SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  25
Télécharger pour lire hors ligne
Cilvēkdrošība Latvijā: lokālie, nacionālie
                                      un starptautiskie izaicinājumi
                                I. Cilvēkdrošības ideja: draudi, riski un
                                          risinājumu meklējumi
                                        Rīga, 2011.g. 25.oktobris




   Depopulācija Latvijā un Eiropā –
       draudi un izaicinājumi

Dr. habil.oec. Juris Krūmiņš
Populationist policies are
Depopulācija - iedzīvotāju        designed to increase the
  absolūtā skaita                 population, to accelerate its
                                  rate of growth or to check
  sistemātiska                    actual or oncipient
  samazināšanās, ko rada          population decline or
  mirstības pārsvars pār          depopulation.
  dzimstību; dažkārt ar         Population control policies are
  depopulāciju apzīmē arī         designed for the purpose of
  situāciju, kad samazinās        checking population growth
  iedzīvotāju kopskaits (tajā     or reducing the rate of
  skaitā migrācijas dēļ).         population increase.

Demogrāfisko terminu            Multilingual Demographic
  skaidrojošā vārdnīca. Rīga:     Dictionary. International Union
  LU, 2001.                       for the Scientific Study of
                                  Population. 2nd edition.
Iedzīvotāju skaita pieaugumu nosaka šādu faktoru
                   mijiedarbība:
   Pasaulē (1),(2),(3) Valstī, reģionā (1),(2),(3),(4),(5)

1. Dzimstība -virs vienkāršās paaudžu nomaiņas
   līmeņa.
2. Mirstība – samazinās, mūža ilgums - aug.
3. Iedzīvotāju vecuma struktūra - sekmē
   demogrāfisko izaugsmi.
4. Migrācijas pieaugums - pozitīvs.
5. Administratīvi teritoriālo izmaiņu ietekme.
Iedzīvotāju skaita pieaugums = (+), (0), (-)
                     To veido:

1) Dabiskais pieaugums/samazinājums =
                    (+), (0), (-)

2) Migrācijas pieaugums / samazinājums =
                     (+), (0), (-)
Stacionāro iedzīvotāju modeļa izmantošana
(dzimstība = mirstība = apgriezti proporcionāla mūža ilgumam;
           migrācija=0; vecuma sastāvs nemainīgs)

 Vēsturiskā demogrāfija
 Arhetips:        1 / 29 = 35 %o
 Mūsdienu tips:   1 / 75 = 13 %o

 Vecuma grupas          e0 = 29             e0 = 75
       0-19              40 %                26 %
      20-59              51 %                51 %
       60+                9%                 23 %


                                                            5
Population (millions)
       Source: Livi Bacci M. The Population of Europe. P. 8.


Year   Ireland   England   Sweden   Nether-   France   Germa-   Russia   Italy   Spain   Europe
                                    lands              ny


1550      -       3.0        -       1.3       19.5      -         -      11.5    5.3     97
1700     2.5      4.9       1.4      1.9       22.6      16       16      13.6    7.4    125
1800     5.3      8.6       2.4      2.1       29.3     24.5      39      18.3    10.6   195
1900     4.5      30.4      5.1      5.1       40.6     56.4     110      33.8    18.6   422
Population, the territory of present-day Latvia. Source: Plakans,p.88
 Year        Pop.of Latvia,   Latvians, %   Latvians outside   Total number of
              thousands                      Latvia, thous.        Latvians
ca.1550           404
Ca.1700           465
Ca.1800           873            89.8
 1863            1 240
 1897            1 929           68.0             149              1 461
 1914            2 552           60.0           230-260            1 761
 1920            1 596           72.6
 1935            1 950           75.2           215-225            1 681
 1943            1 803
 1959            2 093           62.0             262              1 559
 1970            2 364           56.8           228-238            1 570
 1979            2 521           53.7           230-240            1 583
 1990            2 670           52.0           201-211            1 589
Latvijas autoru publikācijas līdz 1940.g.
- M.Skujenieks, 1914. Dzimstību skaita samazināšanās problēma.
Domas, Nr.8.
- C.Ballod, 1922. Quel maximum de population notre terre est
elle en etat d’alimenter? – Latvijas Universitātes raksti. IV
burtnīca. Rīga.
- B.Šrems, 1922. Dzimstības samazināšanās Rīgā un viņas cēloņi.
Rīga.
- E.Bulmerinks, 1933. Latvijas iedzīvotāju kustības attīstība
nākotnē. – Ekonomists, Nr.2.
- V.Salnītis, 1936. Iedzīvotāju problēma. – Ekonomists, Nr.3.
- R.Freijvalds, 1936. Latviešu tautas mūžs. Rīga.
- O.Piņķis, 1940. Daudzbērnu ģimeņu nozīme tautas un valsts
dzīvē. Rīga.
Demogrāfiskās prognozes un faktiskais iedzīvotāju skaits Latvijā
                     1940.-2000.g. (tūkst.)
     Avots: E.Bulmerinc. Die Zukünftige Bevökerungsentwicklung in Lettlend.
                                   Riga, 1935


            1940      1950      1960      1970      1980       1990      2000

Nemai-      1 976    1 986      1 977     1 951     1 898     1 837     1 783
nīgs līm.
Dzimst.     1 962    1 932      1 874     1 802     1 707     1 609     1 523

Dzimst.     1 973    1 958      1 905     1 834     1 740     1 642     1 554
&Mirst.
Faktiski    1 931    1 957      2 104     2 352     2 509     2 668     2 377
-Wicksell K., 1914. Can a country become
underpopulated? Ekonomisk Tidskrift 16 (translated
and reprinted in Population and development
Review 2008, 34:347-355)

- Keynes J.M., 1937. Some economic consequences
of a declining population. Eugenics Review 29 (1):
13-17.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iedzīvotāju skaita
          izmaiņas XX gadsimtā (miljoni)
            1900.g.       1910.g.       1950.g.   2000.g.
Igaunija    0,96 (1897)   1,09 (1911)    1.10      1.37
Latvija     1.93 (1897)   2.55 (1914)    1.95      2.37
Lietuva        …          2.83 (1913)    2.57      3.50
Dānija        2.42        2.78(1911)     4.27      5.32
Norvēģija     2.12          2.36         3.26      4.47
Zviedrija     5.14           …           7.01      8.86
Somija        2.66          3.12         4.01      5.18
Paaudžu nomaiņas līmenis (meitu skaits vienai mātei,
               ņemot vērā mirstību)

                   Pirms 1.pasaules kara   Pirms 2.pasaules kara

Igaunija                  0.89                    0.79
Zviedrija                 1.29                    0.80
Norvēģija                 1.45                    0.83
Francija                  0.93                    0.91
Dānija                    1.37                    0.94
Latvija                   0.90                    0.95
Somija                    1.43                    0.96
Polija                    1.54                    1.07
Lietuva                    …                      1.10
Mūsdienu Latvijas autoru publikācijas
- Eglīte P. (atb.red.), 2004. Draudi Latvijas iedzīvotāju ataudzei un
nepieciešamā rīcība to mazināšanai. LZA Ekon.institūts. Apcerējumi
par Latvijas iedzīvotājiem. Nr. 11.
- Eglīte P., 2006. Iedzīvotāju politikas uzdevumi un rīcības veidi
izceļošanas seku novēršanai. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski
pētnieciskie raksti. 9: 75-88.
-Krūmiņš J., 2004. Nacionālās intereses, iedzīvotāji, ekonomika un
attīstība. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti.
1: 62-73.
- Ušackis U., 2005. Valsts iekšējās migrācijas ietekme uz iedzīvotāju
skaita samazināšanos un to novecošanos Latvijas lielākajās pilsētās un
rajonos. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti.
4: 149-162.
- Zvidriņš P., 2004. Depopulācija. Stratēģiskās analīzes komisija.
Zinātniski pētnieciskie raksti. 1: 74-104.
-Coleman D. and Rowthorn R., 2011. Who’s afraid of polulation
decline? A critical examination of its consequences. Population and
Development Review 37:217-248.
- Geys B, Heinemann F. and Kalb A., 2008. Local governments in the
wake of demographic change: Evidence from german municipalities.
FinanzArchiv: Public Finance Analysis 64 (4).
- Hendrik P. van Dalen and K.Henkens, 2011. Who fears and who
welcomes population decline? Demographic Research 25: 437-464.
- Reher D.S., 2007. Towards long-term population decline: A
discussion of relevant issues. European Journal of Population 23(2):
189-207.
- Teitelbaum M.S.and Winter J.M., 1985. The fear of population
decline. NY: Academic Press.
- Teitelbaum M.S.and Winter J.M., 1998. A question of numbers –
High migration, low fertility and the politics of national identity.
NY:Hill&Wang.
Vidējais vēlamais bērnu skaits vienai
                    sievietei
Avots: Fertility and family survey. Country report. Latvia. UN, 1998.
                                 P.96


Dzimušo paaudzes

1950-1959                            2.0 - 2.1

1960-1969                            2.2 – 2.3

1970-1977                            2.1 – 2.2
Valstis (ar iedzīvotāju skaitu virs viena miljona) ar visaugstāko starpvalstu
                        migrantu īpatsvaru, 2000 (%)
           Avots: Population and Development Review. Vol.29, No.2, 2003

1. Apvienotie Arābu Emirāti               11.   Austrālija       24.6
    73.8                                  12.   Jaunzēlande       22.5
2. Kuveita        57.9                    13.   Gabona            20.3
3. Jordānija      39.6                    14.   Kanāda           18.9
4. Izraēla        37.4                    15.   Kazahstāna        18.7
5. Singapūra      33.6                    16.   Libāna            18.1
6. Omāna          26.9                    17.   Ziloņkaula krasts 14.6
7. Igaunija      26.2                     18.   Gambija           14.2
8. SaudArābija 25.8                       19.   Ukraina           14.0
9. Latvija       25.3                     20.   Baltkrievija      12.6
10. Šveice        25.1
UN Secretary-General Kofi Annan on an
   Immigration Strategy for Europe - Jan. 2004
    Population and Development Review, 2004, No.1. P.189

Managing migration is not      Migrācijas vadīšana nav
 only a matter of opening       tikai durvju atvēršana un
 doors and joining hands        roku savienošana
 internationally. It also       starptautiskā mērogā. Tā
                                arī prasa no katras valsts
 requires each country to       veikt vairāk
 do more to integrate           jaunpienācēju
 new arrivals. Immigrants       integrācijā. Imigrantiem
 must adjust to their new       jāpiemērojas viņu
 societies – and societies      jaunajām sabiedrībām –
 need to adjust too.            un sabiedrībām arī ir
                                jāpiemērojas.
Pasaules iedzīvotāju skaita dinamika

    1801 – 1 miljards          Lielākās pasaules
     1959 – 3 miljardi          valstis pēc iedzīvotāju
     1986 – 5 miljardi          skaita 2050.g.
     1998 – 6 miljardi
                                (prognoze):
     2011 – 7 miljardi
     2025 – 8 miljardi
     2042 – 9 miljardi          Indija 1564 miljoni,
    2060 – 10 miljardi           Ķīna 1397 miljoni,
                                  ASV 394 miljoni,
ANO prognoze 2050.g. tagad
  ir par ~ 500 miljoniem        Nigērija 386 miljoni,
  mazāka nekā šī pati
  prognoze 1994.gadā
                              Indonēzija 330 miljoni.
Eurostat projections
From 2015, deaths projected to outnumber births in the EU27

There are projected to be considerable differences between the
individual Member States.
Between 2008 and 2060, the population is projected to rise in
thirteen Member States and fall in fourteen.

The strongest population growth is projected to be found in
Cyprus (+66%), Ireland (+53%), Luxembourg (+52%), the United
Kingdom (+25%) and Sweden (+18%),
and the sharpest declines in Bulgaria (-28%), Latvia (-26%),
Lithuania (-24%), Romania (-21%) and Poland (-18%).
Government perceptions and policies. Source: World population policies 2009.
   UN, 2010. http://www.un.org/esa/population/publications/wpp2009/

                         ESTONIA                         LATVIA                    LITHUANIA
                   1996           2009           1996             2009         1996          2009
Pop.growth Satisfactory Satisfactory           Too low        Too low       Satisfactory    Too low
Policy               No           Raise            No             Raise        Raise         Raise
                intervention                  intervention

Fertility        Too low         Too low       Too low        Too low       Satisfactory    Too low
Policy             Raise          Raise          Raise            Raise        Raise         Raise
Life expect.    Acceptable     Unacceptable   Unacceptable   Unacceptable   Acceptable Acceptable
Immigration      Too high      Satisfactory    Too high      Satisfactory Satisfactory Satisfactory
Policy            Lower         Maintain        Lower         Maintain        Lower        Maintain
Emigration      Satisfactory Satisfactory      Too low       Satisfactory   Satisfactory Satisfactory
Policy           Maintain           No           Raise            No         Maintain           No
                               intervantion                  intervention                  intervention
Encouraging         No             Yes            Yes             Yes           Yes           Yes
the return of
citizens
                                                                                                 22
Depopulācijas sekas: NEGATĪVĀS
1. Pretruna starp augošajām pensiju un sociālās drošības
   izmaksām un sašaurinātām to finansēšanas iespējām
   (“pay-as-you-go” metode labi darbojas augošam
   iedz.skaitam).
2. Pieaugošs publisko izmaksu spiediens pie aizvien
   sašaurinātas nodokļu bāzes (skolas, sakaru pakalpojumi,
   infrastruktūra).
3. Pieprasījuma mājokļu tirgū sašaurināšanās un mājokļu
   cenu samazināšanās.
4. Signāls uzņēmējiem un investoriem par slīdēšanu
   ekonomiskā stagnācijā vai recesijā.
5. Imigrācijas pieaugums un ar to saistītās nacionālās
   identitātes problēmas
Depopulācijas sekas: POZITĪVĀS
1. Samazinās “pārslodzes” infrastruktūras un sakaru
   lietojumā.
2. Samazinās demogrāfiskā slodze uz resursiem, to
   uzturētspēju (carrying capacity)


Nepieciešamas jaunas teorētiskas nostādnes par
  ekonomikas un sociālo attīstību pie nepārtraukti
  samazinoša iedzīvotāju skaita vai nulles
  pieauguma!
Daži secinājumi
1. Depopulācija nav drauds, bet likumsakarīgs
demogrāfiskās pārejas (demographic transition) rezultāts,
kas rezultēsies stacionāro iedzīvotāju vai “mērenu”
iedzīvotāju skaita izmaiņu modelī.
2. Atšķirīgs demogrāfiskās pārejas sākums, norises ātrums
un migrācijas procesi izsauc lielas atšķirības pasaules
reģionu, nacionālo valstu un to teritoriālo vienību
iedzīvotāju skaita izmaiņās/depopulācijas norisēs.
3. Depopulācija ir izaicinājums attīstīt ekonomikas,
sociālās un demogrāfiskās attīstības teorijas, globālās un
teritoriālās attīstības modeļus, pārskatīt politiskās
nostādnes saistībā ar (+), (0) vai (-) demogrāfisko izaugsmi.

Contenu connexe

En vedette

Assessment of the market position of the telecommunications company
Assessment of the market position  of the telecommunications company Assessment of the market position  of the telecommunications company
Assessment of the market position of the telecommunications company Yuliana Zaharova
 
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»35nw
 
What makes entrepreneurs entrepreneurial
What makes entrepreneurs entrepreneurialWhat makes entrepreneurs entrepreneurial
What makes entrepreneurs entrepreneurialBenjamin Crucq
 
Presentations1try
Presentations1tryPresentations1try
Presentations1trycmmojica
 
The church at jerusalem
The church at jerusalemThe church at jerusalem
The church at jerusalemDanny Thomas
 
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011Vicarious Systems at Singularity Summit 2011
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011Scott Brown
 
Colombian Education Fund
Colombian Education Fund Colombian Education Fund
Colombian Education Fund Eder Holguin
 
Ендавмент: поради першопрохідців
Ендавмент: поради першопрохідцівЕндавмент: поради першопрохідців
Ендавмент: поради першопрохідцівufb
 
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles Ronaldo Laux
 
Life in Extreme
Life in ExtremeLife in Extreme
Life in ExtremeMihex
 
Whitney Houston
Whitney HoustonWhitney Houston
Whitney HoustonMihex
 
Title v.s Trailer
Title v.s TrailerTitle v.s Trailer
Title v.s TrailerFigen232
 

En vedette (19)

Ppd ssf open access mar13
Ppd ssf open access mar13Ppd ssf open access mar13
Ppd ssf open access mar13
 
Assessment of the market position of the telecommunications company
Assessment of the market position  of the telecommunications company Assessment of the market position  of the telecommunications company
Assessment of the market position of the telecommunications company
 
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»
Программа «ПОДМАСТЕРЬЯ»
 
What makes entrepreneurs entrepreneurial
What makes entrepreneurs entrepreneurialWhat makes entrepreneurs entrepreneurial
What makes entrepreneurs entrepreneurial
 
Sesion15
Sesion15Sesion15
Sesion15
 
Presentations1try
Presentations1tryPresentations1try
Presentations1try
 
The church at jerusalem
The church at jerusalemThe church at jerusalem
The church at jerusalem
 
Chuong 1 gioi thieu gis
Chuong 1 gioi thieu gisChuong 1 gioi thieu gis
Chuong 1 gioi thieu gis
 
Bbkk
BbkkBbkk
Bbkk
 
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011Vicarious Systems at Singularity Summit 2011
Vicarious Systems at Singularity Summit 2011
 
Sindikalni povjerenik
Sindikalni povjerenikSindikalni povjerenik
Sindikalni povjerenik
 
Colombian Education Fund
Colombian Education Fund Colombian Education Fund
Colombian Education Fund
 
Ендавмент: поради першопрохідців
Ендавмент: поради першопрохідцівЕндавмент: поради першопрохідців
Ендавмент: поради першопрохідців
 
labconsulting
labconsultinglabconsulting
labconsulting
 
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles
Aula de Hermenêutica - Teoria dos 4 discursos em Aristóteles
 
Workbook sesion7
Workbook sesion7Workbook sesion7
Workbook sesion7
 
Life in Extreme
Life in ExtremeLife in Extreme
Life in Extreme
 
Whitney Houston
Whitney HoustonWhitney Houston
Whitney Houston
 
Title v.s Trailer
Title v.s TrailerTitle v.s Trailer
Title v.s Trailer
 

Plus de nacionalaidentitate

Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”
Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”
Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”nacionalaidentitate
 
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”nacionalaidentitate
 
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistikanacionalaidentitate
 
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...nacionalaidentitate
 
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas G...
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajāLatvijas Nacionālās bibliotēkas G...Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajāLatvijas Nacionālās bibliotēkas G...
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas G...nacionalaidentitate
 
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...nacionalaidentitate
 
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...nacionalaidentitate
 
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risksMāja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risksnacionalaidentitate
 
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājums
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājumsSociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājums
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājumsnacionalaidentitate
 
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...nacionalaidentitate
 
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...nacionalaidentitate
 
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...nacionalaidentitate
 
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklos
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklosNacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklos
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklosnacionalaidentitate
 
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanāSabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanānacionalaidentitate
 
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)nacionalaidentitate
 
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīze
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīzeNācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīze
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīzenacionalaidentitate
 
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētikaNacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētikanacionalaidentitate
 
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...nacionalaidentitate
 

Plus de nacionalaidentitate (20)

Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”
Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”
Liene Bērziņa – “Ko mūsu mīlētākie zīmoli vēsta par mums?”
 
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”
Inta Priedola – “Zīmolu izvēle latviešu un cittautiešu auditorijās”
 
16. marts. Kāpēc?
16. marts. Kāpēc?16. marts. Kāpēc?
16. marts. Kāpēc?
 
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika
16. marta notikumu atspoguļojums presē: politika un žurnālistika
 
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...
 
Programma
ProgrammaProgramma
Programma
 
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas G...
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajāLatvijas Nacionālās bibliotēkas G...Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajāLatvijas Nacionālās bibliotēkas G...
Latvijas kultūras vēstures aspekti topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas G...
 
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...
Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā ...
 
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...
Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un kultūras telpas veidošanā d...
 
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risksMāja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
Māja Pierīgā kā augšupejošas sociālās mobilitātes stratēģija un risks
 
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājums
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājumsSociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājums
Sociālas apdrošināšanas sistēmas ilgtspēja kā cilvēkdrošības izaicinājums
 
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...
Latvijas politiķu un partiju identitātes Twitter komunikācijā: 10. Saeimas vē...
 
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...
Žurnālistikas atbildība un atbildīgums: profesionālās un nacionālās identitāt...
 
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju ...
 
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklos
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklosNacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklos
Nacionālās identitātes komunikācija sociālajos tīklos
 
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanāSabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
Sabiedriskie mediji un identitātes diskursi Eiropas valstu likumdošanā
 
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
Politiskais diskurss, vēlēšanas un identitāte: portāla Delfi pētījums (2010)
 
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīze
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīzeNācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīze
Nācija un nacionālās identitātes diskurss: politiskās elites vēstījumu analīze
 
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētikaNacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
 
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...
Nacionālās identitātes izpausmes populārajā kultūrā: "Prāta Vētras" konstrukc...
 

Depopulācija Latvijā un Eiropā - draudi un izaicinājumi

  • 1. Cilvēkdrošība Latvijā: lokālie, nacionālie un starptautiskie izaicinājumi I. Cilvēkdrošības ideja: draudi, riski un risinājumu meklējumi Rīga, 2011.g. 25.oktobris Depopulācija Latvijā un Eiropā – draudi un izaicinājumi Dr. habil.oec. Juris Krūmiņš
  • 2. Populationist policies are Depopulācija - iedzīvotāju designed to increase the absolūtā skaita population, to accelerate its rate of growth or to check sistemātiska actual or oncipient samazināšanās, ko rada population decline or mirstības pārsvars pār depopulation. dzimstību; dažkārt ar Population control policies are depopulāciju apzīmē arī designed for the purpose of situāciju, kad samazinās checking population growth iedzīvotāju kopskaits (tajā or reducing the rate of skaitā migrācijas dēļ). population increase. Demogrāfisko terminu Multilingual Demographic skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Dictionary. International Union LU, 2001. for the Scientific Study of Population. 2nd edition.
  • 3. Iedzīvotāju skaita pieaugumu nosaka šādu faktoru mijiedarbība: Pasaulē (1),(2),(3) Valstī, reģionā (1),(2),(3),(4),(5) 1. Dzimstība -virs vienkāršās paaudžu nomaiņas līmeņa. 2. Mirstība – samazinās, mūža ilgums - aug. 3. Iedzīvotāju vecuma struktūra - sekmē demogrāfisko izaugsmi. 4. Migrācijas pieaugums - pozitīvs. 5. Administratīvi teritoriālo izmaiņu ietekme.
  • 4. Iedzīvotāju skaita pieaugums = (+), (0), (-) To veido: 1) Dabiskais pieaugums/samazinājums = (+), (0), (-) 2) Migrācijas pieaugums / samazinājums = (+), (0), (-)
  • 5. Stacionāro iedzīvotāju modeļa izmantošana (dzimstība = mirstība = apgriezti proporcionāla mūža ilgumam; migrācija=0; vecuma sastāvs nemainīgs) Vēsturiskā demogrāfija Arhetips: 1 / 29 = 35 %o Mūsdienu tips: 1 / 75 = 13 %o Vecuma grupas e0 = 29 e0 = 75 0-19 40 % 26 % 20-59 51 % 51 % 60+ 9% 23 % 5
  • 6. Population (millions) Source: Livi Bacci M. The Population of Europe. P. 8. Year Ireland England Sweden Nether- France Germa- Russia Italy Spain Europe lands ny 1550 - 3.0 - 1.3 19.5 - - 11.5 5.3 97 1700 2.5 4.9 1.4 1.9 22.6 16 16 13.6 7.4 125 1800 5.3 8.6 2.4 2.1 29.3 24.5 39 18.3 10.6 195 1900 4.5 30.4 5.1 5.1 40.6 56.4 110 33.8 18.6 422
  • 7. Population, the territory of present-day Latvia. Source: Plakans,p.88 Year Pop.of Latvia, Latvians, % Latvians outside Total number of thousands Latvia, thous. Latvians ca.1550 404 Ca.1700 465 Ca.1800 873 89.8 1863 1 240 1897 1 929 68.0 149 1 461 1914 2 552 60.0 230-260 1 761 1920 1 596 72.6 1935 1 950 75.2 215-225 1 681 1943 1 803 1959 2 093 62.0 262 1 559 1970 2 364 56.8 228-238 1 570 1979 2 521 53.7 230-240 1 583 1990 2 670 52.0 201-211 1 589
  • 8. Latvijas autoru publikācijas līdz 1940.g. - M.Skujenieks, 1914. Dzimstību skaita samazināšanās problēma. Domas, Nr.8. - C.Ballod, 1922. Quel maximum de population notre terre est elle en etat d’alimenter? – Latvijas Universitātes raksti. IV burtnīca. Rīga. - B.Šrems, 1922. Dzimstības samazināšanās Rīgā un viņas cēloņi. Rīga. - E.Bulmerinks, 1933. Latvijas iedzīvotāju kustības attīstība nākotnē. – Ekonomists, Nr.2. - V.Salnītis, 1936. Iedzīvotāju problēma. – Ekonomists, Nr.3. - R.Freijvalds, 1936. Latviešu tautas mūžs. Rīga. - O.Piņķis, 1940. Daudzbērnu ģimeņu nozīme tautas un valsts dzīvē. Rīga.
  • 9. Demogrāfiskās prognozes un faktiskais iedzīvotāju skaits Latvijā 1940.-2000.g. (tūkst.) Avots: E.Bulmerinc. Die Zukünftige Bevökerungsentwicklung in Lettlend. Riga, 1935 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 Nemai- 1 976 1 986 1 977 1 951 1 898 1 837 1 783 nīgs līm. Dzimst. 1 962 1 932 1 874 1 802 1 707 1 609 1 523 Dzimst. 1 973 1 958 1 905 1 834 1 740 1 642 1 554 &Mirst. Faktiski 1 931 1 957 2 104 2 352 2 509 2 668 2 377
  • 10. -Wicksell K., 1914. Can a country become underpopulated? Ekonomisk Tidskrift 16 (translated and reprinted in Population and development Review 2008, 34:347-355) - Keynes J.M., 1937. Some economic consequences of a declining population. Eugenics Review 29 (1): 13-17.
  • 11. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iedzīvotāju skaita izmaiņas XX gadsimtā (miljoni) 1900.g. 1910.g. 1950.g. 2000.g. Igaunija 0,96 (1897) 1,09 (1911) 1.10 1.37 Latvija 1.93 (1897) 2.55 (1914) 1.95 2.37 Lietuva … 2.83 (1913) 2.57 3.50 Dānija 2.42 2.78(1911) 4.27 5.32 Norvēģija 2.12 2.36 3.26 4.47 Zviedrija 5.14 … 7.01 8.86 Somija 2.66 3.12 4.01 5.18
  • 12. Paaudžu nomaiņas līmenis (meitu skaits vienai mātei, ņemot vērā mirstību) Pirms 1.pasaules kara Pirms 2.pasaules kara Igaunija 0.89 0.79 Zviedrija 1.29 0.80 Norvēģija 1.45 0.83 Francija 0.93 0.91 Dānija 1.37 0.94 Latvija 0.90 0.95 Somija 1.43 0.96 Polija 1.54 1.07 Lietuva … 1.10
  • 13. Mūsdienu Latvijas autoru publikācijas - Eglīte P. (atb.red.), 2004. Draudi Latvijas iedzīvotāju ataudzei un nepieciešamā rīcība to mazināšanai. LZA Ekon.institūts. Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem. Nr. 11. - Eglīte P., 2006. Iedzīvotāju politikas uzdevumi un rīcības veidi izceļošanas seku novēršanai. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 9: 75-88. -Krūmiņš J., 2004. Nacionālās intereses, iedzīvotāji, ekonomika un attīstība. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 1: 62-73. - Ušackis U., 2005. Valsts iekšējās migrācijas ietekme uz iedzīvotāju skaita samazināšanos un to novecošanos Latvijas lielākajās pilsētās un rajonos. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 4: 149-162. - Zvidriņš P., 2004. Depopulācija. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 1: 74-104.
  • 14. -Coleman D. and Rowthorn R., 2011. Who’s afraid of polulation decline? A critical examination of its consequences. Population and Development Review 37:217-248. - Geys B, Heinemann F. and Kalb A., 2008. Local governments in the wake of demographic change: Evidence from german municipalities. FinanzArchiv: Public Finance Analysis 64 (4). - Hendrik P. van Dalen and K.Henkens, 2011. Who fears and who welcomes population decline? Demographic Research 25: 437-464. - Reher D.S., 2007. Towards long-term population decline: A discussion of relevant issues. European Journal of Population 23(2): 189-207. - Teitelbaum M.S.and Winter J.M., 1985. The fear of population decline. NY: Academic Press. - Teitelbaum M.S.and Winter J.M., 1998. A question of numbers – High migration, low fertility and the politics of national identity. NY:Hill&Wang.
  • 15.
  • 16. Vidējais vēlamais bērnu skaits vienai sievietei Avots: Fertility and family survey. Country report. Latvia. UN, 1998. P.96 Dzimušo paaudzes 1950-1959 2.0 - 2.1 1960-1969 2.2 – 2.3 1970-1977 2.1 – 2.2
  • 17. Valstis (ar iedzīvotāju skaitu virs viena miljona) ar visaugstāko starpvalstu migrantu īpatsvaru, 2000 (%) Avots: Population and Development Review. Vol.29, No.2, 2003 1. Apvienotie Arābu Emirāti 11. Austrālija 24.6 73.8 12. Jaunzēlande 22.5 2. Kuveita 57.9 13. Gabona 20.3 3. Jordānija 39.6 14. Kanāda 18.9 4. Izraēla 37.4 15. Kazahstāna 18.7 5. Singapūra 33.6 16. Libāna 18.1 6. Omāna 26.9 17. Ziloņkaula krasts 14.6 7. Igaunija 26.2 18. Gambija 14.2 8. SaudArābija 25.8 19. Ukraina 14.0 9. Latvija 25.3 20. Baltkrievija 12.6 10. Šveice 25.1
  • 18. UN Secretary-General Kofi Annan on an Immigration Strategy for Europe - Jan. 2004 Population and Development Review, 2004, No.1. P.189 Managing migration is not Migrācijas vadīšana nav only a matter of opening tikai durvju atvēršana un doors and joining hands roku savienošana internationally. It also starptautiskā mērogā. Tā arī prasa no katras valsts requires each country to veikt vairāk do more to integrate jaunpienācēju new arrivals. Immigrants integrācijā. Imigrantiem must adjust to their new jāpiemērojas viņu societies – and societies jaunajām sabiedrībām – need to adjust too. un sabiedrībām arī ir jāpiemērojas.
  • 19. Pasaules iedzīvotāju skaita dinamika 1801 – 1 miljards Lielākās pasaules 1959 – 3 miljardi valstis pēc iedzīvotāju 1986 – 5 miljardi skaita 2050.g. 1998 – 6 miljardi (prognoze): 2011 – 7 miljardi 2025 – 8 miljardi 2042 – 9 miljardi Indija 1564 miljoni, 2060 – 10 miljardi Ķīna 1397 miljoni, ASV 394 miljoni, ANO prognoze 2050.g. tagad ir par ~ 500 miljoniem Nigērija 386 miljoni, mazāka nekā šī pati prognoze 1994.gadā Indonēzija 330 miljoni.
  • 20.
  • 21. Eurostat projections From 2015, deaths projected to outnumber births in the EU27 There are projected to be considerable differences between the individual Member States. Between 2008 and 2060, the population is projected to rise in thirteen Member States and fall in fourteen. The strongest population growth is projected to be found in Cyprus (+66%), Ireland (+53%), Luxembourg (+52%), the United Kingdom (+25%) and Sweden (+18%), and the sharpest declines in Bulgaria (-28%), Latvia (-26%), Lithuania (-24%), Romania (-21%) and Poland (-18%).
  • 22. Government perceptions and policies. Source: World population policies 2009. UN, 2010. http://www.un.org/esa/population/publications/wpp2009/ ESTONIA LATVIA LITHUANIA 1996 2009 1996 2009 1996 2009 Pop.growth Satisfactory Satisfactory Too low Too low Satisfactory Too low Policy No Raise No Raise Raise Raise intervention intervention Fertility Too low Too low Too low Too low Satisfactory Too low Policy Raise Raise Raise Raise Raise Raise Life expect. Acceptable Unacceptable Unacceptable Unacceptable Acceptable Acceptable Immigration Too high Satisfactory Too high Satisfactory Satisfactory Satisfactory Policy Lower Maintain Lower Maintain Lower Maintain Emigration Satisfactory Satisfactory Too low Satisfactory Satisfactory Satisfactory Policy Maintain No Raise No Maintain No intervantion intervention intervention Encouraging No Yes Yes Yes Yes Yes the return of citizens 22
  • 23. Depopulācijas sekas: NEGATĪVĀS 1. Pretruna starp augošajām pensiju un sociālās drošības izmaksām un sašaurinātām to finansēšanas iespējām (“pay-as-you-go” metode labi darbojas augošam iedz.skaitam). 2. Pieaugošs publisko izmaksu spiediens pie aizvien sašaurinātas nodokļu bāzes (skolas, sakaru pakalpojumi, infrastruktūra). 3. Pieprasījuma mājokļu tirgū sašaurināšanās un mājokļu cenu samazināšanās. 4. Signāls uzņēmējiem un investoriem par slīdēšanu ekonomiskā stagnācijā vai recesijā. 5. Imigrācijas pieaugums un ar to saistītās nacionālās identitātes problēmas
  • 24. Depopulācijas sekas: POZITĪVĀS 1. Samazinās “pārslodzes” infrastruktūras un sakaru lietojumā. 2. Samazinās demogrāfiskā slodze uz resursiem, to uzturētspēju (carrying capacity) Nepieciešamas jaunas teorētiskas nostādnes par ekonomikas un sociālo attīstību pie nepārtraukti samazinoša iedzīvotāju skaita vai nulles pieauguma!
  • 25. Daži secinājumi 1. Depopulācija nav drauds, bet likumsakarīgs demogrāfiskās pārejas (demographic transition) rezultāts, kas rezultēsies stacionāro iedzīvotāju vai “mērenu” iedzīvotāju skaita izmaiņu modelī. 2. Atšķirīgs demogrāfiskās pārejas sākums, norises ātrums un migrācijas procesi izsauc lielas atšķirības pasaules reģionu, nacionālo valstu un to teritoriālo vienību iedzīvotāju skaita izmaiņās/depopulācijas norisēs. 3. Depopulācija ir izaicinājums attīstīt ekonomikas, sociālās un demogrāfiskās attīstības teorijas, globālās un teritoriālās attīstības modeļus, pārskatīt politiskās nostādnes saistībā ar (+), (0) vai (-) demogrāfisko izaugsmi.