Ugunsdrošības prasības daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā Tomass Lausmā/Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Video: https://www.facebook.com/dzivosiltak/videos/2547315372021766/ 2019.gada 17.oktobris, Rīga seminārs "Ēku iekšējo inženiertīklu atjaunošana"

1. “Ugunsdrošības prasības daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
ekspluatācijas laikā”
Tomass Lausmā, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības
normatīvu nodaļas vecākais inspektors, tālr.67075931, e-pasts:
tomass.lausma@vugd.gov.lv
2019

2. Atbildība par ugunsdrošību
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9.pants nosaka atbildību par
ugunsdrošību objektā (visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās).
Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala
īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas
līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits
lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai
zemesgabalā par koplietošanas ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un
aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un
ugunsdrošību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs ēkas, būves,
to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas
paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
2

3. Par ugunsdrošību atbildīgo
personu pienākumi
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.pants nosaka par
ugunsdrošību objektā atbildīgo personu pienākumus
Ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašniekam (valdītājam),
pārvaldniekam, nomniekam vai citam lietotājam, kas saskaņā ar līgumu
ir atbildīgs par ugunsdrošību objektā, ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
2) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
3) veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja
amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa;
4) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus;
5) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību
ievērošanu.
3

4. Ugunsdrošības noteikumi
Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām
jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu
to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas
nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238
"Ugunsdrošības noteikumi’’ (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi).
4

5. 5
Par dūmu detektoriem
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vidēji ik gadu
ugunsnelaimēs bojā iet ap 100 cilvēkiem. Ņemot vērā
to, ka ugunsgrēki, kas izceļas būvēs lielākoties ir
dzīvojamās mājās (parasti 85% ugunsgrēku)
Ugunsdrošības noteikumos tika ietverta prasība no
2020. gada 1. janvāra dzīvojamās telpas nodrošināt ar
autonomiem ugunsgrēka detektoriem:
„Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli
un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai
līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka
detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka
detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka
atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.”

6. • No 2008. gada 1. marta Latvijā
jaunizbūvēto, rekonstruēto un
renovēto dzīvojamo ēku
dzīvokļus obligāti jāaprīko ar
ugunsgrēka autonomiem
detektoriem.
• Dūmu detektors - neliela izmēra
ierīce, kas konstatē telpā
izveidojušos sadūmojumu un
par to brīdina ar spalgu skaņas
signālu.
• Dūmu detektora darbību
nodrošina baterija.

7. 7
Par dūmu detektoriem
Ja mājai vai dzīvoklim ir
vairāki stāvi, tad dūmu
detektors nepieciešams katrā
stāvā, jo Ugunsdrošības
noteikumu 120.punkts nosaka,
ka: “Viendzīvokļa objekta un
daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa
katrā stāvā izvieto vismaz vienu
autonomo ugunsgrēka
detektoru. Autonomo
ugunsgrēka detektoru uzstāda
un uztur darba kārtībā,
ievērojot ražotāja prasības”.

8. 8
Par dūmu detektoriem
• Dūmu detektors ir nopērkams dažādās tirdzniecības vietās.
Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā
iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni no 2
līdz 10 eiro.
• Uz tā korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par
detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.
• Tas varētu radīt finansiālo slogu dzīvokļu un dzīvojamo māju
īpašniekiem, tomēr izmaksas nav tik lielas, salīdzinājumā ar to,
kādas tās varētu rasties, ja ēkā izceltos ugunsgrēks un tas netiktu
savlaicīgi pamanīts.

9. • Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz
pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur
šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi
bojā gājušo skaitu, ir Igaunija.
• Igaunijā obligātā prasība par dūmu detektoriem stājās spēkā 2009. gadā,
bet Lietuvā no 2018. gada 1. maija. Statistika liecina, ka, piemēram,
Igaunijā ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaits no 2009. gada ilgtermiņā
ir krietni samazinājies un šāda pati aina domājams ir sagaidāma arī
Lietuvā.
Par dūmu detektoriem

10. 10
Ugunsgrēkos bojāgājušo
statistika

11. Ugunsdrošības
noteikumu 256. punkts
kopsakarā ar 517. punktu
nosaka, ka no 2020. gada
1. janvāra viendzīvokļa
objektu nodrošina ar
ugunsdzēsības aparātu,
kura dzēstspēja ir vismaz
21A 113B.
Dzēstspēja
ir vismaz
21A 113B
Par ugunsdzēsības aparātiem

12. 12
Skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts
ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B
– kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).
Par ugunsdzēsības aparātiem

13. Uzturot ugunsdzēsības
aparātu, mājas saimniekam
būs jāveic tā vizuālā apskate
(vai aparāts nav bojāts un ir
atbilstošs spiediena rādījums),
bet tehniskā apkope jāveic
sertificētos apkopes punktos
saskaņā ar ražotāja noteikto
termiņu vai arī, ja termiņš nav
noteikts, tad reizi piecos
gados.
Par ugunsdzēsības aparātiem

14. 14

15. 15
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

16. 16
Raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi

17. Par tvaika nosūcējiem
Ugunsdrošības noteikumu 89.10.apakšpunktā ietverts aizliegums:
“daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts
pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes
aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu
telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves”.
Telpās, kurās atrodas gāzes iekārtas (piemēram, gāzes plītis dzīvojamo
māju virtuvēs), ir paredzēta dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes
noplūdes gadījumā tā izplūstu caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā
neveidotos bīstama gāzes koncentrācija.
17

18. Par tvaika nosūcējiem
Tehniskās prasības sašķidrinātās naftas gāzes (ogļūdeņražu vieglās
frakcijas, ko veido propāns un butāns vai to abu kombināciju gāze)
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz
1,6 MPa (16 bar) projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā
nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 243-15 “Sašķidrinātās naftas gāzes
iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" (apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.335).
Tehniskās prasības dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas
projektēšanai, darbiem un pieņemšanai ekspluatācijā nosaka Latvijas
būvnormatīvs LBN 241-15 "Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem
Nr.336).
18

19. Par tvaika nosūcējiem
Jaunbūvējamās ēkās gāzes iekārtas un aparātus ēdiena gatavošanai
atļauts uzstādīt dzīvokļa virtuvē vai citā atbilstošā telpā ar logu, kura
konstrukcija nodrošina telpas vēdināšanu.
Telpā, kurā uzstāda gāzes iekārtas, nepieciešams ventilācijas kanāls,
kas nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu (..)
19

20. Par tvaika nosūcējiem
Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam
(un visbiežāk vienīgajam), virtuvē veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad
tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā,
savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa ciet šo ventilācijas kanālu.
Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat
sākotnēji nesajūtama) gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas
sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē
līdz vienā brīdī gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša
katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens.
Šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas
mājas iedzīvotāji.
20

21. Par tvaika nosūcējiem
Gadījumā, ja dabiskam ventilācijas kanālam pievienota mehāniskā
ventilācijas iekārta (tvaika nosūcējs), ugunsdrošības prasībām
neatbilstošu risinājumu novēršanai pastāv sekojošie varianti:
1) noņemt mehānisko ventilācijas iekārtu, atjaunojot ventilāciju,
kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā;
2) iegādāties tvaika nosūcēju, kura darbības princips ir gaisa
recirkulācija un kuru nav nepieciešams pievienot dabiskās ventilācijas
kanālam, un kas netraucē nodrošināt pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā
21

22. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna prasība.
Ugunsdrošības noteikumos ir mainīts pārbaudes veikšanas biežums
(no reizi 6 gados uz reizi 10 gados).
Kopš 2017.gada 1.septembra stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar
elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas
kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru.
22

23. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Prasības mērķis - veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo šīs
pārbaudes laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti,
piemēram:
! vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst);
! vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību).
23

24. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Kontaktu atbilstības kritērijus un elektroietaišu termiskā stāvokļa
novērtēšanai ir jāpielieto:
Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr.294
“Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā
elektroinstalācija"" prasības;
Latvijas Elektrotehniskajā komisijā apstiprinātais Latvijas
energostandarts LEK 038 “Elektroietaišu termogrāfisko pārbaužu
normas un apjomi”.
Minētais energostandarts ir pieejams tīmekļvietnē:
http://www.latvenergo.lv/files/text/energostandarti/LEK_038.pdf.
24

25. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Par elektroinstalācijas pārbaudes rezultātiem ir jānoformē pārbaudes
akts, kura veidlapa ir noteikta Ugunsdrošības noteikumu 7.pielikumā.
Minētajam pārbaudes aktam ir jāpievieno:
darba veicēja darba veikšanas tiesību apliecinošs dokuments;
mēraparāta kalibrēšanas sertifikāta kopija;
elektroinstalācijas shēma.
25

26. Par elektroinstalācijas pārbaudēm
Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, tai skaitā, arī
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās, gan arī dzīvokļos.
Elektroinstalācijas pārbaudi nodrošina:
dzīvojamās mājas koplietošanas daļās - daudzdzīvokļu objekta
atbildīgā persona jeb pārvaldnieks;
dzīvokļos – dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts
līgumā, tādējādi dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs pats var izvēlēties
uzņēmumu vai personu, kas veic elektroinstalācijas pārbaudi dzīvoklī.
26

27. Administratīvā atbildība
Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas
vides veidošana un uzturēšana.
! Ja gadījumā pārkāpums tiek konstatēts, tad par ugunsdrošības prasību
pārkāpšanu paredzēts naudas sods:
fiziskajām personām no 30 līdz 280 euro,
juridiskajām personām no 280 līdz 1400 euro,
nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants.
27

28. 28
2019
Tomass Lausmā, VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes
Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors,
tālr.67075931, e-pasts: tomass.lausma@vugd.gov.lv