1. Gunta Darbiņa
Rīgas Stradiņa universitāte
MĀJA PIEPILSĒTĀ kā
augšupejošas sociālās
mobilitātes stratēģija un risks
Pierīgas situācija
Apvienotais PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3.KONGRESS UN
LETONIKAS 4.KONGRESS
Cilvēkdrošība Latvijā: lokālie, nacionālie un starptautiskie izaicinājumi
2011.gada 24.-27.oktobrī
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

2. cilvēka drošība
Pārskata par tautas attīstību 2002/2003 pētījumā “Cilvēkdrošība Latvijā”
atzīts, ka cilvēka drošību veido daudzi faktori un ir praktiski neiespējami
izmērīt drošību visā pasaulē, jo riski un draudi dažādās valstīs un kultūrās tiek
traktēti atšķirīgi, bet cilvēka drošība ir būtisks tautas attīstības nosacījums (aut.
A. Kalniņa un V. Meņšikovs).
Pārskatā nosauktas sekojošas cilvēka drošības vērtības: ekonomiskā
drošība, pārtikas drošība, veselības drošība, vides
drošība, personiskā drošība, komūnas drošība, politiskā drošība ...
... Iespējams, pievienojies jauns cilvēkdrošības izaicinājums-
mājokļa esamības drošība ?
Pētījums apskata vienu no postsociālisma izaicinājumiem-
ko nozīmē prestižs mājoklis piepilsētā, iegūts ar
hipotekārā kredīta palīdzību...

3. PIERĪGA
• Līdz ar sociālisma beigām Austrum un Centrālajā Eiropā sākās
nozīmīgs process urbānās telpas pārveidē – suburbanizācija –
piepilsētu paplašināšanās, jaunu mājokļu būvniecība un turp-
atpakaļ migrācijas uz darbu pieaugums.
• Latvijā kā piepilsēta, klasisko urbāno teoriju izpratnē, attīstījusies
galvenokārt valsts galvaspilsētas Rīgas piepilsēta Pierīga.
• Šajā pētījumā ar piepilsētu Pierīga tiek saprastas bijušā Rīgas
rajona, kas kā otrā līmeņa pašvaldība reorganizēta pēc 2009.gada
administratīvi teritoriālās reformas, teritorija (3058 km2).
• Pierīgas pašvaldības (ap 180 000 iedzīvotāju):
Ādaži, Babīte, Baldone, Carnikava, Garkalne, Inčukalns, Krimulda,
Ķekava, Mālpils, Mārupe, Olaine, Ropaži, Salaspils, Saulkrasti, Sēja
, Sigulda, Stopiņi.

4. PIERĪGA

5. PIERĪGA

6. dzīvot piepilsētā
• Sapnis par piepilsētas vidi un īpašu privātmāju, rietumu valstīs parādās
diskusijās par dzimumu lomām jau kopš 18.un 19.gs.
• 20.gs 50-tajos gados pētnieki saskatīja akcentu pārbīdi uz ikdienas dzīves
privatizāciju ar individualizētu mājas vidi.
• Šī pārformulētā mājas dzīve bija fenomens, kas parādījās līdztekus jaunai
izpratnei par sociālo labklājību, kura fokusējās uz īpašu ģimenes
formu, suburbanizāciju, debatēm par izveidojušos vīrišķumu un sievišķumu
(masculinity and femininity). Līdz ar to aktualizējās vairāk uz bērnu
orientēta pieeja bērniem, pieaugoša bagātība nedaudziem un arī
pieaugoša patērnieciskuma kultūra, kura ietver
kino, žurnālus, grāmatas, māju celtniecību, mājas patēriņa
priekšmetus, mēbeles, drēbes, greznumlietas ( Giles,2007).
• Tiek uzsvērta vīriešu dominance valstiskajā un biznesa dzīvē , sievietēm
tiek ierādīta mājas dzīves sargātāju loma, ideālā variantā – piepilsētā
(Hirt,2008).

7. dzīvot piepilsētā
• Piepilsētas privātmāja ar zaļu mauriņu – bija sociālisma aizliegtais auglis un
pēc sociālisma daudziem kļuva par jauno laiku simbolu, jo visuviet
sociālisma valstu pilsētās trūka rietumu tipa vienģimeņu
mājas, daudzdzīvokļu rajoni bija slikti apgādāti ar darba vietām un sadzīves
pakalpojumiem(Fincher,2007).
• Ir atšķirība starp Amerikas un postsociālisma Eiropas piepilsētām.
Amerikāņu piepilsētās apdzīvotā zona ir kopēja , amerikāņi uzsver vīrieti kā
apgādnieku un sievieti kā mājsaimnieci, un tas ir modelis, kur darbs ir
šķirts no mājas dzīves.
• Izteikti tikai dzīvojamā zona piepilsētā, bez lauksaimniecības vai
industriālajām zonām, ir reta parādība Eiropā, bet daudzās postsociālisma
valstīs tādas vispār nav.
• Pierīgā ir gan industriālā, gan dzīvojamā zona, gan “pļavu ciemi”, gan
lauksaimnieciskā, gan mežu zeme, gan dārzkopības kooperatīvi, gan jaunās
apbūves privātmāju kopas.

8. dzīvot piepilsētā
“The American Dream” 1949 
“The American Dream” 1949  William Levitt produced 150 houses per
week.
The ideal 1950s man was the provider, protector,
and the boss of the house. -- Life magazine, 1955

9. dzīvot piepilsētā
Jaunā privātmāju apbūve Pierīgā

10. dzīvot piepilsētā
The future of suburbs? Suburbs ARE the future,
jautā un atbild interneta portāls http://www.newgeography.com

11. dzīvot piepilsētā
• Ģimenes ieguldījumi bieži kalpo statusa
patēriņam, nodrošinot augšupejošu sociālo mobilitāti.
• Pētot piepilsētas māju saistībā ar statusa patēriņu, svarīgi
atpazīt patēriņu, kurš vieno ģimeni un ir balstīts emocijās.
Šāds process vērtējams kā kultūras process.
• Jāatceras arī par gaumi, kas var parādīties kā apsēstība gan
vīriešiem, gan sievietēm un gaume augšupejošā sociālajā
mobilitātē var tikt iegūta no iepriekšējā sociālā līmeņa
konteksta. Postsociālisma zemēs tas bieži ir strādnieku šķiras
konteksts (Silva,2007).
• Tomēr pēc sociālisma vispārējā publiskuma, māja piepilsētā
nav tikai ekskluzīva dzīves vieta, tā ir arī ilgi kārotā ģimenes
intīmā teritorija.

12. dzīvot piepilsētā
Pētījumā ietverti vairāki pētījumi:
• PIERĪGAS APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA (Rīgas plānošanas
reģions, Pužulis, Šķiņķis,2009.)
• IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSME PRET DZĪVI SAVĀ PAŠVALDĪBĀ (SKDS, 2009.)
• Daļēji strukturētas intervijas ar Pierīgas jauno privātmāju iedzīvotājiem
(Darbiņa, 2011.)

13. dzīvot piepilsētā
Apbūves ietekme uz Pierīgu:
Pētījums par Pierīgas apdzīvojuma struktūru veikts Rīgas plānošanas reģiona uzraudzībā 2009. gada
vasarā un rudenī. Tas ir pirmais mēģinājums apzināt apbūves struktūru kā apdzīvojuma elementu
Pierīgā neatkarības gados (aut. Pužulis un Šķiņķis,2009.)
Pierīgas suburbanizācijas process veidojas uz lauksaimniecības, bijušo dārzkopības sabiedrību un daļēji
meža teritorijām. Ap Rīgu veidojas urbanizētas teritorijas ar funkcionālām un ainaviskām īpatnībām.
Secinājumi par Pierīgas apbūvi:
• Attīstība pašvaldībās tiek maldīgi saprasta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu.
• Jāsecina, ka pašvaldībās pēdējos gados ir bijusi pārprasta arī teritorijas attīstības izpratne, kas
balstījās uz tirgus spekulatīvajiem darījumiem, bieži vien to papildināja pašvaldību neprasme strādāt
ar investoriem (attīstītājiem).
• Būvniecība kopš 2000-šo gadu vidus notikusi intensīva zemes tirgus ietekmē, radot izkaisītas
apbūves teritorijas bez kopēja plānojuma un infrastruktūras. Veidojušies arī t.s.”pļavu ciemi”, kas
šobrīd tālāk neattīstās.
• Rezultātā – Pierīgā veidojas katras pašvaldības plānots savstarpēji konkurējošs un nekoordinēts
apdzīvojuma tīkls.
• Tomēr zemes transformācija ietver ne tikai vizuālās izmaiņas, bet arī dzīves veida izmaiņas.
Palielinoties iedzīvotāju skaitam Pierīgā , darba vietas tomēr koncentrējas Rīgā. Tas rada arvien
pieaugošu iedzīvotāju migrāciju uz darbu un atpakaļ.
• Pierīgas suburbanizāciju sekmēja ekonomiskā uzplaukuma gados migrējošās vidusšķiras
ģimenes, jo īpašumu cenas bija augstas. Dzīve piepilsētā kļuva par statusa patēriņa veidu, kas
daudziem balstījās cerībās uz augšupejošu mobilitāti.

14. Kāpēc veidojās “pļavu ciemi” ?
Apbūvētās un plānotās platības ārpus ciemu robežām
apbūvētā platība ārpus plānotajiem ciemiem (ha) plānotā apbūve ārpus ciemiem (ha)
Saulkrasti
Salaspils
Stopiņi
Carnikava
Daugmale
Krimulda
Sigulda
Ropaži
Olaine
Mārupe
Garkalne
Mālpils
Inčukalns
Ķekava
Baldone
Sēja
Babīte
Sala
Ādaži
Allaži
Pužulis un Šķiņķis, 2009

15. dzīvot piepilsētā
Kvantitatīvais SKDS pētījums „Attieksme pret dzīvi savā pašvaldībā: Rīgas
rajona iedzīvotāju telefonaptauja, 2009.gada janvāris”.
Pētījuma ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi
savā pašvaldībā, pašvaldības darba vērtējums, informētība par
pašvaldību, kā arī saistība ar dzīvesvietu.
• Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā
pašvaldībā – lielākā daļa aptaujāto (vidēji Rīgas rajona pašvaldībās: 81%)
ieteiktu tajā dzīvot saviem draugiem.
Pētījums parāda Pierīgu kā iekārojamu dzīves vietu.
• Rīgas rajona pašvaldībās dzīvojošie skeptiski vērtē savas iespējas ietekmēt
pašvaldības lēmumus, kas skar viņu dzīvi un apkaimi: vidēji Rīgas rajona
pašvaldībās katrs desmitais (10%) uzskatīja, ka var lielā mērā ietekmēt šos
lēmumus, bet vairākums (59%) pauda viedokli, ka lēmumus var ietekmēt
mazā mērā.
• To, ka savā pašvaldībā ir iesaistījušies kādā nevalstiskā
organizācijā, biedrībā, draudzē, vidēji Rīgas rajonā atzīmēja 5%.

16. Apmierinātība ar dažādām jomām
Lūdzu novērtējiet, cik apmierināts Jūs esat savā pilsētā/novadā ar šādām
jomām?
Vidējie rādītāji Rīgas rajonā . Apmierināts Neapmierināts . Grūti pateikt/NA
%
Ekoloģiskā situācija 81 13 6
Teritorijas labiekārtotība, tīrība 80 20 1
Pilsētas/pagasta/novada attīstība 74 20 6
Sabiedriskā drošība 71 21 9
Veikali, iespējas iepirkties 70 30 1
Ielu/ceļu stāvoklis 60 39 1
Veselības aprūpe 60 28 12
Komunālo pakalpojumu kvalitāte 59 25 16
Iespēja nodarboties ar sportu 59 15 26
Kultūras, izklaides pasākumi 56 26 19
Bērnudārzi 45 14 41
Iespējas saņemt sociālo palīdzību 41 14 45
Atbalsts ģimenēm ar bērniem 33 10 57
Iespējas atrast darbu 8 66 26
Bāze: visi respondenti, n=1150
SKDS, 2009

17. Saistība ar savu dzīves vietu: dažādas jomas
Vidējie rādītāji Rīgas rajonā Savā novadā
.
citur
.
nekur
.
%
Apmeklējat ģimenes ārstu, saņemat veselības aprūpes pakalpojumus 74 30 3
Apmeklējat kultūras un izklaides pasākumus, koncertus, balles u.tml. 54 52 23
Strādājat algotu darbu vai mācāties 23 45 33
Izsakāt savu viedokli par pašvaldības darba jautājumiem (mājas
19 2 80
lapā, sabiedriskajās apspriešanās, vēršoties pašvaldībā u.tml.)
Jūsu bērns/i apmeklē skolu vai bērnudārzu 18 13 71
Esat iesaistījies kādā nevalstiskā organizācijā, biedrībā, draudzē u.c. 5 6 89
Darbojaties kādā pašdarbības kolektīvā 5 4 92
SKDS, 2009

18. dzīvot piepilsētā
Daļēji strukturētajās intervijās Pierīgas jauno privātmāju ģimenēs tika uzdoti 32 jautājumi
katrā.
Interviju mērķis bija iegūt dziļāku izpratni par ģimeņu pieredzi ikdienas dzīvē saistībā ar
māju piepilsētā. Tajās atklājās sieviešu un vīriešu skatījums uz labumiem un trūkumiem
piepilsētas dzīvē. Izteikti gan vīrieši, gan sievietes uzsvēra, ka mājas darbi tiek sadalīti
vienlīdzīgi un par bērniem jārūpējas abiem. Protams, ir atšķirības ģimenēs.
Visās ģimenēs sievietes un vīrieši ir commuting ( regulāri brauc turp-atpakaļ uz darbu), jo
darbs ir galvaspilsētā Rīgā un vai tuvējā novada centrā. Tikai viena no aptaujātajām
sievietēm pati brauc ar automašīnu, pārējās ir atkarīgas no citiem ģimenes locekļiem.
Ģimenes pārvietošanās vajadzībām var atļauties vienu automašīnu – no rīta visi
ģimenes locekļi tiek izvadāti uz darba vai mācību vietām un vakarā visi kopā atgriežas
mājās. Sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas ir mazas.
Naratīvi parāda saistību starp patēriņu, vērtībām un pašu vēlmēm. Pamatā tā nebija
vienkārši dzīvošanai nepieciešama vieta - visām šīm ģimenēm bija dzīvokļi
daudzdzīvokļu mājās- turklāt māja jau sākumā paredzēja ekonomiskas saistības uz
vairākiem gadu desmitiem. Vairākās ģimenēs locekļi ir savstarpēji finansiāli atbildīgi
saistīti – kredītu ņēma viens ģimenes loceklis, galvoja cits.
Kā secināts Kalniņas un Meņšikova pētījumā par Cilvēkdrošību Latvijā un to parāda arī
intervijas Pierīgas ģimenēs, sievietēm ir izteiktāka apdraudējuma sajūta, jo viņas lielākā
mērā jūtas atbildīgas par sevi, savu ģimeni un apkārtējiem cilvēkiem kopumā. No viņām
palīdzība tiek gaidīta daudz biežāk nekā no vīriešiem.
Saistībā ar kredītu par māju, visās ģimenēs bija jūtama nedrošība par nākotni.

19. dzīvot piepilsētā
Secinājumi
• Padomju valsts ekonomika bija plānveida un to noteica centralizēti, izslēdzot pilsoņu un pat pilsoņu
vēlētas vietējās varas iespējas pieņemt patstāvīgus lēmumus par apdzīvotu vietu attīstību un
mājokļu būvniecību.
• Pierīga kā suburban zona padomju laikā ietvēra gan industriālas teritorijas, gan kolhozu
saimniecības ar lopu fermām, labības laukiem un pļavām, gan mazas, pelēcīgas pilsētiņas, gan lielu
skaitu valsts uzņēmumiem un iestādēm piederošu dārzkopības kooperatīvu, kuros mazas vasaras
mājas ap 50m2, ko sauca dačas, uz 600m2 zemes1 varēja būvēt kāda daļa tur strādājošo.
• Pēc padomju sistēmas sabrukuma beidzās „kolhozu ēra”, zemi atguva iepriekšējie īpašnieki, kuri
vairs negribēja nodarboties ar lauksaimniecību un sākās aktīvs zemes pārdošanas un pirkšanas
tirgus. Rīgas tuvums un piepilsētas statuss noteica augstu zemes cenu. Ap 2000.gadu Latvijā darbību
aktīvi sāka Eiropas bankas, piedāvājot viegli pieejamus kredītus zemes un māju iegādei. Daudziem
sapnis par privātmāju Pierīgā kļuva reāli sasniedzams. Tomēr 2008.-2010.gada finanšu krīze apturēja
ekonomisko augšupeju, radot lielu bezdarbu ( ap 18%) un strādājošo algu samazinājumu pat par
50%. Rezultātā jaunais liela mēroga patēriņa piedāvājums un labāk situēto ģimeņu vēlme pakāpties
augšup pa sociālās stratifikācijas kāpnēm postsociālisma valsts iedzīvotājiem neļāva atbildīgi
novērtēt iegādātā īpašuma patieso vērtību, vietas infrastruktūru un personiskos ekonomiskos riskus.
Pierīga, kā zemas apbūves intensitātes piepilsēta, nenodrošina dzimumvienlīdzību dēļ commuting
dzīvesveida.
• Ja vēsturiski Rietumos piepilsētas tika veidotas kā ideālas ģimeņu ar bērniem dzīvesvietas, kas
nodrošināja bērnu izglītību un paredzēja sievieti kā ideālu mājsaimnieci, tad postpadomju
piepilsētas savrupmājā sievietes un vīrieši vienlīdz smagi cīnās par izdzīvošanu, bērnu
audzināšanu, mājas uzturēšanu, kredītu nomaksu, turklāt prasot lielāku sieviešu atbildīgumu un
rūpes.

20. dzīvot Pierīgā
D
PALDIES!
Gunta Darbiņa
e-pasts: dargun@inbox.lv