Pašvaldību loma un iespējas atbalstīt kvalitatīvu mājokļu renovāciju/Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienība Prezentācija tika rādita 2012.gada 15.marta starptautiskajā konferencē „Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un renovācija Latvijā un pasaulē”

1. Pašvaldību loma
un iespējas atbalstīt kvalitatīvu
mājokļu renovāciju
1 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

2. Likumdošana un reglamentējošie dokumenti
 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016. gadam;
 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes
2006.-2013. gadam;
 Likums “Par ēku energoefektivitāti”;
 Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”;
 Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums;
 Enerģētikas likums;
 Enerģētikas stratēģija 2030 (projekts);
 Latvijas republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns
2 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

3. Esošā situācija
• 98 % valsts dzīvojamo māju ir nodots privatizācijai;
• 94% pašvaldību dzīvojamo māju ir nodots privatizācijai;
• 35,3% nodotas dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanā;
• Pasākuma ERAF aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi” – ietvaros nosiltināsim 3,3%;
• Lai veiktu nepieciešamo siltināšanu visām daudzdzīvokļu mājām,
nepieciešami vismaz 1,5 -1,8 miljardi latu (t.sk. Rīgā – 0,6 miljardi);
• Valsts enerģētikas stratēģija paredz 2020.gadā sasniegt -150 kWh/m2;
• Lai sasniegtu ēku sektora siltumenerģijas samazinājumu līdz 100 kWh/m2
gadā līdz 2030. gadam ik gadu ir jāparedz 80-94 miljonu latu;
• No 2020.gada visām jaunbūvējamām un rekonstruējamām ēkām jābūt
“gandrīz nulles enerģijas ēkām - valsts atbalsts no 2020.gada piemērojas
tikai šādu ēku būvniecībai;
• Līdz 2020.gadam nepieciešams valsts un pašvaldību līmenī atbalstīt esošo
ēku sektora renovāciju.
3 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

4. Atbalsta instrumenti
• Aktivitāte “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi” – 4,85 milj. lati;
• Aktivitāte “ Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi” – 47,75 milj. lati +?;
• Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas
veicināšanas valsts atbalsta programma 2007- 2010.
gadam – 6,5 milj. lati;
 Klimata pārmainu finanšu instruments (augstskolu
ēkas; ražošanas sektors, publiskas ēkas)
4 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

5. Pašvaldību aktivitāte siltināšanas
programmas ieviešanā
5 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

6. Pašvaldību aktivitāte siltināšanas aktivitātē
6 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

7. Pašvaldību līdzdalība
 Pašvaldību rīcību plāni un atbalsta programmas;
 Saistošie noteikumi;
 Līdzfinansējums ēku renovācijas pasākumos;
 Labāko piemēru apkopošana un iedzīvotāju
informēšana;
 Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides
7 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

8. Pašvaldību atbalsta programmas un pasākumi
 Uzdevumi
- Radīt bāzi daudzdzīvokļu māju siltināšanas uzsākšanai
- Līdzfinansējums ēku renovācijas pasākumu veikšanai
- Pieredzes apkopošana un dzīvojamo māju īpašnieku informēšana
 Pasākumi
- Dzīvokļu īpašnieku informēšana un konsultēšana
- Līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju energoauditu veikšanai
- Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas programmu
izstrādē
- Līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju renovācijai
- Nekustamā īpašuma nodokļu atlaides renovētajām mājam uz kredītu apmaksas
laiku
- Maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums
- Nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana mājsaimniecībām līdz 50%,
proporcionāli atjaunojamo energoresursu (ko var izmērīt) izmantošanas
īpatsvaram kopējā mājsaimniecības enerģijas patēriņā
8 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

9. Vadības struktūra
 Lokālās un reģionālās aģentūras
 Dzīvokļu dienesti
 Enerģētikas speciālisti
9 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

10. Ko iegūstam?
Iegūldot noteiktas investīcijas 100 % apmērā:
• valstij tiešā veidā caur nodokļiem (PVN, celtnieku algu nodokļi) ~30
% budžetā atgriežas tiešā veidā;
• Noteikts skaits celtnieku strādā – nevis stāv bezdarbnieku rindās pēc
pabalsta;
• Samazinās gāzes imports no Krievijas, tas līdzvērtīgs eksporta
pieaugumam;
• Samazinās fosilo kurināmo daļa pret atjaunojamajiem (vides
piesārņojums);
• Nekustamais īpašums Latvijā kļūst vērtīgāks; pieaug kopējā Latvijas
nekustamā īpašuma vērtība;
• Vidējais siltumenerģijas ietaupījums, kas tiek iegūts renovācijas
pasākumu īstenošanas rezultātā, svārstās no 30% līdz pat 57%;
10 A. Salmiņš - LPS
2012.gada 15.marts

11. Ēku energoefektivitātes realizācijas iespējas
 Pašu līdzekļi;
 Banku finansējums;
 Pašvaldības līdzfinansējums (energoauditiem,
tehniskajai dokumentācijai, renovācijas darbiem u.c.);
 ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības
uzlabošanas pasākumi”;
 Klimata pārmainu finanšu instruments (augstskolu
ēkas, ražošanas sektors, publiskas ēkas).
11 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

12. Rotācijas fonds
Banku Pašvaldības
finansējums Valsts finansējums
līdzfinansējums
Rotācijas fonds
Dzīvokļu Mājas apsaimniekotājs
īpašnieku vai pašvaldību PEKO
biedrības vai
pašvaldību PEKO
12 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

13. Ieguvumi:
- Siltumenerģijas ietaupījums 30 – 50%;
- Samazinās izdevumi par apkuri un ēkas remontdarbiem;
- Sakārtota apkārtējā vide;
- Uzlabojusies komunikācija starp dzīvokļu īpašniekiem;
- Komforts dzīvokļos;
- Īpašuma vērtības pieaugums;
13 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

14. Kas būtu jādara?
 Jānodrošina finanšu līdzekļi ERAF aktivitātei “Daudzdzīvokļu māju
siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;
 Jāizstrādā valsts atbalsta politika mājokļu siltināšanai;
 Jāuzlabo pašvaldību un dzīvojamo māju apsaimniekotāju komunikācija
ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru;
 Normatīvajos aktos jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, uz
tām neattiecinot pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā;
 Jāgroza likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”;
 Privātā kapitāla piesaiste ēku energoefektivitātes projektiem;
 NAP 2014-2020.gadam atbalstāma prioritāte “Inovatīva un ekoefektīva
ekonomika” attīstības virziens “Atjaunojama un droša enerģija”;
 Vai visam strīpu nepārvilks Fiskālās disciplīnas likums?
14 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

15. Kas būtu jādara?
Veicināt atbalstu trešās puses finansējuma shēmām:
 Līzings;
 Energoservisa kompānijas (ESKO) – SIA “RENESCO”,
SIA “Latio”;
 PEKO;
 PPP -?
 Kāpēc ne JASPERS, ne JESSICA, ne ELENA?
15 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

16. Daži argumenti prioritātes atbalstam
 Iespējas:
- Augsts energoefektivitātes potenciāls mājsaimniecību un
publiskajā sektorā
- Centralizētā siltumapgādes infrastruktūra
- Potenciāls pieejamiem AER resursiem
 Mūsu vājās puses
- Mainīga likumdošana un valsts atbalsta mehānismu
nestabilitāte un neprognozējamība
- Augsta energoatkarība
- Energoresursu piegādē pilnā apjomā nedarbojas tirgus
mehānismi
16 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

17. Mājokļu renovācija - izmantošanas ieguvumi
 Strukturālās izmaiņas ekonomikā;
 Radītas jaunas darba vietas;
 Eksporta- importa izmaiņas;
 Pievienotā vērtība IKP;
 Papildus nodokļi budžetā.
17 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS

18. Paldies par uzmanību!
Aino Salmiņš – LPS padomnieks
67508561
aino.salmins@lps.lv
18 2012.gada 15.marts A. Salmiņš - LPS