānota n Par mūsdienu iezīmi arvien vairāk kļūst transnacionālisms: 18% Latvijas valstspiederīgo dzīvo gan Latvijā, gan citā valsR n Atgriešanās Latvijā nebūt nenozīmē, ka paliks: ap 40% no Latvijas aizbrauca atkārtoI Migrācija veicina transnacionālas idenItātes veidošanos: 24% jūtas kā pasaules pilsoņi Jāpaplašina izpratne par migrāciju 80 12 6 2 0 20 40 60 80 Dzvīvo āpus Latvijas LielākoIes ārpus Latvijas Pārmaiņus Latvijā un ārzemēs LielākoIes Latvijā 52 39 9 Aizbrauca no Latvijas pirmoreiz Aizbrauca no Latvijas ne pirmo reizi Pārcēlās uz pašreizējo valsI no citas valsts
- 20. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Transnacionālisms kā dzīvesveids «Kad es pēc Francijas pieredzes atgriezos Latvijā, man bija liels prieks… Pēc pusotra gada viens no iemesliem kādēļ es braucu projām bija arī tas, ka man vienkārši bija par šauru un pārāk garlaicīgi. Man ļoI paRk braukt atpakaļ [uz Latviju], bet es nezinu kurā brīdī tas būs, un es šobrīd nejūtos piesaisRta nevienai valsIj.»
- 21. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 0% 25% 50% 75% 100% Visi kopā Latvieši Krievi CiI Vai Jūs domājat, ka atgriezīsie9es uz pastāvīgu dzīvi Latvijā tuvāko 5 gadu laikā? NoteikI nē Drīzāk nē Varbūt pie noteikIem apstākļiem Drīzāk jā NoteikI jā Kas biežāk plāno atgriez7es (5 gadu laikā)? Latvieši Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam (izņemot ārzemēs studējošos) Vīrieši, īpaši ar zemu izglīRbas līmeni Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos Tie, kam Latvijā ir ģimene Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai Tie, kas ir opImisIskāk noskaņoI par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās aksRbu
- 22. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 IDENTITĀTE, VALODA UN ATTIEKSME PRET VALSTI
- 23. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Saikne ar Latviju Saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi: n 63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoI cieši saisRI ar Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsI, kurā dzīvo šobrīd n Latviešu emigrantu piesaisI Latvijai maz ietekmē ārzemēs pavadītais laiks n 67% regulāri seko ziņām par Latviju n 91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā n 65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk. 33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-‐line grupās un vēstkopās. n 63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās latviešu mūziku *Kopš 2012. gada 13% no aizbraukušajiem mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% -‐ pirmskolas vecuma bērns, 12% -‐ skolas vecuma bērns. 0 25 50 75 100 Līdz gadam 1-‐2 gadus 3-‐5 gadus 6-‐10 gadus Vairāk nekā 10 gadus Līdz gadam 1-‐2 gadus 3-‐5 gadus 6-‐10 gadus Vairāk nekā 10 gadus Latviju Mītnes zemi Latviešu piesaistes sajūta Latvijai un mītnes zemei atkarībā no ārzemēs pavadītā laika ĻoI cieši Cieši
- 24. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Valodas saglabāšana n Dzīvojot ārzemēs, latviešu valodas lietojums ģimenē būIski samazinās n Bērni ātri asimilējas – mītnes zemes valodas zināšanas latviešu bērniem ir labākas nekā latviešu valodas zināšanas n 70% latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu; 21% – lai zinātu to vismaz sarunvalodas līmenī Jānodrošina atbalsts latviešu valodas un idenItātes uzturēšanai diasporas bērniem! 67 75 62 25 32 20 42 29 50 visi vīrieIs sieviete Ģimenē Latvijā runāja latviešu valodā Sarunvaloda ģimenē Latviešu Krievu Citā
- 25. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Bērnu valodu lietojums «Jā, un tas, ka man meitenes pāranglikojās, viņām bija četri gadi un maziem bērniem ļoI ātri valoda, viss, viņas elementārus vārdus vairs latviski nezina ar visu to, ka mums bija noteikums, ka mājās jārunā latviski, jo viņas, kad spēlējās, viņas runāja Ikai angliski. [..] Viņas gāja skolā, viņām viss noIka angliski un trīs gadi bērns nav pieaudzis cilvēks, kuram ir pilns vārdu krājums.» n (Sieviete, 30 gadi, atgriezās Latvijā)
- 26. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Diaspora par vals7 un valsts par diasporu Vērojama ārkārRga neuzIcēšanās Latvijas valdībai n 56% skalā no 0 līdz 10 sniedz vērtējumu ‘0’, vid. vērt.1,5 n Vairāk uzIcas mītnes zemes valdībai: vid. vērt. 5,9 78% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo uzskata, ka Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā viņi n īpaši krievu tauRbas cilvēki un Latvijas nepilsoņi, n Ie, kuriem nav augstākās izglīības. 59% nav dzirdējuši par reemigrācijas plānu Tie 7% kas ne vien dzirdējuši, bet arī zina, ko plāns paredz, ir jo pārliecinātāki, ka valdībai viņi neinteresē PoziRvāks priekšstats – Iem, kas zina par plānu, bet ne ko tas paredz Kā veidojas valsts un diasporas dialogs? Cik labi valsR pārstāvētas diasporas intereses? Pilnīgi piekrītu 58% Drīzāk piekrītu 20% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 13% Drīzāk nepiekrītu 6% Pilnībā nepiekrītu 3% «Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā es» Pilnīgi piekrītu 4% Drīzāk piekrītu 5% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 11% Drīzāk nepiekrītu 28% Pilnībā nepiekrītu 52% «Poli9ķiem Latvijā pa9esi rūp ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo situācija»
- 27. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 «Atņemto māju sajūta» Ja Tu gribētu atgriezIes, vai Tu varētu atgriezIes? «Principā jā. Atpakaļ jau īsI nav kur atgriezIes. Kas tad gaida Latvijā? 8 laI bērnu nauda. [..] Bez naudas. Latvijā ir ļoI jauki, ja ir nauda. [..]» n (sieviete, 49, Berlīne) Tad principā jūs tā kā mēģinājāt visu laiku noturēIes Latvijā, bet īsI nebija to iespēju? «Do posļedņevo, ņepoverite, do posļedņevo (līdz pēdējam, neIcēsiet, līdz pēdējam – krieviski) gribējām palikt. Gaidījām, ka būs kaut kas labāks, bet nē – nav!» n (sieviete, 38, Zviedrija)
- 28. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 DZĪVE ĀRPUS LATVIJAS
- 29. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kā iet mūsu tau7ešiem ārzemēs? Vidējā apmierināRba EmigranI kopumā ir apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijā palikušie un daudzviet – apmierinātāki nekā mītnes zemes iedzīvotāji 5 6 7 8 9 10 Darbs Ģimenes dzīve / personīgās attiecības Attiecības ar cilvēkiem ārpus ģimenes Mājoklis Dzīves līmenis / finansiālā situācija Dzīve kopumā Dzīvesjomas Emigranti (aizbrauca 2000.–2014. gg.), 2014.g. Latvijas iedzīvotāji (16–64 g. veci), 2013. g.
- 30. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Kā iet mūsu tau7ešiem ārzemēs? Vidējā apmierināRba ar dzīvi kopumā 5 6 7 8 9 Austrālija Kanāda ASV Īrija Dānija Norvēģija Zviedrija Lielbritānija Vācija Krievija Mītnes zeme Imigranti no Latvijas, 2014. g. Visi mītnes zemes iedzīvotāji, 2012. g. (OECD dati) Visi mītnes zemes iedzīvotāji, 2012. g. (ESS dati) T.sk. imigranti
- 31. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Vai ārzemēs jūtas labāk nekā Latvijā? 2000.–2014. g. emigranI 0% 25% 50% 75% 100% 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2012–2014 Dzīve kopumā Darbs Mājoklis AKecības ar cilvēkiem ārpus ģimenes Ģimenes dzīve Neapmierinātāks Tikpat apmierināts Apmierinātāks
- 32. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Finansiālie apstākļi tur un šeit; mūsējiem un vietējiem Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos ienākumus, kā jums izdodas «savilkt galus kopā», t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus? 0% 25% 50% 75% 100% Ārzemēs, 2014. g. Latvijā pirms aizbraukšanas, 2000-‐2014 Latvijas iedzīvotāji (16–64 g. veci), 2013. g. Latvijas emigranI, 2014. g. Visi iedzīvotāji, 2013. g. Latvijas emigranI, 2014. g. Visi iedzīvotāji, 2013. g. Latvijas emigranI, 2014. g. Visi iedzīvotāji, 2013. g. EmigranI Visi Lielbritānija Vācija Norvēģija Ar lielām grūRbām Ar grūRbām Ar nelielām grūRbām
- 33. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Ko dara mūsu tau7eši ārzemēs? Galvenā nodarbošanās ārzemēs pirmajā gadā pēc ierašanās (2000.–2014. gados) un šobrīd 0% 25% 50% 75% 100% Pirms aizbraukšanās 1. gadā 2014.g. 2013.g. Latvijā Ārzemēs Latvijas iedzīvotāji (15–64 g. veci) CiI ekonomiski neakRvie Bērnu kopšana u.tml. Studijas, prakse Darba meklētājs Uzņēmējs, pašnodarbinātais Algots darbs
- 34. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Vīriešu nodarbināRbas izmaiņas ārzemēs 0% 25% 50% 75% 100% 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. PamaIzglīRba Vidējā izglīRba Augstākā izglīRba Visi CiI ekonomiski neakRvie Bērnu kopšana u.tml. Studijas, prakse Darba meklētājs Uzņēmējs, pašnodarbinātais Algots darbs
- 35. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Profesionālā mobilitāte un kvalifikācijas izmantošana 39% no ārzemēs strādājošiem 21. gadsimta emigranIem lielā mērā izmanto darbā savu kvalifikāciju, izglīRbu; augstskolu beidzējiem – 57% Salīdzinot ar pēdējo darbu Latvijā, 24% strādā zemāk kvalificētā profesijā, bet 7% – augstāk (par 20% nav infomācijas) 7% jau ārzemēs mainīja profesiju «augšup» 0% 25% 50% 75% 100% Vad./Spec. Kalp./Pakalp. Kval. strād. Vienk. prof. Pēdējā profesija Latvijā Nav informācijas Vienkāršās profesijas KvalificēI strādnieki Kalpotāji, pakalpojumu un Irdzniecības darbinieki Vadītāji, speciālisI 0% 25% 50% 75% 100% PamaIzglīRba Vidējā izglīRba Augstākā izglīRba Nav informācijas Vienkāršās profesijas KvalificēI strādnieki Kalpotāji, pakalpojumu un Irdzniecības darbinieki Vadītāji, speciālisI
- 36. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Saites ar Latviju NereI ar Latviju saista ne vien sociālās, bet arī ekonomiskās saites: n 40% Latvijā ir nekustamais īpašums n 6% – darbs Latvijā un vēl 3% – bizness Latvijā Šīs saites daudzi plāno arī aksRt: n 25% 21. gs. emigrējušo domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem n Ap 40% plāno vai pieļauj iespēju nopirkt īpašumu Latvijā Diasporas lielais apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas aksRbai!
- 37. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 2015. gada laikā plašāka informācija… n Grāmatā latviešu un angļu valodā (vasarā/rudenī) n Žurnāla «Akadēmiskā dzīve» speciālizdevumā n Zinātniskos rakstos n Elektroniski (pamaInformācija) n Mūsu vietnēs www.migracija.lv un www.fsi.lu.lv
- 38. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Mūsu mērķi n Sniegt migrācijas stāvokļa sākotnējo novērtējumu n Izstrādāt migrācijas un reemigrācijas procesu novērtēšanas metodoloģiju n Analizēt nacionālo idenItāI emigrantu kopienās, un tās lomu integrācijā mītnes zemes sabiedrībā vai atgriešanās plānos n Sniegt diasporas poliIkas, t.sk. reemigrācijas pasākumu un komunikācijas instrumentu, zinātniski-‐metodisko atbalstu n Izvērtēt atsevišķu rīcībpoliIku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas poliIka, migrācijas uzskaite) efekIvitāI
- 39. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Pētāmo jautājumu loks Līdz šim pēRjumi pamatā koncentrējušies uz migrācijas apjoma un cēloņu novērtēšanu, bet ar migrāciju saisRto problēmu loks ir daudz plašāks: Kā dzīvo mūsu tauIeši āzemēs un kā Ie integrējas mītnes zemes sabiedrībā Vai Iek saglabāta saikne ar latviju un nacionālā idenItāte Kādus informācijas kanālus izmanto, ar kādu informāciju apmainās sociālajos medijos Cik akRva ir Rklošanās ar latviešu diasporu āzremēs Kas palīdz vai apgrūIna iekļaušanos sabiedrībā un darba Irgū Latvijā, atgriežoIes no ārvalsRm Kāda loma ir studiju kreditēšanas iespējām un darbiekārtošanās pakalpojumu piedāvājumam ārvalsRs Kāda informācija vai atbalsts būtu nepieciešama Iem, kas apsver iespēju atgriezIes Kā lēmumu atgriezIes ietekmē emigrantus sociālā atmiņa un ciI jautājumi
- 40. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Paldies par uzmanību! inta.mierina@lu.lv inese.supule@lu.lv mihails.hazans@lu.lv
- 41. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā iden7tāte, transnacionālās a9ecības un diasporas poli7ka Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā idenItāte, transnacionālās aKecības un diasporas poliIka Inta Mieriņa, Dr. sc. soc. Inese Šūpule, Dr. sc. soc. Mihails Hazans, Dr. math. 2015. gada 26. janvārī