2. tas ir kā dzīvs koks;
tas ir kaut kas ass;
tas ir līdzīgs vēdeklim;
tā ir siena;
tas ir lokans kā čūska;
tas ir gluds un plats kā gulta.
Kas tas ir?
5. Pēc analizatora, kuram
atspoguļošanas darbībā ir
galvenā nozīme:
redzes uztvere;
dzirdes uztvere;
ožas uztvere;
garšas uztvere;
taustes uztvere.
Pēc matērijas
eksistēšanas formām:
laika uztvere;
telpas uztvere;
kustību uztvere.
6. Laika uztvere
Laika uztverē parādās notikumu ilgums, secīgums
un ātrums.
Izšķir:
objektīvo laiku;
subjektīvo laiku.
7.
8. Telpas uztvere
apkārtējās pasaules telpisko raksturojumu tēlains
atspoguļojums, priekšmetu lieluma, formas, to
savstarpējā izvietojuma uztvere, kurā būtisku
līdzdalību ņem redzes, kustību, ādas un
vestibulārie analizatori.
objektu savstarpējā izvietojuma, to lieluma un
formu atspoguļojums trīsdimensiju vai
divdimensiju vidē.
9.
10.
11.
12. Kustību uztvere
priekšmetu telpiskās eksistences virziena un
ātruma atspoguļojums. Tas palīdz cilvēkam
orientēties apkārtējā vidē.
Kustību uztvere parāda objekta stāvokļu maiņu.
13.
14.
15. Selektivitāte
Izpaužas tādējādi,ka mēs it kā dodam
priekšroku vienai parādībai vai
priekšmetam, bet citus uztveram
mazāk detalizēti vai vispār
nepamanām.
15
Uztvere cilvēkam iegūt dziļākas zināšanas par apkārtējo pasauli.
“Cilvēkiem naktī tumšā telpā parādījās zilonis. Ļaudis spiedās tam apkārt, lai uz to paskat’tos. Tā kā bija tumšs, viņi nekā neredzēja un centās tam pieskarties, lai gūtu priekšstatu, kam viņš ir līdzīgs.
Dzīvnieks bija ļoti liels, tā ka katrs no cilvēkiem varēja aptaustīt tikai daļu no tā. Viens no apmeklētājiem, kurš sataustīja ziloņa snuķi, teica, ka tas līdzīgs resnai kolonnai.
Kāds, kurš pieskārās ilknim, aprakstīja ziloni kā kaut ko asu. Trešais pataustīja ziloņa ausis, teica, ka zilonis ir līdzīgs vēdeklim. Ceturtais, aptaustījis ziloņa muguru, pastāvēja uz to, ka zilonis ir gluds un plats kā gulta.”
(Persiešu dzejnieka Moulana stāsts)
Kā jūs domājat, kas ir tas, kas ir aprakstīts?
Vai tas ir dzīvs vai nedzīvs priekšmets?
Kas tas varētu būt par priekšmetu?
Kas tas varētu būt par dzīvnieku?
“Cilvēkiem naktī tumšā telpā parādījās zilonis. Ļaudis spiedās tam apkārt, lai uz to paskatītos. Tā kā bija tumšs, viņi nekā neredzēja un centās tam pieskarties, lai gūtu priekšstatu, kam viņš ir līdzīgs.
Dzīvnieks bija ļoti liels, tā ka katrs no cilvēkiem varēja aptaustīt tikai daļu no tā. Viens no apmeklētājiem, kurš sataustīja ziloņa snuķi, teica, ka tas līdzīgs resnai kolonnai.
Kāds, kurš pieskārās ilknim, aprakstīja ziloni kā kaut ko asu. Trešais pataustīja ziloņa ausis, teica, ka zilonis ir līdzīgs vēdeklim. Ceturtais, aptaustījis ziloņa muguru, pastāvēja uz to, ka zilonis ir gluds un plats kā gulta.”
(Persiešu dzejnieka Moulana stāsts)
Šajā gadījumā uztvert viu dzīvnieku kopumā nebija iespējams, tāpēc cilvēki dzīvnieka tēlu veidoja no detaļām.
Sajūtu procesā mēs iegūstam zināšanas par objektu atsevišķām īpašībām, bet uztverē tiek iegūts vienots tēls.
Uztvere ir riekšmetu un parādību atspoguļojums to pazīmju kopumā, veselumā. Tā rodas, priekšmetiem un parādībām tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem.
Uztverei ir vairāki komponenti:
zināšanas;
pieredze;
prasme novērtēt situāciju;
prasme atlasīt informāciju;
prasme noteikt komunicējošās personas caur intonāciju, žestiem utt.
Objektīvais jeb fiziskais laiks ir laiks, kas reāli paiet kāda notikuma norisē.
Subjektīvais jeb psihiskais laiks ir laiks, kas parāda, cik mums kāda laika sprīdis šķiet ilgs.
Kas ir tas, kas ietekmē mūsu laika uztveri? Kāpēc mēs reizēm sakām, ka laiks velkās, vai ka skrien?
Laika uztveri var ietekmēt cilvēka vecums, emocionālais stāvoklis un noslogotība.
Ja cilvēks pārdzīvo pozitīvas emocijas, tad “laiks skrien”, turpretī negatīvu emociju ietekmē “laiks velkas”.
Patstāvīgais darbs par laika uztveri!!!
Patstāvīgais darbs par laika uztveri!!!
Priekšmetiem līdz ar citām īpašībām piemīt telpiskums. Tiem ir noteikta forma un lielums, tie atrodas dažādos stāvokļos attiecībā cits pret citu un attiecībā pret mums.
Telpas uztverē parādās objektu savstarpējais izvietojums, to lielums un forma.
Priekšmetu telpiskās īpašības uztveram galvenokārt ar redzi. Tāpat priekšmetu telpisko īpašību uztverē noteikta loma ir taustes sajūtām un iztēlei.
Reāla telpa
Reāla telpa
Tlpas šķitums
Kustību uztverē vairāk piedalās redze. Tā seko līdzi objekta stāvokļa maiņai.
Reāli redzama kustība
Kustības šķitums
no ļoti liela un plaša priekšmetu un parādību skaita mēs tikai dažus spējam izdalīt skaidri un apzināties. Dažiem apkārtnes objektiem mēs savā uztverē it kā dodam priekšroku, citus uztveram mazāk detalizēti vai vispār nepamanām.
Priekšmets tiek uztverts tikai tad, ja tas ir apjēgts.
(Klausoties orķestri, var, piemēram, ieklausīties vijoles partijā.)
Ilūzija ir priekšmeta kļūdaina uztvere.
Jau pieminētais zilonis. Cik zilonim ir kāju?
Veseluma uztvere.