Vides aspektu apzināšana I daļa. Uzņēmuma energoaudits

1. Vides aspektu apzināšana I. daļa
Uzņēmuma energoaudits
SIA «EKODOMA»
Kristaps Kašs

2. Vienkāršotais uzņēmuma energoaudits
 Indikatīvi novērtē uzņēmuma energoefektivitāti
 Datu apkopošana kā pirmie soļi enerģijas plūsmu apzināšanā
 Apkopotie dati var tikt izmantoti visaptveroša audita veikšanai
 Iespējams veikt ar uzņēmuma rīcībā esošiem resursiem
Lai veiktu visaptverošu auditu nepieciešams
pieaicināt neatkarīgu ekspertu, kurš sertificēts
attiecīgajā jomā – energoauditors

3. VIENKĀRŠOTAIS UZŅĒMUMA
ENERGOAUDITS
Uzņēmuma
apsekošana
Enerģijas patēriņa
datu apkopošana

4. Uzņēmuma apsekošana
1. Nepieciešams pievērst uzmanību visām
enerģijas plūsmām
2. Ieteicams veikt uzņēmuma dalījumu
zonās
3. Nepieciešams uzskaitīt nozīmīgākos
enerģijas patērētājus
4. Lai iegūtu papildus informāciju,
nepieciešams veikt darbinieku aptaujas

5. Elektroenerģijas patēriņa noteikšana
Gaismekļu inventarizācija
Elektroiekārtu
inventarizācija
Darbinieku aptauja
Teorētiskā elektroenerģijas
patēriņa aprēķins

6. Teorētiskā elektroenerģijas patēriņa aprēķins:
𝐸𝑙 𝑡 = 𝑛
𝑖=1 𝐴𝑖 ∙ 𝑆𝑎𝑖 + 𝑛
𝑗=1
(𝐼𝑘𝑗 ∙ 𝑆𝑖𝑘 𝑗),
kur:
𝐸𝑙 𝑡 − teorētiskais elektroenerģijas patēriņš, kWh/gadā
𝐴 − spuldzes vai gaismekļa jauda, kW
𝑆𝑎 − spuldzes vai gaismekļa lietošanas laiks, stundas/gadā
𝐼𝑘 − iekārtas jauda, kW
𝑆𝑖𝑘 − iekārtas lietošanas laiks, stundas/gadā
𝑖 − spuldzes, gaismekļa veids
𝑗 − iekārtas veids
Pievērsiet uzmanību!
Aprēķinātie enerģijas patēriņa
dati no izmērītajiem datiem
nevar atšķirties vairāk kā 10%

7. 5%
60%
28%
6%
1%
7%
Apgaismojums Ražošanas iekārtas Inženiertehniskie risinājumi Datori un monitori Printeri

8. Siltumenerģijas patēriņa noteikšana
 Siltummezgla vai katlu mājas apsekošana
 Apkurei un tehnoloģiskajiem procesiem izmantojamo
siltumenerģiju nepieciešams nodalīt
 Precīzas kurināmā uzskaites sistēmas ieviešana (ja tādas nav)
 Darbinieku aptauja par iekštelpās uzturēto mikroklimatu
Salīdzināšanai iekštelpu temperatūru normatīvās
vērtības ir atrodamas MK noteikumos Nr. 359 par
“Darba aizsardzības prasības darba vietās”

9. Enerģijas patēriņa datu apkopošana un
sākotnējā analīze
 Enerģijas datu apkopošana par pēdējiem vismaz trim gadiem
 Īstenoto energoefektivitātes pasākumu rezultātā vēsturiskie patēriņa dati
var nebūt savstarpēji salīdzināmi
 Ieteicams uzskaitīt līdz šim veiktos energoefektivitātes pasākumus
 Lai iegūtu papildus informāciju, nepieciešams veikt darbinieku aptaujas
Nepieciešams apkopot šādus datus:
• Elektroenerģijas patēriņš
• Siltumenerģijas patēriņš
• Kurināmā patēriņa dati

10. Īpatnējais enerģijas patēriņš
Ī𝐸𝑃 =
𝐸𝑙+𝑆
𝑃𝑟𝑜𝑑.
,
kur:
ĪEP – īpatnējais enerģijas patēriņš, MWh/saražotais produkcijas apjoms;
El – elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā;
S – siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā;
Prod. – saražotais produkcijas vai pakalpojumu daudzums gadā.

11. 0
10
20
30
40
50
60
70
80 1
22
43
64
85
106
127
148
169
190
211
232
253
274
295
316
337
358
379
400
421
442
463
484
505
526
547
568
589
610
631
652
673
694
715
736
JAUDA,kW
STUNDAS

12. Kurināmā pārrēķins uz enerģijas vienībām
𝑄 =
𝜂∙𝐵∙𝑄 𝑧
𝑑
100
,
kur:
Q – saražotais lietderīgais siltuma daudzums, kJ;
𝜂 − katla lietderības koeficients, %;
B – kurināmā patēriņš, kg;
𝑄 𝑧
𝑑
− kurināmā zemākais sadegšanas siltums, kJ/kg.

13. Iespējamie aprēķina parametri
Wd – mitruma saturs koksnē
Kurināmais
Zemākais
sadegšanas
siltums, MJ/m3
Katlu lietderības
koeficients, %
Dabasgāze 38,1 93
Šķelda, wd=30% 12,5 83
Malka, wd=55% 6,7 75
Dīzeļdegviela 42,5 90

14. Uzņēmuma vides aspektu
apzināšana 2. daļa

15. 1. Uzņēmuma darbību apzināšana – ieejošo un izejošo plūsmu
noteikšana
2. Uzņēmuma apsekošana
3. Raksturīgo datu iegūšana
Vides aspektu apzināšanas galvenie soļi:
Realizējot šos soļus, gala rezultātā ir jāiegūst
informācijas un datu kopums, kas palīdzēs
veikt vides aspektu novērtēšanu

16. 1. Apkopot visas darbības un procesus
2. Izveidot blokshēmu - sākas ar izejvielu piegādēm, ietver
ražošanas procesus un beidzas ar gatavās produkcijas piegādi
Pirmais solis: Uzņēmuma darbību apzināšana
Rekomendācijas:
 Blokshēmas var aizvietot ar shēmām uzņēmuma teritorijas
plānā, iegūstot vizuāli vieglāk uztveramu uzņēmumā
veikto darbību apkopojumu
 Informāciju var meklēt A vai B kategorijas piesārņojošās
darbības atļaujā

17. Dārzeņu
pieņemšana
Mazgāšana Konservēšana Pasterizēšana
Produkcijas
uzglabāšana
Produkcijas
etiķēšana un
pakošana
Produkcijas
piegāde
Iepakojuma
uzglabāšana
Stikla burku
mazgāšana
ūdens
ūdens
atkritumi
atkritumi
ūdens
elektroenerģija
atkritumi
elektroenerģija
atkritumi
tvaika
padeve
notekūdens
notekūdens
atkritumi
transporta
emisijas
notekūdens
elektroenerģija
transporta
emisijas

18. 1. Izveidotās blokshēmas procesu precizēšana
2. Identificēto katra procesa plūsmu
konkretizēšana
Otrais solis: Uzņēmuma apsekošana
Būtiski:
 Konsultācijas un intervijas ar katra ražošanas
procesa vadītāju
 Izveidotajā blokshēmā, vēlams uzreiz atzīmēt
apsekošanas rezultātus

19. Plānojot raksturīgo datu iegūšanu, ieteicams tos
apkopot aptverot vismaz pēdējo trīs gadu
ikmēneša datus
Šīs soļa aktivitātes rekomendējam sadalīt šādās apakšpozīcijās:
1. Resursu patēriņš ražošanai
2. Notekūdeņi
3. Atkritumi
4. Augsnes piesārņojums
5. Gaisa piesārņojums
6. Lokālie vides traucējumi (smakas, trokšņi)
Trešais solis: Raksturīgo datu iegūšana

20. 1. Jāiekļauj visas izejvielas, kas nepieciešamas ražošanas procesos
2. Visas izejvielu pozīcijas jānovērtē kritiski un jāizvēlas būtiskākās
3. Iegūtos datus ieteicams apkopot un attiecināt uz saražotās produkcijas
apjomiem:
ĪŪ𝑃 𝑣𝑎𝑖 Ī𝐼𝑃 =
Ū 𝑣𝑎𝑖 𝐼
𝑃𝑟𝑜𝑑.
,
kur:
ĪŪP – īpatnējais ūdens patēriņš, m3/saražotais produkcijas apjoms
ĪIP – īpatnējais izejvielu patēriņš, t (m3)/saražotais produkcijas apjoms
Ū – ūdens patēriņš, m3/gadā
I – izejvielu patēriņš gadā
Prod. – saražotais produkcijas vai pakalpojumu daudzums gadā
Resursu patēriņš ražošanai

21. 1. Kvantitatīvie lielumi (notekūdeņu apjoms):
 Pārsvarā notekūdeņu apjoms ir vienāds ar patērētā ūdens daudzumu, bet var būt
izņēmumi
 Jānovērtē katrs konkrētais ražošanas process un jāizveido ūdens bilance
 Ja ir notekūdeņu skaitītājs, datus jāreģistrē arī no skaitītāja
Notekūdens
2. Kvalitatīvie lielumi (notekūdeņu piesārņojuma līmenis):
 Jānoskaidro, vai ir pieejami notekūdeņu testēšanas pārskati
 Jānoskaidro: (1.) vai notekūdeņi nonāk apdzīvotas vietas/cita
uzņēmuma kanalizācijas sistēmā; (2.) tie tiek novadīti uzreiz
apkārtējā vidē vai uz lokālām attīrīšanas iekārtām un pēc
attīrīšanas nonāk apkārtējā vidē
 Jāpārliecinās par notekūdeņu kvalitātes atbilstību kanalizācijas
sistēmas apsaimniekotāja vai normatīvo aktu prasībām

22. 1. Ja uzņēmumam ir izsniegta A vai B kategorijas piesārņojošās
darbības atļauja, tad no šī dokumenta iespējams iegūt informāciju:
 par atkritumu veidiem
 par atkritumu maksimālajiem apjomiem
 par atkritumu apsaimniekošanu
2. Nepieciešams apkopot faktiskos vēsturiskos datus
Atkritumu veids Apjoms, t/gadā Nodošanas veids
Stikls (kods 200102) Nav bīstami 12,345 Otrreizējā pārstrāde (nodošana)
Biroja papīrs (kods 200101) Nav bīstami 5,564 Otrreizējā pārstrāde (uz vietas)
Nešķiroti sadzīves atkritumi
(kods 200301)
Nav bīstami 32,456 Noglabāšana (atkritumu poligons)
Motoreļļa (kods 130206) Bīstams 10,0 Utilizācija (nodošana)
Atkritumi

23. Nepieciešams novērtēt:
 Esošo augsnes piesārņojuma
situāciju
 Kādi preventīvie pasākumi tiek
veikti, lai nepieļautu augsnes
piesārņojumu
Informāciju var meklēt:
 Augsnes testēšanas pārskatos
 Vēsturiski piesārņotu un potenciāli
piesārņotu vietu reģistrā
Augsnes piesārņojums

24. Nepieciešams novērtēt oglekļa dioksīda
(CO2) emisijas transportēšanas
procesos:
𝐶𝑂2 =
𝐷
1000
∙ 𝑏 ∙ 𝑄 𝑧
𝑑
∙ 𝑅 ,
kur:
CO2 – tonnas CO2 emisijas gadā
D – degvielas patēriņš, litri/gadā
b – degvielas blīvums, t/m3
𝑄 𝑧
𝑑
− kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/t
R – kurināmā emisijas faktors, tCO2/MWh
Degvielas veids
Blīvums,
t/m3
Qz
d,
MWh/t
Emisijas
faktors,
tCO2/MWh
Benzīns 0,75 12,21 0,249
Dīzeļdegviela 0,84 11,8 0,267
Gaisa piesārņojums

25. Nepieciešams novērtēt emisijas no sadedzināšanas procesiem:
1.veids. Pēc patērētā kurināmā daudzuma:
𝐶𝑂2 = 𝐵 ∙ 𝑄 𝑧
𝑑 ∙ 𝑅 ,
2.veids. Pēc saražotās enerģijas:
𝐶𝑂2 =
𝑄∙𝑅∙100
𝜂
,
kur:
B – patērētais kurināmā daudzums, t (1000 m3)
𝑄 𝑧
𝑑
- kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/t (MWh/1000 m3)
Q – saražotais enerģijas daudzums (skaitītāja rādījums), MWh
R – kurināmā emisijas faktors, t CO2/MWh
 - katla vai katlu mājas lietderības koeficients, %
Gaisa piesārņojums I

26. Jānoskaidro, vai uz uzņēmumu
neattiecas arī citu vielu emisijas gaisā
no:
 stacionāriem emisiju avotiem
 neorganizētiem emisiju avotiem
Var vērsties pie nozares speciālistiem, kas var
novērtēt uzņēmumā radītās emisijas visiem
procesiem un izstrādāt emisiju limita projektu
Gaisa piesārņojums I

27.  Par lokāliem vides traucējumiem tiek uzskatīti trokšņi un
smakas
 Nepieciešams noskaidrot, vai nav bijušas apkārtējo iedzīvotāju
sūdzības
 Gadījumā, ja šādas sūdzības ir bijušas vai regulāri atkārtojas,
nepieciešams novērtēt to objektivitāti, piesaistot laboratorijas,
kas specializējas trokšņu vai smaku noteikšanā
Lokālie vides traucējumi