1. Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. quot;
Kanons un tā veidošanas process man licis vēlreiz secināt, ka mums pieder lielas, lai neteiktu milzīgas kultūras bagātības, par kuru nozīmi, vēsturi, vērtību diemžēl ne katrs zina. Protams, šajā dinamiskajā, ar jaunu informāciju piesātinātajā laikā zināt pilnīgi visu nav iespējams. Bet, ja kāds vēlēsies uzzināt vairāk par Latvijas kultūras pamatu un iedziļināties tajā, tad Kultūras kanons viņam šo iespēju dos. Kanons izceļ to, ar ko patiešām varam lepoties, izskaidrojot kādēļ,quot;
- uzskata Latvijas kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Avots: www.kulturaskanons.lv<br /> (..)Ideja nebūt nav oriģināla. Šādi Kanoni beidzamos gados Eiropā jau tapuši, tostarp Dānijā (2004) un Nēderlandē (2006).<br />Neko daudz neorientējos nedz dāņu, nedz nēderlandiešu kultūrā - un man šie Kanoni likās labs sākumpunkts, lai ar šīm kultūrām iepazītos pamatīgāk; ja ne citādi - tos var uztvert kā ceļa rādītājus, kaut gan, manuprāt, vietnēs atrodamā informācija (vismaz - angļu valodā) ir tik konspektīva, ka Kanoni vairāk atgādina virspusēju reprezentāciju, nevis mēģinājumu dziļāk ielūkoties kultūrā. <br />Kāpēc Kanona ideja manī automātiski izsauc iekšēju protestu? Vismaz daļēji tas saistīts ar dažādiem kultūras, reliģijas un ideoloģijas nozīmju uzslāņojumiem, ar ko laika gaitā apaudzis šis jēdziens, jo sākotnēji tam nekādas negatīvas pieskaņas nav. Ja tulkojam no sengrieķu valodas, kanōn būtība skaidrāka par skaidru: paraugs vai mēraukla. Taču kanonam un kanonizācijai līdzi nāk pagalam nelaba piesmaka. Proti, kanons ir kaut kas obligāts, reglamentēts, neapšaubāms; viena no kanona definīcijām apgalvo - kanons ir likumu kopums, kas noteic vispārpieņemtās normas. Ja kaut kas tiek ietverts kanonā, to vairs nav iespējams mainīt - un, ja kanona radītāji ir idioti, kanons, dabiski, veidojas pēc viņu ģīmja un līdzības, un idiotisms tiek pasludināts par normālu un obligātu. (..) Līdz ar to kanona ideja nonāk pretrunā ar kultūras dabu. Iekļaut kaut ko kanonā nozīmē pataisīt to par dogmu, neapšaubāmu vērtību vai autoritāti. Taču kultūrā neapšaubāmu autoritāšu nav - un, ja tādas parādās, tā ir pirmā pazīme, ka ar šo kultūru kaut kas nav kārtībā.(..)<br />Taču jebkuram kanonam piemīt vēl kāda patīkama īpašība. Ja kultūrā tiek definēta kāda vērtība, šī darbība jau pati par sevi izraisa pretreakciju. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vismaz puse no Latvijas Kultūras kanona, kad tas būs uzradīts, man liksies pilnīgi aplama un nepieņemama, - un droši vien līdzīgās domās būs arī citi ļauži. Neapšaubāmas vērtības vērts definēt galvenokārt tālab, lai tās varētu sākt apšaubīt. Savukārt Kultūras kanona vienīgā jēga ir cerībā, ka uzradīsies kāds/kādi, kas to iznīcinās. <br />Avots: Guntis Berelis, Literatūras mēnešraksts quot;
Karogsquot;
, 2008.g.jūlijs<br />Vārds_______________________<br />Kanona pozitīvie aspektiKanona negatīvie aspekti<br />Mans viedoklis (ar pamatojumu)_____________________________________________________________<br />_______________________________________________________________________________________<br />_______________________________________________________________________________________<br />