1. Līgatnes pagasta bibliotēkai-80

2. Daudz kas pa šiem gadiem ir aizmirsies, daudz kas nav zināms un šobrīd jau arī nav kam vairs uzprasīt... Mēģināšu salikt kopā to, ko vēl atceras Līgatnes pagasta cilvēki .

3. Līgatnes pagasta bibliotēka dibināta 1931.g. kā Paltmales Saviesīgās biedrības bibliotēka. 1931.g. 13. februārī Paltmales Saviesīgās biedrības valdes pilnvarotais Jānis Mūrmanis parakstīja Kultūras fonda bibliotēku noteikumus un saņēma 699 grāmatas.

6. 1967.gadā Latvijas PSR Kultūras Ministrija uzdod visām bibliotēkām aizpildīt bibliotēkas pasi. Šajā dokumentā ir jautājumi, sākot ar bibliotēkas adresi, pakļautību, dibināšanas gadu, atrašanās vietu, inventāra uzskaitījumu, bibliotēkas darbinieka izglītība, darba stāžs utt. No šīs bibliotēkas pases redzam, ka bibliotēka Līgatnes pagastā dibināta tikai 1955.gadā. Par to, ka bibliotēka dibināta 1931.gadā, es uzzināju no arhīva izziņas, gatavojoties bibliotēkas akreditācijai.

8. Līgatnes pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiālos nevar atrast nevienu dokumentu par laiku no 1940.-1945.gadam.

9. Pēc Lielā Tēvijas kara bibliotēkas kļuva par varas iestāžu ideoloģisko instrumentu, lai masas paklausīgi sekotu partijas un valdības norādījumiem. Padomju cilvēkam vajadzēja dzīvot un strādāt marksistiski-ļeņiniskās ideoloģijas vadītam. Sabiedrība dzīvoja nākotnes vārdā. Viss darbs tika organizēts piecgadēs, septiņgadēs un desmitgadēs. Padomju sabiedrība dzīvoja un strādāja, lai uzceltu komunismu, kurā valdītu princips- no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzības.

10. no 1945.gada līdz 1955.gadam notika Latvijas PSR bibliotēku pārveide pēc padomju bibliotēku parauga. Šajā laikā strauji pieauga vadošās ideoloģijas iespieddarbu skaits, literatūras daudzums krievu valodā. Sevišķi svarīga kļuva sabiedriski politiskā literatūra un tās propaganda.

11. . Līgatnes ciems bibliotēku 1962.gadā nodeva FŠPPS. Līdz 1965.gada 1.decembrim bibliotēkā strādāja Pape Ilga. No 1965.gada 1.decembra līdz 1977.gada 30.jūnijam bibliotēkā strādāja Vaska Vera. 1977.gadā bibliotēka pārgāja atkal Līgatnes ciemam.

12. 1977 .gadā bibliotēkas uzdevums bijis sekmīgi pāriet uz centralizēto bibliotēku sistēmu un izveidot novadpētniecības kartotēku. 1987. gadā Latvijas PSR Kultūras ministrijā pirmo reizi tiek iesniegta plaša statistiskā atskaite . 1990. gads ir lielu pārmaiņu gads bibliotēkā. Līgatnē ir LR Kultūras Ministrijas Cēsu RCB 18.filiāle- Līgatnes pagasta bibliotēka.

13. No 1980. -1989. gadam bibliotēkā strādāja Roberts Hauks.

15. Īsāku vai garāku laika posmu bibliotēkā strādāja Rita Vārpiņa , Sigita Šleicere , Elita Strihele , Inta Skrastiņa .

16. No 7.02.1992.gada bibliotēkā sāku strādāt es-Vera Dālberga .

22. Līgatnes pagasta bibliotēka ir vietējas nozīmes publiska bibliotēka, kura ir ieinteresējusi un piesaistījusi daudzveidīgu lasītāju loku ar piedāvātās literatūras klāstu- gan dvēselei, gan pie kafijas tases, gan izglītībai. Skolas vecuma bērni un jaunieši, studenti, bezdarbnieki, pirmspensijas, pensijas vecuma lasītāji bibliotēkā lasa ne tikai grāmatas, periodiku, bet izmanto arī jauno tehnoloģiju plašo piedāvājumu. Bibliotēka pagastā ir kultūrvides veidotāja , veic iedzīvotāju tālākizglītību, kultūras vērtību apriti un saglabāšanu.

23. Domubiedru tikšanās vieta. Šajos sarežģītajos krīzes apstākļos bibliotēka ir iespēja, kur pulcēties vientuļiem, atstumtiem un krīzes piemeklētiem, lai sniegtu viņiem patvērumu un piedāvātu problēmu risinājumus.

29. bibliotēkas galvenais uzdevums – veidot universālu un aktuālu, dažādam lietotāju vecumam un izglītības līmenim atbilstošu, dažādu veidu, nozaru un valodu dokumentu krājumu, lai varētu sniegt mūsdienīgus informācijas pakalpojumus un veicināt sabiedrības mūžizglītību.