Apkures veidi privātmājai Aleksandrs Zajacs, Rīgas Tehniskā universitāte 2020.gada 4.oktobris

1. 1
Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs
Apkures veidi privātmājai
Seminārs privātmāju īpašniekiem “Būvē un atjauno gudri!”
04.10.2020.

2. 22
1. Siltuma plūsma ēkā
2
Kas kompensē siltumenerģijas
zudumus?
1. https://commodus.lv/apkures-kalkulators?gclid=Cj0KCQjwwuD7BRDBARIsAK_5YhWHH84gBK_k-
AU18SW511AtJaaVOGT1Cf23io0VjDJgpmP6_I4z3asaAiLEEALw_wcB
2. https://apkuressistemas.eu/lv/kalkulatori/katla-jaudas-aprekina-kalkulators.html
3. http://www.siltumadarbnica.lv/Apkures-kalkulators
4. http://www.energooptimus.lv/?kalkulators

3. 33

4. 44
2. Likumdošanas prasības
▪ Latvian definition for apartment buildings:
– Heat consumption for heating – 40kWh/m2;
– Primary energy for heating, hot water, mechanical ventilation, lighting and cooling not more than 95
kWh/m2;
– Heat recovery efficiently >75%;
– Use of renewable energy (partly but amount is not clearly defined);
– the building does not have low-efficiency fossil fuel heating installations
1. No 2019. gada 1. janvāra
līdz 2020. gada 31.
decembrim
≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā gandrīz nulles enerģijas ēka ≤ 65 kWh/m2 gadā
2. No 2021. gada 1. janvāra
un turpmāk
gandrīz nulles
enerģijas ēka
gandrīz nulles
enerģijas ēka
gandrīz nulles enerģijas ēka gandrīz nulles
enerģijas ēka
Ministru kabineta noteikumi Nr.383 «Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
daudzdzīvokļu ēkas
viendzīvokļa vai
divdzīvokļu ēkas
ēkas, kuras ir valsts īpašumā un
institūciju valdījumā un kurās
atrodas valsts institūcijas
pārējās nedzīvojamās ēkasPrasības apkurei

5. 55
Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi
Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija

6. 66
Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi
Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija

7. 77
Siltumavoti ar degšanas procesu
7
Enerģijas pārveidošanas procesā no kurināmā iegūst siltumu.
Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā
izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī ūdens tvaiki.

8. 88
Kondensācija katli
Turpgaita
Atgaita
Siltumavoti ar degšanas procesu

9. 99
Kurināmā piegāde un uzglabāšana priekšrocības un trūkumi
Siltumavoti ar degšanas procesu

10. 1010
Izmeši
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 97 Rīgā
2019. gada 18. decembrī «Par gaisa piesārņojuma
teritoriālo zonējumu»
https://mvd.riga.lv/.

11. 1111
Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi
Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija

12. 1212
Saules enerģija
Saules radiācijas daudzums ir atkarīgs no Saules stāvokļa virs
horizonta un mākoņainības.
Saules enerģijas izmantošanā izšķir:
• pasīvo Saules enerģijas izmantošanu;
• aktīvo Saules enerģijas izmantošanu.
12

13. 1313
www.polysunonline.com
13
Saules enerģija

14. 1414
Malkas katli Granulu katli Gāzes katli Siltumsūkņi
Centralizētie siltumtīkliSaules sistēmas Mikrokoģenerācija

15. 1515
Siltumsūkņi
Siltumsūkņus veidi pēc darbības principa:
1. Tvaiku kompresijas siltumsūkņi
2. Absorbcijas siltumsūkņi (pamatā lieto tikai
dzesēšanai)
15
1.
2.

16. 161616
ZEMES KOLEKTORS
▪ Zemes kolektoram tiek izmantota plastmasas caurule, kuru ierok
dziļāk par zemes caursalšanas dziļumu (atbilstoši konkrētajam
reģionam).
▪ Minimālais attālums starp cauruļu cilpām 1,2 m.
▪ Ideālā situācija, ja gruntsūdens atrodas nesošajā slānī vai tuvu
tam.
▪ Sausā augsnē kolektoru izvietojot paredz lielāku kolektora
garumu.
▪ Orientējošais siltuma daudzums no 1m kolektora: 20-35 W. Jo
mazāka ir nepieciešama temperatūra, jo lielāka siltumsūkņa
efektivitāte. Silto grīdu sistēmā siltumnesēja temperatūra parasti
ir apmēram 30-35 °C, kas ļauj zemas temperatūras apkures
sistēmai ar siltumsūkni nodrošināt ekonomiju no 20 līdz 25%.
salīdzinot ar ierasto radiatoru sistēmu.
http://www.siltumsukni.lv/site/lat/veidi/
Siltumsūkņi

17. 1717
Augsnes temperatūras sadalījums aukstajā
periodā dažādiem dziļumiem Rīgā
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
Temperature,oC
Date
H=0,5m
H=0,8m
H=1,5 m
H=1,8 m
H=1,2 m

18. 1818
Kombinēta sistēma
Saulainās dienās tiešā veidā neizmantotais siltums no saules kolektoriem tiek novadīts zemē,
bet, kad tiešās saules enerģijas nepietiek, siltumsūknis to ,,izsūknē’’ no zemes. Tādejādi saule
silda māju, ūdeni boilerī vai peldbaseinā, ja tāds ir. ,,Solārā siltumsūkņa sistēma’’ novērš zemes
kontūra cauruļu apsalšanu, kas bieži ir cēlonis parasto siltumsūkņu neefektivitātei.
18

19. 191919
GAISS - ŪDENS
▪ Gaisa siltumsūknis iegūst enerģiju no āra gaisa.
▪ Izmanto, ja nav iespējams ierakt zemes kolektoru.
▪ Piegādā mājās siltumu un sagatavo karsto ūdeni, patērējot par
75% (ražotāju informācija!) mazāk elektroenerģijas, nekā
elektriskā apkure.
▪ Tehniskais risinājums pieļauj šo iekārtu izmantošanu līdz ārgaisa
temperatūrai -20°С.
▪ Sākot ar ārgaisa temperatūru -6-10 °С, siltumsūknis pakāpeniski
pieslēdz elektrotenus, sildīšanas koeficients (COP) samazinās.
▪ Tādējādi, pie āra gaisa temperatūras -20°С pēc būtības strādā
tikai elektriskā apkure.
Siltumsūkņi

20. 20
Siltumsūkņu COP maiņa pret iztvaicētāja
šķidruma temperatūras paaugstināšanu
1. U. Çakır, K. Çomaklı, Ö. Çomaklı, S. Karslı (2013). An experimental exergetic comparison of four different heat pump systems
working at same conditions: As air to air, air to water, water to water and water to air. Paper presented at the Energy, , 58, 210-219
2. http://www.gorenje.com/heating-systems/en/heat-pumps/heat-pumps-aerogor/bivalent-systems

21. 21
Secinājumi
▪ Kādi apkures veidi ir pieejami?
▪ Kādus ierobežojumus uzliek normatīvie akti?
▪ Kā šis apkures veidi kombinējās ar izvēlēto iekšējo sistēmu risinājumu?
▪ Kāds automatizācijas līmenis jums ir nepieciešams?
▪ Kādas ir uzstādīšanas izmaksas?
▪ Kādas ir ikgadējas izmaksas kurināmajām un sistēmas apkopei?
• Apkures izmaksas ~30% sastāv no Jūsu saprašanas līmeņa kā un kur tiek
patērētā siltumenerģija.

22. 22
Paldies par uzmanību!
Siltuma, ūdens un gāzes institūts
aleksandrs.zajacs@rtu.lv

23. 23
Dr.sc.ing. Aleksandrs Zajacs
Apkures veidi privātmājai
Seminārs privātmāju īpašniekiem “Būvē un atjauno gudri!”
Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu darbības
programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa
“Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un
spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”
1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros
(1.1.1.2/VIAA/2/18/344).