SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  75
  Māksla un vara  Totalitārisma režīmos un autoritārismā
Totalitārisma režīmu ideoloģijas Eiropā: ,[object Object],[object Object],[object Object]
Totalitārisma pazīmes ,[object Object],[object Object],[object Object]
G.Klucis ”Strādnieki un strādnieces, [stājieties] Krievijas Komunistiskajā partijā, Iļjiča partijas, rindās!” (1924) PROPAGANDA
G.Klucis Sociālistiskā rekonstrukcija (1927)
N.Altmaņa skice Ļeņingradas (Pēterburgas) Pils laukuma svētku noformējumam (1918)
Definējiet jēdzienu  propaganda ! ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]
L.Brežņeva tikšanās  ar V.Brandtu   CENZŪRA Raksts un fotogrāfija ar veiktām korekcijām laikrakstā Fotogrāfija, kas uzņemta tikšanās laikā
CENZŪRA ,[object Object],[object Object],[object Object]
Aušvicas koncentrācijas  nometne VALSTS TERORS
Edvīna Šnores dokumentālā filma   “Padomju stāsts”   (“The Soviet story”) (2008)
Fašistiskā Itālija ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]
Benito Musolīni
Benito Musolīni uzruna tautai
Džerardo Dotori Duče (1933) ,[object Object],[object Object],[object Object]
Fašistu skaidri nedefinētās valsts oficiālās mākslas vadlīnijas veicināja plurālismu. 1934.gadā  Palazzo del Littorio  (fašisma pils) maketu konkursā Luidži Moreti kopā ar citiem modernistiem piedāvāja  funkcionālisma  estētikā realizējamus projektus ar fašisma simboliem – liktorāta torni un balkonu.  Komo pilsētā Ziemeļitālijā tika uzcelta Džuzepes Terranji projektētā fašistu partijas vadības ēka (1932-1936) (4.attēls)
Ernesto La Padula u.c.  Darba tautas pils   (Palazzo della Civilt à  del Lavoro)   jeb   “četrstūrainais Kolizejs”   Romas dienvidu priekšpilsētā EUR  (Esposizione Universale di Roma)  tika celta 1942. gada starptautiskajai Pasaules izstādei, kas kara dēļ nenotika.  Ar Pasaules izstādi Romā bija paredzēts atzīmēt fašisma režīma 20-to gadadienu. EUR apbūve tika pabeigta 50.gados.
Vai EUR priekšpilsētas arhitektūrā ir redzama ietekme no iepriekšējo gadsimtu kultūras mantojuma? Pierādi!
Nacistiskā Vācija ,[object Object],[object Object],[object Object]
Ādolfs Hitlers
Lenijas Rīfenštāles filmas “Gribas triumfs”(1934)  kadri, kuros redzams ikgadējais nacistu partijas saiets Nirnbergā
Lenija Rīfenštāle   “Gribas triumfs” (1934)
Lenija Rīfenštāle   “Gribas triumfs” (1934)
Vasaras Olimpiskās spēles Berlīnē (1936) Ā.Hitlers dodas uz Berlīnes olimpisko spēļu atklāšanu mašīnu parādē cauri Brandenburgas vārtiem
Olimpiskās spēles Berlīnē dokumentētas L.Rīfenštāles filmā “Olimpija”(1938) L.Rīfenštāle, strādājot pie “Olimpijas”, radīja lielāko daļu no mūsdienu televīzijā izmantotajiem  paņēmieniem, kā atspoguļot jebkuru sporta disciplīnu un sacensības
Berlīnes Olimpiskais stadions   (arhitekts Verners Marhs)
[object Object]
[object Object],[object Object]
Emīla Noldes – “deģeneratīvās mākslas” mākslinieka akvarelis  Malajieša galva  (1914) Riharda Kleina plakāts (1930-tie gadi)
Rihards Heimanis Saulaina dzīve  (1939) Arno Brekers Prometejs  (1937)
Džons  Hartfilds Kā viduslaikos, tāpat arī Trešajā reihā (1934)
Stefans Rots  ( Stephen Roth ) Nacionālā sociālisma uzraudzībā māksla ir kļuvusi ļoti spontāna un patiesa   (1940)
Komunistiskā PSRS  ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]
Josifs Staļins
Sergeja Eizenšteina filma “Oktobris” (1927) atspoguļo 1917.gada oktobra revolūcijas notikumus
Propagandas fotogrāfijā inscenēta 1917.gada boļševiku revolūcija
Demonstrācija 1918.gadā, atzīmējot 1917.gada revolūcijas gadadienu
Gājiens 1.maija svētkos 1925.gadā
G.Klucis, V. Kulagina. Dņeprogress . Aģitkonstrukcija Sverdlova laukumā Maskavā 1932.gada 1.maija svētkos
Māksla un vara Padomju Savienībā ,[object Object],[object Object]
Vladimirs Tatlins III Internacionāles torņa modelis  (1920)
Sergejs Eizenšteins  Bruņukuģis “Potjomkins”  (1925)
V.Majakovskis Satīras logs (1920) (O кно   РОСТА  №70)
A.Ščusevs Ļeņina mauzolejs Maskavā (1924-1930)
A.J.Langmans PSRS Ministru padome Maskavā  (1933-1936) L.V.Rubnevs, V.O.Muncs Frunzes Kara akadēmija Maskavā  (1932-1937)
1937.gadā Krievija piedalās Parīzes Pasaules izstādē.  Borisa Jofana un Veras Muhinas projektētais  PSRS paviljons  Sēnas krastā saņem Zelta medaļu ,[object Object],[object Object],Fotogrāfija
[object Object],[object Object],[object Object]
Par padomju arhitektūras varenību liecina nerealizētie projekti: Borisa Jofana  Padomju pils projekts  (1934) ar Ļeņina statuju ēkas torņa smailē un Karo Alabjana un Vasilija Simbirceva  Padomju armijas teātris  (1934-1940) Maskavā,  kam plānā ir piecstūru zvaigzne.
Ignatjevs Ņivinskijs  Par HES  ( 1927) ( З A Γ ЭС ) Georgijs Pimenovs Attīstiet smago industriju!  (1927) ( Даешь   тяжелую   индустрию !)
A.Deineka Petrogradas aizstāvēšana   (1928)
K.Petrovs-Vodkins Komisāra nāve   (1928)
K.Juons Jaunā planēta   (1921)
S.Gerasimovs Kolhoza svētki  (1937)
Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos ? Tempelhofas lidosta Berlīnē Baznīca Sabaudijā, Itālijā Muzejs EUR, Romā Mauzolejs Maskavā
Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos? ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]
Kas raksturīgs  glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos?
Kas raksturīgs glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos? ,[object Object],[object Object],[object Object]
Autoritārais režīms Latvijā ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]
Kārlis Ulmanis L.Liberts 1934.gada 15.maijs  (30.gadu otrā puse)
Kārļa Ulmaņa uzruna kultūras darbiniekiem Rakstu un mākslas kameras atklāšanā 1938.gadā : ,[object Object]
Viens no vērienīgākajiem Ulmaņa laika masu pasākumiem bija uzvedums  Tev mūžam dzīvot, Latvija  (V.Plūdoņa un L.Breikša teksts) uz peldošas skatuves Daugavā 1936 g. vasarā pretim Prezidenta pilij. Uzveduma scenogrāfiju efektīgāku padarīja uguņošana fonā. Atzinību izpelnījās uzveduma akustisko problēmu risinājums, izvietojot skaļruņus Daugavas krastā pie skatītājiem. Scenogrāfs Jānis Muncis par šo uzvedumu 1937.gada Pasaules izstādē Parīzē saņēma  zelta medaļu un goda diplomu.
Vadoņa vārti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.  “Goda vārti” tika veidoti arī Latvijas laukos, kur Kārlis Ulmanis pēc valsts apvērsuma tika līdzīgi sagaidīts
Pirmie Latvijas lauksaimniecības kameras organizētie Latvijas zemnieku pļaujas svētki notika Koknesē. Svētki sastāvēja no darba parādes, valsts vadoņa sumināšanas, vadoņa apsveikuma runas, kas veltīta apbalvojamajiem lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī tautai, un brīvdabas izrādes, kuras noformējumā – senču pilskalns. Nākamie lieliestudējumi – Pļaujas svētki Rēzeknē, Jelgavā, kā arī strādnieku svētki (Darba slava) 1935., 1936.un 1937.gadā Rīgā
Ģederts Eliass Lauku skats   (1930) Ģederts Eliass ir viens no  lauku darba tēmas   aizsācējiem  un tradīciju veidotājiem latviešu glezniecībā.
Ģederts Eliass Pie akas   (ap 1936) ,[object Object],[object Object]
[object Object],[object Object]
[object Object]
J.Liepiņš Vendzele   (1935) A.Annuss Sievietes pie jūras   (1936)
Zvejnieka dēls   (1940)    (Režisors Vilis Lapenieks)   Anita  – Nina Melbārde Oskars  – Pēteris Lūcis
[object Object],[object Object]
1937.gadā, nojaucot namus, pie Doma baznīcas tiek izveidots 15.maija laukums (tagad – Doma laukums)
Pēc 1934.gada par vadošo arhitektūrā izvirzās nacionāli tautiskais virziens, kura ēku apjomos un siluetos vērojama ietekme no latviešu zemnieku sētas apbūves, bet apdarē izmantoti etnogrāfiskie motīvi. Eižens Laube. Rīgas pils Svētku zāles interjers (1938) Ansis Cīrulis. Rīgas pils vārti (1939)
Savukārt neoklasicisms tika atzīts par piemērotāko, lai  paustu valsts varenības un vienotības ideju.
K.Ulmaņa laikā nepaguva realizēt ne arhitekta S.Antonova  Rīgas pilsētas valdes biroju nama projektu  (1.att.), ne  arhitekta N.Voita  piedāvāto risinājumu ar 140 m augsto torni (2.att.) vietā starp Rātslaukumu un Daugavu. Netika īstenots arī arhitekta Ā.Vīlmaņa izstrādātais  Pasta krājkases nama projekts  13.janvāra ielā.
[object Object],[object Object]

Contenu connexe

Tendances

Rudolfs Blaumanis
Rudolfs BlaumanisRudolfs Blaumanis
Rudolfs Blaumanis
Sandro1497
 
презентация шевченко жінка
презентация шевченко жінкапрезентация шевченко жінка
презентация шевченко жінка
oksana_miko
 
Презентація складнопідрядне речення
Презентація складнопідрядне реченняПрезентація складнопідрядне речення
Презентація складнопідрядне речення
masjaartisr
 
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācijaUmpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
Umparte
 
Sudėtinis sakinys 1
Sudėtinis sakinys 1Sudėtinis sakinys 1
Sudėtinis sakinys 1
Rimvis
 

Tendances (20)

2019.10.01.Вступ. Періодизація Новітньої історії України (1914-2020 рр.)
2019.10.01.Вступ. Періодизація Новітньої історії України (1914-2020 рр.)2019.10.01.Вступ. Періодизація Новітньої історії України (1914-2020 рр.)
2019.10.01.Вступ. Періодизація Новітньої історії України (1914-2020 рр.)
 
Проект "Чорнобривці - квіти сонця"
Проект "Чорнобривці - квіти сонця"Проект "Чорнобривці - квіти сонця"
Проект "Чорнобривці - квіти сонця"
 
Augu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāniAugu šūnas, audi, orgāni
Augu šūnas, audi, orgāni
 
презентація досвіду 2017
презентація досвіду 2017презентація досвіду 2017
презентація досвіду 2017
 
Intelektuālais īpašums
Intelektuālais īpašumsIntelektuālais īpašums
Intelektuālais īpašums
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
Leksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņiLeksikas īpatnējie slāņi
Leksikas īpatnējie slāņi
 
Rudolfs Blaumanis
Rudolfs BlaumanisRudolfs Blaumanis
Rudolfs Blaumanis
 
презентация шевченко жінка
презентация шевченко жінкапрезентация шевченко жінка
презентация шевченко жінка
 
Презентація складнопідрядне речення
Презентація складнопідрядне реченняПрезентація складнопідрядне речення
Презентація складнопідрядне речення
 
Проектні технології як засіб формування культури праці
Проектні технології як засіб формування культури праці Проектні технології як засіб формування культури праці
Проектні технології як засіб формування культури праці
 
Мистецтво 2 клас
Мистецтво 2 класМистецтво 2 клас
Мистецтво 2 клас
 
10 29 audi
10 29 audi10 29 audi
10 29 audi
 
Урок української мови. 5 клас
Урок української мови. 5 класУрок української мови. 5 клас
Урок української мови. 5 клас
 
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācijaUmpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
Umpārtes bibliotēkas pasākuma prezentācija
 
Sudėtinis sakinys 1
Sudėtinis sakinys 1Sudėtinis sakinys 1
Sudėtinis sakinys 1
 
витинанка
витинанкавитинанка
витинанка
 
Līnijas
LīnijasLīnijas
Līnijas
 
значення тварин в житті людини
значення тварин в житті людинизначення тварин в житті людини
значення тварин в житті людини
 
В. Гюго Собор Паризької Богоматері
В. Гюго Собор Паризької БогоматеріВ. Гюго Собор Паризької Богоматері
В. Гюго Собор Паризької Богоматері
 

Similaire à Māksla un vara (6)

5fakti Grabovska
5fakti Grabovska5fakti Grabovska
5fakti Grabovska
 
Čempionu Brokastis #27 / Raits Lubinskis / Vakardiena un šodiena Latvijas pla...
Čempionu Brokastis #27 / Raits Lubinskis / Vakardiena un šodiena Latvijas pla...Čempionu Brokastis #27 / Raits Lubinskis / Vakardiena un šodiena Latvijas pla...
Čempionu Brokastis #27 / Raits Lubinskis / Vakardiena un šodiena Latvijas pla...
 
Simbolisms! aAisa
Simbolisms! aAisaSimbolisms! aAisa
Simbolisms! aAisa
 
Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēs...
Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēs...Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēs...
Karavīru dienasgrāmatas Otrajā pasaules karā: faktoloģisks fiksējums un 'dvēs...
 
Novadnieku kalendārs
Novadnieku kalendārsNovadnieku kalendārs
Novadnieku kalendārs
 
JauniešU KultūRa
JauniešU KultūRaJauniešU KultūRa
JauniešU KultūRa
 

Māksla un vara

  • 1. Māksla un vara Totalitārisma režīmos un autoritārismā
  • 2.
  • 3.
  • 4. G.Klucis ”Strādnieki un strādnieces, [stājieties] Krievijas Komunistiskajā partijā, Iļjiča partijas, rindās!” (1924) PROPAGANDA
  • 6. N.Altmaņa skice Ļeņingradas (Pēterburgas) Pils laukuma svētku noformējumam (1918)
  • 7.
  • 8. L.Brežņeva tikšanās ar V.Brandtu CENZŪRA Raksts un fotogrāfija ar veiktām korekcijām laikrakstā Fotogrāfija, kas uzņemta tikšanās laikā
  • 9.
  • 10. Aušvicas koncentrācijas nometne VALSTS TERORS
  • 11. Edvīna Šnores dokumentālā filma “Padomju stāsts” (“The Soviet story”) (2008)
  • 12.
  • 15.
  • 16. Fašistu skaidri nedefinētās valsts oficiālās mākslas vadlīnijas veicināja plurālismu. 1934.gadā Palazzo del Littorio (fašisma pils) maketu konkursā Luidži Moreti kopā ar citiem modernistiem piedāvāja funkcionālisma estētikā realizējamus projektus ar fašisma simboliem – liktorāta torni un balkonu. Komo pilsētā Ziemeļitālijā tika uzcelta Džuzepes Terranji projektētā fašistu partijas vadības ēka (1932-1936) (4.attēls)
  • 17. Ernesto La Padula u.c. Darba tautas pils (Palazzo della Civilt à del Lavoro) jeb “četrstūrainais Kolizejs” Romas dienvidu priekšpilsētā EUR (Esposizione Universale di Roma) tika celta 1942. gada starptautiskajai Pasaules izstādei, kas kara dēļ nenotika. Ar Pasaules izstādi Romā bija paredzēts atzīmēt fašisma režīma 20-to gadadienu. EUR apbūve tika pabeigta 50.gados.
  • 18. Vai EUR priekšpilsētas arhitektūrā ir redzama ietekme no iepriekšējo gadsimtu kultūras mantojuma? Pierādi!
  • 19.
  • 21. Lenijas Rīfenštāles filmas “Gribas triumfs”(1934) kadri, kuros redzams ikgadējais nacistu partijas saiets Nirnbergā
  • 22. Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)
  • 23. Lenija Rīfenštāle “Gribas triumfs” (1934)
  • 24. Vasaras Olimpiskās spēles Berlīnē (1936) Ā.Hitlers dodas uz Berlīnes olimpisko spēļu atklāšanu mašīnu parādē cauri Brandenburgas vārtiem
  • 25. Olimpiskās spēles Berlīnē dokumentētas L.Rīfenštāles filmā “Olimpija”(1938) L.Rīfenštāle, strādājot pie “Olimpijas”, radīja lielāko daļu no mūsdienu televīzijā izmantotajiem paņēmieniem, kā atspoguļot jebkuru sporta disciplīnu un sacensības
  • 26. Berlīnes Olimpiskais stadions (arhitekts Verners Marhs)
  • 27.
  • 28.
  • 29. Emīla Noldes – “deģeneratīvās mākslas” mākslinieka akvarelis Malajieša galva (1914) Riharda Kleina plakāts (1930-tie gadi)
  • 30. Rihards Heimanis Saulaina dzīve (1939) Arno Brekers Prometejs (1937)
  • 31. Džons Hartfilds Kā viduslaikos, tāpat arī Trešajā reihā (1934)
  • 32. Stefans Rots ( Stephen Roth ) Nacionālā sociālisma uzraudzībā māksla ir kļuvusi ļoti spontāna un patiesa (1940)
  • 33.
  • 35. Sergeja Eizenšteina filma “Oktobris” (1927) atspoguļo 1917.gada oktobra revolūcijas notikumus
  • 36. Propagandas fotogrāfijā inscenēta 1917.gada boļševiku revolūcija
  • 37. Demonstrācija 1918.gadā, atzīmējot 1917.gada revolūcijas gadadienu
  • 39. G.Klucis, V. Kulagina. Dņeprogress . Aģitkonstrukcija Sverdlova laukumā Maskavā 1932.gada 1.maija svētkos
  • 40.
  • 41. Vladimirs Tatlins III Internacionāles torņa modelis (1920)
  • 42. Sergejs Eizenšteins Bruņukuģis “Potjomkins” (1925)
  • 43. V.Majakovskis Satīras logs (1920) (O кно РОСТА №70)
  • 44. A.Ščusevs Ļeņina mauzolejs Maskavā (1924-1930)
  • 45. A.J.Langmans PSRS Ministru padome Maskavā (1933-1936) L.V.Rubnevs, V.O.Muncs Frunzes Kara akadēmija Maskavā (1932-1937)
  • 46.
  • 47.
  • 48. Par padomju arhitektūras varenību liecina nerealizētie projekti: Borisa Jofana Padomju pils projekts (1934) ar Ļeņina statuju ēkas torņa smailē un Karo Alabjana un Vasilija Simbirceva Padomju armijas teātris (1934-1940) Maskavā, kam plānā ir piecstūru zvaigzne.
  • 49. Ignatjevs Ņivinskijs Par HES ( 1927) ( З A Γ ЭС ) Georgijs Pimenovs Attīstiet smago industriju! (1927) ( Даешь тяжелую индустрию !)
  • 54. Kas raksturīgs arhitektūrai totalitārisma režīmos ? Tempelhofas lidosta Berlīnē Baznīca Sabaudijā, Itālijā Muzejs EUR, Romā Mauzolejs Maskavā
  • 55.
  • 56. Kas raksturīgs glezniecībai un tēlniecībai totalitārisma režīmos?
  • 57.
  • 58.
  • 59. Kārlis Ulmanis L.Liberts 1934.gada 15.maijs (30.gadu otrā puse)
  • 60.
  • 61. Viens no vērienīgākajiem Ulmaņa laika masu pasākumiem bija uzvedums Tev mūžam dzīvot, Latvija (V.Plūdoņa un L.Breikša teksts) uz peldošas skatuves Daugavā 1936 g. vasarā pretim Prezidenta pilij. Uzveduma scenogrāfiju efektīgāku padarīja uguņošana fonā. Atzinību izpelnījās uzveduma akustisko problēmu risinājums, izvietojot skaļruņus Daugavas krastā pie skatītājiem. Scenogrāfs Jānis Muncis par šo uzvedumu 1937.gada Pasaules izstādē Parīzē saņēma zelta medaļu un goda diplomu.
  • 62. Vadoņa vārti Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. “Goda vārti” tika veidoti arī Latvijas laukos, kur Kārlis Ulmanis pēc valsts apvērsuma tika līdzīgi sagaidīts
  • 63. Pirmie Latvijas lauksaimniecības kameras organizētie Latvijas zemnieku pļaujas svētki notika Koknesē. Svētki sastāvēja no darba parādes, valsts vadoņa sumināšanas, vadoņa apsveikuma runas, kas veltīta apbalvojamajiem lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī tautai, un brīvdabas izrādes, kuras noformējumā – senču pilskalns. Nākamie lieliestudējumi – Pļaujas svētki Rēzeknē, Jelgavā, kā arī strādnieku svētki (Darba slava) 1935., 1936.un 1937.gadā Rīgā
  • 64. Ģederts Eliass Lauku skats (1930) Ģederts Eliass ir viens no lauku darba tēmas aizsācējiem un tradīciju veidotājiem latviešu glezniecībā.
  • 65.
  • 66.
  • 67.
  • 68. J.Liepiņš Vendzele (1935) A.Annuss Sievietes pie jūras (1936)
  • 69. Zvejnieka dēls (1940) (Režisors Vilis Lapenieks) Anita – Nina Melbārde Oskars – Pēteris Lūcis
  • 70.
  • 71. 1937.gadā, nojaucot namus, pie Doma baznīcas tiek izveidots 15.maija laukums (tagad – Doma laukums)
  • 72. Pēc 1934.gada par vadošo arhitektūrā izvirzās nacionāli tautiskais virziens, kura ēku apjomos un siluetos vērojama ietekme no latviešu zemnieku sētas apbūves, bet apdarē izmantoti etnogrāfiskie motīvi. Eižens Laube. Rīgas pils Svētku zāles interjers (1938) Ansis Cīrulis. Rīgas pils vārti (1939)
  • 73. Savukārt neoklasicisms tika atzīts par piemērotāko, lai paustu valsts varenības un vienotības ideju.
  • 74. K.Ulmaņa laikā nepaguva realizēt ne arhitekta S.Antonova Rīgas pilsētas valdes biroju nama projektu (1.att.), ne arhitekta N.Voita piedāvāto risinājumu ar 140 m augsto torni (2.att.) vietā starp Rātslaukumu un Daugavu. Netika īstenots arī arhitekta Ā.Vīlmaņa izstrādātais Pasta krājkases nama projekts 13.janvāra ielā.
  • 75.