2. Olbaltumvielas jeb proteīni
ir biopolimēri, kas satur ne tikai oglekli,
ūdeņradi un skābekli, bet arī slāpekli,
fosforu, sēru un citus elementus.
To sastāvā var būt 20 dažādas
aminoskābes.
3. Aminoskābes
saīsināti apzīmē ar trim pirmajiem nosaukuma
burtiem angļu valodā (Val, Leu, Ile utt.):
12 aminoskābes cilvēka organisms spēj sintezēt,
tās sauc par aizstājamām aminoskābēm,
8 aminoskābes cilvēka organisms nespēj sintezēt,
tās sauc par neaizstājamām aminoskābēm –
tās ir dzīvnieku izcelsmes produktos, bet nav
visos augu izcelsmes produktos;
4. Aminoskābes
organismos atrodas arī aminoskābes, kas nav
olbaltumvielu sastāvā – tās veic regulatoros funkciju,
ietilpst vitamīnu sastāvā, augos ir aminoskābes, kas
atbaida kukaiņus vai zālēdājus;
aminoskābes lieto
medicīnā (ar metionīnu ārstē aknu slimības),
pārtikas rūpniecībā (glutamīnskābe piešķir gaļas
garšu),
lopkopībā (lizīns veicina mājputnu un liellopu
augšanu);
5. Olbaltumvielu struktūra:
pirmējā – aminoskābju sakārtojums taisnā virknē
(polipeptīds),
otrējā – aminoskābju virkne telpiski savijas spirālē vai
salokas plākšņveida; struktūru satur ūdeņraža saites
starp aminoskābju molekulām (matu un nagu keratīns,
irdeno saistaudu elastīns),
trešējā struktūra – otrējā struktūra izliecas vai savijas,
satur ūdeņraža un disulfīda saites starp aminoskābju
sānu ķēdēm. Šāda struktūra ir vairumam olbaltumvielu,
ceturtējā struktūra – vairākas olbaltumvielu molekulas
savijas, veidojot vienotu kompleksu (hemoglobīns,
kolagēns.
8. Olbaltumvielu funkcijas organismos:
olbaltumvielas ir enzīmi (fermenti) –kas paātrina
organismos notiekošās ķīmiskās reakcijas (lielu ķīmisko
molekulu sadalīšanās mazākās); var izmantot arī veļas
pulveros, zobu pastās utt.;
organismu uzbūves vienība - kolagēns cīpslās,
keratīns ādā, matos, nagos utt.);
receptori šūnu membrānās – spēj saistīties ar
signālvielām, piemēram, hormoniem (adrenalīns izraisa
gludo muskuļu saraušanos), var piesaistīt arī
medikamentus un indes (botulisma nūjiņas izdalītā
inde bloķē receptorus, kas izraisa muskuļu saraušanos,
un izraisa to paralīzi);
9. Olbaltumvielu funkcijas organismos:
signālfunkcija –regulē organisma darbību (hormoni);
aizsargfunkcija (imunoglobulīns iznīcina slimību
izraisītājus);
kustību nodrošināšana (aktīns un miozīns – muskuļos);
vielu transporta nodrošināšana (hemoglobīns);
gaismas uztveršana (acs tīklenē rodopsīns gaismas
iedarbībā ierosina nervu impulsa rašanos);
enerģijas avots (organisms izmanto, ja izlietotas ogļhidrātu
un lipīdu rezerves);
organisma rezerves barības vielas (sēklās, sakneņos,
pākšaugos, pienā, olās).