Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un publiskajās ēkās, to ietekme uz ēku mikroklimatu un energoefektivitāti. Projektēšanas uzdevums. Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte Video: https://youtu.be/oWrU7fT9jLg seminārs "Kvalitatīva daudzdzīvokļu un publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana" 2016. gads 11. oktobris, Rīga 2016.gada 11.oktobris

1. Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un
publiskajās ēkās, to ietekme uz ēku
mikroklimatu un energoefektivitāti
Ilze Dimdiņa, Mg.sc.ing.
Rīgas Tehniskā universitāte
AVK sistēmu projektētāja, energoauditore

2. Ventilācija ir obligāta cilvēka un ēkas veselībai
11.02.2014. Ilze Dimdiņa 2
Nepietiekamas ventilācijas sekas:
- paaugstināts mitrums telpās;
- kondensāta risks;
- konstrukciju bojājumi;
- slimības izraisošas sekas –
pelējuma sēnītes,
putekļu ērcītes
- svaiga gaisa pieplūde dzīvojamās telpās
- gaisa nosūce no virtuves un sanmezgliem

3. 11.02.2014. Ilze Dimdiņa 3
Logu atvēršana ir telpu vēdināšana ar īslaicīgu efektu un nav
pietiekama nepārtrauktai cilvēka un konstrukciju veselīgas
vides nodrošināšanai!
Logu atvēršana NAV ventilācija!
Siltinātā vai labi blīvētā ēkā pēc
loga aizvēršanas cilvēka radītais
piesārņojums atgūst paaugstinātu
līmeni ~ 30 minūšu laikā!
Caur atvērtu logu intensīvi tiek
zaudēts siltums – siltuma
zudumi pieaug nekontrolēti!
VESELĪBA!

4. • LR MK noteikumi Nr.310 no 16.06.2016., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”,
atsauces uz:
Latvijas standarts. LVS CR 1752:2008, Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji (latviski)
Latvijas standarts. LVS EN ISO 7730:2006, Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska
noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto
personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus (angliski)
• 97. Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais
minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.
• 98. Svaigā gaisa padevi sabalansē ar piesārņotā gaisa daudzumu, kas tiek izvadīts no telpām,
ņemot vērā vēlamo spiediena starpību starp vairāk un mazāk piesārņotām telpām vai telpas zonām.
• 99. Ventilācijas sistēmu ražīgumu aprēķina tā, lai panāktu pietiekamu svaigā gaisa sajaukšanos ar
telpas gaisu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, pieļaujama gaisa recirkulācija, ja telpā
neizdalās kaitīgas vielas, baktērijas vai izteikti nepatīkamas smakas. Recirkulāciju lieto vienādas
nozīmes telpās, atsevišķā dzīvoklī, viesnīcas numurā vai ģimenes mājā.
• 100. Lai taupītu enerģētiskos resursus, paredz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas ražīgumu
atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā var mainīties.
• 104. Lai taupītu enerģiju, priekšroka dodama telpu dabiskās ventilācijas sistēmām, paredzot
apmaināmā gaisa daudzuma regulēšanas iespējas atbilstoši mainīgiem āra gaisa parametriem.
• 105. Ja ar dabisko ventilāciju nav iespējams nodrošināt gaisa kvalitātes prasības
apkalpojamā zonā, projektē mehāniskās ventilācijas sistēmas.
4
Ventilācijas prasības nosaka normatīvie akti

5.  LR MK noteikumi Nr.339 no 30.06.2015., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN
002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (spēkā no 01.07.2015.):
IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji
(Nodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.189 redakcijā)
•23. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde
m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī
būvnormatīva 24.punktā norādītās vērtības.
•24. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām,
pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas
šādas robežvērtības:
•24.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);
•24.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);
•24.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves
(gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).
•25.Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).
•26. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku
termiskā efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas
metode". Veicot testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei
(norobežojošās konstrukcijas testēšana).
•27. Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku
energoefektivitātes jomā.
5
Būvelementu gaiscaurlaidības prasības

6. Citi normatīvi - I
• LR MK noteikumi Nr.340 no 30.06.2015.,
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas (T,L)
“97. Dzīvojamo namu apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.”
“99. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.”
“100. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz
atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.”
Dzīvojamā istaba un guļamistaba: temperatūra +18 ˚C, Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa
apmaiņas biežums stundā vismaz 3 m3/m2
• MK not. Nr.431 no 12.12.2000.,
“Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām” (T, dab./meh.vent.)
“12. Telpās nodrošina dabīgo vai mehānisko ventilāciju.”
• MK not. Nr.890 no 17.09.2013.,
“Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības
iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (T, dab./meh.vent.)
“50. Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa
kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina telpu vēdināšanu
katru dienu pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas
vietas.”
6

7.  MK not.Nr.610 no 27.12.2002.,
“Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un
profesionālās izglītības iestādēm” (T, dab./meh.vent.)
“VI. Apkure un ventilācija
38. Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra iestādes telpā noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.
39. Mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko mācību telpā, kurā veic laboratorijas
darbus ar ķīmiskām vielām, un telpās, kur uzglabā ķīmiskās vielas. Tualetē un dušas telpā
ierīko mehānisko vilkmes ventilāciju. Mehāniskās pieplūdes ventilāciju ierīko tā, lai tualetē un
dušas telpā nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu. Telpu, kur nav ierīkota mehāniskā
ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10
minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra
starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes).
(MK 10.09.2013. noteikumu Nr.765 redakcijā)
40. Mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, papildus šo noteikumu
39.punktā minētajām prasībām ierīko velkmes skapi. Telpās, kur nav velkmes skapja, aizliegts
veikt laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām.
(MK 10.09.2013. noteikumu Nr.765 redakcijā).”
 MK not. Nr.137 no 11.04.2000.,
“Higiēnas prasības dienesta viesnīcām” (T, dab./meh.vent.)
“13. Dienesta viesnīcas telpās ir dabīgā vai mākslīgā ventilācija.”
7
Citi normatīvi - II

8. 8
Instrukcija bērnudārza telpu ventilācijai
pēc renovācijas

10. Mikroklimats augstskolas auditorijā
10Ēkā izbūvēta ~2001.gadu mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju (≤75%), ražība 0 /100%

11.  MK not. Nr.359 no 28.04.2009.,
“Darba aizsardzības prasības darba vietās” (T, RH, v, dab./meh.vent.)
13. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:
13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;
13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai
un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus
(turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu
koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām,
saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;
13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības
efektivitāti;
13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda
kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);
13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz
pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;
13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk
kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar
ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic
ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;
13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz
ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju
nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus
esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;
13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai,
izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.
11
Citi normatīvi - III

12. Mehāniskā ventilācija biroja telpā
(8.00-18.00)
12

13. Daudzdzīvokļu ēkas un dabiskā ventilācija
• ~70% no visa Latvijas dzīvojamā
fonda - tipveida daudzdzīvokļu
ēkās, kas celtas laika periodā no
1944.-1993.gadam
• vidējais apkures siltumenerģijas
patēriņš sezonā ir ~166 kWh/m2
• līdz pat 60% no šī siltumenerģijas
patēriņa apkurei tiek patērēta
ventilācijai nepieciešamā
pieplūdes gaisa uzsildīšanai
11.02.2014. Ilze Dimdiņa 13

14. Esošās ventilācijas problēmas
11.02.2014. Ilze Dimdiņa 14

15. 0
10
20
30
40
50
60
0 500 1000 1500 2000
Rel.mitrums,%
CO2, ppm
Mērījumi veikti 13 tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kopā 30 dzīvokļi
Esošās ventilācijas mērījumi,
30 dzīvokļi nesiltinātās ēkās
11.02.2014. Ilze Dimdiņa 15
r = 0,49 ;
p=0,006
Dimdina I., Krumins E., Lesinskis A. Results of Indoor Air Quality Parameter Measures in Not
Renovated Multi-Apartment Buildings. RTU Zinātnisko rakstu krājums “Būvzinātne”, 13.sējums, 2012.

16. Termālais komforts:
ne-renovētas ēkas
16
464.sērijas ēkas Rīgā,
11., 12. oktobris, 2011.
LVS EN 15251:2007
Pētījums veikts Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-
2013.gadam projekta „Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” ietvaros.

17. Termālais komforts:
renovēta ēka
464.sērijas ēka Rīgā,
11., 12. oktobris, 2011.
17
LVS EN 15251:2007
Pētījums veikts Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-
2013.gadam projekta „Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” ietvaros.

18.  Ēku energoefektivitātes likums, pieņemts 06.12.2012.
(spēkā no 09.01.2013.)
 LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.
„Noteikumi par ēku energosertifikāciju” (spēkā no 19.07.2013., grozīti 10.11.2015.)
18
Ēku energoefektivitātes prasības
A klase – energo.ef. rād. apkurei apkurei ≤ 40 kWh/m2 gadā;
B klase – energo.ef. rād. apkurei virs 40 ≤ 60 kWh/m2 gadā;
C klase – energo.ef. rād. apkurei virs 60 ≤ 80 kWh/m2 gadā;
D klase – energo.ef. rād. apkurei virs 80 ≤ 100 kWh/m2 gadā;
E klase – energo.ef. rād. apkurei virs 100 ≤ 150 kWh/m2 ;
F klase – energo.ef. rād. apkurei virs 150 kWh/m2
Nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis
pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:
1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām
– energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 90 kWh/m2 gadā;
2. Dažādu veidu 1- un 2-dzīvokļu dzīvojamām ēkām
– energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 110 kWh/m2 gadā.
Dzīvojamām ēkām:

19.  Ēku energoefektivitātes likums, pieņemts 06.12.2012.
(spēkā no 09.01.2013.)
 LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.
„Noteikumi par ēku energosertifikāciju” (spēkā no 19.07.2013., grozīti 10.11.2015.)
19
Ēku energoefektivitātes prasības
A klase – energo.ef. rād. apkurei apkurei ≤ 45 kWh/m2 gadā;
B klase – energo.ef. rād. apkurei virs 45 ≤ 65 kWh/m2 gadā;
C klase – energo.ef. rād. apkurei virs 65 ≤ 90 kWh/m2 gadā;
D klase – energo.ef. rād. apkurei virs 90 ≤ 110 kWh/m2 gadā;
E klase – energo.ef. rād. apkurei virs 110 ≤ 150 kWh/m2 ;
F klase – energo.ef. rād. apkurei virs 150 kWh/m2
Nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis
pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām:
- energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 110 kWh/m2 gadā.
Nedzīvojamām ēkām:

20.  Ēku energoefektivitātes likums, pieņemts 06.12.2012.
(spēkā no 09.01.2013.)
 LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.
„Noteikumi par ēku energosertifikāciju” (spēkā no 19.07.2013., grozīti 10.11.2015.)
20
Ēku energoefektivitātes prasības
- apkures patēriņš ≤ 40 kWh/m2 gadā
- telpu mikroklimats atbilst normatīvo aktu
prasībām..
- primāro energoresursu patēriņš [karstais ūdens,
mehāniskā ventilācija, dzesēšana,apgaismojums]
≤95 kWh/m2 gadā
- ≥ 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšana
apkures periodā
-daļēji izmantota atjaunojamā enerģija
- nav zemas lietderības fosilo kurināmo apkures
iekārtas
Gandrīz nulles enerģijas ēkas:

21. Temperatūras dati,
stundu /diennakšu skaits
21
Bāzes T, °C 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Vidēji 2006-
2015, h
Vidēji
dnn
8 <= 15,5 2285 2314 2541 2127 1976 2086 2332 1874 2402 2625 2256,2 94,0
DNN = h/24 95 96 106 89 82 87 97 78 100 109
DNN 93 99 108 86 81 87 96 68 106 107 93,1
Izmantoti “Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centrs” dati par vidējām stundas temperatūrām Rīgā 2006.-1015., www.meteo.lv
<= 0 2037 1516 1006 1469 2569 1345 1881 1899 1178 869 1576,9 65,7
DNN = h/24 85 63 42 61 107 56 78 79 49 36
DNN 85 58 40 60 110 54 73 79 45 38 64,2

22. Priekšlikums - papildus dati ēkas energosertifikātā
22
Vietas klimatisko apstākļu dati
atbilst:
Rīga
Normatīvais apkures perioda
ilgums apkurei *
203 diennaktis
Ventilācija ar siltuma atguvi
apkures periodā
Nē
Jā, ne mazāk
kā 75% **
Nepieciešama gaisa
priekšsildīšanu pie Tāra
<=0°C***
Jā Nē
Normatīvais apkures perioda
ilgums ventilācijai
203 66 0
* bāzes temperatūra +8°C
** tiek pieņemts, ka nav nepieciešama gaisa
piesildīšana pēc siltummaiņa
*** rotora tipa siltummaiņiem bez priekšsildīšanas
Pazemināta pieplūdes gaisa
temperatūra
(8 < T āra ≤ 15.5)
94 0 0

23. ilze.dimdina@gmail.com
23